Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR ES 2013. GADA BUDŽETU

Commission Européenne - MEMO/12/975   12/12/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 12. decembrī

JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR ES 2013. GADA BUDŽETU

Kādi ir galvenie skaitļi ES 2013. gada budžetā, kas pieņemts šodien?

Saistību apropriāciju (saistību maksimālā vērtība, lai apmaksātu turpmākos rēķinus, – galvenokārt tie ir ES finansēti ilgtermiņa projekti) apjoms ir noteikts 151 miljarda eiro apmērā, turpretim kopējās maksājumu apropriācijas (faktiskās summas, lai apmaksātu iepriekšējās saistības, – galvenokārt tie ir ES finansēti projekti, kas īstenoti visā Eiropā) sasniedz 132,8 miljardus eiro.

Lūgums skatīt tabulu 2. pielikumā.

Kāpēc komisārs Levandovskis saka, ka pieņemtais ES budžets nebūs pietiekams, lai segtu visas vajadzības 2013. gadā?

Maksājumu izteiksmē 2013. gada budžets, kuru apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments, ir par 5 miljardiem eiro mazāks nekā Komisijas budžeta projekts, kura pamatā ir ES 27 dalībvalstu tāmes 2013. gadam. Lielākā daļa ES budžeta (aptuveni 80 % no tā) ir līdzekļi, kurus saņem dalībvalstis; saskaņā ar šo dalībvalstu iesniegtajām tāmēm ES būtu nepieciešami aptuveni 156 miljardi eiro nākamā gada budžetam (galvenokārt maksājumi lauksaimniekiem, ES finansēti projekti 27 dalībvalstīs, izglītības dotācijas, dotācijas MVU …). Tā kā iepriekš šīs tāmes ir izrādījušās samērā precīzas, kādā brīdī 2013. gadā var sagaidīt budžeta deficītu 5 miljardu eiro apmērā. Turklāt no 2012. gada ir rēķini papildu 3 miljardu eiro apmērā, ko Padome un Eiropas Parlaments ir piekrituši pārcelt uz 2013. gada budžetu. Visbeidzot, katru gadu ES saņem rēķinus simtiem miljonu eiro vērtībā gada nogalē – pārāk vēlu, lai tos apmaksātu tajā pašā gadā.

Ļoti iespējams, ka šodien pieņemtais ES 2013. gada budžets nebūs pietiekams divpadsmit mēnešiem. Lūgums piešķirt papildu finansējumu varētu būt nepieciešams jau 2013. gada septembrī.

Kādā veidā budžeta grozījumu projekts Nr. 6 ir saistīts ar 2013. gada budžetu?

Budžeta grozījumu projekts Nr.6 bija Komisijas lūgums piešķirt papildu līdzekļus, lai apmaksātu 9 miljardus eiro vērtos rēķinus, kuriem 2012. gada budžetā vairs nebija līdzekļu. Šie rēķini bija galvenokārt par mūžizglītības programmām, piemēram, ERASMUS, par zinātni un pētniecību, lauku attīstību un kohēzijas politiku. Tā kā pastāvēja iespēja, ka Padome un Parlaments piekritīs atlikt dažu šo rēķinu maksājumus līdz 2013. gadam, šis budžeta grozījumu projekts ietekmēja sarunas par ES 2013. gada budžetu.

Kāds bija sarunu par budžeta grozījumu projektu Nr. 6 iznākums?

Eiropas Parlaments un Padome piekrita piešķirt 2012. gada budžetam papildu 6 miljardus eiro, lai apmaksātu aktuālākās vajadzības, un atlikušo summu (2,9 miljardus eiro) apmaksāt 2013. gadā.

Lielākajai daļai saņēmēju, piemēram, studentiem un uzņēmumiem, tas nozīmē, ka viss, kas viņiem pienācās 2012. gadā, tiks izmaksāts 2012. gadā. 2,9 miljardi eiro, kas atlikti līdz 2013. gadam, sedz rēķinus dalībvalstīm par 2000.–2006. gada projektiem, kas vēl jāpārbauda vai jāpabeidz. Šīs dalībvalstis piekrita saņemt maksājumu vēlāk (2013. gada sākumā).

Kā ES budžetā var rasties deficīts?

Tā cēlonis ir regulāra rīcība. Pāris gadus Padome un Eiropas Parlaments ir pieņēmuši ES gada budžetus, kas ir ievērojami mazāki nekā Komisijas tāmes, neraugoties uz to, ka tuvojas pašreizējā 2007.–2013. gada finanšu perioda beigas un tāpēc tiek pabeigts arvien lielāks skaits ES finansētu projektu, kas sākti perioda sākumā visā Eiropā.

Iepriekš abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes (Padome un Parlaments) ir piekritušas atlikt dažu šo rēķinu apmaksu līdz nākamajam gadam. Tas nozīmēja, ka nākamā gada budžets gada sākumā bija jau samazināts par šiem iepriekšējā gada rēķiniem, lai gan bija skaidrs, ka pat bez šiem rēķiniem apstiprinātās summas nesegs visas gada vajadzības.

Vārdu sakot, ir nepietiekamu gada budžetu „sniega bumbas efekts” apvienojumā ar rēķinu maksājumu atlikšanu.

Bet kāpēc ES budžetu nevar samazināt, jo Eiropā ir krīze un dalībvalstis ir spiestas pieņemt smagus taupības pasākumus?

Galvenokārt tāpēc, ka – pretēji valsts budžetiem – ES budžets nav paredzēts turpmāku projektu finansēšanai, bet iepriekšējiem projektiem, kuri jau ir pabeigti un kurus dalībvalstis apmaksājušas. ES ir juridisks pienākums apmaksāt savu daļu, pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajiem rēķiniem. To varētu salīdzināt ar mājsaimniecību, kas saņem elektroenerģijas un tālruņa rēķinus, – pat taupības laikā tai vienkārši tie ir jāsamaksā, jo šie rēķini attiecas uz iepriekšējo, nevis turpmāko patēriņu.

Kāda nozīme ir kopīgajiem paziņojumiem, ko paraksta trīs iestāžu (Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas) priekšsēdētāji?

Ir trīs kopīgi paziņojumi, kas attiecas uz 2012. un 2013. gada budžetu. (Lūgums skatīt 1. pielikumu).

Pirmais paziņojums ir par maksājumiem 2013. gadam. Tajā Parlaments un Padome „vienojas par to, ka salīdzinājumā ar Komisijas budžeta projektu 2013. gada maksājumu apropriāciju līmenis tiks samazināts. Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju sākt jebkādu vajadzīgo darbību saskaņā ar Līgumu un jo īpaši lūgt papildu maksājumu apropriācijas budžeta grozījumos, ja 2013. gada budžetā iekļautās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu izdevumus”. Turklāt tajā atgādināts Lisabonas līguma 323. pants, kurā noteikts, ka „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām".

Otrais paziņojums pievēršas maksājumu vajadzībām 2012. gadam; tas atsaucas uz budžeta grozījumu projektu Nr. 6, Komisijas lūgumu piešķirt papildu finansējumu, lai apmaksātu rēķinus virknei programmu, tostarp ERASMUS, zinātni un pētniecību, lauku attīstību un kohēzijas politiku. Paziņojumā Padome un Parlaments apstiprina, ka „budžeta grozījumā Nr. 6/2012 apstiprinātās papildu maksājumu apropriācijas tika samazinātas par EUR 2,9 miljardiem, salīdzinot ar Komisijas ierosināto apjomu, un neatbilst visu saņemto maksājumu pieprasījumu apjomam". Turpmāk paziņots, ka Eiropas Komisija 2013. gada sākumā iesniegs budžeta grozījumus, lai segtu apturētos maksājumus, kad apturēšana tiks atcelta.

Trešais paziņojums attiecas uz administratīvajam izmaksām 2013. gadā.

1. pielikums

Trīs kopīgo paziņojumu pilns teksts

1. Kopīgais paziņojums par 2013. gadam paredzētajām maksājumu apropriācijām

Tā kā dalībvalstīs tiek veikti fiskālās konsolidācijas pasākumi, Padome un Eiropas Parlaments, ņemot vērā Komisijas 2013. gadam ierosināto maksājumu līmeni, vienojas 2013. gadam samazināt maksājumu apropriāciju līmeni salīdzinājumā ar Komisijas budžeta projektu. Tie lūdz Komisiju saskaņā ar Līgumu sākt vajadzīgās darbības un, konkrētāk, budžeta grozījumā pieprasīt papildu maksājumu apropriācijas, ja 2013. gada budžetā iekļautās apropriācijas nebūs pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas paredzēti 1.a izdevumu apakškategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu apakškategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), 2. izdevumu kategorijā (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana), 3. izdevumu kategorijā (Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums) un 4. izdevumu kategorijā (ES nozīme pasaules līmenī).

Turklāt Eiropas Parlaments un Padome mudina Komisiju vēlākais līdz 2013. gada oktobra vidum iesniegt atjauninātus datus par situāciju maksājumu apropriāciju jomā un to aplēsēm 1.b izdevumu apakškategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai) un lauku attīstībai paredzēto maksājumu apropriāciju jomā 2. izdevumu kategorijā (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana), kā arī vajadzības gadījumā iesniegt budžeta grozījuma projektu. Padome un Eiropas Parlaments apzinās, ka, iespējams, jau 2013. gada vidū, varētu būt nepieciešams budžeta grozījuma projekts. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju apmēru ikgadējās budžeta procedūras kontekstā, minētās trīs iestādes vienojas izpētīt, kā maksājumu apropriāciju aplēses atbilstoši dalītai pārvaldībai labāk saskaņot ar attiecīgajām vajadzībām.

Nostāju par budžeta grozījumu projektu Eiropas Parlaments un Padome pieņems pēc iespējas drīzāk, lai izvairītos no jebkādiem iztrūkumiem maksājumu apropriācijās. Turklāt Padome un Eiropas Parlaments apņemas ātri izskatīt jebkādus iespējamos maksājumu apropriāciju pārvietojumus, tostarp starp finanšu shēmas izdevumu kategorijām, lai budžetā iekļautās maksājumu apropriācijas izmantotu pēc iespējas labāk un lai tās saskaņotu ar faktisko izpildi un vajadzībām.

Saskaņā ar 18. punktu Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību Eiropas Parlaments un Padome atgādina vajadzību nodrošināt, ņemot vērā izpildi, maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām, lai izvairītos no neizpildīto saistību (RAL) pārmērīgas palielināšanās.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija visa gada gaitā aktīvi pārraudzīs 2013. gada budžeta izpildes procesu, pievēršot uzmanību maksājumu izpildei, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm, pamatojoties uz Komisijas sniegtu detalizētu informāciju.

Katrā ziņā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par savu dalīto atbildību, kas paredzēta LESD 323. pantā, proti, “Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”.

2. Kopīgais paziņojums par 2012. gada maksājumu vajadzībām

Eiropas Parlaments un Padome norāda, ka maksājumu līmenis, ko Komisija ierosināja 2013. gada budžeta projektā, bija balstīts uz pieņēmumu, ka maksājumu vajadzības 2012. gadā tiks segtas ar 2012. gada budžetā pieejamajām apropriācijām. Tomēr budžeta grozījumā Nr. 6/2012 apstiprinātās papildu maksājumu apropriācijas tika samazinātas par EUR 2,9 miljardiem, salīdzinot ar Komisijas ierosināto summu, un neatbilst visu saņemto maksājumu pieprasījumu apmēram.

Tādēļ Komisija apņemas 2013. gada sākumā nākt klajā ar budžeta grozījuma projektu, kura vienīgais mērķis būs segt apturētos pieprasījumus, tiklīdz šāda apturēšana tiks atcelta, un citas nenokārtotās juridiskās saistības, neskarot 2013. gada budžeta pienācīgu izpildi.

Lai nodrošinātu atbilstošu un precīzu ES budžeta plānošanas procesu, Padome un Eiropas Parlaments pēc iespējas drīz pieņems nostāju par šo budžeta grozījuma projektu, lai segtu visas nenokārtotās saistības.

3. Kopīgais paziņojums par 5. izdevumu kategoriju un algu un pensiju pielāgojumu

Eiropas Parlaments un Padome vienojas pašreizējā posmā neiekļaut 2013. gada budžetā 2011. gada algu pielāgojuma radīto ietekmi. Neskarot Padomes nostāju lietās c-66/12, c-63/12, c-196/12 un c-453/12, Padome un Eiropas Parlaments kopīgi lūdz Komisiju, ja Tiesa lems par labu Komisijai un tiklīdz tas notiks, iesniegt budžeta grozījuma projektu, kas paredzēts, lai vajadzības gadījumā finansētu ietekmi, ko radījis 2011. gada pielāgojums attiecībā uz iestādēm, tostarp iepriekšējo gadu atpakaļejošo ietekmi un iespējamos kavējuma procentus.

Tādējādi Eiropas Parlaments un Padome apņemas pēc iespējas drīz apstiprināt šādu budžeta grozījuma projektu un nodrošināt vajadzīgās papildu apropriācijas, neapdraudot politisko prioritāšu īstenošanu.

2. pielikums

ES 2012. un 2013. gada budžets pa izdevumu kategorijām miljonos eiro

(SA = saistību apropriācijas; MA = maksājumu apropriācijas)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site