Navigation path

Left navigation

Additional tools

Lielāki ieguldījumi platjoslas tīklu infrastruktūrā –Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Krusas politisks paziņojums

European Commission - MEMO/12/554   12/07/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 12. jūlijā

Lielāki ieguldījumi platjoslas tīklu infrastruktūrā –Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Krusas politisks paziņojums

Šodien Eiropā mūs gaida jauna pāreja digitālajā jomā. Jaunas lietotnes un pakalpojumi – no e-veselības līdz mākoņdatošanai un interneta televīzijai –, piedāvās milzīgus ieguvumus cilvēkiem un uzņēmumiem un kopumā ievērojami stimulēs ekonomiku. Taču daudzas jaunās idejas ir neiespējami īstenot ADSL platjoslas vara kabeļu tīklos. Mēs nevaram pieļaut, ka revolucionāras pārejas īstenošanu traucē novecojuši tīkli. Mums vajadzīgi ieguldījumi jaunā ātrdarbīgā infrastruktūrā. Tādēļ nepieciešams, lai nozare – telekomunikāciju uzņēmumi un citi – nodrošinātu, ka būtiskā infrastruktūra top arvien spēcīgāka.

Vairāk nekā pirms desmit gadiem telekomunikāciju tīklos Eiropā mēs veiksmīgi ieviesām konkurenci. Līdz šim gan patērētājiem, gan uzņēmumiem tas devis pozitīvu rezultātu. Taču īpašas problēmas rada pāreja uz dārgiem nākamās paaudzes ātrdarbīgiem tīkliem, kam būtu jāsadzīvo ar esošajiem. Lai gan publiskais sektors var palīdzēt, smagākais darbs jāpaveic privātajiem ieguldītājiem. Lai kāds arī nebūtu tīkls un tā operators, ieguldītājiem vēl pirms ieguldīšanas jāredz, ko viņi saņems no saviem ieguldījumiem, protams, ņemot vērā riskus.

Lai nodrošinātu konsekvenci visā Eiropā, izveidotu vienotu komunikāciju tirgu un palīdzētu sasniegt mērķus saistībā ar ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem, pagājušā gada oktobrī Komisija sāka divas sabiedriskās apspriešanas (sk. IP/11/1147) par regulētu vairumtirdzniecības piekļuvi telekomunikāciju tirgiem, kā arī par izmaksu metodiku un nediskriminēšanu.

Šajās apspriešanās izraisījās plašas debates par to, cik lielā mērā tehnoloģiskas pārejas periodā regulējums veicina konkurenci un ieguldījumus. Esam saņēmuši viedokli no Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) un dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, nozares apvienībām, ieguldītājiem un uzņēmumiem, kā arī sīki izstrādātus pētījumus, ko veikuši eksperti.

Esam rūpīgi izvērtējuši piedāvātos viedokļus, un tagad varu paziņot par lēmumiem, kurus esmu iecerējusi ierosināt, lai nodrošinātu, ka Eiropa tiešām kļūst par ar internetu pilnībā aprīkotu konkurētspējīgu telpu, šim mērķim īpaši izmantojot ieguldījumus nākamās paaudzes piekļuves (NGA) ātrdarbīgos platjoslas tīklos.

Reglamentējošai politikai neapšaubāmi būtu jāveicina, nevis jākavē iepriekš minētais. Ilglaicīgs stabils un konsekvents regulējums visā Eiropā var stiprināt ilgtspējīgu konkurenci un nodrošināt efektīvus ieguldījumus.

Vispārīgie secinājumi

1) Vajadzīgi vienlīdzīgāki konkurences nosacījumi. Alternatīvajiem operatoriem nebūtu jāsaskaras ar situāciju, ka tiem jākonkurē nevienlīdzīgos apstākļos, proti, jānodrošina, lai esošie operatori nevarētu diskriminēt citus klientus salīdzinājumā ar savējiem. Līdzvērtīga esošo tīklu pieejamība alternatīvajiem operatoriem, kam mūsdienu normatīvajā praksē bieži vien netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, varētu vislabāk garantēt ilgtspējīgu konkurenci esošajos un jaunajos tīklos.

2) Pārmērīga intervence ierobežo elastīgumu, kas savukārt samazina to pakalpojumu klāstu un kvalitāti, kurus iespējams piedāvāt dažādiem patērētājiem. Laikā, kad notiek tehnoloģiju nomaiņa, gan esošo tīklu operatoriem, gan citiem jāspēj meklēt jaunas iespējas. Mēs iespējami pievērsīsimies jautājumiem, kuriem ir izšķirīga nozīme veselīgas konkurences nodrošināšanā un kuri mums varētu atvieglot normatīvos risinājumus citās jomās.

3) Mums jāapzinās regulējuma tiešā un netiešā ietekme. Piemēram, vara kabeļu tīklu piekļuves cenu regulēšana var ietekmēt cenu veidošanu un atdevi no ieguldījumiem citās infrastruktūrās: jaunos vai modernizētos (jebkura operatora) optiskās šķiedras tīklos, kabeļu tīklos vai pat bezvadu tīklos. Piemērotā situācijā mēs varam izmantot to piedāvātās priekšrocības, vairāk uzmanības pievēršot regulējumam, kas skar galveno pamatproduktu vairumtirdzniecības cenas.

4) Mums jābūt piesardzīgiem, izvēloties uzvarētājus. "Tehnoloģiju neitralitāte" ir vēl viens veids, kā apliecināt, ka ir neiespējami pārliecinoši prognozēt, kādi būs labākie tehnoloģiskie risinājumi, ne arī kā tie konkurēs un mijiedarbosies savā starpā. Arvien modernizētāki risinājumi, piemēram, jauna tehnoloģija, kurā apvienoti optiskās šķiedras un vara kabeļu tīkli, vai modernizēts TV kabelis, var palīdzēt apmierināt nelielu pieprasījumu īsā laika posmā un var būt ekonomiski ļoti izdevīgi lejupielādes jaudas palielināšanā.

5) Kopumā ar regulētu vairumtirdzniecības piekļuves cenu palīdzību būtu jārada skaidrība, kas ir izdevīgāk – pirkt tīkla pakalpojumus vai izbūvēt tīklu pašam. Tīklu nomaiņas izmaksas var motivēt citus operatorus izbūvēt savus tīklus, tādējādi izmantojot savus resursus, lai attīstītu uz infrastruktūru balstītu konkurenci jomās, kurās tas ir ekonomiski izdevīgi. Citās jomās alternatīvajiem operatoriem arī turpmāk būs iespējams izmantot esošos tīklus pēc vairumtirdzniecības principa, tādējādi patērētāji varēs saņemt konkurētspējīgus pakalpojumus.

6) Ilgtermiņā stabilam un konsekventam normatīvajam regulējumam ir īpaša nozīme, veidojot komerciālo ieguldītāju un operatoru uzticēšanos. Būtiska nozīme ir konsekvencei visā vienotajā tirgū. Ilgtermiņā konsekventa un droša pieeja būtu jāsaglabā, taču tai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos izmaiņām.

7) Jautājums par to, vai vara kabeļu tīklu cenu palielināšanās vai samazināšanās sekmēs ieguldījumus NGA, ir sarežģīts. Dažādi faktori ietekmē dažādus aspektus un atšķiras atkarībā no konteksta un to ietekmes uz alternatīvajiem un esošajiem tīklu operatoriem. Pagājušā gada oktobrī mēs izvērtējām dažādas idejas par to, kā šos konkurējošos faktorus saskaņot. Dalībvalstu regulatīvās iestādes bažījās, ka pieeja, kas apņemšanos veikt ieguldījumus NGA tīklos saista ar vara kabeļu tīklu cenām, būs grūti īstenojama praksē, un šis jautājums vēl nav izlemts.

Taču vēl svarīgāk ir tas, ka, izvērtējot visus pierādījumus un vara kabeļu tīklu un NGA tīklu savstarpējo konkurenci, mēs neesam pārliecināti, ka vara kabeļu tīklu izmantošanas cenu pakāpeniska samazināšana būtiski veicinās ieguldījumus NGA tīklos. Mēs tagad redzam, ka dažās dalībvalstīs, kurās vara kabeļu tīklu piekļuves cenas ir aptuveni ES vidējo cenu līmenī vai augstākas par tām, aizvien palielinās ieguldījumi optiskās šķiedras kabeļu tīklos.

Turpmākie pasākumi

Ņemot vērā šos faktorus, esam iecerējuši sagatavot ilgtspējīgu normatīvo regulējumu, kas būs piemērojams vismaz līdz 2020. gadam. Ar to galvenokārt tiks panāktas trīs lietas.

Pirmkārt, esmu iecerējusi sagatavot ieteikumu par nediskriminēšanu. Tajā būs uzsvērts, ka labākā nediskriminēšanas garantija līdzvērtīgas piekļuves nodrošināšanai ir līdzvērtīgi ieguldījumi.

Protams, šādi ieguldījumi esošajos tīklos var būt dārgi, tāpēc dalībvalstu regulatīvajām iestādēm šādos gadījumos būs ļoti rūpīgi jāizvērtē proporcionalitātes apsvērumi. Taču, manuprāt, jaunajās sistēmās noteikti jāsasniedz šis standarts, jānodrošina pašapgāde un, cik vien iespējams, uz vienādiem nosacījumiem jāapgādā arī trešās puses, kas vēlas izmantot līdzvērtīgus piekļuves produktus.

Dalībvalstu regulatīvajām iestādēm būtu jāizstrādā galvenie darbības rādītāji tādās jomās kā pakalpojuma pasūtināšana, tā piegāde, kvalitātes nodrošināšana un bojājumu novēršana. Tas būtu jānodrošina ar pakalpojumu līmeņa nolīgumiem vai garantijām un ar tehniskās un ekonomiskās pārņemamības pārbaužu palīdzību, tādējādi regulatīvās iestādes var pārbaudīt, vai efektīvs operators spēj konkurēt ar esošā tīkla operatora piedāvāto mazumtirdzniecības produktu, par pamatu izmantojot sniegtos vairumtirdzniecības piekļuves produktus. Jo īpaši ekonomiskās pārņemamības nodrošināšanai būs jāveic ex ante cenu starpības samazināšanas tests, kurā paredzētas attiecīgās specifikācijas. Šādi pasākumi kopumā būs efektīva alternatīva garantija bez vajadzības izmantot funkcionālo nodalīšanu, kas, mūsuprāt, būtu izmantojama tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Otrkārt, lai Eiropā veicinātu konsekvenci un stabilitāti, esam ieplānojuši sagatavot atsevišķu ieteikumu par to izmaksu metodiku, kas attiecināmas uz regulētām vairumtirdzniecības cenām tīklu piekļuves jomā. Būtu jānodrošina pakāpeniskas konverģences iespējamība, jo, manuprāt, nebūtu jāapšauba cenas, kas izriet no atsaistītās vara kabeļu tīklu piekļuves cenas Eiropā (kas patlaban ir €9 mēnesī), turklāt dažos reģionos ir iespējamas nelielas cenu atšķirības.

Kopumā izšķirties par to, vai efektīvu alternatīvu infrastruktūru ir izdevīgāk attīstīt pērkot vai būvējot pašam, vislabāk palīdz ilgtermiņa papildu izmaksas, tostarp attiecīgā kopējo izmaksu summa. Vairākas regulatīvās iestādes jau izmanto šo pieeju vai kādu tās variantu. Turklāt "mūsdienīgs līdzvērtīgs līdzeklis", ko pienācīgi var izmantot par kritēriju vara kabeļu tīklu piekļuves izmaksu aprēķināšanai, šķiet, ir optiskās šķiedras kabeļu tīkls: galu galā neviens operators šodien vairs nebūvēs vara kabeļu tīklu. Laika gaitā patērētāji arvien augstāk vērtēs NGA tīklu piedāvātās priekšrocības, tādējādi vara kabeļu tīklu piekļuves cenas būs jāpielāgo, balstoties uz principu "par ko maksā, to saņem". Regulējot NGA tīklu cenas, būtu jāņem vērā ar ieguldījumiem saistītie riski, orientējoties uz mērķi pilnībā atgūt šādā infrastruktūrā veikto ieguldījumu izmaksas pat tad, ja nākotnē izmaksas samazinātos.

Turklāt mūsu sabiedriskajā apspriešanā tika izvērtēts, vai konkrētām resursu kategorijām, piemēram, inženiertehniskajiem resursiem, nebūtu vajadzīga īpaša pieeja, kā tas novērojams dažās dalībvalstīs. Esam konstatējuši, ka šādas pieejas piemērošana praksē attiecīgajās valstīs nav izraisījusi ievērojamas cenu atšķirības no pašreizējās vidējās Eiropā spēkā esošās atsaistītās cenas, kuru, kā minēju iepriekš, es nebūt neapšaubu.

Treškārt, šīs iniciatīvas sniedz iespēju noteikt pienākumus gadījumos, kad tas visvairāk palīdzēs alternatīvajiem operatoriem un vismazāk apgrūtinās esošo tīkla operatoru parasto komercdarbību. Komisijas 2010. gada ieteikumā par NGA tīkliem ir izklāstīts vispārīgais princips, kas skar uz izmaksām orientētu vairumtirdzniecības piekļuvi dominējošo operatoru tīkliem, ņemot vērā dažus izņēmumus.

Ja regulatīvās iestādes izvirza pareizus nosacījumus (pienākumu veikt līdzvērtīgus ieguldījumus, pārņemamības pārbaudi) un ja pastāv ievērojams konkurences spiediens, ko izraisa operatori, kuri saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm izmaksu apsvērumu dēļ izmanto piekļuvi vara kabeļu tīkliem, vai citi konkurenti, kuru darbības pamatā ir infrastruktūra, piemēram, kabeļi vai LTE tīkli, es ierosinu, lai dalībvalstu regulatīvajām iestādēm nebūtu jāpiemēro izmaksu orientācijas metode NGA tīklu vairumtirdzniecības piekļuves produktiem.

Šie jautājumi ir gan būtiski, gan sarežģīti, tādēļ ir vajadzīga būtiska ieinteresēto personu iesaiste un laiks secinājumu izdarīšanai. Taču šie ieteikumi mudinās operatorus veikt ieguldījumus, stiprinās konkurenci visos tīklos un ļaus alternatīvajiem operatoriem konkurēt ar citiem elementiem, ne tikai ar cenu.

Es ierosināšu, lai mani kolēģi – komisāri rudenī pēc iespējas drīzāk tos apstiprinātu atbilstoši mūsu vispārējam ieskatam par to, kā digitālo programmu iespējams padarīt par koncentrētāku stratēģiju digitālās izaugsmes jomā Eiropā.

Es vēlos, lai vēstījums visiem nozares dalībniekiem būtu skaidrs un nepārprotams - ir iespējams ieguldīt rentabli, lai nākotnē veidotu digitāli savienotu Eiropu, un konkurēt, balstoties uz saviem ieguldījumiem.

Papildu pasākumi

Šie pasākumi papildina vairākus citus, kuri visi kopā padarīs Eiropu par digitāli savienotu kontinentu. Tie ietver:

  • publisko atbalstu – dalībvalstu atbalstu, vietējo iestāžu palīdzību vai ES finansējumu, piemēram, "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānismu (CEF) vai struktūrfondus. CEF paredzētie novatoriskie finanšu instrumenti var izmainīt svaru kausus un iesaistīt tirgū citus ieguldītājus. Tāpēc Komisijas priekšlikumam, kas skar CEF, un tās pārskatītajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu platjoslas tīkliem ir izšķirīga nozīme, lai panāktu labu dažādu rīcībpolitiku kombināciju;

  • pasākumi, kas veicami, lai samazinātu NGA tīklu izvēršanas izmaksas. Lai dažos reģionos iegūto paraugpraksi izvērstu visā Eiropā, šā gada turpmākajos mēnešos es nākšu klajā ar tiesību akta priekšlikumu par kabeļu infrastruktūras atkārtotu un kopīgu izmantošanu dažādās nozarēs un ātrāku atļauju piešķiršanas procedūru;

  • lai ātrāk izvērstu 4G bezvadu tīklus, tiks turpināta radiofrekvenču spektra politikas programmas īstenošana. Dalībvalstu valdībām jānodrošina pietiekams radiofrekvenču spektrs par cenām, kas ir pietiekami saudzīgas, lai saglabātu tirgu;

  • visbeidzot, mums jāizveido dinamisks digitāls vienotais tirgus tiešsaistes satura izplatīšanai, jauni pakalpojumi un lietotnes, kas piesaistīs cilvēkus, jo viņi varēs izmantot ātrāka interneta piedāvātās priekšrocības. Galu galā tieši patērētāju pieprasījums padarīs ieguldījumus tīklu izbūvē drošākus un rentablākus. Vakar pieņemtais priekšlikums par daudzteritoriālo autortiesību licencēšanu (IP/12/772) ir pirmais solis pretī tam, lai kopumā noskaidrotu, kā mūsu autortiesību licencēšanas noteikumi darbosies digitālajā laikmetā. Mēs jau esam nākuši klajā ar vērienīgiem tiesību aktu priekšlikumiem par datu aizsardzību, tiešsaistes strīdu izšķiršanu, tiešsaistē noslēgto pārdošanas līgumu noteikumiem un elektroniskajām ID kartēm un drīzumā pieņemsim stratēģiju par mākoņdatošanu, iniciatīvas par maksājumiem tiešsaistē, direktīvu par e-komerciju, politikas dokumentu par interneta televīziju, norādījumus par tīklu neitralitāti, tiesību aktus par tīkla drošību un vairākus citus dokumentus.

Noderīgas saites

Digitalizācijas programmas tīmekla vietne

Nēlī Krusas tīmekļa vietne

Sekot Nēlī Krusai Twitter


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website