Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS KOMISIJA

MEMO

Briselē, 2012. gada 24. oktobrī

Nabadzība: Komisija ierosina izveidot jaunu Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu – biežāk uzdotie jautājumi

(skat. arī IP/12/1141)

Kā fonds darbosies?

Tiks nodrošināta ievērojama elastība. Dalībvalstis plānos savas programmas 2014.-2020. gadam, pamatojoties uz valsts un reģionālajām situācijām un preferencēm (piemēram, vai tās vēlas izdalīt pārtiku vai preces, vai abus divus). Tad Komisija apstiprinātu valsts programmas, un valsts iestādes varētu pieņemt atsevišķus lēmumus par palīdzības sniegšanu caur partnerorganizācijām (bieži nevalstiskām organizācijām). Līdzīga pieeja jau tiek izmantota kohēzijas fondiem.

Valsts iestādes var vai nu pašas iegādāties pārtiku vai preces un darīt tās pieejamas partnerorganizācijām, vai nodrošināt partnerorganizāciju ar finansējumu. Ja pārtiku vai preces iegādājas partnerorganizācija, tā var izdalīt materiālo palīdzību pati vai uzticēt izdalīšanu citām partnerorganizācijām.

Kādēļ ierosinātais fonds galveno uzmanību pievērš pārtikai, bezpajumtniekiem un materiāli nenodrošinātiem bērniem?

Ierosinātā fonda mērķis ir palīdzēt vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, bezpajumtniekiem un materiāli nenodrošinātiem bērniem izlauzties no nabadzības un nenodrošinātības apburtā loka, tādējādi sniedzot reālu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanā - vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.

Viena no materiālās nenodrošinātības galvenajam iezīmēm ir nespēja piekļūt pienācīgas kvalitātes pārtikai pienācīgos daudzumos, ko Pasaules veselības organizācija noteikusi par pamatvajadzību. Cita sevišķi smaga galējas nabadzības izpausme ir atstumtība un bezpajumtniecība. Aplēses liecina, ka Eiropā patlaban 4,1 miljons cilvēku ir bez pajumtes.

Jaunais instruments arī sniegs palīdzību tieši bērniem, jo viņi ir vairāk pakļauti nabadzībai nekā pārējā sabiedrības daļa un cieš no materiālās nenodrošinātības formām, kā dēļ tiem ir mazāk iespēju nekā viņu vienaudžiem būt sekmīgiem mācībās, būt veseliem un pieaugot pilnībā izmantot savu potenciālu.

Jaunais fonds pievērsīs īpašu uzmanību šīm galējas materiālās nenodrošinātības formām ne tikai tāpēc, ka tās apdraud cilvēka dzīvību, bet arī tādēļ, ka nepietiekams uzturs un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, apģērba trūkums, neļauj vairumam nabadzības skarto personu izkļūt no nabadzības un atstumtības un neļauj izmantot apmācību un konsultāciju pasākumu priekšrocības.

Kā tiks atlasītas partnerorganizācijas?

Partenerorganizācijas būs publiskas vai nevalstiskās iestādes, kuras dalībvalstis būs atlasījušas, balstoties uz objektīviem un caurredzamiem kritērijiem.

Kā pasīvs atbalsts var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības?

Pirmkārt, priekšnosacījums, lai cilvēki varētu tik vien kā cerēt dabūt darbu un tādējādi izkļūt no nabadzības un atstumtības, ir nodrošināt viņus ar pietiekamu daudzumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, apģērbu. Tas, piemēram, sniedz viņiem iespēju piedalīties apmācībā. Otrkārt, ierosinātais fonds ir kas vairāk nekā tikai pasīvs atbalsts. Valsts programmās fonda īstenošanai būtu jāietver aktīvi sociālās iekļaušanas pasākumi, un ierosināto fondu varētu izmantot daļējai šādu pasākumu finansēšanai.

Vai paredzētais budžets būs pietiekams, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir 40 miljoni cilvēku, kas nav nodrošināti ar pārtiku?

Fonda mērķis nav atbalstīt visus 40 miljonus cilvēku, kuri nav nodrošināti ar pārtiku, bet gan palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Dalībvalstu ziņā būtu galveno uzmanību savās programmās vērst uz palīdzību vistrūcīgākajiem. Turklāt jānorāda, ka 2 miljoni attiecas tikai uz papildu cilvēku skaitu, kuriem iespējams palīdzēt, pateicoties ES finansējumam. Kopējais cilvēku skaits, kas saņēmuši palīdzību tieši no fonda, no dalībvalstu līdzfinansējuma un no partnerorganizāciju ieguldījumiem natūrā, būtu aptuveni 4 miljoni.

No kurienes nāktu finansējums? Vai šī nauda tiktu atskaitīta no struktūrfondu piešķīrumiem katrai dalībvalstij?

Saskaņā ar 2011. gada jūnija daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu (skat. IP/11/799) 2,5 miljardi eiro tiktu ņemti no kohēzijas politikas budžeta. Citiem vārdiem sakot, daudzgadu finanšu shēmā paredzētā budžeta kopsumma ietver ne tikai Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, bet arī jauno, ierosināto Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu.

Kā fonds papildinās Eiropas Sociālo fondu (ESF)?

Ierosinātais fonds palīdzētu cilvēkiem izlauzties no nabadzības un nenodrošinātības apburtā loka, sniedzot pagaidu koriģējošus pasākumus, t. i., risinot cilvēku pašas neatliekamākās vajadzības, lai viņi varētu pretendēt uz darbu vai iziet mācību kursu, vai saņemt konsultācijas, piemēram, Eiropas Sociālā fonda atbalstītus pakalpojumus. Ja cilvēkiem trūkst pārtikas vai apģērba, vai citu pirmās nepieciešamības preču, viņi neatrodas tādā situācijai, lai piedalītos mācību kursā vai saņemtu konsultācijas.

Kādēļ tiek pārtraukta veiksmīgā ES pārtikas izdalīšanas programma vistrūcīgākajām personām (VTP programma)?

ES pārtikas izdalīšanas programma vistrūcīgākajām personām (VTP programma) tika izveidota 1987. gadā, lai lietderīgi izmantotu toreizējo lauksaimniecības pārprodukciju, padarot šo pārprodukciju pieejamu dalībvalstīm, kuras vēlētos to izmantot kā patikas palīdzību vistrūcīgākajām personām Kopienā. Taču tam sekojošās lauksaimniecības politikas reformas apvienojumā ar vienlaicīgu pārtikas preču cenu pieaugumu starptautiskajos tirgos nozīmē, ka sagaidāms, ka pārskata periodā no 2011. līdz 2020. gadam ES lauksaimniecības preču tirgi vidēji saglabās līdzsvaru – bez nepieciešamības veikt tirgus intervenci.

Turklāt Vispārējā tiesa 2011. gada 13. aprīlī Vācijas ierosinātā un Zviedrijas atbalstītā lietā lēma pret 2009. gada VTP programmas ietvaros dalībvalstīm piešķirtajiem līdzekļu piešķīrumiem pārtikas iepirkšanai tirgū.

Līdz ar paredzamo intervences krājumu trūkumu VTP programma tādējādi ir zaudējusi savu racionālo pamatojumu, un pēc 2013. gada tā tiks pārtraukta.

Kādēļ lai jaunais fonds atļautu izmantot intervences krājumus, ja uz minētajiem krājumiem balstīto pašreizējo programmu nācās pārtraukt?

Lai gan paredzams, ka ES lauksaimniecības intervences krājumu apjoms aizvien būs ļoti neliels, pārtikas tirgi ir ļoti gaistoši. Iespējams, ja dažu produktu tirgus cena kritīsies, atsevišķos gados intervences krājumos varētu būt pārtikas produkti. Tādā gadījumā būtu ekonomiski izdevīgi jaunajam fondam tos izmantot, kad cenas sasniegušas iepriekšējo līmeni. Tādēļ priekšlikumā atļauta šāda iespēja.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website