Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Brisele/Strasbūra, 2013. gada 19. novembrī

Bieži uzdoti jautājumi par programmu " Radošā Eiropa"

(skatīt arī IP/13/1114)

Kas ir programma “Radošā Eiropa”?

“Radošā Eiropa” ir jauna ES programma, kas paredzēta Eiropas kino, kā arī kultūras un radošo nozaru atbalstam, ļaujot palielināt to ieguldījumu jaunu darbavietu izveidē un izaugsmes nodrošināšanā. Programmas budžets 2014.–2020. gadam ir 1,46 miljardi eiro1, un tā atbalstīs desmitiem tūkstošus mākslinieku, kultūras un audiovizuālās nozares profesionāļu un organizāciju izpildītājmākslas, tēlotājmākslas, izdevējdarbības, filmu, televīzijas, mūzikas, starpdisciplīnu mākslas, kultūras mantojuma un videospēļu nozarē. Finansējums tām nodrošinās iespēju darboties visā Eiropā, sasniegt jaunas auditorijas un attīstīt digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes. Palīdzot Eiropas kultūras darbiem atrast arvien jaunas auditorijas citās valstīs, programma sniegs ieguldījumu arī kultūru un valodu daudzveidības aizsardzībā.

Kāpēc Eiropai ir vajadzīga programma “Radošā Eiropa”?

Kultūrai ir nozīmīga loma ES ekonomikā. Pētījumi liecina, ka kultūras un radošās nozares veido līdz pat 4,5 % no ES IKP un gandrīz 4 % ES darbaspēka (8,5 miljoni darbavietu un daudz vairāk, ja ņem vērā papildu ietekmi uz citām nozarēm). Eiropa ir radošās nozares produktu eksporta līdere pasaulē. Lai šo pozīciju saglabātu, nepieciešams ieguldīt šīs nozares spējā darboties pāri robežām.

Programma “Radošā Eiropa” risina šo vajadzību, plānojot ieguldīt jomās, kur ietekme būs vislielākā.

Jaunā programma ņem vērā globalizācijas un digitālo tehnoloģiju radītās problēmas, kas maina kultūras darbu radīšanas, izplatīšanas un piekļuves veidu, kā arī pārveido uzņēmējdarbības modeļus un ieņēmumu plūsmas. Šie pavērsieni paver iespējas arī kultūras un radošajām nozarēm. Programmas mērķis ir palīdzēt šīm nozarēm izmantot šīs iespējas, lai tās varētu gūt labumu no digitalizācijas un radīt vairāk darbavietu un starptautiskas karjeras.

Kuras valstis var pieteikties finansējumam no programmas “Radošā Eiropa”?

“Radošā Eiropa” būs pieejama 28 dalībvalstīm, un, ja vien tās atbilst īpašiem nosacījumiem, arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice), ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm (Melnkalne, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova) un kaimiņattiecību politikas valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina, Alžīrija, Ēģipte, Maroka, Tunisija, Jordānija, Libāna, Lībija, Palestīna, Sīrija un Izraēla). Valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir jāmaksā „ieejas maksa”, lai piedalītos programmā. Izmaksu pamatā ir to IKP (iekšzemes kopprodukts) attiecībā pret programmas budžetu.

Vai privātpersonas var pieteikties uz finansējumu?

Programma “Radošā Eiropa” nebūs pieejama privātpersonām, taču apmēram 250 000 atsevišķu mākslinieku un kultūras un audiovizuālās jomas profesionāļu saņems finansējumu ar kultūras nozares organizāciju iesniegto projektu starpniecību. Tas ir ekonomiski daudz izdevīgāks veids, kā sasniegt rezultātus un paliekošu ietekmi. Pēc Komisijas aplēsēm, pateicoties “Radošās Eiropas” ietvaros atbalstītajiem projektiem, tiešu vai netiešu ietekmi varētu izjust miljoniem cilvēku.

Ko tieši “Radošā Eiropa” atbalstīs?

Teju visos projektos, kas saņem atbalstu, ir pārrobežu aspekts. Lielākā daļa budžeta līdzekļu tiks izmantota dotācijām individuāliem projektiem. Tomēr programma atbalstīs arī iniciatīvas, kurām ir līdzīgi mērķi, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas un piecas Eiropas Savienības balvas (ES kultūras mantojuma/Europa Nostra balvas, ES mūsdienu arhitektūras balva, ES literatūras balva, European Border Breakers balvas un ES MEDIA balva).

Kādus jautājumus programma risina?

Kultūras un radošās nozares šobrīd optimāli neizmanto vienoto tirgu. Viena no lielākajām problēmām, ar ko nozare saskaras, ir tirgus sadrumstalotība, kas saistīta ar dažādu kultūru tradīcijām un valodām: Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, 3 alfabēti un aptuveni 60 oficiāli atzītas reģionālās un minoritāšu valodas. Šī daudzveidība ir daļa no Eiropas bagātīgā kultūrmantojuma, tomēr tā apgrūtina autoru centienus uzrunāt citu valstu lasītājus, kino un teātra apmeklētājiem redzēt ārzemju darbus un mūziķiem atrast jaunus klausītājus.

Pagājušā mēneša Eurobarometer apsekojums (IP/13/1023) liecina, ka tikai 13 % eiropiešu apmeklē citu Eiropas valstu mākslinieku koncertus un tikai 4 % apmeklē citu Eiropas valstu teātra izrādes. Pievēršot lielāku uzmanību auditoriju piesaistes atbalstam un nozaru spējai mijiedarboties ar auditorijām, piemēram, ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmju iniciatīvām vai jauniem interaktīviem tiešsaistes rīkiem, publikai varētu kļūt vairāk pieejami citu valstu darbi.

Kā “Radošā Eiropa” atšķirsies no pašreizējām programmām “MEDIA” un “MEDIA Mundus”? Vai šie nosaukumi pazudīs?

Ar programmas “Radošā Eiropa” starpniecību šobrīd pastāvošie atsevišķie atbalsta mehānismi kultūras un audiovizuālajām jomām Eiropā tiks apvienoti vienā kontaktpunktā, kas būs pieejams visām kultūras un radošajām nozarēm. Tomēr programmas konkrētās apakšprogrammas “Kultūra” un “MEDIA” arī turpmāk būs veltītas īpašām audiovizuālās nozares un citu kultūras un radošo jomu vajadzībām. To pamatā būs pašreizējo programmu “Kultūra” un “MEDIA” panākumi, kas tiks pielāgoti nākotnes vajadzībām. Programma “MEDIA Mundus”, kura atbalsta sadarbību starp Eiropas un starptautiskiem profesionāļiem, kā arī Eiropas filmu izplatīšanu starptautiskajā tirgū, tiks iestrādāta apakšprogrammā “MEDIA”.

Vienota pamatprogramma nodrošinās maksimālu sinerģiju starp dažādām nozarēm un palielinās efektivitāti.

Programmā “Radošā Eiropa” būs ietverts starpnozaru novirziens. Ko tas paredz?

Šis novirziens sastāvēs no divām daļām. Finanšu garantiju mehānisms, kuru pārvalda Eiropas Investīciju fonds un kurš sāks darbu 2016. gadā, atvieglos mazajiem tirgus dalībniekiem piekļuvi aizdevumiem. Starpnozaru novirziens arī sniegs atbalstu pētījumiem, analīzei un uzlabotai datu vākšanai, lai uzlabotu politikas veidošanai nepieciešamo pierādījumu bāzi, finansējumu eksperimentālajiem projektiem, lai veicinātu sadarbību starp audiovizuālo un citām kultūras un radošajām nozarēm, un finansējumu “Radošās Eiropas” birojiem, kas sniedz palīdzību pieteikumu iesniedzējiem.

Kā programma “Radošā Eiropa” tiks pārvaldīta?

“Radošā Eiropa” būs vienkāršāka, atpazīstamāka un vieglāk pieejama iespēja Eiropas kultūras un radošo nozaru profesionāļiem neatkarīgi no to pārstāvētās mākslas disciplīnas, un tā sniegs atbalstu starptautiskām aktivitātēm Eiropas Savienībā un ārpus tās. Pašreizējo pārvaldības sistēmu turpinās uzturēt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

1 :

1,46 miljardi eiro, ņemot vērā inflācijas aplēses. Tas atbilst 1,3 miljardiem eiro 2011. gada "fiksētās" cenās.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website