Navigation path

Left navigation

Additional tools

Briselē, 2012. gada 12. septembrī

Jautājumi un atbildes: Komisijas priekšlikums par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

Kāds ir šā priekšlikuma mērķis?

Komisijas priekšlikuma mērķis ir palielināt Eiropas politisko partiju un fondu redzamību, atzīšanu, efektivitāti, pārredzamību un atbildību. Šajā nolūkā ar to uzlabo regulējuma un finansējuma sistēmu, kādā tie darbojas.

Priekšlikums neietekmē nedz ES budžetu, nedz arī jebkādā veidā – turpmākos lēmumus par kopējām summām, kas ES budžeta ietvaros jādara pieejamas politisko partiju un fondu finansēšanai.

Kāda ir Eiropas politisko partiju un ar tām saistīto politisko fondu loma?

Līgumos un Pamattiesību hartā ir atzīta politisko partiju būtiskā loma, jo tās Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un pilsoņu politiskās gribas izteikšanu (LES 10. pants un Pamattiesību hartas 12. pants).

Eiropas līmeņa politisko partiju locekļi ir dalībvalstu valsts un reģionālā līmeņa partijas, un vairumā gadījumā to biedri var būt arī atsevišķi pilsoņi. Tām ir būtiska loma Eiropas demokrātijas stiprināšanā, jo tās atrodas īpaši labvēlīgā situācijā, lai veidotu saikni ar pilsoņiem un pārvarētu plaisu starp politiku valsts un Eiropas līmenī. Rosinot pārrobežu politisko dialogu, tās veicina Eiropas sabiedriskās telpas izveidi.

Vai pašlaik pastāv kādi noteikumi attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām?

Noteikumu kopums ir spēkā kopš 2003. gada (Regula Nr. 2004/2003), un tas galvenokārt attiecas uz Eiropas politisko partiju un – kopš grozījumu izdarīšanas 2007. gadā – ar tām saistīto politisko fondu finansējumu. 2012. gadā Eiropas līmenī ir 13 politiskās partijas un 12 politiskie fondi, un tiem kopā ir paredzēts 31 miljons eiro. Lai arī partijas un fondi tiek atzīti Eiropas līmenī un saņem finansējumu no ES budžeta, tie ir valsts līmeņa tiesību subjekti.

Lai arī tām reizēm ir līdzīgi nosaukumi un sastāvs kā politiskajām grupām Eiropas Parlamentā, tomēr Eiropas politiskās partijas atšķiras no tām.

Kādēļ Eiropas politiskajām partijām ir nepieciešams Eiropas tiesiskais statuss?

Tā jau izsenis ir bijusi Parlamenta prasība, kas vēlreiz tika atkārtota rezolūcijā, kuru izstrādāja Parlamenta deputāte Marietta Giannakou un kura tika pieņemta pagājušā gada aprīlī.

Eiropas politiskās partijas ir kļuvušas par būtiskiem spēlētājiem Savienības politiskajā arēnā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka to tiesiskais statuss dalībvalstu tiesību sistēmās ir pielīdzināms NVO, tām līdz šim nav bijis iespēju pilnībā pildīt lomu, kāda tām paredzēta Līgumos.

Eiropas tiesiskais statuss sniegs Eiropas politiskajām partijām tām nepieciešamo atzīšanu un palīdzēs redzamā un efektīvā veidā darboties Eiropas mērogā un aiz tās robežām. Tas ir būtisks solis ceļā uz demokrātijas stiprināšanu Eiropas Savienībā.

Komisija cer, ka likumdevēji varēs ātri vienoties par šiem jaunajiem noteikumiem, sagaidot EP vēlēšanu kampaņu 2014. gadā.

Parlaments gadiem ir prasījis Eiropas statusu Eiropas līmeņa politiskām partijām. Kādēļ Komisija ir tik ilgi vilcinājusies ar šāda statusa ierosināšanu?

Tiesiskā statusa izveide Eiropas politiskajām partijām ir vērienīgs un potenciāli tālejošs solis, ko bija nepieciešams rūpīgi apsvērt.

Izdarot jaunākās noteikumu izmaiņas 2007. gadā, Komisijas rīcībā bija visai maz laika, tādēļ tā tobrīd izlēma ierosināt vien ierobežotas izmaiņas esošajā tiesību aktā.

Pašlaik mūsu rīcībā ir visi nosacījumi, lai iesniegtu vērienīgu priekšlikumu, ar kuru tiek izveidota pilnīgi jauna sistēma, kuras ietvaros Eiropas politiskās partijas un fondi var attīstīties, izvērsties un pielāgoties šodienas un nākotnes prasībām.

Kāda ir saikne starp šo priekšlikumu par Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem un Komisijas 2012. gada februāra priekšlikumu par Eiropas nodibinājuma statūtiem?

Komisija februārī pieņēma tiesību akta priekšlikumu par Eiropas nodibinājumu vispārējiem statūtiem. Šā vispusīgā priekšlikuma mērķis ir atvieglot Eiropas mēroga darbību īstenošanu nodibinājumiem, kuri darbojas sabiedriska labuma jomās, piemēram, veselības, izglītības, zinātnes vai pamattiesību jomā. Tā ir atbilde uz ieinteresēto personu un Eiropas Parlamenta jau izsenis pausto prasību sociālās ekonomikas un sociālās inovācijas jomā.

Priekšlikums par Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem izveido pēdējiem īpašu juridisko, finansiālo un regulējuma sistēmu, kas ir pielāgota to vajadzībām.

Eiropas statuss tiek ierosināts gan Eiropas politiskajām partijām, gan Eiropas politiskajiem fondiem. Kāpēc uz tiem attiecas dažādi finansējuma noteikumi?

Politisko partiju un politisko fondu izmaksu raksturs atšķiras. Pati politisko partiju būtība, kurai nepieciešams elastīgums, lai pielāgotos neparedzētiem vai steidzamiem politiskiem notikumiem un reaģētu uz tiem, attaisno tām piemērojamo īpašo režīmu.

Toties Eiropas politiskie fondi veic tādus uzdevumus un tiem ir tādi izdevumi, kas ir līdzīgi citiem nepolitiskiem fondiem vai organizācijām, ko finansē no ES programmām. Tādēļ nav pamata tos izslēgt no pašreiz darbojošās dotāciju sistēmas.

Kādi tieši būs piekļuves kritēriji Eiropas tiesiskajam statusam un ES finansējumam?

Politiskajām partijām un fondiem, kas vēlas kļūt par Eiropas veidojumiem, reģistrējoties Eiropas līmenī, jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Tostarp tiem jābūt pārstāvētiem pietiekami daudzās ES dalībvalstīs, jāievēro bezpeļņas principi un jārespektē vērtības, uz kurām balstās ES. Turklāt Komisija ierosina, ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem jāatbilst augstiem standartiem iekšējās demokrātijas, pārvaldības, pārredzamības un atbildības jomā.

Mēs ceram un sagaidām, ka šie nosacījumi, kuriem organizētas un mērķtiecīgas starptautiskas politisko partiju un atsevišķu personu apvienības var atbilst itin viegli, regulāri veicinās jaunu Eiropas politisko partiju rašanos.

Lai saņemtu ES publisko finansējumu, pirmais nepieciešamais solis ir reģistrēties kā Eiropas politiskajai partijai. Tomēr, tā kā šiem mērķiem ir pieejama ierobežoti ES līdzekļi, Komisija uzskata, ka partijai arī jāpierāda pienācīga apmēra Eiropas ievirze un atbalsts no pienācīga skaita ES pilsoņu, kuru uzskatus un viedokļus tā tādējādi pārstāv. Ņemot vērā šo iemeslu, kā arī atzīstot Eiropas Parlamenta kā tieša Savienības pilsoņu pārstāvja lomu, nosacījums, lai piekļūtu ES finansējumam ir tāds, ka Eiropas politiskajai partijai jāiegūst vismaz viens EP deputāta mandāts.

Vēlēšanu rādītāji ir objektīvs veids, kā novērtēt Eiropas politiskās partijas Eiropas ievirzi un tās atzīšanu, un šī papildu prasība būtu jāuzskata par stimulu pilnībā piedalīties Eiropas demokrātiskajā apritē iespējami augstākajā līmenī.

Ko nozīmē respektēt vērtības, uz kurām balstās ES? Vai tas nāks par sliktu eiroskeptiskajām politiskajām partijām?

Visām Eiropas politiskajām partijām un fondiem jāievēro galvenās pamattiesības un principi. Tie ietver cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma ievērošanu, kā arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu.

Ne pašreizējie, ne turpmākie noteikumi nekādā veidā nav domāti, lai liegtu veselīgas un demokrātiskas debates par ES nākotni.

Vai Eiropas politiskajām partijām ir atļauts piedalīties valstu referendumos, ja tie attiecas uz ES jautājumiem?

Nē. Valsts referendumu – arī to, kas attiecas uz ES jautājumiem – finansēšana joprojām ir risināma saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

Kādi pasākumi jāveic, lai pārliecinātu pilsoņus, ka ES un privātais finansējums tiks izmantots likumīgiem mērķiem?

Komisija ierosina būtiski uzlabot pārredzamības, atbildības un kontroles regulējumu. Piemēram, jaunie noteikumi uzliktu Eiropas Parlamentam pienākumu publiskot sīku informāciju saistībā ar atzīšanu un finansējuma procedūrām, tostarp gada finanšu pārskatus, līdzekļu devēju sarakstus, partiju biedrus vai dokumentus un statūtus, kas Eiropas Parlamentam iesniegti reģistrācijas procesa ietvaros.

Turklāt priekšlikumā paredzēta visaptveroša sistēma, lai uzraudzītu, kā tiek saņemti un izlietoti gan ES, gan privātie līdzekļi. Tas ietvers koordināciju un informācijas apmaiņu starp attiecīgiem ES procesa dalībniekiem un kompetentajām valsts iestādēm.

Komisija arī ierosina izveidot stingru sodu sistēmu, kas atkarībā no pārkāpuma paredzētu sodus, sākot no nelieliem naudas sodiem līdz Eiropas statusa zaudēšanai.

Turklāt, lai novērstu finansējuma noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, priekšlikumā precizēts, ka EP deputāti tiks skaitīti nolūkā noteikt viņu partijai pienākošos līdzekļu apjomu no ES finansējuma vienīgi tad, ja viņi paliks tās Eiropas politiskās partijas biedri, ar kuru viņu valsts vai reģionālā līmeņa partija ir saistīta. Tādējādi arī būtu jāpanāk labāka atbildība un pārredzamība attiecībā uz ES pilsoņiem un vēlētājiem.

Vai Eiropas politisko partiju Eiropas statuss maina nosacījumus, ar kādiem nodarbina partiju darbiniekus?

Nē. LESD 224. pants neattiecas ne uz darba tiesībām, ne tiesību aktiem nodokļu jomā.

Tomēr, aicinot veicināt Eiropas politisko partiju un fondu pašfinansēšanos, Komisija ierosina uz pārrobežu ziedojumiem attiecināt tādu pašu labvēlīgāku nodokļu režīmu, kāds ir dalībvalstīs.

Kādēļ Komisijas priekšlikumu par statusu papildina Komisijas darba dokuments par Finanšu regulu? Kādēļ netiek iesniegti divi oficiāli tiesību aktu priekšlikumi?

Finanšu regula pašlaik tiek pārskatīta. Lai arī likumdevēji jau ir panākuši oficiālu vienošanos, grozītā regula vēl nav spēkā, un tādēļ tajā nevar ieviest jaunus grozījumus.

Taču priekšlikumam pievienoto darba dokumentu Komisija ir apstiprinājusi. Pēc tam, kad Finanšu regula būs pieņemta, tas oficiāli kļūs par tiesību akta priekšlikumu.

Abi minētie dokumenti būtu jāuzskata par kopumu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website