Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Ceļu satiksmes drošība. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopums: nepielaidīgākas pārbaudes — mazāk bojāgājušo

Commission Européenne - MEMO/12/555   13/07/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 13. jūlijā

Ceļu satiksmes drošība. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopums: nepielaidīgākas pārbaudes — mazāk bojāgājušo

Jaunais transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopums — kas tas ir?

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumam ir trīs šķautnes: periodiskās tehniskās apskates; komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem; transportlīdzekļu reģistrācija.

Šajā dokumentā ir sniegts ieskats katrā no minētajiem tematiem.

Periodiskās tehniskās apskates — galvenie uzlabojumi

Pašreiz spēkā esošie noteikumi: Direktīva 2009/40/EK nosaka obligātās prasības mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm. Proti, šīs ir regulārās transportlīdzekļu pārbaudes, kas paredzētas likumā. Direktīvu piemēro vieglajiem automobiļiem, autobusiem un smagajiem kravas transportlīdzekļiem un to piekabēm, bet ne motorolleriem un motocikliem.

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem (sk. tālāk tekstā tabulu, kurā sniegts kopsavilkums privāto transportlīdzekļu vadītājiem):

1. To transportlīdzekļu loks, kuriem jāpiemēro šīs apskates, tiks paplašināts: tajā iekļaus visaugtākā riska grupas ceļu satiksmes dalībniekus, motorizētus divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus (motociklus un mopēdus), kā arī vieglās piekabes (kuru masa ir mazāka par 3,5 tonnām). Divas minētās transportlīdzekļu kategorijas pašlaik saskaņā ar ES tiesību aktiem ir atbrīvotas no pienākuma iziet šādas pārbaudes.

Priekšlikumā ir sīkāk noteiktas robežas, kurās dalībvalstis dažiem transportlīdzekļiem var piemērot atbrīvojumus no pārbaudēm, piemēram, lauksaimniecības transportlīdzekļiem un dažiem transportlīdzekļiem, ko neizmanto starppilsētu satiksmē un kuru projektētais ātrums ir mazāks par 40 km/h.

Šāds atbrīvojums attiecas arī uz vēsturiskajiem transportlīdzekļiem, kuri jaunajos noteikumos tiek definēti precīzāk.

2. Attiecībā uz apskašu biežumu, ir jāņem vērā divi aspekti: transportlīdzekļa vecums un nobraukums gadā. Attiecīgi palielināsies vecāku transportlīdzekļu apskašu biežums, bet transportlīdzekļus ar lielu nobraukumu pārbaudīs ik gadus, kā tas ir, piemēram, taksometru un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu gadījumā.

Tiek uzskatīts, ka dažām transportlīdzekļu kategorijām periodiskās tehniskās apskates notiek pārāk reti, kā rezultātā nav iespējams garantēt, ka šiem transportlīdzekļiem nav defektu. Priekšlikumā ir paredzēts palielināt minimālos standartus attiecībā uz periodisko tehnisko apskašu (PTA) biežumu trīs šādām transportlīdzekļu kategorijām:

Automobiļi — pirmā pārbaude pēc 4 gadiem; pēc tam pēc 2 gadiem; vēlāk — ik gadus

(pāreja uz 4-2-1 minimālo standartu pašreizējā 4-2-2 minimālā standarta vietā).

Automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi (līdz 3,5 t), kuri pirmās pārbaudes brīdī (pēc 4 gadiem) ir sasnieguši vairāk nekā 160 000 km nobraukumu, pēc pirmās apskates tiks pārbaudīti ik gadus (piemērojot 4-1-1 standartu, nevis pašreizējo 4-2-2).

Izmaiņas (atsevišķi pa valstīm), kuras attieksies uz personisko transportlīdzekļu vadītājiem:

Jauns apskašu biežums „4-2-1” un izmaiņas personisko auto vadītājiem

pašreizējais apskašu biežums*

Dalībvalstis

Automašīnas

Motocikli;

motorolleri

Izmaiņas personisko transportlīdzekļu vadītājiem

Austrija

3 - 2 - 1

1 - 1 - 1

bez izmaiņām

Beļģija

4 - 1 - 1

apskates neveic

automašīnām — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Bulgārija

3 - 2 - 1

apskates neveic

automašīnām — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Kipra

4 - 2 - 2

apskates neveic

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Čehija

4 - 2 - 2

4 - 2 - 2

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Dānija

4 - 2 - 2

4 - 2 - 2

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Igaunija

3 - 2 - 2 - 2- 1

3 - 2 - 2 - 2- 1

automašīnas, motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates, sākot no 6. gada (nevis 10. gada)

Somija

3 - 2 - 1

apskates neveic

automašīnām — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Francija

4 - 2 - 2

apskates neveic

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Vācija

3 - 2 - 2

2 - 2 - 2

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Grieķija

4 - 2 - 2

apskates neveic

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Ungārija

4 - 3 - 2 - 2

3 - 3 - 2 – 2°)

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; vecāki motocikli — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motorolleriem

Īrija

4 - 2 - 2

apskates neveic

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Itālija

4 - 2 - 2

4 - 2 - 2

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Latvija

1 - 1 - 1

1 - 1 – 1°)

automašīnām un motocikliem — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motorolleriem

Lietuva

3 - 2 - 2

1 - 1 - 1

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; motocikliem un motorolleriem — bez izmaiņām

Luksemburga

3.5 - 1 - 1

3.5 - 1 - 1

bez izmaiņām

Malta

1 - 1 - 1

apskates neveic

automašīnām — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Nīderlande

4 - 2 - 2 - 1

apskates neveic

automašīnas — ikgadējas apskates, sākot no 6. gada (nevis 9. gada); ieviesīs apskates arī motocikliem un motorolleriem

Polija

3 - 2 - 1

3 - 2 - 1°)

automašīnām un motocikliem — bez izmaiņām; ieviesīs apskates motorolleriem

Portugāle

4 - 2 - 2 - 1

apskates neveic

automašīnas — ikgadējas apskates, sākot no 6. gada (nevis 9. gada); ieviesīs apskates arī motocikliem un motorolleriem

Rumānija

2 - 2 - 2

apskates neveic

vecākas automašīnas — ikgadējas apskates; ieviesīs apskates motocikliem un motorolleriem

Slovākija

3 -1 - 1

4 - 2 - 2

automašīnām — bez izmaiņām; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Slovēnija

3 - 2 - 2

3 - 1 - 1

bez izmaiņām

Spānija

4 - 2 - 2 - 1

5 - 2 - 2

automašīnas — ikgadējas apskates, sākot no 6. gada (nevis 9. gada); vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Zviedrija

3 - 2 - 1

4 - 2 - 2

automašīnām — bez izmaiņām; vecāki motocikli un motorolleri — ikgadējas apskates

Apvienotā Karaliste

3 - 1 - 1

3 - 1 - 1

bez izmaiņām

*) Biežums „4-2-1” nozīmē turpmāko: pirmā apskate pēc 4 gadiem, nākamā pēc 2 gadiem, bet pēc tam ik gadus.

°) Uz motorolleriem šīs apskates pašlaik neattiecas.

Avots: CITA, AUTOFORE.

3. Arī pārbaužu veikšanā izmantotajam aprīkojumam būs jāatbilst konkrētām obligātajām prasībām, tādējādi ļaujot efektīvi piemērot aprakstītās pārbaužu metodes.

No tā, vai ir pieejams attiecīgais testēšanas aprīkojums, un no tā tehniskā raksturojuma ir atkarīga tehnisko apskašu kvalitāte. Pašlaik ES tiesību aktos nav paredzēti noteikumi apskašu veikšanā izmantotajam aprīkojumam.

Tāpēc jaunajā priekšlikumā ir iekļauts saraksts, kurā uzskaitīts PTA veikšanai nepieciešamais obligātais aprīkojums, kā arī tā tehniskās specifikācijas.

Ir noteikts pārejas periods, lai dotu iespēju bez sarežģījumiem aizstāt esošo testēšanas aprīkojumu, kurš neatbilst noteiktajiem standartiem.

4. Inspektoriem, kuri veic tehniskās apskates, jāatbilst konkrētām prasībām attiecībā uz zināšanu un iemaņu līmeni un jābūt pienācīgi apmācītiem.

Lai tehniskās apskates standarts būtu augsts, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Priekšlikumā ir iekļautas tās zināšanu jomas, kuras inspektora amata kandidātam ir jāpārvalda, mācību sistēma, kurā ietilpst sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības, kā arī jomas, uz kurām šīm mācībām būtu jāattiecas.

Ir noteikts pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts tehnisko apskašu veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību shēmu.

5. Konstatētos trūkumus izvērtē, ievērojot vienotus noteikumus, kas saistīti ar šo trūkumu radīto risku.

Slēdzienam par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli vajadzētu būt saskaņotam visā ES, bet lai tas būtu izdarāms, konstatētie trūkumi ir jāvērtē attiecībā pret vienotu standartu. Tālab Komisija 2010. gadā pieņēma rekomendācijas defektu novērtēšanai. Šajās rekomendācijās tika definētas 3 defektu kategorijas (maznozīmīgi, nozīmīgi un bīstami) atbilstoši to sekām attiecībā uz transportlīdzekļu drošību, un vienu vai vairākas no šīm kategorijām attiecināja uz iespējamajiem defektiem, kā tas izklāstīts direktīvā.

Šos noteikumus par defektu novērtēšanu un kategoriju definējumu tagad iekļaus regulā.

6. Pilnvarotu privāto struktūru veikto tehnisko apskašu kvalitāti nodrošinās, tām piemērojot valsts uzraudzību.

Dalībvalstīm tiks noteikts pienākums šādi uzraudzīt pārbaužu veicēju struktūru darbību, kā arī šo struktūru veikto pārbaužu kvalitāti.

Lai ilgtermiņā uzturētu augstu tehnisko apskašu kvalitāti, dalībvalstīm ir jāizveido kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iespējamiem procesiem saistībā ar atļauju tehnisko apskašu veikšanai: atļaujas izsniegšanu, uzraudzību un atsaukšanu, apturēšanu vai atcelšanu.

7. Reģistrējot nobraukuma rādījumus, tiks nodrošināts oficiāls pierādījums cīņai pret krāpšanos ar faktisko transportlīdzekļa kilometrāžu.

Ar priekšlikumu tiek iedibināti skaidri noteikumi par juridisko statusu, kādu attiecina uz krāpšanos ar odometra (kilometrāžas) rādījumiem. Katras transportlīdzekļa apskates laikā reģistrējot nobraukuma rādījumus, tiek nodrošināts pamats, vadoties pēc kura konstatēt jebkādas manipulācijas ar šiem rādījumiem. Šos datus saglabājot, uzlabosies kilometrāžas pārbaužu efektivitāte, un šo informāciju varēs izmantot arī starptautiski, tiklīdz kā nacionālie reģistri būs savstarpēji sasaistīti.

Komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem — galvenie uzlabojumi

Pašreiz spēkā esošie noteikumi: Direktīvu 2009/40/EK papildina Direktīva 2000/30/EK, kurā ir noteikta prasība kontrolēt komerciālo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli arī laikā starp periodiskajām apskatēm (veicot tehniskās pārbaudes uz ceļiem). Šajā gadījumā ir runa par papildu pārbaudēm uz ceļa, ko veic komerciāliem transportlīdzekļiem.

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem:

1. Transportlīdzekļus pārbaudēm izraudzīsies, pamatojoties uz ekspluatantu riska profilu un orientējoties uz augsta riska uzņēmumiem, lai mazinātu slogu, kas gulstas uz to ekspluatantu pleciem, kuri savus transportlīdzekļus uztur pienācīgi. Risku profilēs, pamatojoties uz iepriekšējo tehnisko apskašu un pārbaužu uz ceļa rezultātiem, ņemot vērā konstatēto drošības defektu skaitu un smaguma pakāpi, ka arī laika faktoru, lielāku vērību pievēršot to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas visnesenāk.

2. Pašlaik tehniskās pārbaudes uz ceļa piemēro komerciāliem transportlīdzekļiem, kuru masa pārsniedz 3,5 t. Priekšlikuma tekstā ir paredzēts šā noteikuma darbības jomu paplašināt, paredzot, ka pārbaudes uz ceļiem veic arī vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (līdz 3,5 t) un to piekabēm, sakarā ar to, ka autotransportā šāda tipa transportlīdzekļus izmanto arvien vairāk. Tā kā ir konkrētas prasības, kas iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem šobrīd nav noteiktas, tādas kā prasības par profesionālo autovadītāju apmācību vai ātruma ierobežošanas iekārtu uzstādīšana, ar šo transportlīdzekļu grupu saistās salīdzinoši augsts ceļu satiksmes negadījumu skaits.

3. Konkrēto skaitu tam, cik tehniskās pārbaudes uz ceļiem katrā konkrētā dalībvalstī veiks, noteikts, vadoties pēc attiecīgajā valstī reģistrēto komerciālo transportlīdzekļu skaita, lai nodrošinātu samērīgāku šo pārbaužu biežumu dalībvalstīs.

4. Tehniskās pārbaudes uz ceļa veiks, izmantojot pakāpenisku pieeju. Vispirms tiks veikta sākotnējā pārbaude, novērtējot transportlīdzekļa un tā dokumentu (piemēram, tehniskās apskates apliecības vai ziņojumus par iepriekšējo pārbaudi uz ceļa) vispārējo stāvokli. Pamatojoties uz sākotnējās pārbaudes rezultātiem, iespējams, var tikt veikta detalizētāka pārbaude. Šīs detalizētākās pārbaudes veiks mobila pārbaužu vienība, vai tās norisināsies tuvumā esošā tehniskās apskates stacijā.

5. Pārbaudēs uz ceļiem tiks pārbaudīts arī tas, kā ir nostiprināta krava. Tiek uzskatīts, ka nepiemērotā veidā nostiprināta krava ir iemesls 25 % negadījumu, kuros ir iesaistīti kravas auto.

6. Ja tiks ieviesti saskaņoti standarti trūkumu izvērtēšanai, saskaņots par apskates veikšanu atbildīgo inspektoru zināšanu un iemaņu līmenis, pamatojoties uz prasībām attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm, kā arī nodrošinātas regulāras un saskaņotas inspekciju darbības, tiks veidoti priekšnosacījumi, kas nepieciešami, lai izvairītos no netaisnīgas attieksmes.

Transportlīdzekļu reģistrācija — galvenie uzlabojumi

Pašreiz spēkā esošie noteikumi: Direktīvā 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem ir izklāstītas prasības, ko piemēro, izdodot reģistrācijas apliecības, prasības to savstarpējai atzīšanai, kā arī transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību saskaņots minimālais saturs.

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem:

1. Dati par reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiks glabāti valstu elektroniskajos reģistros.

2. Veicot tehnisko apskati, inspektora rīcībā ir jābūt arī tiem tehniskajiem datiem, kuri iegūti, transportlīdzekli apstiprinot, bet kuri ne vienmēr ir nodrukāti reģistrācijas dokumentos.

3. Ar transportlīdzekļu reģistrācijas režīmu būtu jānodrošina transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa regulējuma efektīva piemērošana.

Svarīgākie fakti un skaitļi

Par vecāku transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm

Pastāv izteikta sakarība starp transportlīdzekļu vecumu un negadījumu smagumu. Pieredze liecina, ka, transportlīdzekļiem sasniedzot piecu, sešu gadu vecumu, statistikas ziņā krasi pieaug to smago negadījumu (ar bojāgājušajiem) skaits, kuros tie ir iesaistīti un kuri notikuši tehnisku kļūmju dēļ.

Problēma, ar kuru nākas saskarties, ir nodrošināt pienācīgu tehnisko kontroli šiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Problēma, ar kuru nākas saskarties, ir nodrošināt pienācīgu tehnisko kontroli transportlīdzekļiem, kuri vecāki par 6 gadiem.

Transportlīdzekļu pārbaudes — motocikli un motorolleri

Motociklisti ir tā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, ar kuru saistās visaugstākais drošības risks, kurš apvērš vispārīgo pozitīvo tendenci, kurai atbilstoši uz ceļiem bojāgājušo skaits samazinās, to papildinot par 4500 bojāgājušo1 gadā. 8 % no visiem negadījumiem, kuros iesaistīti motocikli, ir izraisījuši tehniski defekti vai ir bijuši ar šādiem defektiem saistīti.

Šajā negadījumu statistikā augstākais rādītājs ir mopēdu vadītāji — proti, vairāk nekā 1400 bojāgājušo2. 500 no minētā bojāgājušo skaita ir jaunieši vecumā no 14 līdz 21 gadam. Vairāk nekā 25 000 mopēdu vadītāju ir guvuši smagus miesas bojājumus; no tiem 9000 ir jaunieši vecumā no 14 līdz 21 gadam.

Datu pieejamība

Veicot tehniskās apskates un pārbaudes uz ceļiem, tiek savākts nozīmīgs datu kopums par transportlīdzekli un tā darbības parametriem. Dažādas iestādes šos datus varētu lietderīgi izmantot, lai pārraudzītu, kas tiek paveikts pēc tam, kad ir konstatēti defekti, lai organizētu īpaši orientētas pārbaudes, kā arī lai pastiprinātu politiskos procesus. Līdzīga veidā tehniskās apskates un pārbaudes uz ceļa būtu daudz efektīvākas, ja šo pārbaužu veicējiem būtu pieejama pilnīga informācija par transportlīdzekļa priekšvēsturi un tā tehniskajiem parametriem. Šāda informācijas apmaiņa ir izšķirošs priekšnoteikums arī cīņā pret krāpšanos ar nobraukuma rādījumiem (odometra rādījumiem), jo īpaši saistībā ar ES iekšējo tirdzniecību ar lietotiem automobiļiem.

Kas tālāk?

Ierosināto pasākumu galvenais mērķis ir pastiprināt ceļu satiksmes drošību un sniegt ieguldījumu politiskā mērķa sasniegšanai — ik gadus ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt par 50 %3.

Ir iespējams glābt vairāk nekā 1200 cilvēku dzīvību un izvairīties no vairāk nekā 36 000 ceļu satiksmes negadījumu4.

Ir aplēsts, ka ierosināto pasākumu sniegtais labums sabiedrībai būs vairāk nekā 5600 miljoni eiro.

Proti, pasākumiem, kas iekļauti transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumā, ir trīs tūlītēji mērķi:

1. Pastiprināt neaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši jauniešu, aizsardzību.

2. Iedibināt vienotu Eiropas telpu tehniskajām pārbaudēm, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem, kas noteikti attiecībā tādiem aspektiem kā pati kontrole, aprīkojums, inspektoru kvalifikācija un tehniskie defekti, kā arī uz sadarbību starp dalībvalstīm.

3. Mazināt administratīvo slogu tiem autotransporta uzņēmumiem, kas ievēro tehniskās ceļu satiksmes drošības prasības.

Pirms šie priekšlikumi iegūs likuma spēku, tie ir jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan dalībvalstīm.

Ilgtermiņa perspektīvā nākamais solis būt izveidot saskaņotu kopienas iekšējo datu apmaiņas sistēmu, kas savienos visas pastāvošās datubāzes un ļaus visā ES piekļūt šiem datiem kontroles nolūkos, piemēram, lai jebkurā laikā jebkurā valstī būtu iespējams pārbaudīt odometra datu pareizību.

Tādējādi, garantējot šādu visas ES mēroga piekļuvi minētajiem datiem, varētu nodrošināt arī tehniskās apskates sertifikātu savstarpēju atzīšanu, tiklīdz kā Eiropas līmenī būs izdevies panākt šajā nolūkā nepieciešamo tehnisko apskašu saskaņotību.

Plašākai informācijai sk. IP/12/780

1 :

CARE datubāze

2 :

CARE datubāze

3 :

Ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam (COM(2010) 389 galīgā redakcija)

4 :

Ietekmes novērtējums par pasākumiem, ar ko pastiprina tehniskās apskates (SWD(2012) 206)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site