Navigation path

Left navigation

Additional tools

Visbiežāk uzdotie jautājumi par Eiropas Komisijas rakstpratības politiku un ziņojumu, ko sagatavojusi augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības jomā

European Commission - MEMO/12/646   06/09/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 6. septembrī

Visbiežāk uzdotie jautājumi par Eiropas Komisijas rakstpratības politiku un ziņojumu, ko sagatavojusi augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības jomā

IP/12/940

Kāpēc Eiropas Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu rakstpratības jomā, ja reiz izglītība un rakstpratība ir lielākoties dalībvalstu kompetencē

Dalībvalstis ir ieinteresētas paaugstināt rakstpratības standartus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Viens no pirmajiem Komisijas 2002. gadā sāktās darba programmas "Izglītība un apmācība" mērķiem bija lasītprasmes uzlabošana, un tā par prioritāti atkārtoti apstiprināta arī 2010.‑2020. gadam. Dalībvalstis ir apņēmušās vēlākais līdz šīs desmitgades beigām līdz 15 % samazināt to piecpadsmitgadīgo skaitu, kuriem ir slikta lasītprasme.

Ministru padome 2010. gada novembrī aicināja Komisiju izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu ar mērķi izvērtēt efektīvāko veidu, kā visa mūža garumā sekmēt lasītprasmi. Ekspertu grupa ziņojumā tiecas vairot izpratni par rakstpratības krīzi visās dalībvalstīs un sniedz ieteikumus, kā šo problēmu risināt. Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus uzlabot rakstpratību. Komisijas uzdevums nekādi neierobežo pašu dalībvalstu kompetenci veidot savu izglītības sistēmu struktūru un saturu.

Kā izraudzījās grupas locekļus un kāpēc par grupas priekšsēdētāju izvēlējās princesi Lorentīni

Augsta līmeņa grupas locekļi ir eksperti rakstpratības jomā. Grupas locekļus Eiropas Komisija izraudzījās pēc viņu zināšanām un statusa. Komisija arī raudzījās, lai grupā valstis un dzimumi būtu pārstāvēti vienmērīgi.

Viņas Karaliskā Augstība Nīderlandes princese Lorentīne ir labi pazīstama aktīviste šai jomā. Viņa ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) īpašā sūtne rakstpratības veicināšanai un Nīderlandes lasīšanas un rakstīšanas (Stichting Lezen & Schrijven) fonda priekšsēdētāja.

Kas ir kampaņa “Europe loves Reading” (Eiropai patīk lasīt)

Kampaņa "Eiropai patīk lasīt" ir komisāres Andrulas Vasiliu ierosme, kuras mērķis ir vairot izpratni par to, ka Eiropā rakstpratības līmenis ir krīzes situācijā, un vairot lasītkāri. Komisāre ir piedalījusies vairākās lasīšanas sesijās visā Eiropā, kurās piedalījās bērni, pusaudži un pieaugušie. Šie sarīkojumi bieži vien noris vairākās valodās, tādējādi iedrošinot bērnus lasīt priekšā dažādās valodās un izcelt valodu daudzveidības nozīmi.

Ko nozīmē "personas ar sliktu lasītprasmi"

Slikta lasītprasme ir tiem skolēniem, kas spēj izpildīt tikai visvienkāršākos lasīšanas vingrinājumus, piemēram, atrast kādu informācijas daļu, formulēt teksta galveno domu vai izveidot vienkāršas kopsakarības ar ikdienas zināšanām.

Lai būtu iespējams savā starpā salīdzināt ES dalībvalstis, skolēnus ar sliktām sekmēm nosaka pēc ES standarta, kas balstīts uz definīcijām, kuras izmantotas ESAO programmā skolēnu novērtēšanai (PISA) — pētījumā, kas piešķir vērtējumu no 1 līdz 5 (augstākā atzīme). Skolēniem, kas PISA testā saņēmuši atzīmi, kura zemāka par 2, ir sliktas sekmes. Šie skolēni spēj tikt galā tikai ar vienkāršākajiem lasīšanas uzdevumiem.

ESAO ir sākusi jaunu Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmu (PIAAC). Tā sniegs detalizētu priekšstatu par 16­-65 gadu vecu pieaugušo prasmēm. Programmā tiks novērtēta rakstītprasme un rēķinpratība, kā arī personas spēja risināt problēmas vidē, kas piesātināta ar tehnoloģijām. Programmā vērtē arī darbā izmantotās prasmes. Pirmie rezultāti tiks publiskoti 2013. gada oktobrī.

Vai un kā internets, sociālie mediji un viedtālruņu lietošana ietekmē rakstpratības līmeni

Internets un digitalizācija ir izmainījusi rakstīšanas iedabu, biežumu un nozīmi. Digitālie rīki motivē ķerties pie rakstīšanas, un tas ir īpaši raksturīgs jauniešiem. Lietotā valodas veida ziņā komunikācija, kas notiek, izmantojot sociālās tīklošanās rīkus, piemēram, Facebook, MSN un SMS, ir runāšanas un rakstīšanas apvienojums. Īsziņu sūtīšana var ļoti motivēt — īpaši tos, kas lasa ar grūtībām —, jo pieejama viegli un uzreiz.

Šādu neformālu praksi atsevišķās skolās un citās izglītības iestādēs sāk iekļaut mācīšanās procesā pārsvarā individuālu projektu veidā. Tā kā šāda neformāla prakse ļoti motivē, būtu jāveicina tās labāka atzīšana izglītības sistēmās.

Ja runā par rakstīšanu ar digitālajiem medijiem, rodas divi plaši uzdoti jautājumi: vai tad, kad mazi bērni apgūst lasīšanu un rakstīšanu, rakstīt ar roku ir labāk, nekā drukāt, un vai īsziņu sūtīšana uzlabo prasmi rakstīt un pareizrakstību, vai arī tai kaitē. Līdz šim pierādījumu ir maz, taču tie runā par labu abiem uzskatiem. Lai šai jaunajā kontekstā noteiktu piemēroto pieeju, nepieciešams vairāk pierādījumu par to, kāda ietekme ir digitālajiem medijiem un rakstīšanai ar roku.

Kāpēc tik ļoti atšķiras abu dzimumu lasītprasme

Atšķirīga motivācija ir galvenais, kāpēc atšķiras vīriešu un sieviešu lasītprasme. Dati liecina, ka vīriešiem jebkurā vecumā lasīšana ir mazāks vaļasprieks nekā sievietēm. PISA testu izvērtējums atklāj, ka jaunieši lasa mazāk nekā jaunietes, un tādējādi jauniešiem ir vājāka lasītprasme un lielāks sliktu sekmju īpatsvars.

Motivēt jauniešus lasīt ir iespējams: vairāk izmantojot digitālos formātus, skolās zēnu interesēm pielāgojot lasāmvielu un kopumā piedāvājot skolēniem lielāku lasāmvielas izvēles brīvību. Ziņojumā turklāt norādīts, ka mācīšanā jāiesaista vairāk vīriešu, jo tas kalpotu par paraugu jauniešiem.

Vai augsta līmeņa ekspertu grupa lielāko uzmanību pievērsa patiešām tikai lasītprasmei

Augsta līmeņa ekspertu grupa lielāko uzmanību pievērsa lasīšanas un rakstīšanas prasmēm, tomēr arī raudzījās uz lasīšanas atšķirīgiem aspektiem, piemēram, jaunās tehnoloģijas, un digitalizācijas ietekmi uz prasmi lasīt un rakstīt. Par lasīšanu ir vairāk pētījumu un salīdzināmu datu nekā par rakstīšanu. Viens no augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumiem ir izstrādāt starptautiski salīdzināmus rakstītprasmes pārbaudījumus un veicināt šīs jomas izpēti.

Augsta līmeņa ekspertu grupa izmantoja daudzšķautņainu rakstpratības definīciju, kas aptver pašus rakstpratības pamatus, funkcionālu un daudzveidīgu rakstpratību. Rakstpratības pamati nozīmē spēju pazīt burtus, zināt vārdus un tekstus, kas nepieciešami, lai lasītu un rakstītu tādā līmenī, kas vairo personas pašpaļāvību un sniedz motivāciju izaugsmei. Funkcionālā rakstpratība ir spēja lasīt un rakstīt, lai pilnveidotos un piedalītos sabiedrībā, mājās, skolā un darbā. Daudzveidīgā rakstpratība ir spēja pielietot prasmes lasīt un rakstīt tā, lai radītu, saprastu, skaidrotu un kritiski izteiktos par tekstiem, kas pieejami dažādos medijos un dažādos formātos (drukātos, digitālos un audiovizuālos). Daudzveidīgā rakstpratība ir priekšnoteikums tam, lai varētu piedalīties digitālajā vidē un pieņemt pārdomātus lēmumus par finansēm, veselību utt. Šī definīcija tiek izmantota arī starptautiskos pētījumos.

Vai bez ESAO PISA pētījuma ir vēl citi pētījumi, kas novērtē skolēnu lasīšanas un rakstīšanas kompetenci

Pieejami vēl tādi pētījumi kā Starptautiskais Lasītprasmes novērtēšanas pētījums (PIRLS), ko koordinē Starptautiskā Izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija. Uzmanības centrā ir ceturtklasnieki (vecumā no 9 līdz 11 gadiem).

ESAO ir sākusi jaunu Starptautisko pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmu (PIAAC). Pirmos rezultātus publiskos 2013. gada oktobrī.

Kā augsta līmeņa ekspertu grupa gūs panākumus

Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumā izcelti svarīgākie dati un pierādījumi par rakstpratības standartiem, tiem sniegti piemēri no dažādam valstīm, kā arī individuāli piemēri. Tajā sniegts svarīgāko pieejamo rakstpratības celšanai veltīto pētījumu un galveno politisko stratēģiju, programmu un kampaņu kopsavilkums visā Eiropā.

Ziņojumā turklāt ir konkrēti ieteikumi dažādām vecuma grupām (maziem bērniem, pirmsskolas vecuma un jaunāko klašu bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem), kuri parāda, ko dažādās iesaistītās personas var darīt un kas tām jādara, lai gūtu panākumus.

Šis ziņojums būs uzmanības centrā lasītprasmei veltītai diskusijai, kura 4.–5. oktobrī norisināsies neformālā ES izglītības ministru sanāksmē Kiprā. Pēc izglītības ministru diskusijām novembrī tiks pieņemti secinājumi Izglītības padomē. Secinājumos tiks izklāstīts, kā Eiropa gūto pieredzi var izmantot nākotnē.

Vai taisnība, ka 2011. gadā apmēram 75 miljoniem pieaugušo ES ir bijis zems izglītības līmenis un daudziem no viņiem, iespējams, ir grūtības lasīt un rakstīt

Precīzu datu par pieaugušo rakstpratību mums nav. Pētījumus nesen veikusi tikai Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste. Tajos atklāts, ka katrs piektais pieaugušais nav pietiekami apguvis prasmi lasīt un rakstīt, lai spētu tikt galā ar minimālām mūsdienu sabiedrības prasībām. Tie ir gandrīz 75 milj. pieaugušo visā ES. Precīzākus datus sniegs jaunā Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma 2013. gada oktobrī.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website