Navigation path

Left navigation

Additional tools

Erasmus” un tās budžetu

European Commission - MEMO/12/785   16/10/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

Briselē, 2012. gada 16. oktobrī.

Bieži uzdotie jautājumi par “MEMO

Erasmus” un tās budžetu

Programma “Erasmus” augstāko mācību iestāžu studentiem dod iespēju no 3 līdz 12 mēnešiem pavadīt citā Eiropas valstī — vai nu studējot, vai darba praksē kādā uzņēmumā vai citā organizācijā. Piedalīties var ikviens students, kas ir uzņemts kādā no augstākās izglītības iestādēm, kuras ir iesaistījušās šajā programmā vienā no 33 “Erasmus” valstīm (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija). Programma “Erasmus” ir daļa no ES mūžizglītības programmas un veido vairāk nekā 40 % no tās budžeta. Mūžizglītības programmā ietilpst arī programmas “Leonardo da Vinci” (profesionālā izglītība un apmācība, vismaz 25 % no budžeta), “Comenius” (skolu izglītība, vismaz 13 % no budžeta) un “Grundtvig” (pieaugušo izglītība, vismaz 4 % no budžeta).

Kur sakņojas patlabanējā programmas “Erasmus” finansēšanas problēma?

Eiropas Komisijas priekšlikums 2012. gada kopējam ES budžetam bija 132,7 miljardi eiro. Tomēr dalībvalstis un Eiropas Parlaments vienojās par galīgo budžetu 129,1 miljards eiro. No 2012. gada budžeta bija jāsedz arī nesamaksātie rēķini 5 miljardu eiro apmērā, kas bija jāpārņem no iepriekšējā 2011. gada ES budžeta, kura finansējums arī bija nepietiekams. Komisija, Padome un Parlaments bija nolēmuši 2012. gadā analizēt budžeta izpildi, lai noskaidrotu, vai būtu nepieciešams papildu finansējums. Minētās trīs iestādes ir regulāri sazinājušās par nepietiekamu finansējumu, kas ietekmē vairākas programmas, taču nav panākušas vienošanos. Ir gaidāms, ka vēlāk šomēnes finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janušs Levandovskis nāks klajā ar priekšlikumu budžeta grozījumiem iztrūkumu segšanai.

Vai programmai “Erasmus” pirms 2012. gada beigām pietrūks līdzekļu?

Nē. Eiropas Komisija 70 % no “Erasmus” finansējuma 2012./2013. akadēmiskajam gadam ir pārskaitījusi dalībnieču valstu aģentūrām, kas naudu sadala universitātēm un studentiem. Tādējādi pašreizējā semestrī līdz gada beigām nevajadzētu rasties problēmām ar “Erasmus” stipendiju izmaksāšanu studentiem, kas dodas uz ārzemēm mācīties vai stažēties.

Vai studenti, kas devušies uz ārzemēm laikposmā no 2012. gada janvāra līdz septembrim, ir saņēmuši stipendijas?

Jā, ja tie ir pabeiguši dalību apmaiņas programmā un savai universitātei iesnieguši ziņojumus par mācību perioda vai stažēšanās pabeigšanu. Šādā gadījumā viņi būs saņēmuši stipendiju 100 % apmērā. Minētās stipendijas neietekmē tagadējie budžeta ierobežojumi, jo valstu aģentūras un attiecīgi universitātes un profesionālās izglītības iestādes jau ir saņēmušas nepieciešamo finansējumu 2011./2012. akadēmiskajam gadam.

Vai Erasmus studenti, kas uz ārzemēm dodas no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada februārim, saņems mazāku stipendiju, nekā sagaidījuši?

Ja 2012. gada ES budžetā joprojām trūks līdzekļu, studentiem, kas otrajā semestrī atradīsies ārzemēs, varētu rasties problēma. Komisija paredz, ka 2012./2013. gadā programmu “Erasmus” izmantos apmēram 270 000 studenti.

Cik daudz līdzekļu Komisija līdz šim ir samaksājusi valstu aģentūrām? Kāds ir iztrūkums?

Mūžizglītības programmai (MIP), kas aptver programmas “Erasmus”, “Leonardo da Vinci”, “Comenius” un “Grundtvig”, Komisija jau ir pārskaitījusi apmēram 99 % no 2012. gada budžeta. Kopumā to valstu aģentūrām, kas piedalās programmā, un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (EACEA), kas administrē daļu no mūžizglītības programmas, Komisija ir pārskaitījusi 980 miljonus eiro. Apmēram 45 % no šīs summas ir paredzēti “Erasmus” stipendijām.

Tomēr šī nauda neatbilst stipendiju saistībām, kas iepriekš apstiprinātas programmai “Erasmus” un tās līdziniecēm. Tāpēc Komisija nesen bija spiesta no ES budžeta pieprasīt papildu 180 miljonus eiro, lai līdz 2012. gada beigām varētu pildīt no mūžizglītības programmas izrietošās saistības. Programmā “Erasmus” iztrūkums šogad ir apmēram puse no šīs summas, t.i., 90 miljoni eiro.

2012. gada budžeta deficīts nozīmē, ka Komisija valstu aģentūrām nav varējusi atlīdzināt attiecībā uz MIP stipendijām iesniegtos maksājumu pieprasījumus par vairāk nekā 118 miljoniem eiro.

Pieprasījumus ir iesniegušas šādu valstu aģentūras: Austrija (6,3 miljoni eiro), Beļģija, franciski runājošā kopiena (3 miljoni eiro), Beļģija, flāmiski runājošā kopiena (4 miljoni eiro), Čehijas Republika (7 miljoni eiro), Vācija (32 miljoni eiro), Īrija (2,2 miljoni eiro), Igaunija (2,75 miljoni eiro), Lietuva (4,3 miljoni eiro), Polija (29,5 miljoni eiro), Slovēnija (2,7 miljoni eiro), Slovākijas Republika (5 miljoni eiro) un Apvienotā Karaliste (19 miljoni eiro).

Komisija arī gaida, ka papildu pieprasījumus par maksājumiem kopsummā par apmēram 100 miljoniem eiro līdz gada beigām saņems no Latvijas, Zviedrijas, Beļģijas (vāciski runājošās kopienas), Dānijas, Maltas, Francijas, Horvātijas, Ungārijas, Nīderlandes, Šveices, Norvēģijas, Rumānijas un Grieķijas. Arī šīs prasības pēc maksājumiem tā varēs segt tikai tad, ja ES budžets drīzumā saņems papildu finansējumu. (Valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet ir “Erasmus” un tai līdzīgo programmu dalībnieces, par dalību šajā shēmā maksā.)

Ko Komisija dara, lai šo problēmu atrisinātu?

Deficīts skar gandrīz visas ES budžeta pozīcijas. Komisija dara visu iespējamo, lai tiktu galā ar situāciju, un ir arī ierosinājusi attiecīgi pārskaitīt visus līdzekļus, kas netiks izmantoti kaut kur citur. Komisija patlaban gatavo šādu priekšlikumu par vispārēju līdzekļu pārvietojumu.

Tomēr šogad šādi pārskaitāmu līdzekļu kopējā summa no visām jomām nesasniedz 500 miljonus un nav pietiekama. Tāpēc Komisijai jāprasa, lai budžeta lēmējinstitūcijas (Eiropas Parlaments un dalībvalstis) steidzami palielinātu maksājumus 2012. gada budžetā.

Kas notiks, ja dalībvalstis deficītu nekompensēs?

Ja dalībvalstis un Eiropas Parlaments nevienosies par papildu iemaksām budžetā, mūžizglītības programmas īstenošana būs apdraudēta. Sagaidāms, ka ietekmi pirmās jutīs tādas jomas kā skolu, pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības sadarbības projekti, turklāt programmas “Erasmus” studentiem un “Leonardo da Vinci” mācekļiem stipendijas nebūs iespējams maksāt cerētajā apmērā. Ja finansējuma joprojām nepietiks, dažkārt tiks negatīvi ietekmētas valstu aģentūrās nodarbināto darbinieku algas.

Stāvoklis sākotnēji uzlabosies 2013. gadā, kad kļūs pieejams jaunā gada budžeta finansējums. Komisija ir ierosinājusi, lai nākamgad maksājumu apmērs mūžizglītības programmas atbalstīšanai būtu 1,14 miljardi eiro, no kuriem apmēram 490 miljoni eiro tiktu tērēti studentu “Erasmus” stipendijām un darbiniekiem, kas piedalās apmaiņas programmās. Taču tā kā šo budžetu daļēji izmantos, lai segtu šā gada negatīvo bilanci (vismaz 180 miljoni eiro), līdz 2013. gada vidum tas droši vien būs jau visā pilnībā izmantots, un tādējādi pēc minētā laika ir sagaidāmas pat vēl lielākas problēmas.

Kāda ES budžeta daļa tiek piešķirta mūžizglītības programmai?

ES kopējais budžets 2007.–2013. gadam pašreizējās cenās bija 975 miljardi eiro. Mūžizglītības programmas apmērs ir 7 miljardi eiro, kas ir 0,71 %. Pašreizējais mūžizglītības programmas iztrūkums ir apmēram 180 miljoni eiro.

Kopējais ES budžeta priekšlikums 2014.–2020. gadam pašreizējās cenās ir 1156 triljoni eiro. Gaidāmajai programmai “Erasmus visiem” budžets ir ierosināts 19 miljardu eiro apmērā, un tas ir 1,64 % no iepriekš minētās kopsummas.

Cik daudz līdzekļu ES tērē programmai “Erasmus” un kā tie ir sadalīti?

Pašreizējā budžeta periodā (2007.–2013. gadā) ES programmai “Erasmus” ir piešķīrusi 3,1 miljardu eiro. 2012. gada piešķīrums ir 480 miljoni eiro, savukārt 2013. gadam lēstā summa ir 490 miljoni eiro (sk. tabulu zemāk). Šī summa ir apmēram 0,35 % no ES budžeta. 2012./2013. akadēmiskajā gadā programmas “Erasmus” studentu skaits no shēmas atklāšanas brīža pirms 25 gadiem būs sasniedzis 3 miljonus.

ES piešķir ikgadējas dotācijas valstu aģentūrām programmas 33 dalībvalstīs. Valstu aģentūru pienākums ir organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un parakstīt nolīgumus par stipendijām ar savas valsts universitātēm, skolām, koledžām un citām izglītības iestādēm. Studenti piesakās uz “Erasmus” stipendijām ar savas universitātes starpniecību, un pēdējās pienākums ir maksāt norunāto stipendiju.

Kopējais “Erasmus” budžets studentu un darbinieku mobilitātei dažādām valstīm tiek piešķirts, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

  • iedzīvotāju struktūra: studentu, absolventu un pasniedzēju skaits augstākajā izglītībā (5.–6. līmenis Starptautiskajā standartizētajā izglītības klasifikācijā ISCED); datus sniedz Eurostat;

  • dzīves dārdzība un attālums starp lielpilsētām, ko izmanto par koeficientiem, ar kuriem koriģē iedzīvotāju koeficientu;

  • iepriekšējās darbības rezultātu rādītājs, ko aprēķina, balstoties uz to darbinieku un studentu skaitu, kuri programmas “Erasmus” ietvaros devušies uz ārzemēm iepriekšējā periodā (izmanto jaunākos pieejamos datus).

Gandrīz 90 % no “Erasmus” budžeta ir ieguldīti studentu un darbinieku mobilitātē. Arī daudzpusējiem projektiem un tīkliem tiek piešķirts “Erasmus” atbalsts, kas veido apmēram 4 % no budžeta līdzekļiem. Tos centralizēti pārvalda Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) Briselē.

Turpmāk tabulā norādīts kopējais “Erasmus” finansējums, kas iztērēts kopš 1988. gada.

Programmas “Erasmus” decentralizētie līdzekļi, kas piešķirti valstu aģentūrām

Gads

“Erasmus” gada budžets, kas paredzēts

studentu un darbinieku mobilitātei (miljonos eiro)

Gada izmaiņas

1988

13,00

1989

26,84

106,46 %

1990

32,88

22,50 %

1991

43,86

33,39 %

1992

62,88

43,37 %

1993

67,88

7,95 %

1994

72,78

7,22 %

1995

73,46

0,93 %

1996

74,3

1,14 %

1997

70,00

-5,79 %

1998

100,27

43,24 %

1999

100,27

0,00 %

2000

111,79

11,49 %

2001

116,19

3,94 %

2002

121,9

4,91 %

2003

142,53

16,92 %

2004

168,00

17,87 %

2005

200,96

19,62 %

2006

245,75

22,29 %

2007

372,25

51,48 %

2008

416,36

11,85 %

2009

415,25

-0,27 %

2010

435,03

4,76 %

2011

469,64

7,96 %

2012

480,22

2,25 %

2013(*)

489,82

2,00 %

(*) prognozes

Kā noteic ES ikmēneša stipendijas apmēru?

Programmas “Erasmus” stipendijas ir paredzētas, lai daļēji segtu papildu izmaksas, kas rodas, uzturoties ārzemēs, un ceļa izmaksas. “Erasmus” studenti uzņēmējai mācību iestādei ārzemēs nemaksā mācību maksu.

Katrā valstī “Erasmus” aģentūras piešķir to rīcībā esošos līdzekļus augstākās izglītības iestādēm. Valstu aģentūras var pieņemt lēmumu piešķirt lielākas stipendijas mazākam studentu skaitam (kā tas ir, piemēram, Bulgārijā, Kiprā un Turcijā) vai piešķirt mazākas stipendijas lielākam studentu skaitam (piemēram, Francijā un Itālijā), bet tām ir jāievēro stipendiju maksimālais apmērs, ko Eiropas Komisija ir noteikusi katrai galamērķa valstij (skatīt Mūžizglītības programmas ceļvedi).

Valstu aģentūras piešķir līdzekļus iestādēm, kas iesniegušas pieteikumus, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā pieprasītās summas vai iepriekšējie rezultāti. Tad iestāde var lemt, tieši cik lielu ikmēneša stipendiju maksāt studentiem (un piešķīruma iknedēļas vai dienas likmi darbiniekiem), ievērojot robežas, kuras noteic attiecīgā valsts aģentūra un kuras katrā valstī atšķiras.

Ikmēneša stipendijas apmērs ir atkarīgs no galamērķa valsts un mobilitātes veida. Piemēram, ir novērota tendence profesionālajai praksei ārzemēs piešķirt lielākas stipendijas nekā studijām ārzemēs. Valstu aģentūras var palielināt ikmēneša stipendiju sociālekonomiski nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošiem studentiem.

Eiropas Savienības piešķirtās “Erasmus” stipendijas var papildināt no dažādiem citiem līdzfinansējuma avotiem — nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem.

2010./2011. gadā vidējā ikmēneša ES stipendija studentu mobilitātei bija robežās no 133 eiro spāņu studentiem līdz 653 eiro kipriešu studentiem. Visām valstīm vidējā ikmēneša stipendija bija 250 eiro.

Kā studenti un darbinieki var pieteikties uz “Erasmus” stipendijām?

Programmā “Erasmus” var piedalīties visi studenti, kas 33 programmā iesaistītajās valstīs (27 ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Turcija, Horvātija un no 2011./2012. akadēmiskā gada Šveice) studē augstākās izglītības iestādēs, kuras pievienojušās Erasmus Universitātes hartai. Erasmus Universitātes hartu ir parakstījusi lielākā daļa Eiropas augstāko izglītības iestāžu, vairāk nekā 4000.

Lai pieteiktos “Erasmus” studiju vai profesionālās prakses stipendijai, vispirms ir jāsazinās ar savas iestādes starptautisko attiecību biroju un pirms mobilitātes perioda ir jāaizpilda līgums par “Erasmus” studijām vai praksi. Šie līgumi, kuros izklāstīta programma, kas studentam paredzēta attiecīgā studiju periodā vai prakses laikā, pašmāju nosūtītājai iestādei un ārzemju uzņēmējai iestādei vai uzņēmumam, kā arī pašam studentam ir jāapstiprina un jāparaksta. Šīs divas darbības vienkāršo procedūru, nodrošinot, ka “Erasmus” studiju periodā apmierinoši pabeigts darbs tiks visā pilnībā akadēmiski atzīts nosūtītājā iestādē.

“Erasmus” studijas: tiem studentiem, kas vēlas pavadīt daļu studiju laika ārzemēs, ir jābūt vismaz attiecīgās augstākās izglītības iestādes otrā kursa studentiem.

“Erasmus” prakse: programmas profesionālajā praksē studenti var piedalīties jau no pirmā augstākās izglītības studiju gada.

Gan studijās, gan praksē ārzemēs pavadītie periodi katrs atsevišķi var ilgt no 3 līdz 12 mēnešiem vai kopā pavisam 24 mēnešus. Studentiem, kas mācās augstākās profesionālās izglītības īsajā ciklā, minimālais darba prakses ilgums ir divi mēneši.

“Erasmus” darbiniekiem: mācībspēkiem savai iestādei vai uzņēmumam ir jāiesniedz uzņēmējas iestādes apstiprināta vieslekciju pedagoģiskā programma. Līdzīgi arī personālam, kas vēlas pieteikties “Erasmus” mācību stipendijai, jāgādā, lai to mācību programmu apstiprinātu nosūtītāja iestāde un uzņēmēja iestāde vai uzņēmums.

Programmas “Erasmus” čempioni

2010./2011. gadā gan studijām, gan dalībai praksē visvairāk studentu uz ārzemēm nosūtīja Spānija (36 183), tai seko Francija (31 747) un Vācija (30 274).

Spānija, kas uzņēma 37 432 ārvalstu studentus, bija arī populārākā galamērķa valsts, tai sekoja Francija (27 722) un tad Vācija (24 733). Apvienotā Karaliste uzņēma divreiz vairāk studentu (24 474) nekā nosūtīja uz ārzemēm (12 833). Lielākā daļa valstu uz ārzemēm nosūtīja vairāk studentu nekā uzņēma. Tuvākais līdzsvars starp to studentu skaitu, kas tika uzņemti un kas tika nosūtīti uz ārzemēm, tika reģistrēts Slovēnijā, kurai seko Spānija un Nīderlande.

3040 augstākās izglītības iestādes studentus nosūtīja apmaiņas braucienos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 6,6 %.

“Erasmus” studijas — pieaugums par 7,2 %

2010./2011. akadēmiskajā gadā no 231 408 programmas “Erasmus” studentiem uz ārzemēm studēt devās 190 495, kas salīdzinājumā ar 2009./2010. akadēmisko gadu ir pieaugums par 7,2 %. Uz ārzemēm studēt devušos studentu skaits samazinājās trijās valstīs (Luksemburga, Ungārija un Polija), bet 16 valstīs tika novērots pieaugums virs vidējā līmeņa. Relatīvi lielākais pieaugums salīdzinājumā ar 2009./2010. gada datiem bija Horvātijā (96,6 %), kam sekoja Lihtenšteina (84,2 %) un Kipra (25,1 %).

Vidējais studēšanas laiks ārzemēs nedaudz pārsniedza 6,4 mēnešus, un studentu vidējā stipendija bija EUR 232 (salīdzinot ar EUR 236 iepriekšējā gadā).

“Erasmus” studentu vidū populārākās studiju jomas bija sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (34,7 %), kam sekoja humanitārās zinātnes un māksla (31,5 %), kā arī inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (12,6 %).

“Erasmus” prakse — pieaugums par 15 %

Kopš 2007. gada programma “Erasmus” studentiem piedāvā iespēju doties uz ārzemēm, lai gūtu darba pieredzi uzņēmumos vai citās organizācijās. 2010./2011. gadā šo iespēju izvēlējās sestā daļa “Erasmus” studentu jeb 40 913 no 231 408 studentiem, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Profesionālās prakses vidējais ilgums bija 4,3 mēneši, un studenti vidēji saņēma ikmēneša ES stipendiju 366 eiro apmērā (samazinājums, salīdzinot ar 386 eiro 2009./2010. gadā).

Tāpat kā pēdējos gados visvairāk studentu dalībai “Erasmus” praksē nosūtījusi Francija (5958; procentuāli 14,6 %), tai seko Vācija (5096; 12,4 %) un Spānija (4756; 11,6 %).

“Erasmus” profesionālās prakses vispopulārākais galamērķis bijusi Apvienotā Karaliste, kas uzņēmusi 6970 studentus (procentuāli 17 %), tai seko Spānija (6852; 16,7 %) un Vācija (5614; 13,7 %).

Lai atbalstītu profesionālās prakses iespējas ārzemēs, augstākās izglītības iestādes var dibināt prakses konsorcijus. Šādos konsorcijos līdzdarbojas augstākās izglītības iestādes (AII) un citas organizācijas, piemēram, uzņēmumi vai apvienības. 2010./2011. gadā 13 valstīs tika finansēti aptuveni 74 prakses konsorciji. Ar prakses konsorciju starpniecību tikušas atrastas iespējas vairāk nekā 14 % studentu, kas vēlējušies profesionālo praksi ārzemēs.

Lielākā studentu grupa, kas iesaistījās “Erasmus” profesionālajā praksē, bijuši sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību zinātnes fakultāšu studenti (26,6 %), apsteidzot humanitāro zinātņu un mākslas studentus (17,1 %), kuru īpatsvars savukārt bija augstākais iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tiem sekoja lauksaimniecības un veterinārijas studenti (15,4 %), kuru skaits bija astoņas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Cik programmas “Erasmus” līdzdalīgajās valstīs ir augstākajā izglītībā (bakalaura un maģistra programmās) studējošo? Cik daudzi no tiem 2010./2011. gadā visu studiju laiku vai daļu no tā pavadīja ārzemēs?

No 32 programmā piedalošos valstu studentu kopskaita, kas pārsniedz 22,5 miljonus, 2010./2011. gadā “Erasmus” studentu mobilitātes stipendijas saņēma aptuveni 1 %1.

Pieņemot, ka vidējais studiju ilgums augstākās izglītības iestādēs ir 4-5 gadi (bakalaura un maģistra studijas), var lēst, ka apmēram 4,5 % no visiem Eiropas studentiem kādā augstākās izglītības studiju posmā saņem “Erasmus” stipendiju. No tiem 67 % ir bakalaura studiju līmenī, 28 % — maģistra studiju līmenī, 1 % — doktora studiju līmenī un 4 % — īsā cikla studijās. Kopumā aptuveni 10 % studentu daļu studiju laika vai to visu ir pavadījuši vai pavada ārzemēs, izmantojot programmas “Erasmus” finansējumu vai citus publiskā un privātā sektora līdzekļus.

Tiekoties Bukarestē (Rumānija) 2012. gada 26. un 27. aprīlī (IP/12/394), par augstāko izglītību atbildīgie ministri pieņēma Boloņas mobilitātes stratēģiju, kurā noteikts, ka saskaņā ar 2011. gada novembrī pieņemto Eiropas augstākās izglītības mobilitātes standartu līdz 2020. gadam 20 % no Eiropas augstākās izglītības absolventiem daļu studiju laika būs pavadījuši ārzemēs.

Papildu informācija

Erasmus programma sasniegusi jaunu rekordu — studentu apmaiņas braucienu skaits palielinājies par 8,5 % (IP/12/454)

Plašāka informācija par programmu "Erasmus" un par mūžizglītības programmu

““Erasmus” faktos un skaitļos” [brošūra]

“Erasmus” statistika

1 :

2010. gadā ES-27 studentu kopskaits bija aptuveni 18,5 miljoni.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website