Navigation path

Left navigation

Additional tools

Bieži uzdoti jautājumi: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) aprit 10 gadi

European Commission - MEMO/12/869   16/11/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Memo

Briselē, 2012. gada 16. novembrī

Bieži uzdoti jautājumi: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) aprit 10 gadi

Šonedēļ EFSA apritēja desmit gadi. Par godu šim notikumam, kas sakrīt arī ar ES vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu ieviešanas 10. gadadienu, EFSA sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizēja augsta līmeņa konferenci “Ready for the challenges of tomorrow” (“Gatavi nākotnes izaicinājumiem”), kas notika 2012. gada 13. novembrī Parmā, Itālijā. Konferencē tiksies starptautiska mēroga nozares eksperti, un tās mērķis ir atzīmēt šo gadadienu, atskatoties uz līdzšinējiem sasniegumiem, un apsvērt, kā vislabāk risināt turpmākos uzdevumus.

Kāpēc ES nolēma izveidot Pārtikas nekaitīguma iestādi?

Deviņdesmitajos gados Eiropas Savienību skāra vairākas ar pārtiku saistītas krīzes (saistībā ar govju sūkļveida encefalopātiju (GSE), salmonelozi un dioksīniem), kuras iedragāja patērētāju uzticēšanos pārtikas ražošanas un izplatīšanas sistēmai un atklāja tajā laikā pastāvošās sistēmas trūkumus.

Kāda bija Komisijas reakcija uz šīm pārtikas krīzēm?

Komisija 2000. gada janvārī publicēja politikas dokumentu (Baltā grāmata), kurā noteikta virkne pasākumu, kuri bija nepieciešami, lai pamatīgi pārveidotu pārtikas nekaitīguma politiku Eiropā. Dokumentā uzsvērti divi galvenie pīlāri, ar kuru palīdzību vajadzēja atgūt sabiedrības uzticēšanos – ES regulējuma izveide par vispārējiem pārtikas aprites tiesību aktiem un neatkarīgas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) izveide. ES pārtikas aprites tiesību aktus pieņēma 2002. gada janvārī, un EFSA sāka darbu 2002. gada maijā.

Vai EFSA darbs nepārklājas ar valsts pārtikas aģentūru darbībām?

ES pārtikas aprites tiesību aktos noteikts, ka EFSA būtu jābalstās uz dalībvalstu kapacitāti, veidojot sadarbības tīklus organizācijām, kuras darbojas līdzīgās jomās kā EFSA. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei pašlaik ir tīkls, kas apvieno vairāk nekā 1500 ārējo ekspertu un vairāk nekā 300 zinātniskās iestādes. Salīdzinājumam – pašas EFSA personāls ir relatīvi mazskaitlīgs, proti, ap 450 darbinieku.

Kāds ir EFSA uzdevums?

EFSA uzdevums ir sniegt neatkarīgus zinātniskus ieteikumus un tehnisku atbalstu ES politikai visās jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu. Tās pienākums ir informēt arī par visiem jautājumiem šajās jomās un paziņot par visiem riskiem, kas saistīti ar pārtikas apriti.

Ja to pieprasa Komisija, EFSA arī sniedz zinātniskus ieteikumus par cilvēku uzturu. Tā arī sniedz zinātniskus atzinumus par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un ģenētiski modificētiem organismiem, pat ja tas nav saistīts ar pārtikas nekaitīgumu. Visās savās darbībās EFSA būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic līdzīgus uzdevumus kā iestāde.

Vai EFSA ir patiesi neatkarīga?

EFSA dibināšanas regulā ir noteiktas stingras prasības attiecībā uz neatkarību un interešu konfliktiem, kuras piemēro visās tās darbībās. Lai izpildītu šīs prasības, EFSA ir izstrādājusi iekšējos noteikumus par šiem jautājumiem un ir tos pakāpeniski nostiprinājusi; pēdējo reizi tas darīts 2011. gada decembrī, pieņemot stratēģiju attiecībā uz neatkarību un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesiem. Ar saistītajiem īstenošanas noteikumiem, kas stājās spēkā 2012. gada jūlijā, ir uzlabotas pastāvošās procedūras, kuras paredzētas, lai pārbaudītu un pārvaldītu intereses, ko deklarējušas visas EFSA darbībās iesaistītās personas. To starpā ir zinātniskie eksperti, personāls, valdes locekļi un trešās personas, tostarp līgumslēdzēji. Pirms jauno noteikumu pieņemšanas EFSA plaši apspriedās ar ieinteresētajām pusēm par noteikumu projektu.

EFSA velta ievērojamus resursus, lai īstenotu jauno stratēģiju un noteikumus. Tā ir izstrādājusi īpašus IT instrumentus, lai pārvaldītu vairāk nekā 8000 interešu deklarācijas, un katru gadu izskata 40 000 sanāksmes darba kārtības jautājumu, kā arī katru gadu ziņo par sasniegtajiem rezultātiem.

Turklāt EFSA neatkarību nodrošina arī kolektīvā lēmumu pieņemšana zinātnes ekspertu grupās un tās pārredzamā darbība. Tas ietver zinātnisko atzinumu publicēšanu, tostarp, ja nepieciešams – mazākuma viedokļus, sanāksmju darba kārtības un protokolu publicēšanu, valdes locekļu un Zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu interešu deklarāciju publicēšanu.

Ir svarīgi arī nošķirt intereses esību un interešu konfliktu. Jauno noteikumu mērķis ir līdzsvarot nepieciešamību nodrošināt, ka zinātniskos ieteikumus sniedz Eiropas labākie zinātniskie eksperti, vienlaikus garantējot, ka ekspertiem nav finansiālu vai citādu interešu, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti.

Aizdomas par interešu konfliktu var rasties arī tādēļ, ka trešās personas vienkārši pārprot spēkā esošos noteikumus. Tas var negatīvi ietekmēt EFSA un iedragāt tās stabilo sistēmu. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka neviena sistēma nav 100% nodrošināta pret kļūdām un ik pa laikam var parādīties atkal jauni potenciāli interešu konflikti. Šādos gadījumos tie ir jāvērtē atsevišķi un ir jārīkojas saskaņā ar EFSA noteikumiem. Tiem retajiem gadījumiem, kad izveidojas interešu konflikts, EFSA ir ieviesusi procedūru, kuru piemēro uzticēšanās pārkāpuma gadījumā, lai atbilstoši rīkotos, ja eksperts nav paziņojis par kādu no interesēm.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma 2011. gadā Revīzijas palāta veica revīziju par interešu konfliktu pārvaldību ES aģentūrās. Lai gan tika atzīts, ka EFSA ir izstrādājusi vienu no modernākajām stratēģijām un procedūrām interešu konfliktu konstatēšanai, ziņojumā tika konstatēti daži trūkumi. Komisija kopā ar EFSA drīzumā pievērsīsies šo trūkumu novēršanai, jo uzticēšanās aģentūras darbam ir īpaši svarīga.

Kādi ir EFSA galvenie sasniegumi pēdējo desmit gadu laikā?

EFSA ir sniegusi būtisku ieguldījumu, panākot attīstību svarīgās pārtikas nekaitīguma jomās, piemēram, ir mazināts saslimšanu skaits ar salmonellu, ierobežota pesticīdu iedarbība un noteikti droši pesticīdu atlieku līmeņi, kā arī ir novērtētas pārtikas un barības piedevas. EFSA ar savu darbu arī nodrošina, ka patērētāji Eiropā var paļauties uz to, ka uzturvērtības un veselīguma norāžu pamatā uz pārtikas produktu etiķetēm ir pienācīgs zinātniskais pamats. Eiropas Savienībā pēdējā desmitgadē tika uzturēts pārtikas nekaitīguma augstākais līmenis un tika efektīvi ierobežoti ar pārtiku saistīti starpgadījumi gan sabiedrības veselības, gan ekonomiskās ietekmes ziņā.

Ir pastiprinājusies sadarbība pārtikas nekaitīguma jautājumos, un Eiropā ir izveidoti tīkli apmaiņai ar zinātnisko informāciju un saziņas darbību koordinēšanai, nepieciešamības gadījumā ātri reaģējot uz jebkāda veida ārkārtas situāciju. 2011. gadā EFSA koordinēja zinātnisko izpēti par Šigas toksīnu izdalošās Escherichia coli (STEC) uzliesmojumu Vācijā un Francijā, kuras rezultātā identificēja iespējamo piesārņojuma avotu un kas ļāva ES riska pārvaldītājiem veikt patērētāju aizsardzības pasākumus.

Vai EFSA sistemātiski apstiprina atļauju piešķiršanu ĢMO?

Nē, EFSA nav atbildīga par atļauju piešķiršanu; par to atbild riska pārvaldītāji.

ĢMO pieteikuma iesniedzēji iesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei īpašus pētījumus, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības/ESAO pētījumu protokoliem, ko veic, izmantojot konkrētu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (laba laboratorijas prakse vai ISO), un kas ir saskaņā ar EFSA norādījumiem par ĢMO riska novērtēšanu. Ražošanas nozares pienākums ir sniegt toksikoloģiskos un citus datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu attiecīgo ĢMO nekaitīgumu. Attiecībā uz visiem reglamentētajiem produktiem, piemēram, ĢMO, pasaulē vispārpieņemta prakse ir uzdot pieteikuma iesniedzējiem, kuri gūs tiešu labumu no produkta tirdzniecības, veikt nepieciešamos pētījumus, kas ir pamatā to veiktajam riska novērtējumam.

EFSA riska novērtēšanas procedūra ir rūpīga, un gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai pieteikuma iesniedzēji sniegtu papildu datus un precizējumus, pirms tiek sniegts EFSA atzinums. Dažos gadījumos pieteikumu iesniedzēji ir atsaukuši pieteikumus, ja ražošanas nozare ir uzskatījusi, ka tā nespēs sniegt EFSA pieprasīto informāciju.

Kādi uzdevumi sagaida EFSA?

Lai gan EFSA pirmajos desmit gados ir daudz sasniegusi, jāpievērš uzmanība turpmākiem uzdevumiem. Nav iespējams paredzēt visas problēmas, ar kurām EFSA turpmākajos gados būs jāsaskaras, taču galvenās tendences kļūst aizvien skaidrākas. Tās aptver tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā un globālās tirdzniecības straujā paplašināšanās. EFSA arī būs jārisina jauninājumu radītas problēmas un jānodarbojas ar jauninājumu radītām iespējām, kuras gan palīdzēs risināt dažas no nākotnes vajadzībām, gan radīs jaunas vajadzības. Šajā nolūkā EFSA jau ir izveidojusi zinātnisko stratēģiju 2012.–2016. gadam, kurā izklāstīts EFSA redzējums par to, kā tā turpinās atbalstīt Eiropas pārtikas nekaitīgumu turpmākajos gados.

Vai EFSA var pieņemt lēmumus?

ES tiesību akti pārtikas jomā nošķir riska novērtējumu un riska pārvaldību. EFSA kā neatkarīga ES aģentūra ir atbildīga par riska novērtējumu jeb, citiem vārdiem sakot, par zinātniskiem ieteikumiem, savukārt riska pārvaldība jeb lēmumu pieņemšana ir Eiropas Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta ziņā. Tas nozīmē, ka EFSA nepieņem lēmumus par atļaujām attiecībā uz ĢMO, pesticīdiem, pārtikas piedevām un citiem reglamentētiem produktiem, kuri saistīti ar pārtikas ķēdi, bet gan novērtē iespējamo apdraudējumu patērētājiem, dzīvniekiem un videi, kas ļauj riska pārvaldītājiem, proti, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei, pieņemt lēmumus, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem.

Kā EFSA darbojas?

Valde - EFSA valdē ir 15 locekļi, kurus pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ieceļ Eiropadome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Valdes locekļi ir neatkarīgi un nepārstāv valdību vai nozares intereses, un to uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Valde nosaka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes budžetu, apstiprina ikgadējo darba programmu, un tai ir jānodrošina, lai EFSA darbotos efektīvi un veiksmīgi sadarbotos ar partnerorganizācijām visā Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Izpilddirektors – EFSA izpilddirektoru ieceļ valde. Izpilddirektora pakļautībā ir aptuveni 450 darbinieku, un viņš(-a) ir iestādes likumīgais pārstāvis, kurš atbild par iestādes ikdienas darbību, personāla jautājumiem un gada darba programmas izstrādi, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm.

EFSA zinātnes ekspertu grupas un Zinātniskā komiteja – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Zinātniskās komitejas un ekspertu grupu pienākums ir sniegt zinātniskos atzinumus; šajās struktūrās strādā augsti kvalificēti neatkarīgi zinātnieki, kas ir izraudzīti saskaņā ar atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Pašlaik darbojas desmit zinātnes ekspertu grupas, kas strādā tādās jomās kā, piemēram, pārtikas piedevas, augu veselība, ģenētiski modificēti organismi, uzturs, piesārņotāji, dzīvnieku veselība un labturība u.c.

Zinātniskā komiteja sastāv no zinātnes ekspertu grupu priekšsēdētājiem un vēl sešiem pieredzējušiem zinātniekiem, kas neietilpst nevienā zinātnes ekspertu grupā, bet ir izvēlēti saskaņā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Zinātniskā komiteja ir atbildīga par koordināciju un saskaņotību zinātnes ekspertu grupu transversālajos jautājumos, kā arī par horizontāliem zinātniskajiem jautājumiem. Zinātniskā komiteja ir bijusi atbildīga par atzinumiem, piemēram, inovatīvu riska novērtēšanas metožu jomā, un atzinumiem, kuru mērķis ir atsevišķu riska novērtēšanas komponentu pārredzamības nodrošināšana un kvalitātes uzlabošana.

Konsultatīvā padome – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Konsultatīvā padome nodrošina saikni ar pārtikas nekaitīguma iestādēm visās 27 ES dalībvalstīs, Islandē un Norvēģijā ar Šveici un kandidātvalstīm novērotāju statusā. Tās sastāvā ir pārstāvji no valstu kompetentajām iestādēm, kuras veic EFSA uzdevumiem līdzīgus uzdevumus. Konsultatīvajai padomei ir būtiska nozīme efektīvas koordinācijas nodrošināšanā starp EFSA un dalībvalstu darbu, tādējādi nodrošinot optimālu resursu izmantošanu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website