Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Daudzgadu finanšu shēma 2014.—2020. gadam — bieži uzdotie jautājumi

Šajā paziņojumā izskaidrota jaunā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma 2014.—2020. gadam. Tajā sniegtas atbildes uz jautājumiem par elementiem, par kuriem šodien balsoja Eiropas Parlaments, par shēmas vispārējo struktūru, pieejamajām summām, nākamā budžeta finansējumu un korekciju mehānismiem. Paziņojumā arī sniegtas noderīgas tabulas un diagrammas.

Informatīvais paziņojums papildina paziņojumu presei ar nākamā budžeta svarīgākajiem aspektiem.

Kas ir daudzgadu finanšu shēma (DFS)?

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktas maksimālās gada summas („maksimālie apjomi”), ko ES var tērēt dažādās politikas jomās („izdevumu kategorijās”) laikposmā, kas nav mazāks par 5 gadiem. Topošā DFS aptver septiņus gadus – no 2014. līdz 2020. gadam.

Daudzgadu finanšu shēma kā tāda nav ES budžets septiņiem gadiem. Tā nodrošina ietvaru finanšu plānošanai un budžeta disciplīnai, gādājot par to, lai ES tēriņi būtu paredzami. Tā arī ļauj ES īstenot kopējo politiku laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai šāda politika būtu efektīva. Definējot, cik daudz un kādās jomās ES būtu jāiegulda septiņu gadu laikā, daudzgadu finanšu shēma ir gan politisko prioritāšu izpausme, gan budžeta plānošanas instruments. Gada budžets tiek pieņemts šajā ietvarā, un tas parasti ir zemāks par DFS izdevumu maksimālajiem apjomiem nolūkā saglabāt zināmu rezervi, lai reaģētu uz neparedzētām vajadzībām.

Par ko tieši šodien balsoja Eiropas Parlaments?

Šodien Eiropas Parlaments deva savu piekrišanu regulai, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu, un balsoja par vairākiem saistītiem jautājumiem. Kā paredzēts Līgumā, Padomei daudzgadu finanšu shēma ir jāpieņem vienbalsīgi pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas (nepieciešams visu tā locekļu absolūts balsu vairākums).

Daudzgadu finanšu shēmas paketi, par kuru šodien tika balsots, veido šādi dokumenti.

  1. DFS regula. Noteikumu kopums, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmas struktūru un vispārējā mehānisma darbību.

Skatīt http://www.consilium.europa.eu/media/2060418/st11655.en13.pdf

  1. Iestāžu nolīgums (IN). Šā nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt finanšu pareizu pārvaldību. Tajā arī sīkāk precizēti daži noteikumi, kas iekļauti DFS regulā, piemēram, īpašo elastības fondu mobilizēšanas kārtība.

http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/13/st11/st11298.en13.pdf

  1. Deklarācijas par

    • pašu resursiem,

    • publisko izdevumu efektivitātes uzlabojumiem jautājumos, uz kuriem attiecas ES rīcība,

    • integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai,

    • jauniešu bezdarbu un pētniecības pastiprināšanu,

    • dalībvalstu pārvaldības deklarācijām,

    • DFS pārskatīšanu/pārstrādāšanu.

Papildus šiem elementiem, par kuriem šodien tika balsots, DFS ietver arī lēmumu par ES pašu resursiem (ienākumi ES budžetā) un juridisko pamatu atsevišķām finansēšanas programmām, kurās noteikti atbilstības nosacījumi un finansējuma piešķiršanas kritēriji.

Vai visas jaunās finansēšanas programmas jau ir pieņemtas?

Nē, bez DFS regulas pieņemšanas galīgajā variantā vēl nav bijis iespējams juridiski pieņemt atsevišķās izdevumu programmas, jo finanšu atsauces summas iekļaušana ir atkarīga no galīgās vienošanās par DFS.

Tomēr par lielu daļu programmu kopš 2011. gada paralēli notikušās sarunās jau ir panākta politiska vienošanās.

Tādējādi daudzos gadījumos jaunajām programmām ir tikai jāsagaida galīgie skaitļi. Dažos citos gadījumos sarunas joprojām turpinās.

Pārskatu par jaunāko status quo nozaru sarunās lūdzam skatīt šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/mff/programmes/index_en.cfm

Vai lēmums par pašu resursiem jau ir pieņemts?

Lēmums par pašu resursiem (LPR) un ar to saistītie īstenošanas pasākumi vēl tiek apspriesti. Padome to pieņems pēc tam, kad EP būs iesniedzis atzinumu, iespējams, 2014. gadā. Lēmums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. Pieredze liecina, ka tas var prasīt no viena līdz diviem gadiem, bet valstu parlamentu oficiāla iesaistīšana saskaņā ar Līguma 311. pantu ir obligāta prasība, jo lēmums par pašu resursiem nosaka juridiski saistošas tiesības attiecībā uz ES budžetu septiņu gadu laikposmam. Kad lēmums būs stājies spēkā, to piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra. Lai gan tas attiecas uz to pašu laikposmu, lēmums par pašu resursiem juridiski nav saistīts ar DFS regulu.

Vai pašreizējā DFS paliks nemainīga līdz 2020. gadam?

Daudzgadu finanšu shēmas 2014.-2020. gadam darbību Komisija pārskatīs 2016. gadā, pilnībā ņemot vērā tā brīža ekonomikas situāciju, kā arī jaunākās makroekonomikas prognozes.

Vai saņēmēji varēs saņemt finansējumu no jaunajām programmām ar 2014. gada janvāri?

Politiskais nodoms ir panākt, lai jaunās programmas būtu izveidotas un sāktu darboties pēc iespējas ātrāk – 2014. gada sākumā. Tas lielā mērā būs atkarīgs no sarunu gaitas un katras finansēšanas programmas pārvaldības veidu īpatnībām.

Kāda ir daudzgadu finanšu shēmas struktūra un tās saturs?

DFS ir sadalīta sešās izdevumu kategorijās, kuras atbilst dažādām ES darbības jomām:

1. Gudra un iekļaujoša izaugsme

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai: ietver pētniecību un inovāciju, izglītību un apmācību, Eiropas tīklus enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā, sociālo politiku, uzņēmumu attīstību utt.

1b. Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija: aptver reģionālo politiku, kuras mērķis ir palīdzēt vismazāk attīstītajām ES valstīm un reģioniem panākt pārējās valstis, stiprinot visu reģionu konkurētspēju un pilnveidojot starpreģionālo sadarbību.

2. Ilgtspējīga izaugsme. Dabas resursi: ietver kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku, lauku attīstību un vides pasākumus.

3. Drošība un pilsoniskums: ietver tieslietas un iekšlietas, robežu aizsardzību, imigrācijas un patvēruma politiku, sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību, kultūru, jaunatnes jautājumus, informāciju un dialogu ar pilsoņiem.

4. Globālā Eiropa: aptver visas ES ārējās darbības ("ārpolitiku"), piemēram, attīstības palīdzību un humāno palīdzību. Eiropas Attīstības fonds sniedz arī finanšu resursus “ES — globālo procesu dalībniece”. Tomēr šī joma nav daļa no ES budžeta un tādējādi neietilpst DFS.

5. Pārvalde: aptver visu Eiropas iestāžu administratīvos izdevumus, pensijas un Eiropas skolu izdevumus.

6. Kompensācijas: pagaidu naudas plūsmas mehānisms, kas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka Horvātija, kas pievienojās ES 2013. gada jūlijā, pirmajā gadā pēc pievienošanās ES budžetā neveic lielākas iemaksas, nekā tā saņem no budžeta.

Kāds ir tā saukto “maksimālo apjomu” mērķis?

“Maksimālie apjomi” ir maksimālās gada summas, kuras nosaka DFS. Tie ierobežo naudas summas, kuras var tērēt no ES budžeta šajās sešās politikas jomās un kopumā visā laikposmā no 2014.—2020. gadam. Ir divu veidu izdevumu maksimālie apjomi:

1. Gada maksimālais apjoms katrai izdevumu kategorijai, kas izteikts saistību apropriācijās (juridiski saistoši solījumi tērēt naudu, kas ne vienmēr tiks izmaksāta tajā pašā gadā, bet kuru var izmaksāt vairāku finanšu gadu laikā).

2. Kopējais gada maksimālais apjoms:

saistību apropriācijām – atbilst katras izdevumu kategorijas maksimālo apjomu kopsummai;

maksājumu apropriācijām faktiskās summas, kuras atļauts izmaksāt konkrētajā gadā. (Parasti budžetā ieplānotās summas atbilst katrai kategorijai paredzēto maksājumu kopsummai.) Gada maksājumu apropriācijas ir pilnībā jāsedz ar kopējiem gada ieņēmumiem.

Kopējais maksimālais apjoms ir izteikts arī procentos no ES apēstā NKI. Šo procentuālo daļu katru gadu atjaunina, pamatojoties uz jaunākajām pieejamajām NKI prognozēm, lai pārliecinātos, ka ES kopējais aplēstais maksājumu līmenis nepārsniedz pašu resursu maksimālo summu, ko ES var palielināt gada laikā (1,23 % no ES NKI).

Kā tiks nodrošināta tēriņu kvalitāte?

Tēriņu kvalitāte tiks nodrošināta, piemēram, izmantojot turpmāk minētos pasākumus.

  • Skaidrai orientācijai uz rezultātu sasniegšanu dažādās politikas jomās būs liela nozīme, lai sasniegtu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

  • Politikas un programmu vienkāršošana padarīs tās lietotājiem draudzīgākas un samazinās kļūdu iespējamību tajās.

  • Joprojām tiks piemērota stingra ES finansējuma kontrole ar Eiropas Savienības un dalībvalstu starpniecību, un ES finanšu interešu aizsardzība tiks vēl vairāk palielināta, tostarp ar ES krāpšanas apkarošanas biroja OLAF un topošās Eiropas Prokuratūras palīdzību.

  • Kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības fonda efektivitāte būs saistīta ar ekonomikas pārvaldību, lai veicinātu to, ka dalībvalstis ievēro ES ieteikumus "Eiropas pusgada" ietvaros.

  • Jauni finanšu instrumenti var palielināt ES finansējuma ietekmi, piesaistot privāto kapitālu, izmantojot finanšu sviras efektu.

  • Jauna izpildes rezerve rosinās nepabeigtu projektu izpildi, atalgojot tos kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības fonda ietvaros.

Kas notiek, ja rodas neparedzētas situācijas?

Jaunā daudzgadu finanšu shēma ļaus elastīgāk reaģēt uz neparedzētām situācijām.

Maksājumu elastība: noteiktos apstākļos un DFS noteikto vispārējo maksimālo apjomu ietvaros neizmantotās maksājumu apropriācijas un rezerves var pārnest no viena finanšu gada uz nākamo. Šādi pielāgojumi ir jākompensē ar atbilstošu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam.

Saistību elastība izaugsmes un nodarbinātības jomā: saistību apropriācijas, kas 2014.–2017. gadā būs palikušas neizmantotas, veidos rezervi papildu izdevumiem laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam izaugsmes un nodarbinātības jomā (jo īpaši jauniešu nodarbinātības jomā).

Īpaša elastība attiecībā uz jauniešu nodarbinātību un pētniecību: lai pēc iespējas agrāk koncentrētu maksimālos līdzekļus tajās jomās, kurās tie visvairāk nepieciešami, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai uz 2014.-2015. gadu var pārnest līdz 2,1 miljardam eiro, bet pētniecībai, Erasmus un MVU – līdz 400 miljoniem eiro.

Elastība attiecībā uz atbalstu vistrūcīgākajām personām: pēc brīvprātības principa dalībvalstis var palielināt savu piešķīrumu atbalstam vistrūcīgākajām personām par 1 miljardu eiro.

Neparedzēto izdevumu rezerve: šis ir "pēdējās iespējas" instruments, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem, un tas sasniedz 0,03 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

Tāpat kā iepriekš, rezerve starp budžetā ieplānotajām maksājumu apropriācijām un gada maksājumu maksimālo apjomu, kā arī rezerve starp budžetā ieplānotajām saistību apropriācijām un izdevumu maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai sniedz zināmas manevrēšanas iespējas, ņemot vērā neparedzētas vajadzības un ārkārtas situācijas, attiecīgo daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu ietvaros.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, dažiem īpašiem instrumentiem, piemēram, Rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, intervences apmērs ir paplašināts, maksimālais piešķīrums palielināts un neizmantotās summas ir atļauts pārnest uz nākamo(-ajiem) gadu(-iem). Turpmāk minētie elastības mehānismi atrodas ārpus daudzgadu finanšu shēmas, un finansējumu var mobilizēt, pārsniedzot izdevumu maksimālos apjomus.

  • Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (ne vairāk par 280 miljoniem eiro gadā) ir izveidota ar mērķi finansēt humāno un civilo krīžu pārvaldības un aizsardzības operācijas valstīs ārpus ES, lai ātri reaģētu uz neparedzētiem notikumiem. Piemēram, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos tika mobilizēta 2012. gadā pēc tādiem notikumiem kā konflikta uzliesmojums Sīrijā, konflikti Mali un sausums Sāhelā.

  • Solidaritātes fonda (ne vairāk par 500 miljoniem eiro gadā) mērķis ir izsniegt ārkārtas finansiālo atbalstu pēc lielas katastrofas dalībvalstī vai kandidātvalstī, piemēram, pēc 2009. gada zemestrīces Itālijas Abruco reģionā vai 2012. gada plūdiem Vācijā. Palīdzību pārvalda saņēmējvalsts, un tā būtu jāizmanto, lai atjaunotu pamata infrastruktūru, finansētu neatliekamās palīdzības dienestus, pagaidu apmešanās vietas vai seku likvidēšanas operācijas, vai novērstu tūlītēju apdraudējumu veselībai.

  • Elastības fonds (ne vairāk par 471 miljonu eiro gadā) nodrošina finansējumu skaidri noteiktiem izdevumiem, ko nevar segt no ES budžeta, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmā noteikto izdevumu maksimālo gada apjomu. Elastības fonds ir izmantots, piemēram, 2009. gadā, lai palīdzētu finansēt enerģētikas projektus saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un izbeigt atomelektrostacijas ekspluatāciju Bulgārijā.

  • Eiropas Globalizācijas fonda (ne vairāk par 150 miljoniem eiro gadā) mērķis ir palīdzēt darbiniekiem integrēties atpakaļ darba tirgū pēc tam, kad viņi ir bijuši atlaisti štatu samazināšanas dēļ, jo pasaules tirdzniecības modeļos ir notikušas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas (t. i., uzņēmumu pārvietošana, finanšu un ekonomikas krīze). Piemēram, fonds ir atbalstījis Beļģijas darba ņēmējus pēc tam, kad Antverpenē tika slēgta General Motors ražotne.

Pašu resursi

Kā tiks finansēta nākamā DFS?

Eiropadome 2013. gada februārī vienojās par dažām izmaiņām pašu resursu sistēmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tomēr pašreizējā sistēma paliek spēkā, līdz oficiāli tiks pieņemts un ratificēts jauns Padomes lēmums par pašu resursiem. Kopumā, neskarot notiekošās likumdošanas procedūras rezultātu, saskaņā ar nākamo lēmumu par pašu resursiem tiks piemēroti turpmāk minētie principi:

pašreizējā finansēšanas sistēma lielā mērā tiks “pārnesta”;

iekasēšanas izmaksas (ko dalībvalstis patur) attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodokļi) tiks samazinātas no 25 % līdz 20 %, kas nozīmē, ka 80 % no iekasētās summas veidos ieņēmumus ES budžetā;

finanšu korekciju sistēmas uzlabota – kaut arī ļoti ierobežota – racionalizācija.

Turklāt tiek veidota augsta līmeņa grupa, lai pārskatītu pašu resursu sistēmu. Pamatojoties uz šā darba rezultātiem, Komisija izvērtēs, vai ir nepieciešama pašu resursu sistēmas jauna reforma.

ES pašu resursi ir ES ieņēmumi. Gada izdevumi pilnībā jāsedz ar gada ieņēmumiem. ES budžetā deficīts nav pieļaujams. Dažādie pašu resursu veidi un to aprēķināšanas metode ir noteikti Padomes lēmumā par pašu resursiem. Tas arī ierobežo pašu resursu maksimālās gada summas, ko ES var paaugstināt gada laikā, līdz 1,23 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Ir trīs veidu pašu resursi.

Tradicionālie pašu resursi: galvenokārt veido muitas nodevas importam no valstīm, kuras atrodas ārpus ES, un cukura nodevas. ES dalībvalstis patur 25 % no summām kā iekasēšanas izmaksas.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursi: vienota likme 0,3 % apmērā tiek uzlikta katras dalībvalsts saskaņotajai PVN aprēķina bāzei.

Pašu resursi, kuru pamatā ir NKI: katra dalībvalsts Eiropas Savienībai pārskaita standarta procentuālo daļu no sava NKI. Kaut gan izstrādāta tā, lai segtu kopējo izdevumu atlikumu, kuru nesedz ar citiem pašu resursiem, šī sistēma ir kļuvusi par lielāko ES budžeta ieņēmumu avotu.

Citi ieņēmumu avoti (aptuveni 1 %) ietver nodokļus un citus atskaitījumus no ES iestāžu darbinieku algām, banku procentus, iemaksas no ārpus ES esošām valstīm konkrētās programmās, procentus par novēlotiem maksājumiem un soda naudas.

Finanšu korekciju mehānismi

Finanšu korekciju mehānismi ir paredzēti, lai koriģētu dažu dalībvalstu iemaksas, kuras tiek uzskatītas par pārmērīgām salīdzinājumā ar to labklājības līmeni. Jaunie noteikumi nodrošinās pašreizējās finanšu korekciju sistēmas zināmu racionalizāciju. Līdz lēmuma par pašu resursiem (LPR) galīgajai pieņemšanai un ratifikācijai tiks turpināta status quo sistēmas piemērošana. Tiklīdz lēmums būs pieņemts, attiecīgās dalībvalstis, kurām ir tiesības uz korekcijām, saņems atlīdzinājumu ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra.

Pašreizējie korekciju mehānismi (2007.-2013. gada LPR):

Apvienotās Karalistes atlaide: Apvienotajai Karalistei tiek atmaksāti 66 % no starpības starp tās iemaksu un to, ko tā saņem atpakaļ no budžeta. Apvienotās Karalistes atlaides izmaksas tiek sadalītas starp ES dalībvalstīm proporcionāli to ieguldījumam ES NKI. Tomēr Vācija, Nīderlande, Austrija un Zviedrija, kuras uzskatīja to relatīvās iemaksas budžetā par pārāk augstām, maksā tikai 25 % no to parastās finansējuma daļas Apvienotās Karalistes korekcijā;

vienreizējie maksājumi: Nīderlande un Zviedrija gūst labumu no šo valstu ikgadējās NKI iemaksas bruto samazinājuma par attiecīgi 605 miljoniem eiro un 150 miljoniem eiro;

samazinātas PVN resursu piesaistīšanas likmes Austrijai (0,225 %), Vācijai (0,15 %), Nīderlandei un Zviedrijai (0,1 %).

Turpmākie korekciju mehānismi (2014.–2020. gada LPR), attiecībā uz kuriem jāsaņem apstiprinājums:

Apvienotās Karalistes atlaidi turpinās piemērot;

Dānija, Nīderlande un Zviedrija gūs labumu no šo valstu ikgadējās NKI iemaksas bruto samazinājuma attiecīgi 130 miljonu eiro, 695 miljonu eiro un 185 miljonu eiro apmērā. Austrija gūs labumu no tās ikgadējo NKI iemaksu bruto samazinājuma 30 miljonu eiro apmērā 2014. gadā, 20 miljonu eiro apmērā 2015. gadā un 10 miljonu eiro apmērā 2016. gadā.

samazinātas PVN resursu piesaistīšanas likmes Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai tiks noteiktas 0,15 % apmērā.

Sīkāka informācija

Lasiet šodienas paziņojumu presei: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-13-1096_lv.htm

Apmeklējiet tīmekļa vietni par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam un atsevišķām ES finansēšanas programmām

Uzziniet vairāk par katras programmas skaitļiem faktiskajās un 2011. gada cenās

Uzziniet vairāk par valstu piešķīrumiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku

Lasiet MEMO/13/1006 ar pilnu priekšsēdētāja Barrozu video ziņojuma tekstu

Lasiet MEMO/13/79 par DFS


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website