Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Septembra pienākumu neizpildes dokumentu kopa: svarīgākie lēmumi

Commission Européenne - MEMO/12/708   27/09/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE ES NL IT SV PT FI EL ET HU PL SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 27. septembrī

Septembra pienākumu neizpildes dokumentu kopa: svarīgākie lēmumi

NODARBINĀTĪBA

ENERĢĒTIKA

UZŅĒMĒJDARBĪBA

VIDE

IEKŠLIETAS

TIESLIETAS

IEKŠĒJAIS TIRGUS

TRANSPORTS

VESELĪBA UN PATĒRĒTĀJU POLITIKA

NODOKĻI UN MUITA

AT

X

X

 

 

 

 

 

 

 

X

BE

 

 

 

 

 

X

 

X

 

 

BG

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

CY

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

DE

 

 

 

 

 

 

 

X

 

X X X

EE

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

EL

 

 

 

X X X

 

 

 

 

 

X

ES

X

 

 

 

 

 

 

X

 

X

FI

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

FR

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

HU

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

IT

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

LT

 

 

 

 

 

 

X X

 

 

 

LV

 

 

 

XX

 

 

 

 

 

 

NL

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

PL

 

 

 

 

 

 

X X

 

 

 

PT

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

RO

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

SE

 

 

 

X

 

 

 

X

X

 

SI

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

UK

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

Eiropas Komisija ar mēneša pienākumu neizpildes lēmumu kopu sāk tiesvedību pret dalībvalstīm par to, ka tās nav pienācīgi izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem. Šiem lēmumiem, kas aptver daudzas nozares, mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu un tādējādi sniegt labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Komisija šodien ir pieņēmusi 361 lēmumu, tostarp 27 argumentētus atzinumus un 12 lietas nodevusi izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Šeit sniegts svarīgāko lēmumu kopsavilkums.

Sīkāka informācija par pienākumu neizpildes procedūru — MEMO/12/12.

  • Lietas, kas nodotas Tiesai

  • Pārrobežu juridiskie strīdi: Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Kipru un Nīderlandi par ES noteikumu netransponēšanu

Eiropas Komisija iesniegusi prasību Eiropas Savienības Tiesā pret Kipru un Nīderlandi par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar ko īsteno ES noteikumus par atvieglotu piekļuvi tiesai pārrobežu juridiskajos strīdos. ES Direktīvu par mediāciju piemēro tad, kad divas puses, kas iesaistītas pārrobežu strīdā, brīvprātīgi tiecas panākt izlīgumu ar objektīva mediatora starpniecību. Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos beidzās 2011. gada 21. maijā.

Komisija ierosina dienas sodanaudu EUR 6.758,40 Kiprai un EUR 70.553,60 Nīderlandei — tā maksājama no dienas, kad Tiesa pieņēmusi apstiprinošu nolēmumu, līdz attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai, ka tās pilnībā īstenojušas noteikumus valsts tiesību aktos.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1016, kontaktpersona M. Andreeva: tālr. + 32 229 91382, mob. tālr. + 32 498 99 1382)

  • Publiskais iepirkums: Komisija iesniedz prasību Tiesā noteikt sodanaudu Polijai, Nīderlandei, Luksemburgai un Slovēnijai par to, ka nav īstenoti aizsardzības jomas iepirkuma noteikumi

Eiropas Komisija ir nolēmusi iesniegt prasību ES Tiesā pret Poliju, Nīderlandi, Luksemburgu un Slovēniju, jo tās nav pilnībā īstenojušas Direktīvu par ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma (un saistīto darbu un pakalpojumu) iepirkumu aizsardzības vajadzībām, par sensitīvām piegādēm, darbiem un pakalpojumiem drošības mērķiem. Direktīva 2009/81/EK pieņemta 2009. gada augustā, un tā bija jāīsteno visās ES dalībvalstīs līdz 2011. gada 20. augustam. Komisija ir arī nolēmusi griezties Tiesā, lai tā šim četrām dalībvalstīm uzliktu dienas sodanaudu, līdz tās būs īstenojušas direktīvu.

Komisija ierosina dienas sodanaudu EUR 70 561,92 Polijai un EUR 57 324,80 Nīderlandei, € 8 320 Luksemburgai un EUR 7 038,72 Slovēnijai — tā maksājama no dienas, kad Tiesa pieņēmusi apstiprinošu nolēmumu, līdz attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai, ka tās pilnībā īstenojušas noteikumus valsts tiesību aktos.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1020, kontaktpersona S. De Rynck: tālr. + 32 229 63421, mob. tālr. + 32 498 98 3969)

  • Vide: Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Grieķiju par atkritumu poligonu un apdraudētiem bruņurupučiem

Eiropas Komisija vēršas Tiesā pret Grieķiju par atkritumu poligonu aizsargātā teritorijā Zakintas salā. Poligons darbojas, pārkāpjot ES atkritumu jomas tiesību aktus un nopietni apdraud cilvēku veselību, vidi un jo īpaši bruņurupučus, kas tur dēj olas. Grieķijai vai nu jāslēdz poligons, vai arī jānodrošina tā atbilstība ES tiesību aktiem atkritumu jomā. Pēc vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija iesniedz ES Tiesā prasību pret Grieķiju.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1023, kontaktpersona J. Hennon, tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija vēršas Tiesā pret Zviedriju par to, ka tā nav panākusi atbilstību tiesību aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Zviedriju par to, ka tā nav pienācīgi transponējusi ES tiesību aktus par elektronisko iekārtu atkritumiem. Komisija ir nobažījusies par to, ka Zviedrija valsts tiesību aktos nepilnīgi transponējusi Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Par vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija nodod lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1024, kontaktpersona J. Hennon, tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Brīva pārvietošanās: Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Beļģiju

Eiropas Komisija šodien nolēma iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā pret Beļģiju par to bērnu brīvas pārvietošanās tiesību ierobežošanu, kuri dzimuši Beļģijā un kuriem viens no vecākiem ir Beļģijas valstspiederīgais un otrs — citas ES dalībvalsts valstspiederīgais. Pašlaik Beļģijas pašvaldības atsakās reģistrēt šos bērnus ar uzvārdu, kas nav viņu tēva uzvārds, pat ja bērnam jau ir reģistrēti divi uzvārdi citas ES dalībvalsts konsulātā.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1021, kontaktpersona M. Andreeva: tālr. + 32 229 91382, mob. tālr. + 32 498 99 1382)

  • Nodokļi: Komisija iesniedz prasību Eiropas Savienības Tiesā pret Apvienoto Karalisti par pārrobežu zaudējumu segšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēma iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Apvienoto Karalisti par tās nodokļu tiesību aktiem, kas attiecas uz pārrobežu zaudējumu segšanu. Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste nav pareizi īstenojusi ES iepriekšējo nolēmumu par "Marks & Spencer" (lieta C-446/03).

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1017, kontaktpersona E. Traynor: tālr. + 32 229 21548, mob. tālr. + 32 498 98 3871)

  • Nodokļi: Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Vāciju par diskriminējošiem mantojuma nodokļa noteikumiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi iesniegt prasību ES Tiesā pret Vāciju par tās tiesību aktiem, kas nosaka mantojuma tiesības un dāvinājuma nodokļa atvieglojumus. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem tad, ja testators vai mantinieks dzīvo Vācijā, mantojot īpašumu Vācijā, nodokļa atvieglojums ir lielāks nekā tad, ja tie dzīvo ārzemēs. Rezultātā nerezidentiem par mantojumu, kas atrodas Vācijā, jāmaksā daudz lielāks nodoklis nekā Vācijas rezidentiem. Šāds noteikums varētu atturēt pilsoņus, kas dzīvo ārzemēs, investēt īpašumos Vācijā. Komisija uzskata, ka šis noteikums ir diskriminējošs un rada nepamatotus ierobežojumus Līgumā paredzētajai kapitāla brīvai apritei.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1018, kontaktpersona E. Traynor: tālr. + 32 229 21548, mob. tālr. + 32 498 98 3871)

  • Nodokļi: Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Vāciju par diskriminējošiem nodokļu noteikumiem, kas attiecas uz slēptajām rezervēm

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Vāciju par tās diskriminējošajiem nodokļu noteikumiem, kas attiecas uz slēpto rezervju ieguldīšanu uzņēmumā. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem slēptās rezerves, nemaksājot nodokli, var izmantot ieguldījumiem uzņēmumā tikai tad, ja jauniegādātie aktīvi pieder uzņēmumam, kas pastāvīgi veic uzņēmējdarbību Vācijā. Praksē tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs, kas vēlas pārdot dažus pamatlīdzekļus, lai veiktu uzņēmējdarbību citā ES dalībvalstī, vai paplašināt uzņēmējdarbību ārvalstīs, noteikti būs neizdevīgā stāvoklī. Šāda nevienlīdzīga attieksme var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem, un tās diskriminējošais raksturs ir pretrunā ES noteikumiem.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1019, kontaktpersona E. Traynor: tālr. + 32 229 21548, mob. tālr. + 32 498 98 3871)

  • Argumentēti atzinumi

  • Ostas: Spānijai adresēts argumentēts atzinums par ostas strādnieku (dokeru) darbā pieņemšanas organizatoriskā režīma neatbilstību ES līgumam

Šodien Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Spānijai, kas uzliek par pienākumu kravu pārkraušanas uzņēmumiem vairākās Spānijas ostās finansiāli piedalīties to privāto uzņēmumu kapitālā, kuri pārvalda dokeru nodrošināšanu, un neļauj šiem uzņēmumiem pašiem nodarbināt tirgū pieejamos darbiniekus, ja vien privātā uzņēmuma piedāvātais darbaspēks nav piemērots vai pietiekams. Tos kravu pārkraušanas uzņēmumus no citām dalībvalstīm, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību Spānijā, tas varētu atturēt no šā nodoma, jo šāds noteikums rada šķērsli kravu pārkraušanas pakalpojumu tirgū. Tas ir pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Ja Spānija nerīkosies pienācīgi, Komisija var iesniegt prasību ES Tiesā.

(Sīkāka informācija pieejama IP/12/1022, kontaktpersona H. Kearns: tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

  • Veselība un drošība: Komisija pieprasa, lai Spānija pilnībā piemērotu direktīvu Civilajai gvardei

Eiropas Komisija pieprasījusi, lai Spānija veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz Civilās gvardes (Guardia Civil) locekļiem pilnībā piemērotu ES direktīvu, kas nosaka pamatnoteikumus par darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību. Direktīva (89/391/EEK) nosaka, ka dalībvalstis ievieš tiesību aktus, kas uzliek pienākumu darba devējiem un darba ņēmējiem veikt pasākumus, kuru mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu darbā un arodslimības. Direktīva nosaka dalībvalstīm arī pienākumu uzlabot darba ņēmēju apmācību, informāciju un konsultācijas par veselības un drošības pasākumiem. Problēma Spānijā ir tāda, ka attiecībā uz konkrētam darba vietām Civilajā gvardē neviens nav norīkots pārbaudīt, vai tiek īstenoti veselības un drošības profilakses pasākumi. Rezultātā veselība un drošība Civilās gvardes darbā varētu būt apdraudēta. Ja Spānija divu mēnešu laikā nepaziņos pasākumus, kuru uzdevums ir nodrošināt to pienākumu pilnīgu izpildi, kuri izriet no direktīvas, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija — J. Todd: tālr. + 32 229 94107, mob. tālr. + 32 498 99 4107)

  • Veselība un drošība: Komisija pieprasa, lai Austrija izglītības nozarē pilnībā piemērotu direktīvas

Eiropas Komisija pieprasījusi, lai Austrija izglītības nozarē pilnībā piemērotu divas veselības un drošības direktīvas (Pamatdirektīvu 89/391/EEK un Darba vietu direktīvu 89/654/EEK). Direktīvās noteikts, ka dalībvalstis ievieš pasākumus, kas novērš un samazina arodslimību un nelaimes gadījumu riska faktorus. Tomēr Austrija lielā mērā izslēgusi izglītības nozari no valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno minētās direktīvas. Rezultātā skolotāju un lektoru veselība un drošība varētu būt mazāk aizsargāta, piemēram, attiecībā uz avārijas izejām vai ēku stabilitāti un stiprību. Komisijas pieprasījums ES pienākumu neizpildes procedūrā izteikts argumentēta atzinuma veidā. Austrija rīcībā ir divi mēneši, lai informētu Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai pilnībā īstenotu direktīvas. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret šo dalībvalsti ES Tiesā.

(Sīkāka informācija — J. Todd: tālr. + 32 229 94107, mob. tālr. + 32 498 99 4107)

  • Atjaunojamu energoresursu avoti: Austrijas un Bulgārijas tiesību akti neatbilst ES noteikumiem

Svarīgs ilgtspējīgākas un konkurētspējīgākas Eiropas priekšnosacījums ir līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvaru līdz 20 % no ES kopējā enerģijas patēriņa. Šā saistošā mērķa sasniegšana atkarīga no katras dalībvalsts apņemšanās pilnībā īstenot attiecīgos ES tiesību aktus. Atjaunojamo energoresursu direktīva (2009/28/EK) dalībvalstīm bija jāīsteno līdz 2010. gada 5. decembrim. Direktīvas savlaicīga transponēšana ir Komisijas prioritāte, jo kavēšanās var traucēt ES sasniegt atjaunojamās enerģijas mērķi. Tomēr Austrija un Bulgārija nav informējušas Komisiju par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pilnībā transponētu direktīvu valsts tiesību aktos. Tāpēc šodien Komisija nolēma nosūtīt šīm dalībvalstīm argumentētu atzinumu. Ja dalībvalstis neizpildīs savas juridiskās saistības divu mēnešu laikā, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Tiesā. Papildus šiem diviem argumentētajiem atzinumiem sāktas vel 9 līdzīgas procedūras, kurās iesaistītas Kipra, Čehija, Somija, Francija, Grieķija, Īrija, Malta, Polija un Slovēnija.

Papildu informācija: http://ec.europa.eu/energy/infringements/index_en.htm

(Sīkāka informācija — M. Holzner: tālr. + 32 229 60196, mob. tālr. + 32 498 98 2280)

  • Preču brīva aprite: Komisija brīdina Franciju par šķēršļiem tirdzniecībai ar būvizstrādājumiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus, kas regulē būvizstrādājumu tirdzniecības saskaņošanu. Francijas darbības rezultātā ražotājiem no citām dalībvalstīm ir lielas grūtības pārdot noteiktus būvizstrādājumus Francijas tirgū. Ja Francija nepanāks atbilstību šīs jomas ES tiesību aktiem divu mēnešu laikā, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Komisija ir saņēmusi daudzas sūdzības no būvizstrādājumu ražotājiem un importētājiem, kas saskārušies ar grūtībām pārdot savus ražojumus Francijas tirgū. Iemesls ir Francijas prasība, lai šos ražojumus papildus sertificētu Francijā, kaut arī tiem jau ir CE zīme (CE zīme liecina, ka ražojums pirms laišanas tirgū ir novērtēts) un tos likumīgi pārdod citu dalībvalstu tirgos.

Saskaņā ar Būvizstrādājumu direktīvu (89/106/EEK) dalībvalstis ir kompetentas noteikt efektivitātes prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem, bet tikai ar nosacījumu, ka tās nekavē tādu ražojumu brīvu apriti, kuriem ir CE zīme. Tāds pats, vēl nepārprotamāks noteikums paredzēts nesen pieņemtajā Būvizstrādājumu regulā 305/2011/ES).

Plašāka informācija par Būvizstrādājumu regulu

Plašāka informāciju par preču brīvu apriti

MEMO/12/431 – būvniecības nozarē būtu jāizmanto izcilās iespējas, ko piedāvā ēkas ar mazu enerģijas patēriņu.

(Sīkāka informācija — C. Corazza: tālr. + 32 229 51752, mob. tālr. + 32 498 99 2862)

  • Vide: Komisija mudina Grieķiju aizsargāt jūras bruņurupuci Caretta caretta

Eiropas Komisija aicinājusi Grieķiju uzlabot jūras bruņurupuču aizsardzību Kiparisijas pludmalē Peloponēsas rietumos. Jūras bruņurupucis Caretta caretta ir visā pasaulē apdraudēta suga, kam Dzīvotņu direktīvā noteikta stingra aizsardzība, un minēta pludmale ir viena no nozīmīgākajām pludmalēm, kur tas vairojas. Komisija 2011. gada oktobrī šajā lietā sāka pienākumu neizpildes procedūru, bet Grieķija vēl aizvien pieļauj, ka apkaimē, kas ir tīkla “Natura 2000” aizsargāta teritorija, tiek īstenots diezgan daudz projektu un pasākumu, kuru ietekme nav pienācīgi novērtēta. Grieķija nav spējusi ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un īstenotu efektīvu jūras bruņurupuču stingras aizsardzības sistēmu Kiparisijā, lai suga netiktu traucēta vairošanās periodā un lai netiktu bojātas vai iznīcinātas vairošanās vietas. Komisija pieprasījums pausts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms), un Grieķijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija aicina Grieķiju aizsargāt tās ūdens resursus pret piesārņojumu ar nitrātiem

Eiropas Komisija lūgusi Grieķiju novērst trūkumus tiesību aktos, kas attiecas uz nitrātiem. Nitrātus plaši izmanto par mēslošanas līdzekļiem, bet, ja tos lieto pārmērīgi, tiek ļoti piesārņots ūdens. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm ir jānosaka teritorijas, kuras ir jutīgas pret piesārņojumu ar nitrātiem, un jāievieš pasākumi, kas samazinātu un novērstu šo teritoriju piesārņotību, piemēram, jābūt noteiktiem periodiem, kad teritorijas nedrīkst mēslot ar kūtsmēsliem un ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, jāparedz kūtsmēslu glabātuvju ietilpība periodiem, kad kūtsmēslus nedrīkst lietot, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošanas ierobežojumi. Komisija uzskata, ka Grieķijai jāpaplašina dažus jutīgās zonas un jānosaka dažas papildu zonas. Kaut arī Grieķija bija apņēmusies noteikt dažas papildu zonas, konkrēti pasākumi līdz šim nav veikti. Komisija pieprasījums pausts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms), un Grieķijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija pieprasa, lai Itālija panāktu atbilstību ES tiesību aktiem par nolietotiem transportlīdzekļiem

Komisija pieprasa, lai Itālija informētu Komisiju par direktīvas transponēšanu, ar ko tiek grozīti tiesību akti par nolietotiem transportlīdzekļiem. Grozījums bija jāpieņem līdz 2011. gada 31. decembrim. Itālija ir norādījusi, ka tā izstrādā tiesību aktu projektus, tomēr jaunākā informācija vēl nav saņemta. Tādēļ tiek sūtīts argumentēts atzinums (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Itālijai jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija: J. Hennon: tālr. + 32  229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija pieprasa, lai Latvija panāktu atbilstību ES tiesību aktiem par ieguves rūpniecības atkritumiem

Komisija ir atgādinājusi, ka Latvijai ir pienākums pareizi transponēt Direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumiem. Par minēto jautājumu Komisija šā gada aprīlī sāka pienākumu neizpildes procedūru, un, lai gan daži no sākotnējiem jautājumiem ir atrisināti, Latvijas tiesību aktos joprojām nav noteikts pienākums izstrādāt ārējus plānus ārkārtēju situāciju novēršanai, kuri ir ļoti nepieciešami civilajai aizsardzībai. Latvijā spēkā esošie tiesību akti turklāt nenodrošina to, ka sabiedrība ir pietiekami informēta par atļauju piešķiršanas lēmumiem un to, ka kompetentā iestāde pirms šādu lēmumu pieņemšanas ņem vērā paustos viedokļus un atzinumus. Latvija ir atzinusi dažas nepilnības un ierosinājusi grozīt savus tiesību aktus, tomēr tas vēl nav izdarīts. Komisijas vēstule ir argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Latvijai jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija mudina Latviju panākt atbilstību ES tiesību aktiem par putnu medībām

Komisija pieprasa, lai Latvija panāktu, ka tās tiesību akti medību jomā atbilstu ES tiesību aktiem. Latvijas medību noteikumi ne tikai neatbilst sugu racionālas izmantošanas un ekoloģiskā līdzsvara regulēšanas principiem, bet tie arī nenodrošina putnu aizsardzību vairošanās un ligzdošanas laikā. Latvijas tiesību akti medību jomā turklāt neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti Putnu direktīvā, kurā paredzēts, jo vēl ir jāizpilda vairāki nosacījumi, lai varētu pieļaut atkāpes. Latvija ir atzinusi nepilnības un ierosinājusi izdarīt attiecīgo tiesību aktu grozījumus, tomēr šādi grozījumi nav saņemti, tādēļ Komisija sūta argumentētu atzinumu (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Latvijai jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija pieprasa, lai Igaunija panāktu atbilstību ES tiesību aktiem par baterijām

Komisija pieprasa, lai Igaunija panāktu savu tiesību aktu par baterijām atbilstību ES tiesību aktiem. Igaunijas tiesību akti aizliedz laist tirgū svinu saturošas baterijas un akumulatorus, ja vien tos neizmanto mehāniskajos transportlīdzekļos, arī tad, ja tie atbilst Direktīvas par baterijām prasībām. Turklāt Igaunijā noteiktā "bateriju un akumulatoru ražotāja" definīcija ir pārāk plaša. Igaunija ir ierosinājusi grozīt savus tiesību aktus, tomēr pagaidām tas nav izdarīts. Komisija tādēļ sūta argumentētu atzinumu (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Igaunijai jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija pieprasa, lai Rumānija panāktu atbilstību ES tiesību aktiem par benzīna tvaika emisiju samazināšanu, uzpildot degvielu.

Rumānija nav transponējusi ES tiesību aktus par benzīna tvaiku uztveršanu degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos. Tiesību aktu mērķis ir samazināt gaistošo organisko savienojumu (VOC) emisijas atmosfērā, degvielas uzpildes stacijās uzpildot transportlīdzekļus, jo minētie savienojumi veicina elpceļu slimības un kaitē videi. Tiesību aktiem bija jābūt spēkā no 2012. gada 1. janvāra. Par šo jautājumu Komisija šā gada martā sāka pienākumu neizpildes procedūru; tagad tiek nosūtīts argumentēts atzinums (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Rumānijai jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Vide: Komisija pieprasa, lai Portugāle panāktu atbilstību ES tiesību aktiem par ieguves rūpniecības atkritumiem

Eiropas Komisija pieprasa, lai Portugāle novērstu dažas nepilnības Direktīvas par ieguves rūpniecības atkritumiem transponēšanā. Portugāle ir atzinusi šīs nepilnības, kas saistītas ar tehniskiem noteikumiem un informācijas pieejamību, tomēr daži grozījumi vēl nav saņemti, tādēļ tiek sūtīts argumentēts atzinums (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Divu mēnešu laikā Portugālei jāsniedz atbilde.

(Sīkāka informācija — J. Hennon: tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. + 32 498 95 3593)

  • Divpusējs nolīgums starp Itāliju un Ķīnu par atbrīvojumu no prasībām vīzu jomā diplomātiskās pases turētajiem: Itālija nav izpildījusi Līguma (LES) 4. panta 3. punktu.

Lai gan 2005. gadā Komisijai tika sniegti sarunu risināšanas norādījumi par ES un Ķīnas partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu (cita starpā par iespējamu vīzu prasības atcelšanu diplomātiskās pases turētājiem), Itālija — nesadarbojoties un pat nekonsultējoties ar Komisiju — sarunu ceļā noslēdza divpusēju nolīgumu ar Ķīnu, ar ko diplomātiskās pases turētāji tiek atbrīvoti no vīzu prasības. Šādi Itālija nav izpildījusi lojālas sadarbības principu un LES 4. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu. Tādēļ šodien Komisija pieņēma argumentētu atzinumu, kurā pieprasīts, lai Itāliju veiktu visus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem un netiktu pieļauta tās divpusējā nolīguma ar Ķīnu ratifikācijas procesa noslēgšana. Ja Itālija divu mēnešu laikā nesniegs atbildi, kas apliecina minētā jautājuma atrisināšanu, Komisija var iesniegt šo lietu Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — M. Cercone: tālr. + 32 229 80963, mob. tālr. + 32 498 98 2349)

  • Iekšējais tirgus: Komisija rīkojas, lai īstenotu notāru brīvību veikt uzņēmējdarbību Ungārijā

Šodien Eiropas Komisijas nosūtīja Ungārijai papildu pieprasījumu ievērot ES tiesību aktus un atcelt savu pilsonības nosacījumu notāriem. ES Tiesa jau ir lēmusi, ka šāds pilsonības nosacījums ir pretrunā brīvībai veikt uzņēmējdarbību atbilstoši Līgumam par ES darbību (49. pants), jo uz notāru darbību neattiecas LESD 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu (skatīt Tiesas 2011. gada 24. maija spriedumus attiecībā uz Beļģiju, Franciju, Luksemburgu, Austriju, Vāciju un Grieķiju). Ungārija apgalvoja, ka tās notāriem ir piešķirtas tiesu varas pilnvaras. Tomēr viņiem nav pilnvaru izšķirt strīdus. Lai gan Ungārijā atsevišķos gadījumos notāriem var būt pilnvaras pieņemt lēmumus, kas ir līdzvērtīgi tiesas nolēmumiem, Komisija uzskata, ka šāda dalība valsts varas īstenošanā nav pietiekama, lai attaisnotu pilsonības nosacījumu. Komisijas papildu pieprasījums ES pienākumu neizpildes procedūrā izteikts kā papildu argumentēts atzinums. Tagad Ungārijai divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai pildītu savus pienākumus atbilstoši ES tiesību aktiem attiecībā uz notāriem. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Ungāriju ES Tiesā.

Sīkāka informācija par brīvību veikt uzņēmējdarbību:

http://ec.europa.eu/internal_market/top_layer/living_working/services-establishment/index_en.htm

(Sīkāka informācija — S. De Rynck: tālr. + 32 229 63421, mob. tālr. + 32 498 98 3969)

  • Iekšējais tirgus: Komisija rīkojas, lai garantētu juristu brīvību veikt uzņēmējdarbību Luksemburgā

Šodien Eiropas Komisija pieprasīja, lai Luksemburga atbilstoši ES tiesību aktiem pildītu savu pienākumu atļaut juristiem neierobežoti veikt uzņēmējdarbību Luksemburgā. Luksemburgas spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka visiem juristiem jārunā franču, vācu un luksemburgiešu valodā. Komisija uzskata, ka pastāv veids, kā ar mazākiem ierobežojumiem un sekmīgāk garantēt tiesiskās sistēmas efektivitāti, klientu un valsts valodas mantojuma aizsardzību. Piemēram, Luksemburgas advokatūra uztur publiski pieejamu juristu sarakstu pēc to specializācijas jomas un darba valodām. Šis pieprasījums ES pienākumu neizpildes procedūrā izteikts argumentēta atzinuma veidā. Tagad Luksemburgai divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai pildītu savus pienākumus atbilstoši ES tiesību aktiem attiecībā uz juristu brīvību veikt uzņēmējdarbību. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Luksemburgu ES Tiesā.

Sīkāka informācija par brīvību veikt uzņēmējdarbību:

http://ec.europa.eu/internal_market/top_layer/living_working/services-establishment/index_en.htm

(Sīkāka informācija — S. De Rynck: tālr. + 32 229 63421, mob. tālr. + 32 498 98 3969)

  • Publiskais iepirkums: Komisija pieprasa, lai Polija panāktu atbilstību ES tiesību aktiem

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Polija pildītu savus pienākumus atbilstoši ES noteikumiem par publisko iepirkumu attiecībā uz pieļaujamiem iemesliem kandidātu izslēgšanai no publiskajiem konkursiem. Saskaņā ar Polijas publiskā iepirkuma likumu no līgumu piešķiršanas procedūrām izslēdz uzņēmumus, kas nodarījuši kaitējumu, līgumu neizpildot vai neizpildot pareizi, ja par šo kaitējumu ir bijis tiesas spriedums 3 gadus pirms konkursa procedūras izsludināšanas. Turklāt Polijas tiesību akti uzliek par pienākumu izslēgt visus līgumslēdzējus, kuru līgumu līgumslēdzēja iestāde pārtraukusi tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar līgumslēdzēja atbildību, ja līguma neizpildītās daļas vērtība sasniedz vismaz 5 % no līguma vērtības. Komisija uzskata, ka minētie noteikumi pārsniedz to sarakstu, kurā sniegti visi pieņemamie iemesli līgumslēdzēja izslēgšanai no līguma sakarā ar līgumslēdzēja profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts 45. pantā 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Šis pieprasījums ES pienākumu neizpildes procedūrā izteikts argumentēta atzinuma veidā. Tagad Polijai divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai pildītu savus pienākumus atbilstoši ES tiesību aktiem par publisko iepirkumu. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Poliju ES Tiesā.

Sīkāka informācija par publiskā iepirkuma noteikumiem:

http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/index_en.htm

(Sīkāka informācija — S. De Rynck: tālr. + 32 229 63421, mob. tālr. + 32 498 98 3969)

  • Transports: Komisija pieprasa, lai Beļģija, Somija, Vācija un Zviedrija pieņem valsts pasākumus intelektisku transporta sistēmu (ITS) jomā.

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Beļģija, Somija, Vācija un Zviedrija darītu iespējamu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanu. Direktīva 2010/40/ES izveido pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem. Komisija pieņem specifikācijas, lai nodrošinātu ITS savietojamību, sadarbspēju un ieviešanas un izmantošanas nepārtrauktību. Beļģija, Somija, Vācija un Zviedrija šo direktīvu vēl nav pilnībā transponējušas savos tiesību aktos, lai gan tām tika pieprasīts to izdarīt līdz 2012. gada 27. februārim. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas pieņemtās specifikācijas tiek piemērotas ITS lietotnēm un pakalpojumiem pēc tam, kad tie ieviesti. Ja direktīvu savlaikus netransponē, varētu tikt apdraudēta minēto specifikāciju efektivitāte un savlaicīga piemērošana. Komisijas pieprasījums ES pienākumu neizpildes procedūrā izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja minētās dalībvalstis divu mēnešu laikā neinformēs Komisiju par pasākumiem, ko tās veikušas, lai pilnībā nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, Komisija šīs lietas var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — H. Kearns: tālr. + 32 229 87638, mob. tālr. + 32 498 98 7638)

  • Dzīvnieku veselība: Komisija mudina Zviedriju atteikties no paratuberkulozes testu veikšanas liellopiem

Eiropas Komisija šodien nosūtīja formālu pieprasījumu (argumentētu atzinumu) Zviedrijai, kurā pieprasīts pārtraukt paratuberkulozes testu veikšanu liellopiem. Direktīva 64/432/EEK, kurā noteikti saskaņoti dzīvnieku veselības noteikumi tirdzniecībai ar liellopiem, neparedz veselības prasības attiecībā uz paratuberkulozi. Turklāt šā obligātā testa dēļ, ko veic pēc dzīvnieku ievešanas, attur Zviedrijas zemniekus ievest liellopus no citām ES dalībvalstīm, un tā kā veselības apsvērumu ziņā testēšana nav pamatota, tiek panākts rezultāts, kas ir līdzvērtīgs kvantitatīviem ierobežojumiem. Tādējādi tas nav pamatots atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantam, kas nosaka importa ierobežojumus un aizliegumus.

Paratuberkuloze ir liellopu, kā arī aitu, tievās zarnas infekcija, un simptomi, ja tādi ir, parādās pēc ilga perioda. ES noteikumu par šo slimību nav, jo trūkst pilnīgi ticamu un praktisku testu inficēto dzīvnieku noteikšanai.

Ja Zviedrija divu mēnešu laikā neatbildēs uz Komisijas formālo pieprasījumu, ka testu veikšana ir apturēta, Komisija var šo lietu iesniegt Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija: F. Vincent: tālr. + 32 229 87166, mob. tālr. + 32 498 98 7166)

  • Nodokļi: Komisija pieprasa, lai Austrija pārtrauktu diskriminējošo attieksmi pret ārvalstu bezpeļņas organizācijām

Komisija ir formāli pieprasījusi, lai Austrija grozītu savus diskriminējošos tiesību aktus nodokļu jomā, kuri attiecas uz dāvanām, ko saņem bezpeļņas organizācijas. Austrijas tiesību akti atļauj uzskatīt, ka dāvanas, ko saņēmušas konkrētas Austrijā reģistrētas bezpeļņas organizācijas, ir "īpaši izdevumi", turpretim šāda priekšrocība neattiecas uz dāvanām, ko saņem līdzīgas ārvalsts institūcijas. Tādēļ lielāks nodokļu slogs rodas tiem, kas pasniedz dāvanas ārvalsts institūcijām. Tas ir Līgumos noteiktās kapitāla brīvas aprites nepamatots ierobežojums. Komisijas aicinājums izteikts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja Austrija divu mēnešu laikā nesniegs atbildi, kas apliecina minētā jautājuma atrisināšanu, Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — E. Traynor: tālr. + 32 229 21548, mob. tālr. + 32 498 98 3871)

  • PVN: Komisija pieprasa, lai Vācija grozītu savus noteikumus par PVN atmaksu trešo valstu uzņēmumiem

Eiropas Komisija pieprasīja, lai Vācija grozītu savus tiesību aktus, kuros noteikts, ka PVN atmaksas pieprasījums, ko iesniedz trešo valstu uzņēmumi, jāparaksta pašam iesniedzējam. Komisija uzskata, ka šāda prasība ir pretrunā ES tiesību aktu efektivitātes, proporcionalitātes un vienlīdzības pamatprincipiem. Attiecīgie ES tiesību akti neparedz, ka PVN atmaksas pieteikums iesniedzējam būtu jāparaksta. Turklāt, ja pieteikums jāparaksta trešo valstu uzņēmumiem, saņemt PVN atmaksu var būt pārāk sarežģīti tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti ES. Komisija uzskata, ka Vācijas izvirzītās prasības mērķi — apkarot izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nodrošināt pareizu atmaksas procedūru — iespējams sasniegt citiem līdzekļiem, piemēram, ieceļot pārstāvi nodokļu jautājumos. Komisijas pieprasījums izteikts argumentēta atzinuma veidā (pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja divu mēnešu laikā nebūs panākta tiesību aktu atbilstība ES tiesību aktiem, Komisija var šo jautājumu iesniegt Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — E. Traynor: tālr. + 32  229  21548, mob. tālr. + 32 498  98 3871)

  • Nodokļi: Komisija pieprasa, lai Grieķija grozītu noteikumus transportlīdzekļa reģistrācijas nodokļu jomā

Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi, lai Grieķija grozītu reģistrācijas nodokļu noteikumus par dienesta transportlīdzekļiem, ko Grieķijas rezidentu rīcībā nodevuši darba devēji, kas nav reģistrēti Grieķijā.

Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, ja darba devējs, kas atrodas citā dalībvalstī, darba ņēmējam, kurš ir Grieķijas rezidents, nodrošina dienesta transportlīdzekli, tad tiek piemēroti noteikumi par pagaidu importu. Tas nozīmē, ka Grieķijas rezidents drīkst izmantot dienesta transportlīdzekli Grieķijā sešus mēnešus gadā secīgi vai ne; izņēmuma kārtā šo periodu ir iespējams pagarināt. Pēc sešiem mēnešiem par šo transportlīdzekli jāsamaksā reģistrācijas nodoklis. Šo jautājumu par pārrobežu uzņēmumu transportlīdzekļiem Grieķija savos tiesību aktos nav ņēmusi vērā, tādējādi neievērojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru šai jautājumā. Tādēļ darba ņēmējam, kura rīcībā ir dienesta transportlīdzeklis, kas reģistrēts viņa darba devēja dalībvalstī, var tikt noteikti papildu maksājumi pārrobežu darba pienākumu dēļ. Tas var kavēt pārrobežu darbību, jo ir pretrunā līgumos noteiktajai darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Komisijas pieprasījums pausts argumentēta atzinuma veida (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja Grieķija divu mēnešu laikā neizpildīs prasību, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Grieķiju Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — E. Traynor: tālr. + 32  229  21548, mob. tālr. + 32 498  98 3871)

  • Nodokļi: Komisija pieprasa, lai Spānija nekustamo īpašumu jomā mainītu savu nodokļu režīmu, kas ir diskriminējošs

Komisija pieprasīja, lai Spānija grozītu savus nodokļu noteikumus attiecībā uz konkrētiem nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem. Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem nodokli neuzliek kapitāla pieaugumam, kas gūts, pārdodot nekustamo īpašumu, kurš kalpo par pastāvīgo dzīvesvietu, ja par nopelnītajiem līdzekļiem tiek iegādāts cits nekustamais īpašums, kas kalpo par pastāvīgo dzīvesvietu. Tomēr šis noteikums attiecas tikai uz Spānijas rezidentiem, tādēļ tiek diskriminēti nerezidenti. Noteikumi ir pretrunā līgumos noteiktajām pamatbrīvībām. Komisijas pieprasījums pausts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja Spānija divu mēnešu laikā neizpildīs prasību, Komisija var iesniegt šo lietu Eiropas Savienības Tiesā.

(Sīkāka informācija — E. Traynor: tālr. + 32 229 21548, mob. tālr. + 32 498  98 3871)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site