Navigation path

Left navigation

Additional tools

Biežāk uzdotie jautājumi par daudzvalodību un valodu apguvi

European Commission - MEMO/12/703   25/09/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 25. septembrī

Biežāk uzdotie jautājumi par daudzvalodību un valodu apguvi

IP/ 12/1005

Ko nozīmē jēdziens "daudzvalodība"?

  • Spēja pārvaldīt vairākas valodas un runāt tajās.

  • Politika, saskaņā ar kuru organizācijai, uzņēmumam vai iestādei iekšējā un/vai ārējā saziņā jāizmanto vairāk nekā viena valoda.

Kuras ir ES oficiālās valodas?

Eiropas Savienības iestāžu 23 oficiālās valodas ir: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Kas lemj par ES oficiālajām valodām?

Par tām vienbalsīgi lemj Eiropas Savienības Padome, kurā ir pārstāvētas visas ES dalībvalstis. Katra topošā dalībvalsts pirms pievienošanās ES nosaka, kuru(-as) valodu (‑as) tā vēlas izmantot kā oficiālo(-ās) valodu(-as) ES vajadzībām. Visas turpmākas izmaiņas — jaunas oficiālās valodas pievienošana vai esošās valodas atcelšana — ir vienbalsīgi jāapstiprina visām dalībvalstīm.

Cik daudz reģionālo valodu ir dalībvalstīs?

Eiropas Savienībā ir aptuveni 60 mazākumtautību un reģionālo valodu, kā arī vairāk nekā 175 migrantu valodas.

Kāds ir reģionālo valodu statuss ES iestādēs?

ES Padome ir vienojusies, ka noteiktas dalībvalsts konstitūcijā atzītas valodas var lietot oficiālās ES sanāksmēs un ES dokumentos pat tad, ja tās nav šīs valsts oficiālās ES valodas. ES iestādes ir noslēgušas vienošanos ar Spānijas valdību par basku, katalāņu un galisiešu valodas lietošanu dokumentos. Apvienotās Karalistes valdībai ir līdzīga vienošanās par velsiešu un skotu gēlu valodas lietošanu. Šajos gadījumos tulkojumus pēc vajadzības par saviem līdzekļiem nodrošina attiecīgās dalībvalsts valdība. Noteiktās Padomes sanāksmēs, kurās piedalās reģionu pārstāvji, kā arī Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālu lietu komitejas plenārsēdēs pēc pieprasījuma tiek nodrošināta mutiskā tulkošana no basku, katalāņu/valensiešu/baleāriešu un galisiešu valodas (bet ne šajās valodās). Šīs mutiskās tulkošanas izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts. Ar Velsas un Skotijas varas iestādēm ir līdzīga vienošanās.

Vai ES tiesību akti aizsargā valodu lietojumu?

ES tiesības un pienākumi attiecībā uz valodām ir nostiprināti ES tiesību aktos. ES līgumā (3. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (21. un 22. pants) ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija valodas dēļ un noteikts, ka Savienība respektē valodu daudzveidību.

Pirmajā Kopienas regulā, ko pieņēma 1958. gadā, Kopienas iestādēm bija noteikts pienākums tulkot tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās un atbildēt uz pilsoņu iesniegtajiem lūgumrakstiem tajā pašā valodā, kādā tie iesniegti (regulas 2. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. un 24. pants).

Vai ES plāno samazināt oficiālo valodu skaitu?

Nē. Pašreizējā sistēma pastāv demokrātijas, pārredzamības un atbildības nolūkā. Neviena dalībvalsts nevēlas atteikties no savas valodas, un kandidātvalstis vēlas pievienot savas valodas oficiālo valodu sarakstam. Reizēm ir bijuši ierosinājumi pieņemt tikai vienu ES valodu. Tomēr tas nebūtu demokrātiski, jo vairumam cilvēku ES liegtu saprast to, kas tiek darīts viņu vārdā, un samazinātu atbildību.

Kāpēc Eiropas Komisija veicina daudzvalodību?

Tādēļ, ka tā vēlas: 1) veicināt starpkultūru dialogu un veidot atvērtāku sabiedrību, 2) palīdzēt 27 dalībvalstu pilsoņiem attīstīt ES pilsonisko apziņu, 3) pavērt iespējas cilvēkiem mācīties un strādāt ārzemēs, un 4) apgūt jaunus tirgus ES uzņēmumiem, kas konkurē pasaules līmenī.

Kāds, īsumā, ir ES valodu politikas mērķis?

ES valodu politikas mērķis ir aizsargāt valodu daudzveidību un veicināt valodu zināšanas, lai stiprinātu kultūras identitāti un veicinātu sociālo integrāciju, kā arī tādēļ, lai daudzvalodīgie iedzīvotāji varētu vairāk izmantot izglītības un nodarbinātības iespējas vienotajā tirgū.

Galvenais politikas mērķis ir Eiropa, kur ikviens papildus dzimtajai valodai jau no agras bērnības apgūtu vēl vismaz divas valodas. Mērķi "dzimtā valoda + 2" ES valstu un valdību vadītāji izvirzīja Barselonas samitā 2002. gada martā.

Kāda ir rakstiskās un mutiskās tulkošanas nozīme?

Eiropas Savienības rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienesti atbalsta un stiprina daudzvalodību Eiropas Savienībā, kā arī palīdz tuvināt Savienības politiku pilsoņiem. Pilsoņu informēšana, jo īpaši par viņu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti ES tiesību aktos, kā arī saziņa ar pilsoņiem visās ES valodās ir būtiska ES leģimitātes, pārredzamības, atbildības un efektivitātes nodrošināšanai.

Vai katru ES dokumentu tulko visās oficiālajās valodās?

Nē. Dokumentus tulko saskaņā ar prioritātēm, kuras ir atkarīgas no dokumenta mērķa auditorijas un nolūka. Tiesību aktus un galvenos sabiedriskas nozīmes dokumentus tulko visās 23 oficiālajās valodās. Citus dokumentus (piemēram, saraksti ar valstu iestādēm un atsevišķām personām vai iestādēm adresētus lēmumus) tulko tikai vajadzīgajās valodās.

Eiropas Komisijas iekšējā darbībā izmanto trīs "procedūras valodas" – angļu, franču un vācu valodu. Eiropas Parlamenta locekļi darba dokumentus saņem savā valodā.

Kā ir ar tīmekļa vietnēm?

Interneta izmantošana, lai informētu sabiedrību par to, ar ko ES nodarbojas un kādu labumu tā sniedz, kļūst arvien nozīmīgāka. Attiecībā uz Komisijas tīmekļa vietnēm nav juridiskas prasības tulkot katru tīmekļa lapu visās oficiālajās valodās. Tomēr Komisija savās vietnēs cenšas sniegt iespējami daudz informācijas pēc iespējas vairāk valodās.

Cik izmaksā rakstiskā un mutiskā tulkošanas ES iestādēs?

Kopējās rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas visās ES iestādēs (tostarp Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Padomē, Eiropas Savienības Tiesā, Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Reģionu komitejā) ir aptuveni 1 miljards eiro gadā. Tas ir mazāk nekā 1 % no ES budžeta vai tikai mazliet vairāk nekā 2 eiro no iedzīvotāja. Eiropas Komisijā ir nodarbināti apmēram 3 000 štata tulkotāju un tulku.

Kura valoda ir visnozīmīgākā?

Visas valodas tiek uzskatītas par vienlīdz nozīmīgām. Vācu valoda ir ES valoda, kura ir dzimtā valoda vislielākajam skaitam cilvēku Eiropas Savienībā. Tomēr tā netiek plaši izmantota ārpus Vācijas un Austrijas robežām. Pasaulē visplašāk lietotās ES valodas ir angļu un spāņu valoda, taču vairums šo valodu lietotāju neatrodas Eiropā. Angļu valoda ir visbiežāk pārvaldītā otrā valoda ES. Tomēr jaunākās aptaujas liecina, ka pat šobrīd mazāk nekā puse ES iedzīvotāju pārvalda to pietiekami labi, lai varētu sazināties. Franču valoda ir oficiālā valoda vai viena no oficiālajām valodām trijās dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā un Luksemburgā). To lieto daudzviet pasaulē un māca daudzās ES skolās, taču to ievērojami vairāk pārvalda Eiropas dienvidos un rietumos nekā kontinenta ziemeļos vai austrumos.

Vai viena valoda visiem būtu risinājums?

Ideja par to, ka viena valoda varētu būt risinājums visām lingvistiskajām vajadzībām, ir pārāk vienkāršota. Dažkārt tiek ieteikts, ka ES būtu jāpieņem latīņu valoda vai esperanto kā vienīgā valoda visā Eiropā. Tomēr šis risinājums būtu tik pat sarežģīts un ne īpaši noderīgs attiecībās ar pārējo pasauli, jo gandrīz visiem būtu no jauna jāiemācās viena no šīm valodām. Lai apmācītu skolotājus un 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju iemācītu jaunu valodu, būtu jāpatērē daudz laika un līdzekļu. Tādēļ Eiropas Komisijas apņemšanās stiprināt daudzvalodību veicina daudzveidību nevis vienveidību.

Kāds ir mans ieguvums no valodu apgūšanas?

Pieaugoša bezdarba un sarežģītas ekonomiskās situācijas apstākļos spēja lietot un saprast svešvalodas ir papildu vērtība un būtiska prasme saistībā ar nodarbināmību, izaugsmi un darba vietām. Tādēļ ES valstu un valdību vadītāji 2002. gadā aicināja jau kopš agras bērnības mācīt vismaz divas svešvalodas.

Kādu atbalstu ES nodrošina, lai cilvēki varētu apgūt valodas ārzemēs?

Valodu apguve ārzemēs var būt nozīmīga saistībā ar mūsu ekonomiku atlabšanu un saliedētākas sabiedrības veidošanu kontinenta mērogā. Visiem ES pilsoņiem vajadzētu būt iespējai attīstīt labākas valodu prasmes, kļūt atvērtākiem citām kultūrām un atklāt izdevības, ko Savienība un pasaules tirgus tiem piedāvā. ES mūžizglītības programma atvēl apmēram 50 miljonus eiro gadā tam, lai veidotu izpratni par valodu prasmju nozīmīgumu, palielinātu valodu apguves resursu pieejamību un izstrādātu valodu apguves un didaktiskos līdzekļus. Valodu apguve un daudzveidība ir 2014.-2020. gada programmas “Erasmus visiem” prioritāšu vidū. Sagaidāms, ka jaunā programma, ko pašlaik apspriež Padome un Eiropas Parlaments, būtiski palielinās finansējumu valodu prasmju iegūšanai un pilnveidošanai.

Vai valodas ir nozīmīgas uzņēmējdarbībā?

Jā, jo ir noderīgi pārvaldīt sava klienta valodu. Komisija vārdā 2006. gadā tika veikts pētījums, lai novērtētu to, cik ES uzņēmumiem izmaksā svešvalodu prasmju trūkums. Pētījums liecināja, ka MVU, kas iegulda savu darbinieku valodu prasmēs vai izmanto valodu stratēģiju, sasniedza par 44,5 % lielāku eksporta pārdošanas apjomu nekā tie uzņēmumi, kuri neveic šādus ieguldījumus.

Kādi ir eiropiešu uzskati par valodām?

Saskaņā ar 2012. gada jūnijā publicēto Eirobarometra aptauju, kurā noskaidrota ES pilsoņu attieksme pret daudzvalodību un svešvalodu apguvi, gandrīz deviņi no desmit ES pilsoņiem uzskata, ka svešvalodu prasme ir ļoti noderīga, un 98 % apgalvo, ka, pateicoties valodu prasmei, viņu bērniem būs labākas izredzes nākotnē. Eiropieši lielā mērā apzinās daudzvalodības sniegtās priekšrocības: 72 % atbalsta šo mērķi, un 77 % uzskata, ka tas jāizvirza par prioritāti; 53 % izmanto svešvalodas darbā, savukārt 45 % uzskata, ka viņiem ir izdevies atrast labāku darba vietu savā valstī, pateicoties svešvalodu prasmēm.

Cik labas ir eiropiešu valodu prasmes?

Saskaņā ar 2012. gada Eirobarometra aptauju to eiropiešu skaits, kuri apgalvo, ka spēj sazināties kādā svešvalodā, kopš iepriekšējās 2005. gada aptaujas par daudzvalodību ir nedaudz samazinājies — no 56 % līdz 54 %. Atsevišķā Eiropas Komisijas pētījumā, proti, pirmajā Eiropas apsekojumā par valodu tika pārbaudītas pusaudžu vecuma skolēnu svešvalodu zināšanas 14 Eiropas valstīs un konstatēts, ka tikai 42 % no viņiem labi pārvalda pirmo svešvalodu un tikai 25 % – otro. Ievērojams skaits skolēnu jeb 14 % nepārvalda pirmo svešvalodu pat pamatprasmju līmenī, bet otrajai svešvalodai šis rādītājs ir 20 %. To skolēnu īpatsvars, kuri brīvi pārvalda pirmo svešvalodu, svārstās no 82 % Maltā un Zviedrijā (kur pirmā svešvaloda ir angļu valoda) līdz tikai 14 % Francijā (kur pirmā apgūstamā svešvaloda ir angļu valoda) un 9 % Apvienotajā Karalistē (kur pirmā svešvaloda ir franču valoda). Internets ir veicinājis cilvēku pasīvās prasmes: spēju lasīt un klausīties svešvalodās. To eiropiešu īpatsvars, kuri regulāri izmanto svešvalodas internetā, piemēram, sociālajos medijos, ir palielinājies par 10 procentpunktiem — no 26 % līdz 36 %. ES valsts ar vislielāko valodu daudzveidību ir Luksemburga, kur 99 % iedzīvotāju pārvalda vismaz vienu svešvalodu.

Kurš Eiropas Komisijā pārvalda visvairāk valodu?

Eiropas Komisijas tulkotājs Joannis Ikonomo (Ioannis Ikonomou) pārvalda 32 valodas. Joannis ir dzimis Hēraklejā, Krētā. Viņš studēja valodniecību Saloniku Universitātē un vēlāk ieguva maģistra grādu Tuvo Austrumu valodās Kolumbijas Universitātē, ASV. Joannis strādā Komisijā kopš 2002. gada. Viņš būs viens no tiem, kas šonedēļ Kiprā uzstāsies konferencē "Daudzvalodība Eiropā".


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website