Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 27. septembrī

Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā — kas ir mākoņdatošana un kā tā attiecas uz mani?

Sk. arī IP/12/1025.

Kas ir mākoņdatošana?

Mākoņdatošana ir datu glabāšana, apstrāde un izmantošana attālos datoros, kuriem piekļūst, izmantojot internetu. Daudzi cilvēki mūsdienās izmanto mākoņdatošanu, to pat neapjaušot. Mākoņdatošanas tehnoloģija var būt pamatā tādiem pakalpojumiem kā tīmekļa e-pasts vai sociālie tīkli. Profesionāliem IT lietotājiem mākoņdatošana nodrošina lielu elastību attiecībā uz datošanas jaudu. Piemēram, ja kādu pakalpojumu sāk lietot aktīvāk, ir ļoti viegli tam piesaistīt lielāku jaudu; tas prasītu daudz vairāk laika, ja uzņēmumam savā datu centrā būtu fiziski jāuzstāda jauna iekārta.

Kā notiek mākoņdatošana?

Lietotājs ar savu datoru pieslēdzas mākoņdatošanas platformai, izmantojot īpašu programmatūru. Mākonī datu apstrādes jaudu nodrošina lieli datu centri ar simtiem serveru un datu glabāšanas sistēmu, kuru jauda ir pietiekama gandrīz jebkurai datorprogrammatūrai (no datu apstrādes programmām līdz videospēlēm), kas varētu būt nepieciešama klientiem. Dažkārt pakalpojumi ir pieejami bez maksas (piemēram, tīmekļa e-pasta pakalpojumi), taču vairums klientu var maksāt vai nu mainīgu summu atkarībā no lietošanas apjoma, vai nemainīgu mēneša maksu.

Kur tiek glabāti mani dati, kad izmantoju mākoņdatošanu?

Kādā datu centrā jebkurā pasaules malā. Ja lietotājam ir svarīga datu fiziskā atrašanās vieta, var parūpēties, lai tā būtu norādīta mākoņdatošanas līgumā. Datu aizsardzības direktīva nosaka, ka citu personu personas dati jāglabā vai nu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), vai teritorijā ar līdzvērtīgām privātās dzīves aizsardzības normām.

Kādas ir galvenās priekšrocības, ko lietotājiem sniedz mākoņdatošana?

Lietotājiem nav jāiegādājas programmatūra vai jāiegādājas un jāuztur dārgi serveri un datu glabāšanas iekārtas. Tas ļauj ietaupīt naudu un biroja telpu, kā arī nodarbināt mazāk iekšējo IT atbalsta darbinieku. Lietotājiem ir arī gandrīz neierobežota elastība attiecībā uz datu glabāšanas vietas un rīku izmantošanu.

Kāpēc mums ir vajadzīga ES stratēģija mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanai?

Saimnieciskais ieguvums ir ievērojami lielāks — apmēram 160 miljardi eiro gadā jeb apmēram 300 eiro uz cilvēku gadā —, ja pasākumus īsteno visas Eiropas līmenī. Dažādie noteikumi dalībvalstu līmenī šobrīd veido nesaskanīgu mozaīku, vairojot uzņēmumu neziņu par to juridiskajām saistībām un tādējādi kavējot mākoņdatošanas ieviešanu. Lai gan ir apsveicami, ka dalībvalstīs tiek īstenotas mākoņdatošanas iniciatīvas, piemēram, Andromède Francijā, G-Cloud Apvienotajā Karalistē un Trusted Cloud Vācijā, ar to vien nepietiek, turklāt tas nav efektīvākais veids, kā panākt tirgus attīstību, kas ir izdevīga visiem.

Kādi ieguvumi no Eiropas mākoņdatošanas stratēģijas gaidāmi ekonomikas un nodarbinātības jomā?

Nesen veiktas aplēses liecina, ka ieņēmumi no mākoņdatošanas ES līdz 2020. gadam varētu sasniegt gandrīz 80 miljardus eiro, pieņemot, ka politikas pasākumi noritēs sekmīgi (vairāk nekā divkāršojot nozares attīstību). Tātad šīs stratēģijas pamatā ir jaunas nozares attīstīšana un konkurētspējas sekmēšana, it īpaši konkurencē ar ASV.

Raugoties plašāk, mēs paredzam, ka, ja tiks pilnībā īstenota ES mākoņdatošanas stratēģija, ES IKP ikgadējais neto pieaugums līdz 2020. gadam sasniegs 160 miljardus eiro (vai kopējais pieaugums — gandrīz 600 miljardus eiro no 2015. gada līdz 2020. gadam). Ja tā netiktu īstenota, saimnieciskais ieguvums būtu par divām trešdaļām mazāks.

Šo ieguvumu lielākoties sniegs uzņēmumiem radītā iespēja vai nu ietaupīt naudu, vai izmantot tehnoloģijas, kas veicina ražīgumu.

Attiecībā uz vispārējiem nodarbinātības rādītājiem mēs paredzam, ka pēc stratēģijas pilnīgas īstenošanas varētu rasties 3,8 miljoni darba vietu; savukārt tad, ja netiks novērsti regulatīvie un citi politikas šķēršļi, šis skaitlis varētu būt 1,3 miljoni darba vietu1.

Kāds ir pasākumu īstenošanas grafiks? Cik drīz tiks ieviestas konkrētas pārmaiņas?

Galvenos paziņojumā norādītos pasākumus Komisija īstenos 2013. gadā, it īpaši pasākumus, kas saistīti ar mākoņdatošanas standartizāciju un sertifikāciju, drošu un taisnīgu līguma noteikumu izstrādi un Eiropas Mākoņdatošanas partnerību. Progresa ziņojumā, kas tiks sagatavots līdz 2013. gada beigām, būs norādīts, vai jāīsteno papildu politikas un likumdošanas iniciatīvas.

Kam mākoņdatošana var būt lietderīga?

Mākoņdatošana var būt lietderīga ikvienam interneta lietotājam, un tā varētu ieviest revolucionāras pārmaiņas daudzās nozarēs.

80 % uzņēmumu, kas jau izmanto mākoņdatošanu, apsekojumos norādīja par 10–20 % zemākas IT izmaksas, savukārt 20 % ziņoja par ietaupījumiem, kas sasniedz vai pat pārsniedz 30 %.

Daudzi patērētāji jau izmanto vienkāršus mākoņdatošanas pakalpojumus (piemēram, interneta e-pasta kontus). Dažas no mākoņa sniegtajām priekšrocībām ir iespējas glabāt lielu datu apjomu bez maksas vai par nelielu samaksu, ērta piekļuve no jebkuras vietas un mazākas izmaksas.

Mākoņdatošana varētu būt ļoti izdevīga publiskajam sektoram, atvieglojot integrētu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu lētāk.

Mākoņdatošana varētu arī sekmēt pētniecību, jo pētniecības iestādes līdztekus savai iekšējai datošanas infrastruktūrai varētu izmantot mākoņdatošanas pakalpojumus, tādējādi iegūstot iespēju uzturēt lielus datus apjomus un tos apstrādāt daudz ātrāk. Tāpat tā varētu veicināt inovāciju, jo kļūtu daudz vieglāk un lētāk eksperimentāli īstenot idejas par jaunu IT produktu vai pakalpojumu izstrādi.

Kā mākoņdatošana var palīdzēt saudzēt vidi?

Mākoņdatošanas nozare — tāpat kā aviācijas nozare — savas straujās attīstības dēļ ir viens no visstraujāk augošajiem oglekļa dioksīda emisiju avotiem. Taču mākoņdatošana vienlaikus ir arī efektīvākais līdzeklis datošanas radīto oglekļa dioksīda emisiju apjoma samazināšanai. Tā ir tāpēc, ka, plānojot lielus ieguldījumus mākoņdatošanas jomā, var izraudzīties energoefektīvus serverus un videi nekaitīgākus enerģijas avotus, un tas ir daudz vienkāršāk nekā panākt, lai videi nekaitīgākus risinājumus izvēlētos simtiem miljonu datoru lietotāju. Turklāt var optimizēt datoraparatūras lietošanu, lai konkrētu uzdevumu kopumu varētu izpildīt ar mazāku skaitu fizisku iekārtu.

Eiropas Komisija finansē pētniecības projektu — Eurocloud servera projektu —, kura sākotnējie rezultāti liecina, ka līdztekus energoefektivitātei, ko radītu pāreja no galddatoru un serveru pakalpojumiem uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, mākoņdatošanas centru energopatēriņu, iespējams, varētu samazināt par 90 %.

Kāda varētu būt mākoņdatošanas ietekme uz IKT nozari?

Pētījumā par 1000 Eiropas uzņēmumiem tika noskaidrots, ka, ja tiktu novērsti šķēršļi, kas kavē mākoņdatošanas potenciāla izmantošanu, tad:

  • vairāk nekā 98 % ES uzņēmumu sāktu izmantot mākoņdatošanu vai to izmantotu plašāk;

  • mākoņdatošana piesaistītu jaunus lietotājus — šajā jomā sāktu ieguldīt vairāk nekā 96 % ES uzņēmumu, kas neizmanto mākoņdatošanu, bet šobrīd apsver tās izmantošanu;

  • pieprasījums pēc IT prasmēm pieaugtu ne vien pamatjomās, piemēram, datu centru pārvaldības jomā, bet arī, piemēram, digitālās tirgvedības, sīkprogrammu izstrādes, sociālo tīklu, kā arī finanšu pakalpojumu un finanšu stāvokļa vadības jomā.

Plašāka informācija par Eiropas Mākoņdatošanas partnerību (EMP)

Kas ir Eiropas Mākoņdatošanas partnerība, un ar ko tā nodarbosies?

Eiropas Mākoņdatošanas partnerību (EMP) veidos augsta līmeņa iepirkuma amatpersonas no Eiropas publiskā sektora iestādēm, kā arī svarīgi IT un telekomunikāciju nozares pārstāvji. Savas koordinācijas padomes vadībā EMP koordinēs publiskā iepirkuma iestāžu un nozares konsorciju saskaņotu rīcību, lai īstenotu pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma pasākumus. Tādējādi EMP varēs apzināt publiskā sektora mākoņdatošanas prasības, izstrādāt IT iepirkumu specifikācijas un iepirkt standartrisinājumus. Tas palīdzēs virzīties uz mērķi — mākoņdatošanas pakalpojumu iepirkumiem, ko vienoti vai pat kopīgi veiks publiskā sektora iestādes atbilstoši kopīgām lietotāju prasībām. EMP mērķis nav izveidot fizisku mākoņdatošanas infrastruktūru. Tā vietā EMP vēlas nodrošināt, lai Eiropā mākoņdatošanas komerciālais piedāvājums gan publiskajā, gan privātajā sektorā būtu pielāgots Eiropas vajadzībām, nosakot iepirkuma prasības, kuru izmantošanu visā ES atbalstītu iesaistītās dalībvalstis un publiskā sektora iestādes.

Kā Eiropas Mākoņdatošanas partnerība (EMP) darbosies?

EMP koordinācijas padome sniegs stratēģiskus norādījumus, īpaši attiecībā uz to, kā mākoņdatošanas pakalpojumus publiskajā sektorā ieviest tā, lai tirgus attīstītos visiem mākoņdatošanas lietotājiem izdevīgā veidā.

Otrs EMP funkciju pamatelements ir īstenošanas līmenis — pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma projektam, kas tiks īstenots Septītās pētniecības pamatprogrammas IKT tēmas ietvaros, ir paredzēts 10 miljonu eiro sākotnējais budžets2. Lai projektu īstenotu, dažādām publiskā sektora struktūrām no dažādām valstīm būs cieši jāsadarbojas un kopīgi jārīkojas, lai saskaņotu publiskā sektora prasības mākoņdatošanas pakalpojumu iepirkumu un izmantošanas jomā.

Kāds ir Eiropas Mākoņdatošanas partnerības (EMP) koordinācijas padomes galvenais uzdevums?

Koordinācijas padomes galvenais uzdevums ir:

  • sniegt konsultācijas par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz centieniem pozicionēt mākoņdatošanu Eiropā kā saimnieciskās izaugsmes, inovācijas un publiskā sektora pakalpojumu rentabilitātes virzītājspēku, izmantojot Eiropas Mākoņdatošanas partnerību;

  • sniegt ieteikumus par drošas un sadarbspējīgas mākoņdatošanas politikas izstrādi, lai mākoņdatošana pilnveidotu Eiropas digitālo vienoto tirgu.

Kāda ir EMP koordinācijas padomes darbības kārtība?

Koordinācijas padomes locekļus un tās priekšsēdētāju iecels par digitalizācijas programmu atbildīgais komisārs, un viņi darbosies privātpersonu statusā. Padomes sanāksmes notiks divas vai trīs reizes gadā. Koordinācijas padome var konsultēties ar nozaru, akadēmiskās vides un valstu pārvaldes struktūrām un ekspertiem.

Koordinācijas padomes dibināšanas sanāksme ir plānota 2012. gada pēdējā ceturksnī.

Datu aizsardzība, drošība, privātās dzīves aizsardzība un lietotāju tiesības

Kā šī stratēģija man palīdzēs panākt manu — mākoņpakalpojumu lietotāja — tiesību ievērošanu?

Viens no galvenajiem stratēģijas pasākumiem ir izstrādāt līguma noteikumu paraugu, lai risinātu jautājumus, kurus nereglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar datu saglabāšanu pēc līguma termiņa beigām, datu izpaušanu un datu integritāti, datu atrašanās vietu un pārsūtīšanu, datu īpašumtiesībām un tiešo un netiešo atbildību. Saskanīgu risinājumu apzināšana un izstrāde līguma noteikumu jomā pamudinātu lietotājus sākt plaši izmantot mākoņdatošanas pakalpojumus, jo tā veicinātu patērētāju uzticēšanos.

Kā šī stratēģija ir saistīta ar Komisijas priekšlikumiem datu aizsardzības jomā?

Veicot sagatavošanas darbu saistībā ar Datu aizsardzības regulu, ko Komisija ierosināja 2012. gada janvārī, tika rūpīgi apspriestas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un lietotāju bažas. Ierosinātā regula veido labu vispārējo pamatu turpmākai mākoņdatošanas attīstībai.

Ņemot vērā to, ka bažas par datu aizsardzību tika atzītas par vienu no nopietnākajiem šķēršļiem, kas kavē sākt izmantot mākoņdatošanu, Ministru padomei un Eiropas Parlamentam ir vēl jo svarīgāk ātri strādāt, lai ierosināto regulu 2013. gadā pieņemtu iespējami drīz.

Kad ierosinātā regula būs pieņemta, Komisija izmantos jaunos mehānismus, lai sniegtu visus nepieciešamos papildu norādījumus par Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanu mākoņdatošanas pakalpojumiem.

Kas konkrēti tiek darīts pasaules līmenī, lai panāktu saskaņotu regulējumu?

Mākoņdatošana ir pasaules mēroga uzņēmējdarbības nozare, tāpēc vajadzīgs intensīvāks starptautiskais dialogs par drošu un netraucētu pārrobežu izmantojumu.

Eiropas Komisija, iesaistoties starptautiskos dialogos par tirdzniecību, tiesībaizsardzību, drošību un kibernoziedzību, strādā pie tā, lai tiktu pilnībā atspoguļotas jaunās grūtības, ko rada mākoņdatošana.

Šie dialogi tiek risināti daudzpusējos forumos, piemēram, PTO un ESAO, lai veicinātu kopējo mērķu sasniegšanu mākoņdatošanas pakalpojumu jomā, kā arī divpusējās sarunās ar ASV, Japānu un citām valstīm.

Kā es varu zināt, vai mani dati tiek glabāti Eiropā vai citur?

Datu atrašanās vietas jautājums būtu jānosaka līguma noteikumos. Taču šāda informācija var nebūt ietverta neapspriežamajos standarta līgumos, ko šobrīd izmanto daudzi mākoņpakalpojumu sniedzēji. Minētā stratēģija uzsver vajadzību izstrādāt līguma noteikumu paraugu, lai risinātu jautājumus, kurus nereglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, piemēram (līdztekus citiem jautājumiem), datu atrašanās vietas jautājumu.

Kas notiek ar maniem datiem, ja mākoņdatošanas uzņēmums, kura pakalpojumus es izmantoju, beidz darbību?

Šo aspektu parasti reglamentē līguma noteikumi; tā kā šajā jomā ir vajadzīga skaidrāka aizsardzība, Komisija izstrādās līguma noteikumu paraugu, lai risinātu jautājumus, kurus nereglamentē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi.

Standarti, sertifikācija un līgumi

Kāpēc jūs neizstrādājat vajadzīgos standartus paši? Kāpēc jūs to izstrādi uzticat nozarei?

Standartizācija darbojas vislabāk, ja tas ir nozares virzīts process. Nozare jau iegulda lielas pūles, lai izstrādātu standartus mākoņu sadarbspējas uzlabošanai.

Parādās dažādi standarti, taču šobrīd nav panākta vispārēja vienošanās par to, kuri standarti nodrošinātu vajadzīgo sadarbspēju, datu pārnesamību un atgriezeniskumu. Komisija vēlas apzināt iekšēji saskanīgas lietderīgu standartu kopas, lai atvieglotu pieprasījuma un piedāvājuma puses darbības iekšējo organizēšanu.

Kad iecerēts sākt sertifikācijas shēmas darbību?

Komisija ar ENISA un citu attiecīgo iestāžu atbalstu palīdzēs izstrādāt ES līmeņa brīvprātīgās sertifikācijas shēmas mākoņdatošanas jomā (tostarp attiecībā uz datu aizsardzību) un līdz 2014. gadam izveidos šādu shēmu sarakstu.

Ja shēma ir brīvprātīga, kā jūs rīkosities, ja uzņēmumi vienkārši nolems tai nepievienoties?

Mēs turpināsim sadarboties ar uzņēmumiem, lai iesaistīšanās shēmā šķistu pievilcīgāka. Iedzīvotāji mums ziņo, ka vēlas saņemt šādu informāciju, turklāt jāņem vērā, ka sertifikācija uzņēmumiem nav jāuztver kā sods. Tā vienkārši sniedz uzņēmumiem iespēju apliecināt potenciālajiem klientiem savu pakalpojumu kvalitāti un atbilstību prasībām.

Vai mākoņdatošanas stratēģija paredz izveidot "Eiropas dižmākoni"?

Nē, stratēģijas mērķis nav izveidot fizisku infrastruktūru. Taču mēs vēlamies panākt, lai publiski būtu pieejami mākoņdatošanas pakalpojumi, kas ne tikai atbilst Eiropas standartiem tiesiskā izpratnē, bet arī ir konkurētspējīgi, atklāti un droši.

Cik droši ir izmantot mākoni?

Mākoņdatošanai raksturīgie drošības riski ir saistīti ar mākoņdatošanas specifiku — nomu vairākiem klientiem un kopīgiem resursiem (tas nozīmē, ka vienu un to pašu fizisko infrastruktūru bieži vien izmanto daudzi mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja klienti). Izmantojot mākoni, klients drošības kontroli zināmā mērā uztic pakalpojumu sniedzējam, tāpēc svarīga ir iespēja novērtēt, vai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs ievēro drošības prasības. Tas ir iemesls, kāpēc liela nozīme būs sertifikācijas shēmām, jo tās palīdz pakalpojumu sniedzējiem droši apliecināt klientiem atbilstību prasībām. Savukārt personām, kas nav IT drošības speciālisti, drošības jautājumu uzticēšana mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja IT profesionāļiem drošību var pat uzlabot.

Vai mākoņi ir sadarbspējīgi? Vai ir iespējams viegli mainīt mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju?

Šobrīd dažādi pieejamie mākoņdatošanas pakalpojumi nav sadarbspējīgi tik lielā mērā, cik būtu iespējams. Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji dažkārt lieto atšķirīgas operētājsistēmas vai lietojumprogrammu saskarnes, kas nav sadarbspējīgas, tāpēc programmatūru, kas izstrādāta vienam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam, nav viegli pielāgot citam. Tāpēc lietotājs var kļūt atkarīgs no viena pakalpojumu sniedzēja, jo ne vienmēr ir viegli pārvietot datus no viena mākoņa uz citu ("piesaiste vienam pakalpojumu sniedzējam").

Vai mākoņdatošanas stratēģijā drošības jautājumi ir risināti plašākā mērogā?

Stratēģijā nav risināti drošības jautājumi, kas saistīti ar internetu un tiešsaistes vidi kopumā. Vispārīgus kiberdrošības jautājumus Komisija turpmākajos mēnešos risinās, izstrādājot savu kiberdrošības stratēģiju. Gaidāmajā stratēģijā Komisija pievērsīsies visiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem. Tajā cita starpā būs norādīti vajadzīgie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas būtu jāveic, lai ierobežotu drošības riskus. Tajā tiks noteikts arī pienākums ziņot kompetentajām iestādēm par nopietniem starpgadījumiem.

Vai ar mākoņdatošanas stratēģiju ir paredzēts ierobežot starptautisko mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju darbību Eiropā?

Nē. Stratēģijas mērķis ir sekmēt Eiropas dalību mākoņdatošanas nozares pasaules mēroga izaugsmē, pārskatot līguma standartklauzulas, ko piemēro personas datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm, un tās pēc vajadzības pielāgojot mākoņdatošanas pakalpojumiem, kā arī aicinot valstu datu aizsardzības iestādes apstiprināt saistošus uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem3. Turklāt Komisija arī attīstīs pašreizējo starptautisko dialogu ar ASV, Japānu un citām valstīm, izskatot nozīmīgus ar mākoņdatošanu saistītus jautājumus.

1 :

Sk. IDC pētījumu "Mākoņdatošanas pieprasījuma Eiropā kvantitatīvais novērtējums un iespējamie šķēršļi ieviešanai" (2012. gada februāris).

2 :

Sk. http://cordis.europa.eu/fp7/ict/docs/ict-wp2013-10-7-2013.pdf 11.3. mērķi.

3 :

Komisijas projekta pamatā būs attiecīgie 29. panta darba grupas atzinumi (sk. WP 195 un WP 153). Saistoši uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi ir viens no līdzekļiem, kā paredzēt datu likumīgu pārsūtīšanu starptautiski — tie juridiski saistošā veidā reglamentē, kā uzņēmuma dažādās daļas neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē risina personas datu jautājumus.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site