Navigation path

Left navigation

Additional tools

Finanšu regula: kas jauns attiecībā uz ES līdzekļu saņēmējiem?

European Commission - MEMO/12/501   27/06/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 27. jūnijā

Finanšu regula: kas jauns attiecībā uz ES līdzekļu saņēmējiem?

Kāpēc bija nepieciešams ieviest grozījumus Finanšu regulas noteikumos par budžetu un izdevumiem?

Komisija veic pastāvīgu novērtējumu par ES līdzekļu pārvaldību, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, no tiešajiem lietotājiem un ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes, kā arī nepieciešamību uzlabot finanšu noteikumus. Turklāt oficiāla prasība paredz Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumus pārskatīt vismaz reizi trijos gados.

Uzdevums pārvarēt ekonomikas krīzi ietver arī nepieciešamību apsvērt to, kā ES līdzekļus būtu iespējams izmantot vienkāršākā, pārskatāmākā, efektīvākā un lietderīgākā veidā.

Visbeidzot, gan attiecībā uz saņēmējiem, gan finansētājām iestādēm grozījumi tika ieviesti pareizajā laikā, proti, pirms izdevumu programmu ieviešanas saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam, par kuru pašlaik tiek veiktas apspriedes.

Kādi ir šīs pārskatīšanas mērķi?

ES uzlabo savas finanšu procedūras, lai efektīvāk īstenotu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Kopumā grozījumi attiecas uz šādām trīs jomām:

1) vienkāršošana: birokrātijas apkarošana, procedūru paātrināšana un galvenās uzmanības novirzīšana no dokumentu sagatavošanas uz rezultātiem;

2) pārskatatbildība: pareizas finanšu pārvaldības uzlabošana un ES finanšu interešu aizsardzība;

3) inovācija: tādu finanšu mehānismu ieviešana, kas ļaus mobilizēt trešo personu līdzekļus, tādējādi palielinot ES līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

Daži jaunumi…

    Dotāciju sistēmā galvenā uzmanība tiks pievērsta nevis deklarēto izmaksu atlīdzināšanai, bet gan maksājumiem par rezultātu sasniegšanu, izmantojot vienreizējos maksājumus, vienotas likmes maksājumus un vienības izmaksas.

Vairumā gadījumu ar ES dotācijām tiek atlīdzināta noteikta daļa no saņēmēja faktiskajām izmaksām, kas nozīmē laikietilpīgu darbu dokumentu sagatavošanai gan attiecībā uz saņēmēju, kuram ir jāuzskaita visi izdevumi, gan attiecībā uz Komisiju, kurai pēc tam ir jāpārbauda ne tikai projekta rezultāti, bet arī visu deklarēto izmaksu attiecināmība.

Vienkāršošana galvenokārt attiecas uz faktisko izmaksu alternatīvām, piemēram, vienreizējiem maksājumiem (maksājumi par rezultātiem), vienotas likmes maksājumiem (procentu likmes, kas attiecas uz noteiktām izmaksu kategorijām) un vienības izmaksām (likmes par vienību, piemēram, par cilvēku/dienu):

  • tiks atcelts vienotas likmes maksājuma maksimālais robežlielums (pašlaik EUR 25 000); tā vietā Komisija noteiks summas atkarībā no programmas veida;

  • būs iespējams vienoties ar saņēmējiem par to, ka vienreizējos maksājumus, vienotas likmes maksājumus un vienības izmaksas aprēķina, pamatojoties uz pašu saņēmēju vēsturiskajiem datiem vai parasto grāmatvedības praksi. Šo pieeju jo īpaši piemēro tā sauktajām vidējām personāla izmaksām pētniecības finansēšanas ietvaros;

  • attiecībā uz tādām personām kā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašnieki vai pašnodarbinātie, kuri nesaņem ikmēneša algu, kā maksājumu pamatu var noteikt vienības izmaksas (piemēram, dienas likmi).

Šādu vienkāršāku formulu plašāka izmantošana ļaus uzmanību vairāk pievērst nevis izmaksu pamatošanai, bet gan apliecināšanai, ka darbības, kurai tiek izmantots ES budžeta ieguldījums, sniedz noteikto rezultātu.

Īsāki maksājumu termiņi

Saņēmēji varēs saņemt tiem pienākošos summu 30, 60 vai 90 dienu termiņā atkarībā no tā, cik sarežģīti ir pārbaudīt, vai rezultāti atbilst līgumsaistībām. Lai gan pašlaik Komisija brīvprātīgi piemēro līdzīgus termiņus, jaunie noteikumi paredz, ka termiņa nokavējuma gadījumā saņēmējam pienāksies procenti par novēlotu maksājumu.

Dotāciju piešķiršanas mērķtermiņš un orientējošais termiņš

Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būs norādīts datums, kurā plānots pieteikumu iesniedzējiem paziņot novērtēšanas rezultātus. Parasti tas jāizdara sešu mēnešu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa. Uzaicinājumā tiks norādīts arī datums, kurā plānots noslēgt dotāciju līgumus (vai paziņot dotāciju piešķiršanas lēmumus) ar sekmīgajiem kandidātiem. Parasti tas jāizdara trīs mēnešu laikā pēc novērtējuma rezultātu paziņošanas.

Atbildīgajam Komisijas ierēdnim (Finanšu regulā norādīts kā "deleģētais kredītrīkotājs", parasti ģenerāldirektors) jāsniedz pamatojums par to, kāpēc netika ievēroti orientējošie galīgie termiņi un, vajadzības gadījumā, savā ikgadējā darbības pārskatā jāierosina šīs problēmas novēršanas pasākumi. Šim noteikumam būtu jāpaātrina projektu novērtēšana un līgumu noslēgšana.

Pienākuma aprēķināt priekšfinansējuma procentus un atgūt tos atcelšana

ES līdzekļu saņēmējiem vairs nebūs jāatver atsevišķs bankas konts, kas dod procentus. Turklāt, pat ja tiks uzkrāti procenti, tie nebūs jāatmaksā ES Komisijai un tos neskaitīs par projekta ieņēmumiem.

Tādējādi tiks novērsts administratīvais slogs, ko dotāciju saņēmēji un ieinteresētās personas, jo īpaši pētniecības kopienas (piemēram, EARTO, FFG) un NVO (piemēram, Euclid Network, TSEN, VOICE), bieži kritizēja sabiedriskās apspriešanas laikā, kas tika rīkota 2009. gadā pirms Komisijas 2010. gada priekšlikuma pieņemšanas.

Mazākas administratīvās prasības attiecībā uz zemas vērtības dotāciju plašāku grupu

Saņēmēji, kuri piesakās dotācijām, kas nepārsniedz EUR 25 000, jau ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt noteiktus dokumentus. Šis robežlielums tiks paaugstināts līdz EUR 60 000.

Par šādām dotācijām nevar pieprasīt nekādas priekšfinansējuma garantijas; saņēmēja juridisko statusu, kā arī finansiālo stāvokli un darbības spējas apliecinās godprātīgā deklarācijā, un nebūs nepieciešams iesniegt apliecinošos dokumentus, ne arī pierādījumu par to, ka uz saņēmēju neattiecas izslēgšanas gadījums. Turklāt uz šādām dotācijām neattiecas bezpeļņas princips.

Šīs summas piemēro katram saņēmējam, kas varētu būt svarīgi attiecībā uz pasākumiem, kas ietver vairākus saņēmējus, kuri darbojas konsorcijā.

Turpmāka dotāciju piešķiršanas noteikumu vienkāršošana un elastība

Pašlaik tā sauktās kaskādveida dotācijas (vairāklīmeņu dotācijas), kad dotāciju saņēmējs, rīkojot savu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, vēlāk izvēlas turpmākos saņēmējus, ir ierobežotas līdz maksimālajam robežlielumam, kas attiecas uz kopējo tālāk nododamo dotāciju summu; tādējādi tiek ierobežotas iespējas pieaicināt partnerus ar īpašām zināšanām, kuri pašā sākumā netika apzināti. Šis robežlielums tiks atcelts.

PVN un ES līdzekļi

Principā tiek saglabāti pašreizējie noteikumi par to, ka PVN var uzskatīt par attiecināmu, ja saskaņā ar PVN jomas tiesību aktiem to nevar atgūt. Turklāt valsts struktūrām būs atļauts iekļaut PVN kā attiecināmus izdevumus saistībā ar pasākumiem, kuros tās nedarbojas kā valsts iestādes.

Ņemot vērā apspriedes ar ieinteresētajām personām, ir labāk izskaidrota ar dotācijām saistītās peļņas definīcija. Peļņa ir pasākumā gūto ieņēmumu pārpalikums attiecībā pret attiecināmajām izmaksām. Komisija atgūs tikai daļu no peļņas, kas atbilst pasākuma finansējuma daļai, ko piešķīrusi ES.

Noteikumi par ieguldījumiem natūrā, ko var izmantot, lai apliecinātu līdzfinansēšanu, ir kļuvuši vieglāk piemērojami, jo īpaši attiecībā uz dotācijām, kas nepārsniedz EUR 60 000.

Darbības dotācijas vairs nebūs pakāpeniski jāsamazina. Turklāt darbības dotāciju saņēmēja uzkrātā rezerve netiks ņemta vērā peļņas aprēķinā.

Iepirkums

Iepirkuma noteikumi parasti balstās uz ES iepirkuma direktīvām. Tāpēc grozījumu iespējas ir samērā ierobežotas:

  • garantijas netiks pieprasītas visos gadījumos; tās būs atkarīgas no riska novērtējuma;

  • tiks vienkāršotas procedūras attiecībā uz summām, kas nepārsniedz ES iepirkuma direktīvās noteiktos robežlielums;

  • kopīgas iepirkuma procedūras būs iespējams īstenot ne tikai ar dalībvalstīm, bet arī ar EBTA valstīm un kandidātvalstīm, ja to paredz starptautisks nolīgums.

IT rīki

Saziņa ar saņēmējiem un citām iestādēm arvien vairāk jāveic, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Ir pievienoti vairāki konkrēti noteikumi, piemēram, par dotācijām un iepirkumu, lai veicinātu ātrāku un datorizētu saziņu.

Laba pārvaldība un pārsūdzības iespējas

Turpmāk priekšlikumi vai piedāvājumi, par kuriem nav iesniegti visi dokumenti vai ja tie ir neskaidri, netiks uzreiz noraidīti. Kandidātiem būs iespēja iesniegt trūkstošo informāciju vai paskaidrojumus, ja vien tie nemaina priekšlikumu vai piedāvājumu. Turklāt finansētājas iestādes izdotā tiesību aktā, kas negatīvi ietekmē pilsoņus, būs jāiekļauj informācija par iespējām iesniegt pārsūdzību, lai apstrīdētu šādu aktu.

Kā uzlabot ES līdzekļu kontroles sistēmas efektivitāti?

Dalībvalstīm jāuzņemas lielāka atbildība par ES līdzekļu pārvaldību

Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm sadarboties ar Komisiju, lai izpildītu ES budžetu. Tādās jomās kā lauksaimniecība un atbalsts ES reģioniem izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai (struktūrfondi) līdz pat 80 % no ES budžeta izdevumiem pārvalda dalībvalstis tā sauktās dalītās pārvaldības ietvaros. Lauksaimniecības jomā valstu maksājumu aģentūras sniedz oficiālas garantijas par ES līdzekļiem, ko tās iztērē. Tas ir ļāvis samazināt kļūdu iespējas.

Jaunie noteikumi paredz, ka valstu līdzekļu pārvaldītāji, kuri dalītās pārvaldības ietvaros pārvalda struktūrfondus un citus ES fondus, sagatavos arī ikgadējas pārvaldības deklarācijas, kuras pārbaudīs neatkarīgā revīzijā.

Turpmākie pasākumi, lai pastiprinātu pārskatatbildību, pareizu finanšu pārvaldību un ES finanšu interešu aizsardzību

Tiks saskaņoti un pilnveidoti noteikumi par netiešo pārvaldību, kuras ietvaros dalībvalstu aģentūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas vai citas pilnvarotās struktūras īsteno ES līdzekļus.

Ja var paredzēt, ka saņēmēja veikto atsevišķo darbību pārbaudē konstatētās kļūdas attieksies arī uz citām līdzīgām tā paša saņēmēja darbībām, secinājumus par šādām kļūdām var piemērot arī šīm līdzīgajam darbībām. Tas var sekmēt turpmāku atgūšanu un dot spēcīgāku stimulu panākt atbilstību ES noteikumiem par finansēšanu.

ES prasības tiks izskatītas tādā pašā veidā kā līdzvērtīgas dalībvalstu prasības bankrota procedūru gadījumā.

Lai turpmāk novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, varēs publicēt lēmumus par sankcijām šādas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

Novatoriski finanšu mehānismi, kas ļauj efektīvāk izmantot ES līdzekļus

Optimizēt ES līdzekļu izmantojumu ar finanšu instrumentu starpniecību

Pastāv finanšu instrumenti, piemēram, atbalsta pasākumi aizdevumu, kapitāla līdzdalības, tostarp riska kapitāla, vai garantiju veidā, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu ES politikas mērķu īstenošanā.

Jaunā Finanšu regula paredz stabilu un saskaņotu satvaru šiem instrumentiem. Arvien lielāka šo instrumentu izmantošana ļaus palielināt ES līdzekļu ietekmi, tādējādi uzlabojot to efektivitāti. Jaunie noteikumi veicinās arī partnerības ar Eiropas Investīciju bankas grupu.

Godalgas

Lielāka uzmanība tiks pievērsta godalgām, kas līdz šim tika uzskatītas par sui generis dotācijām. Tās piešķirs Komisija pēc konkursa pieteikumu izvērtēšanas. Ar šīm godalgām var kompensēt jau sniegto ieguldījumu ES politikā. Veicināšanas balvas pēc to ieviešanas var stimulēt daudzo potenciālo laureātu radošumu un inovatīvus risinājumus esošajām problēmām.

Publiskā un privātā sektora partnerības (PPP)

Uz PPP attiecas divi jauninājumi: var izveidot īpašas PPP struktūras, ko reglamentē ar finanšu noteikumiem, pamatojoties uz finanšu paraugregulu, un privāttiesību subjekti var īstenot PPP netiešās pārvaldības ietvaros.

ES ieguldījumu fondi

Ieguldījumu fondi ārējās darbības jomā ir fondi, kas apvieno līdzekļus no dažādiem līdzekļu devējiem, jo īpaši no ES un tās dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām vai privātiem līdzekļu devējiem, piemēram, pilsoņiem, lai sniegtu atbalstu noteikto mērķu īstenošanai. Tie var būt saistīti, piemēram, ar cīņu pret konkrētu slimību vai koncentrēties uz atbalsta sniegšanu tādos gadījumos kā dabas katastrofas.

Jaunā Finanšu regula ļaus ES izveidot šādus ieguldījumu fondus. Tos pārvaldīs Komisija un īstenos saskaņā ar tikpat augstiem pārskatatbildības standartiem kā attiecībā uz ES budžetu. Minētos fondus reglamentēs ar izveides aktu, kas atspoguļo līdzekļu devēju vienošanos par ES ieguldījumu fondu mērķiem un pārvaldību. Jaunās iespējas saistībā ar ES ieguldījumu fondiem ļaus uzlabot Eiropas finanšu atbalsta koordinēšanu ārējās darbības jomā un veicinās ES un dalībvalstu ārējā atbalsta pārredzamību.

Kādi ir nākamie soļi?

Finanšu regulā ir noteikti ES budžeta principi un veids, kādā tiek izmantots ES budžets. Tiklīdz būs panākta politiska vienošanās, Finanšu regulu oficiāli pieņems pēc vasaras brīvlaika. Vienlaikus Komisija pieņems piemērošanas normas, t.i., deleģēto aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas ietver sīkākus noteikumus un veicina pārskatīšanas mērķu turpmāku īstenošanu. Lielāko daļu šīs paketes noteikumu piemēros no 2013. gada 1. janvāra. Likumdošanas procedūru sāka ar Komisijas 2010. gada 22. decembra priekšlikumu COM(2010) 815 galīgā redakcija.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website