Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija: ekonomikas izaugsmes stūrakmeņi

Commission Européenne - MEMO/12/497   27/06/2012

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 27. jūnijā

Eiropas Komisija: ekonomikas izaugsmes stūrakmeņi

ES vadītāji 28. un 29. jūnijā tiksies Eiropadomē, lai vienotos par "Izaugsmes un nodarbinātības paktu" – visaptverošu pasākumu kopumu izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai Eiropas Savienībā.

Šis pasākumu kopums balstās uz nozīmīgajām darbībām, ko iepriekšējos gados veikusi Eiropas Komisija. Kopš pirms diviem gadiem sākts īstenot stratēģiju "Eiropa 2020", Komisija ir nākusi klajā ar virkni iniciatīvu, lai ES pārvarētu krīzi, dotu impulsu izaugsmei un radītu lielāku skaitu labāku darbavietu. Šajā Eiropas integrācijai izšķirīgajā brīdī ir jāpaātrina darbs, lai izveidotu viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES ekonomiku.

Šajā informatīvajā dokumentā ir sniegts pārskats par Komisijas ierosinātajām iniciatīvām, kuras Eiropadome pilnībā atbalstīs, pieņemot "Izaugsmes un nodarbinātības paktu".

Dažas no šīm iniciatīvām ir izklāstītas tālāk tekstā.

Stratēģija “Eiropa 2020”

Stratēģija "Eiropa 2020" ir ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģija, kuru pirms diviem gadiem pēc Komisijas ierosinājuma pieņēma Eiropadome. Šajā stratēģijā ir noteikti virzītājspēki ES izaugsmei šajā desmitgadē, koncentrējoties uz jauniem risinājumiem un strukturālām reformām. Pamatojoties uz gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes principiem, stratēģijā "Eiropa 2020" ir izvirzīti pieci pamatmērķi nodarbinātības, pētniecības un inovācijas, izglītības, nabadzības mazināšanas un klimata pārmaiņu un enerģētikas jomās. Šī stratēģija joprojām ir spēkā, un tai vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm kopējo interešu labā īstenot vienotu virzību. Stratēģijas īstenošanai izšķirīga nozīme, lai uzlabotu Eiropas izaugsmes iespējas. Panākumus stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā sekmē ar politikas koordinācijas mehānismu - Eiropas pusgadu.

Ieteikumi konkrētām valstīm

Ikvienai dalībvalstij stratēģija "Eiropa 2020" būtu jāīsteno valsts līmenī, izmantojot gada reformu programmu, kurā atspoguļoti tās individuālie problēmjautājumi. Pamatojoties uz dalībvalstu reformu programmu (par ekonomiku un nodarbinātības politiku) un stabilitātes un konverģences programmu (par budžeta stratēģijām) analīzi, Komisija ik gadu sniedz 28 konkrētām valstīm paredzētu ieteikumu kopumu – pa ieteikumu kopumam katrai no 27 dalībvalstīm un visai eirozonai. Minētajos ieteikumos ir norādīti pasākumi, kas Komisijas ieskatā būtu jāveic, lai sasniegtu izvirzītos politikas mērķus tādās jomās kā preču un darba tirgus, pensijas, izglītība un nodokļu sistēmas, kā arī budžeta politika. Ieteikumus konkrētām valstīm 2012. gadam publicēja 30. maijā, un 28.-29. jūnijā tos vajadzētu apstiprināt Eiropadomei. Oficiāli tos jūlija sēdē pieņems Ekonomikas un finanšu padome.

Tiesību aktu "pāris" [ECFIN ĢD]

Ar šiem diviem regulu projektiem tiek nostiprināta budžeta politikas koordinācija eirozonā. Komisija tos sniedza 2011. gada 23. novembrī (skatīt MEMO/11/822). Šie projekti balstās uz tiesību aktu "sešnieku", kas stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī (skatīt MEMO/11/898).

Pirmās regulas projekta mērķis ir pilnveidot fiskālo uzraudzību, nosakot kopējus termiņus un kopējus noteikumus, lai būtu iespējams aktīvāk veikt ex ante uzraudzību un eirozonas dalībvalstu budžetu vērtējumu. Šāds agrīns vērtējums ļautu sekmīgāk novērst fiskālās novirzes dalībvalstīs, kā arī to iespējamās sekas attiecībā uz dalībvalstu ekonomiskajiem partneriem. Otrās regulas projekta mērķis ir uzlabot finansiāli visneaizsargātāko eirozonas dalībvalstu uzraudzību.

Tiesību aktu "pāri" pašlaik izskata Eiropas Parlaments un Ministru padome. Komisijas darbs ir vērsts uz to, lai šie tiesību aktu projekti tiktu ātri pieņemti tālejošā redakcijā.

Vienotā tirgus padziļināšana [MARKT ĢD]

Kopš Vienotā tirgus akta pieņemšanas 2011. gada 13. aprīlī Komisija ir izstrādājusi solītos 12 nozīmīgos tiesību aktu priekšlikumus (skatīt IP/11/469 un MEMO/11/239, kā arī IP/12/187) un turklāt veikusi 30 papildinošas darbības, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un vairotu uzticību vienotajam tirgum. Ir svarīgi sarunas par šiem 12 būtiskajiem tiesību aktiem pabeigt līdz šā gada beigām.

To rezultātā vairāk nekā 21 miljons uzņēmumu un 500 miljoni patērētāju Eiropā varētu gūt labumu no, piemēram, vienota riska kapitāla tirgus, vienkāršākām grāmatvedības prasībām un lētākas piekļuves patentaizsardzībai visā Eiropā. Pilsoņi varēs vienkāršāk panākt savas kvalifikācijas atzīšanu un meklēt darbu citā dalībvalstī. Pateicoties turpmākai noteikumu un standartu saskaņošanai un pasākumiem ar mērķi novērst pastāvīgus un nepamatotus ierobežojumus pakalpojumu sniegšanai, preču aprite būs vienkāršāka, un pakalpojumu sniedzēji varēs vienkāršāk darboties pāri robežām. Jauni strīdu risināšanas paņēmieni patērētājiem palīdzēs labāk izmantot iespējas, ko, paplašinoties e-tirdzniecībai (vērtībā līdz 2,5 miljardiem eiro), sniedz digitālais vienotais tirgus.

Lai vienotais tirgus sniegtu rezultātus, nepieciešams ne tikai pārdomāts tiesiskais regulējums, bet arī jauna pieeja tā pārvaldībai. Šajā nolūkā gadu gaitā ir radīti dažādi praktiski instrumenti un tīkli. Komisija nesen sniegtajā paziņojumā "Vienotā tirgus labāka pārvaldība" ierosināja centienus koncentrēt uz nozarēm, kurās ir lielākais izaugsmes potenciāls (skatīt IP/12/587 un MEMO/12/427). Nozares, kuras izvēlētas 2012.-2013. gadam, ir pakalpojumu un tīklu nozares, kurās Komisija aicinājusi dalībvalstis paredzēt nulles pielaidi attiecībā uz direktīvu novēlotu vai nepareizu transponēšanu. Lai novērstu iespējamās problēmas, Komisija sniegs plašāku atbalstu transponēšanai.

Komisija turklāt ierosina pasākumus, lai uzlabotu pakalpojumu nozares darbību, kas ir būtisks uzdevums, jo Pakalpojumu direktīvas darbības jomā tiek gūti vairāk nekā 45% no ES IKP un šai nozarei ir stratēģiski nozīmīga loma ekonomikas izaugsmes veicināšanā (skatīt IP/12/587 un MEMO/12/429), jo īpaši uzņēmējdarbības pakalpojumu, būvniecības un tūrisma jomās. Ekonomiskā analīze, pamatojoties uz vērtējumu par dalībvalstu gūtajiem panākumiem Pakalpojumu direktīvas īstenošanā, liecina, ka, pateicoties direktīvas īstenošanai, ES IKP turpmākajos 5-10 gados palielināsies par 0,8%. Ja dalībvalstis ar lielāku vērienu atvērtu to pakalpojumu tirgu, uz kuriem attiecas direktīva, minētais rādītājs varētu pieaugt līdz 2,6%.

Šogad ir vienotā tirgus 20. gadadiena. Turpinot centienus saistībā ar Vienotā tirgus aktu, Komisija līdz 2012. gada beigām ierosinās vēl vienu pasākumu kopumu, lai mazinātu tirgus sadrumstalotību un novērstu atlikušos šķēršļus pakalpojumu apritei, inovācijai un jaunradei. "Vienotā tirgus aktā Nr. 2", ko paredzēts pieņemt 2012. gada rudenī, būs ietverti jauni izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa dzinuļi. Turklāt iekļaujošai viedokļu apmaiņai par vienotā tirgus nākotni Komisija 2012. gada oktobrī rīkos "Jaunās izaugsmes" nedēļu, kuras ietvaros notiks otrais ikgadējais Vienotā tirgus forums.

Sīkāka informācija:

Vienotā tirgus akts: http://ec.europa.eu/internal_market/smact/

Brošūra "Single Market Act: Together for new growth " ("Vienotā tirgus akts: kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi").

Digitālais vienotais tirgus [CNECT ĢD]

Pagājušajā gadā ir veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, no kuriem dažiem bija tūlītēji rezultāti, tostarp jauna mobilo sakaru viesabonēšanas regula (skatīt MEMO/12/316), regula par elektronisko parakstu saskaņošanu un elektroniskās identifikācijas sadarbspēju (skatīt IP/12/558), kā arī plāni izvērst e-tirdzniecību (skatīt IP/12/10). Šie pasākumi sekmē digitālo ekonomiku, kas ik gadu pieaug par 12%.

Lai izveidotu pilnvērtīgu digitālo vienoto tirgu, nepieciešams papildu tiesiskais regulējums. Tā pamatā ir tādi ātrdarbīgi platjoslas sakari, kādi piedāvāti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros (CEF, skatīt IP/12/583), un tas panākams, izmantojot mākoņdatošanu.

Tuvākajās nedēļās tiks publicēta ES mākoņdatošanas stratēģija, kas ir balstīta uz ierosinātajiem jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem un ļaus līdz 2015. gadam Eiropā radīt divus miljonus jaunu darbavietu.

Sekos arī citi pasākumi, lai izstrādātu saskaņotus noteikumus attiecībā uz autortiesībām, e-maksājumiem, e-iepirkumiem, e-rēķiniem un interneta drošību.

Digitālā vienotā tirgus izveides mērķis ir nodrošināt Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju. Pašreizējo un gaidāmo priekšlikumu kopējais apjoms ir būtisks, lai Eiropā saglabātu ražošanu, panāktu ilgtspējīgu veselības aprūpi, mazinātu valstu budžeta deficītu un sasniegtu arī citus mērķus. Pateicoties šādiem saskaņotiem noteikumiem, var pastāvēt standarti, sadarbspēja un kopīga juridiska prakse, kas sekmē produktivitātes pieaugumu tāpat kā, piemēram, trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru standarts radīja iespēju Eiropā kopš 1990-tajiem gadiem izveidot pasaules mēroga mobilo sakaru nozari, kas ik gadu ienes 250 miljardus eiro.

Regulatīvais slogs

ES izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020" ir uzsvērts, cik nozīmīgi nolūkā palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tostarp izmantojot lietpratīgu regulējumu un samazinot regulatīvo slogu. Pagājušā gada novembrī Komisija nāca klajā ar iniciatīvu regulatīvā sloga mazināšanai, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un ES regulējuma pielāgošanai mikrouzņēmumu vajadzībām (skatīt IP/11/1386). MVU, kas veido 99% no visiem uzņēmumiem un kuros ir nodarbinātas vairāk nekā divas trešdaļas no privātajā sektorā strādājošajiem, ir nozīmīga loma ekonomikas izaugsmē. Izmantojot to izaugsmes potenciālu, ES ekonomika var tikai iegūt.

Jāatceras, ka Komisija centienus samazināt regulatīvo slogu sāka jau iepriekšējā desmitgadē. Komisija 2007. gada janvārī sniedza priekšlikumu Rīcības programmai, kuras mērķis bija atvieglot regulatīvo slogu uzņēmumiem un kurā bija izvirzīts mērķis līdz 2012. gadam no ES tiesību aktiem izrietošo regulatīvo slogu samazināt par 25%. Eiropadome to apstiprināja 2007. gada martā. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, apkarojot birokrātiju, ir kopīgs mērķis, ko var sasniegt vienīgi, ES iestādēm un dalībvalstīm daloties atbildībā.

Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi pasākumus birokrātijas mazināšanai par vienu trešdaļu jeb vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā. Piemēram, 22 miljoniem uzņēmumu, kas maksā nodokļus ES, Komisijas priekšlikums ieviest PVN e-rēķinus varētu ietaupīt 18,4 miljardus eiro (skatīt IP/10/1645), un Komisijas 2009. gada februārī sniegtais priekšlikums mikrouzņēmumus atbrīvo no grāmatvedības noteikumu piemērošanas, tādējādi palīdzot radīt iespēju potenciāli ietaupīt aptuveni 6,3 miljardus eiro (skatīt IP/09/328).

Enerģijas tirgus [ENER ĢD]

Dalībvalstis ir apņēmušās vienoto enerģijas tirgu pilnībā izveidot līdz 2014. gadam. Lai tas darbotos, iekšējam tirgum nepieciešama tiesiskā noteiktība, kas sekmēs ieguldījumus enerģijas ražošanā un infrastruktūrā, atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē.

Šī tiesiskā regulējuma kodols ir ES tiesību akti par iekšējo enerģijas tirgu. Tajos ir ietverti galvenie noteikumi, kas nepieciešami enerģijas tirgu pienācīgai darbībai, paredzot jaunu īpašumtiesību nošķiršanas regulējumu un veicinot pārrobežu ieguldījumus.

Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir noteikti katrai dalībvalstij saistoši mērķi, pateicoties kuriem atjaunojamo energoresursu kopējais izmantojums līdz 2020. gadam pieaugs par 20%. Nesen sniegtajā Komisijas paziņojumā par atjaunojamo energoresursu stratēģiju jau ir izklāstīti iespējamie politikas risinājumi atjaunojamo energoresursu integrācijai Eiropas sistēmā pēc 2020. gada (skatīt IP/12/571).

Mērķis Energoefektivitātes direktīvai, par kuru pavisam nesen vienojās Eiropas Parlaments un Padome, ir izvērst dalībvalstu centienus efektīvāk izmantot enerģiju visos enerģijas ķēdes posmos, sākot no enerģijas pārveidošanas un sadales līdz gala patēriņam (skatīt MEMO/12/433).

Lai attīstītu pārrobežu tirgu, papildus tiesiskām garantijām nepieciešami arī finansiāli stimuli, jo īpaši laikā, kad ekonomikas jomā vērojama nedrošība. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas daļas finansēs projektus, kas nodrošina trūkstošo saikni starp Eiropas enerģētikas pamatstruktūrām. Komisija ir ierosinājusi Eiropas infrastruktūras tīklos ieguldīt 9,1 miljardu eiro (skatīt IP/11/1200 un MEMO/11/710).

Inovācija: ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā [RTD ĢD]

Eiropas Komisijas stratēģija "Inovācijas savienība" sekmē konkurētspēju un nodarbinātību, inovācijai paredzot labāku finansējumu un uzlabojot pamatnosacījumus. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo pētniecības pamatprogrammu (FP7) septiņu gadu laikā pētniecībā un inovācijā tiek ieguldīti 55 miljardi eiro, tostarp sniedzot tiešu atbalstu aptuveni 17 000 MVU. FP7 Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF) kopā ar Eiropas Investīciju banku piesaista privātos ieguldījumus inovācijai vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā, tostarp vismaz 1 miljardu eiro MVU. Pateicoties publiskā un privātā sektora partnerībām FP7 ietvaros, Eiropa izvirzās priekšplānā tādās svarīgu tehnoloģiju jomās kā, piemēram, novatoriskas zāles, ekoloģiski gaisa transporta līdzekļi, nanoelektronika un integrētās datorsistēmas.

Komisija jūlijā sniegs ieteikumus par Eiropas Pētniecības telpas (ERA) pilnīgu izveidošanu nolūkā pilnveidot Eiropas mēroga pētniecību un inovāciju, novēršot šķēršļus pētnieku un ideju apritei Eiropā un stiprinot universitāšu saikni ar uzņēmumiem. ES dalībvalstis pašlaik sadarbībā izstrādā 10 kopīgas pētniecības programmas, lai risinātu svarīgus problēmjautājumus, piemēram, ārstētu Alcheimera slimību, un veic ieguldījumus 48 prioritārās pētniecības infrastruktūrās, kas paredzētas, piemēram, klīniskiem pētījumiem un pētījumiem bioloģiskās daudzveidības un saules enerģijas jomās. Pašlaik tiek īstenotas 10 no šīm infrastruktūrām, un šogad sāks īstenot vēl 16.

Komisija ir ierosinājusi nākamajā budžetā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ietvaros ES līmeņa finansējumu inovācijai palielināt līdz 80 miljardiem eiro (skatīt MEMO/11/848). Šī jaunā, vienkāršotā programma apvienos visu ES līmeņa atbalstu, aptverot visus posmus no pētniecības līdz tirgum, un radīs jaunas iespējas strauji augošiem, inovatīviem uzņēmumiem.

Sīkāku informāciju par Inovācijas savienību skatīt: http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index_en.cfm

Sīkāku informāciju par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" skatīt: http://ec.europa.eu/research/horizon2020/index_en.cfm?pg=home

Eiropas patentu reforma [MARKT ĢD]

Eiropadomei 28.-29. jūnija sēdē vajadzētu panākt galīgo vienošanos par vienu no svarīgākajiem un sen gaidītajiem pasākumiem inovācijas sekmēšanai: īstas Eiropas patentu sistēmas ieviešanu, paredzot Eiropai vienotu patentu un vienotu patentu tiesu. Šis priekšlikums ir balstīts uz ciešāku sadarbību (skatīt IP/11/470). Padome panāca vienošanos par visiem elementiem, izņemot par to, kur atradīsies tiesas galvenā mītne.

Pēc tā apstiprināšanas, pateicoties Savienības patentam, Eiropā būs vienkāršāk un lētāk patentēt inovācijas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tiks ieviests 25 dalībvalstīm vienots patents, ko varēs iegūt, pamatojoties uz vienu pieteikumu un bez papildu administratīviem šķēršļiem. Spānija un Itālija, kas nepiedalās šajā ciešākajā sadarbībā, atbilstoši Līguma noteikumiem var izvēlēties šim jaunajam režīmam pievienoties jebkurā laikā pēc tā ieviešanas.

Patents būs nozīmīgs solis, pārvarot atšķirības, kas pastāv starp ES un ASV vai Ķīnu: patentaizsardzības iegūšana visās ES valstīs izmaksā līdz 36 000 eiro, bet ASV – 2000 eiro un Ķīnā – tikai 600 eiro.

Vienkāršota patentu sistēma Eiropā ir būtiska, lai veicinātu inovāciju un ieguldījumus Eiropas pētniecībā un izstrādē. Piemēram, vienotā patenta vienkāršotā tulkošanas kārtība ļaus patenta pieteikumu iesniedzējiem ietaupīt līdz pat 80% no pašreizējām izmaksām un izmantot vairāk līdzekļu pētniecībai.

Sīkāka informācija:

http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/index_en.htm

EIB kapitāls [ECFIN ĢD]

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir ES iestāde, kas vērienīgi atbalsta izaugsmi un nodarbinātību. EIB, kuras aizdošanas spēja vairākkārt pārsniedz Pasaules Bankas aizdevumu apmērus, kopš 2008. gada ir bijusi nozīmīga loma krīzes risināšanā. Taču nu tā tuvojas maksimumam, ko iespējams paveikt ar tās pašreizējo kapitālu. Lai EIB dotu iespēju paveikt vairāk izaugsmes un nodarbinātības labā, nepieciešams palielināt tās kapitālu, t.i., EIB akcionāriem – dalībvalstīm – jāpalielina tās iemaksātais kapitāls. Priekšsēdētājs Barrozu ir aicinājis veikt šādu palielinājumu kopš savas uzrunas par situāciju Eiropas Savienībā 2011. gadā (skatīt SPEECH/11/607).

Palielinot EIB iemaksāto kapitālu par 10 miljardiem eiro, EIB varētu nākamajos trīs četros gados savus aizdevumus palielināt par 60 miljardiem eiro, kas, savukārt, piesaistītu finansējumu no citiem avotiem, tādējādi ļaujot jaunos projektos kopumā ieguldīt 180 miljardus eiro. Komisija un EIB turklāt ierosinājušas izmantot ES budžetu, lai ar riska dalīšanas instrumentiem palielinātu EIB grupas finansēšanas spējas. Var izmantot pētniecības un inovācijas jomā jau izstrādātos mehānismus un projektu obligācijas infrastruktūrai, kā arī attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem - struktūrfondu atbalstu.

Priekšsēdētājs Barrozu un EIB priekšsēdētājs Hoijers 21. jūnijā nosūtīja vēstuli Eiropadomes locekļiem, kurā ierosināja šādu EIB kapitāla palielinājumu (skatīt MEMO/12/470).

Projektu obligāciju iniciatīva [ECFIN ĢD]

Komisija 2011. gada 19. oktobrī sniedza tiesību akta priekšlikumu par projektu obligāciju iniciatīvu, kurai ir divi mērķi: atdzīvināt projektu obligāciju tirgus un palīdzēt individuālo infrastruktūras projektu attīstītājiem piesaistīt ilgtermiņa aizņēmuma finansējumu no privātā sektora (skatīt IP/11/236 un MEMO/11/707).

Komisija 2012. -2013. gadā pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros sāks iniciatīvas izmēģinājuma kārtu. Tās pamatā būs grozījums Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) regulā un lēmumā par konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, un tā būs saistīta ar šo programmu budžeta pozīcijām par kopējo summu līdz 230 miljoniem eiro. Eiropas Parlaments un Ministru padome par priekšlikumu balsos jūlijā. Kopējo budžetu 230 miljonu eiro apmērā kombinēs ar EIB finansējumu. Ņemot vērā palielinošo ietekmi un aizdevumu kvalitātes uzlabojumu, Komisija lēš, ka izmēģinājuma kārtā projektu obligācijas varētu piesaistīt ieguldījumu līdz 4,6 miljardu eiro apmērā. Projektu obligāciju instruments būs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (2014.-2020. gads) būtiska sastāvdaļa.

Struktūrfondu izmantošana [REGIO ĢD/EMPL ĢD]

Kohēzijas politikas jomā, kas ir ES galvenais ieguldījumu politikas virziens izaugsmei, Eiropas Komisija kopš 2009. gada aprīļa finansiālās grūtībās esošām dalībvalstīm avansā izmaksājusi pavisam 11,25 miljardus eiro, lai varētu ātri veikt ieguldījumus izaugsmi sekmējošos projektos.

Turklāt kopš 2011. gada t.s. "programmas valstīm", kuras saņem īpašu makroekonomisko palīdzību (pašlaik tās ir Portugāle, Rumānija, Latvija, Īrija un Grieķija), tiek piedāvāta iespēja par 10 procentu punktiem samazināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai tām būtu vieglāk rast projektu īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu (skatīt IP/11/942). Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu par projektu īstenošanu, Komisijas iepriekšējs apstiprinājums nepieciešams tikai tiem projektiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 50 miljonus eiro (līdz 2010. jūnijam šis slieksnis bija 25 miljoni eiro).

Lai veicinātu projektu īstenošanu, dažādos veidos ir vienkāršotas procedūras, un jaunajām dalībvalstīm ir piešķirta īpaša administratīvā palīdzība, lai tās varētu savas pārvaldes sistēmas pielāgot ES noteikumiem. Komisijas rīcības grupas, kas no 2012. gada februāra līdz maijam tika nosūtītas uz 8 dalībvalstīm, kurās ir augstākais jauniešu bezdarba līmenis (Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Spānija), dalībvalstīm palīdzēja pārdalīt ES struktūrfondu finansējumu aptuveni 7,3 miljardu eiro apmērā, ar ko šajās 8 valstīs varēs atbalstīt vairāk nekā 460 000 jauniešus (skatīt MEMO/12/100, rīcības grupu darba rezultāti).

Grieķijā ir izstrādāts publiski pieejams saraksts ar 181 augstākās prioritātes projektu, kuru kopējā ieguldījumu vērtība pielīdzināma 115 miljardiem eiro, kas radīs līdz pat 110 000 jaunu darbavietu (skatīt IP/12/549).

ES budžets izaugsmei un nodarbinātībai [BUDG ĢD]

Komisijas priekšlikums 2014.-2020. gada finanšu periodam ir vērsts uz to, lai nākamie ES budžeti vēl vairāk koncentrētos uz darbavietu izveidi stimulējošu ekonomikas izaugsmi. Lai gan vispārējās maksimālās summas ir iesaldētas 2013. gadā saskaņoto maksimālo summu apmērā, priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) ir ietverts aicinājums šīs summas palielināt tajās jomās, kuras var sekmēt Eiropas ekonomiku (skatīt IP/11/799).

Noturīga ekonomikas izaugsme sākas mūsu pilsētās un reģionos. Ievērojamais līdzekļu apjoms ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai (376 miljardi eiro visā laikposmā) būs daudz ciešāk saistīts ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Jaunie noteikumi par nosacījumiem gādās, lai ES finansējums būtu cieši saistīts ar rezultātiem un radītu spēcīgu stimulu dalībvalstīm nodrošināt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu efektīvu sasniegšanu. Ar katru dalībvalsti tiks noslēgts partnerības līgums, lai nodrošinātu valsts un ES finansējuma abpusēju stiprināšanu.

Jaunā fonda – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta – mērķis ir uzlabot infrastruktūras projektu vērtību Eiropas mērogā (skatīt IP/11/1200). Šī fonda rīcībā būs 50 miljardi eiro, un tas aptvers sākotnēju sarakstu ar transporta, enerģētikas un IKT projektiem, kas rada lielāku Eiropas starpsavienojamību. Šie izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinās labāku piekļuvi iekšējam tirgum un izbeigs atsevišķu ekonomikas “salu” nošķirtību. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments piedāvā iespējas izmantot novatoriskus finanšu instrumentus, lai paātrinātu un nodrošinātu lielākus ieguldījumus, nekā būtu iespējams sasniegt, izmantojot tikai publisku finansējumu. Komisija atbalstīs ES projektu obligāciju izmantošanu, lai paātrinātu šo svarīgo projektu īstenošanu.

Nākamo septiņu gadu laikā ievērojami palielināsies ieguldījumi pētniecībā un inovācijā. Kopīga ES stratēģija "Apvārsnis 2020" 80 miljardu eiro apmērā uzlabos Eiropas konkurētspēju pasaulē un palīdzēs radīt jaunas darbavietas un nākotnes idejas. Tajā tiks apkopoti visi šīs jomas projekti, lai novērstu sadrumstalotību un nodrošinātu, ka ES finansētie projekti labāk papildina un palīdz koordinēt valstu pūliņus (skatīt MEMO/11/848).

Komisija turklāt ierosina izvērst programmas izglītībai un profesionālajai apmācībai. Lai pārvarētu pašreizējo dažādo instrumentu sadrumstalotību, Komisija ierosina izveidot integrētu programmu 15,2 miljardu eiro apmērā izglītībai, apmācībai un jaunatnei, kas būtu īpaši vērsta uz prasmju un mobilitātes attīstīšanu.

Nodarbinātības veicināšana [EMPL ĢD]

Pasākumu kopums nodarbinātības jomā (skatīt IP/12/380 un MEMO/12/252), ar ko Komisija nāca klajā 18. aprīlī, nosaka vidēja termiņa darba kārtību ES un dalībvalstu rīcībai, atbalstot tādu ekonomikas atveseļošanu, kas rada daudzas darbavietas. Šī pasākumu kopuma ietvaros dalībvalstis mudinātas koncentrēties uz darbavietu radīšanu tādās jomās kā veselības aprūpe, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un darbības, kas saistītas ar piesārņojuma un oglekļa emisijas mazināšanu. Dalībvalstis turklāt aicinātas nodokļu slogu pārcelt no darbaspēka uz videi kaitīgiem produktiem. Šī pasākumu kopuma ietvaros Komisija turpinās skubināt dalībvalstis labāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, kurš sniedz ieguldījumu cilvēku prasmēs un izglītībā un atbalstu darba meklētājiem un iekļaušanai, un šajā sakarā sniegs atbalstu. Ar Eiropas Sociālā fonda tiešu atbalstu ik gadu tiek izveidoti vidēji 2 miljoni darbavietu, un tas netieši sekmē citu darbavietu radīšanu, nodrošinot apmācību.

Darbaspēka mobilitāte [EMPL ĢD]

Komisijas mērķis ir sekmēt mobilitāti patiesā ES darba tirgū.

Lai uzlabotu darbaspēka mobilitāti, nepieciešams gūt panākumus, novēršot juridiskos un praktiskos šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, un Komisija ir sniegusi priekšlikumus uzlabot, piemēram, pensijas tiesību nodošanas iespējas (skatīt MEMO/05/384), pārrobežu darba ņēmēju nodokļu režīmu vai informētību par tiesībām un pienākumiem.

Lai uzlabotu darbavietu un darba meklētāju atbilstības noteikšanu, panākot, ka bezdarbnieki no vienas valsts, pamatojoties uz savām prasmēm un pieredzi, var kandidēt uz vakancēm citās valstīs, Komisija ir paredzējusi EURES darba meklēšanas portālu pārveidot par patiesu Eiropas instrumentu iekārtošanai un pieņemšanai darbā un plāno (no 2013. gada) ieviest novatoriskus pašapkalpošanās pieteikumus tiešsaistē, kas lietotājiem nekavējoties sniegtu skaidru ģeogrāfisku pārskatu par darba piedāvājumiem Eiropā. Pateicoties izmēģinājuma projektam "Tava pirmā EURES darbavieta", kopš 21. maija jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem no jebkuras dalībvalsts, kuri meklē darbu citā dalībvalstī, var iegūt informāciju un atbalstu attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, kā arī lūgt finansiālu palīdzību pieteikuma iesniegšanai vai apmācībām. Izmēģinājuma projekta "Tava pirmā EURES darbavieta" sākumposmā tā mērķis būs uzlabot iespējas 5 000 cilvēku pārrobežu mobilitātei.

Nodokļu politika [TAXUD ĢD]

Tradicionāli nodokļu noteikšana galvenokārt tiek uzskatīta par līdzekli ieņēmumu gūšanai. Taču vienlīdz nozīmīga ir tās ietekme uz ekonomikas konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi.

Komisija 2012. gada Eiropas pusgadā koncentrējās uz to, kā dalībvalstis varētu savas nodokļu sistēmas vairāk vērst uz izaugsmi, piemēram, nodokļu slogu pārceļot no darbaspēka un vairāk izmantojot vides nodokļus (skatīt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus).

ES līmenī Komisija ierosinājusi Enerģētikas nodokļu direktīvu (END), kura sekmētu šādu nodokļu sloga pārcelšanu, veicinātu ekoloģisku ekonomiku un palīdzētu sasniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā (skatīt IP/11/468). Ja END tiktu īstenota, tas ļautu līdz 2030. gadam radīt 1 miljonu jaunu darbavietu.

Lai veidotu labāku uzņēmējdarbības vidi, Komisija 2011. gada martā sniedza priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (skatīt MEMO/11/171). Tādējādi, pastāvot vienotam nodokļu aprēķināšanas regulējumam un "vienas pieturas" sistēmai, tiktu samazinātas pārrobežu uzņēmējdarbības izmaksas, un tā tiktu vienkāršota. Starp citām nesenām ES iniciatīvām konkurētspējīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai jāmin iniciatīva par nodokļu dubulto uzlikšanu (skatīt IP/11/1337) un jauno PVN stratēģiju (skatīt IP/11/1508).

ES finanšu darījumu nodoklis, kurš varētu tikt ieviests ciešākas sadarbības ceļā, būtu nozīmīgs instruments jaunu ieņēmumu gūšanai, palīdzot nostiprināt finanšu stabilitāti un atjaunot uzticību bankām (skatīt IP/11/1085).

Lai atgūtu miljardus eiro, kas ES zaudēti nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas dēļ, Komisija nākusi klajā ar virkni konkrētu pasākumu, kas veicami valstu, ES un starptautiskajā līmenī (skatīt IP/12/697 un MEMO/12/492)

Padomē pašlaik tiek apspriests priekšlikums uzlabotai ES direktīvai par nodokļu uzlikšanu uzkrājumiem, kā arī pilnvaras sarunām par stingrākiem nolīgumiem ar 5 valstīm ārpus ES par nodokļu uzlikšanu uzkrājumiem (skatīt MEMO/12/353), un Komisija mudina šos dokumentus pieņemt bez kavēšanās, jo tie kalpos kā svarīgi instrumenti, lai stiprinātu ES nostāju pret nodokļu nemaksāšanu.

Tirdzniecība [TRADE ĢD]

Ārējā tirdzniecība ir būtisks Eiropas ekonomikas atveseļošanās dzinulis. Tāpēc tirgu atvēršana, izvēršot brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), ir izšķirīga ekonomikas izaugsmes sasniegšanai un nodarbinātībai. Par spīti Eiropas centieniem noslēgt Dohas sarunu kārtu, panākumi daudzpusējā līmenī tiek gūti ļoti lēnām. Tādēļ ES ir paplašinājusi savu darbību, tiecoties sākt jaunas sarunas par BTN un pabeigt pašlaik noritošās sarunas: 2012. gada 1. jūlijā aprit pirmā gadadiena kopš ES un Dienvidkorejas BTN noslēgšanas, un, pateicoties tam, ES eksports uz Dienvidkoreju 2011. gadā pieauga par 16%. Komisārs de Gihts kā prioritāti izvirzījis pabeigt sarunas ar Kanādu un Singapūru – vārtiem uz Dienvidaustrumāziju. Šajā reģionā ES veic sarunas arī ar Indiju un Malaiziju un nesen sāka tirdzniecības sarunas ar Vjetnamu (skatīt IP/12/689). ES apsver sarunu sākšanu ar Ķīnu par ieguldījumu nolīgumu, un Komisija drīzumā dalībvalstīm lūgs pilnvaras sarunu sākšanai ar Japānu. Lai veidotu transatlantisku tirdzniecības telpu, ASV prezidents Obama, Komisijas priekšsēdētājs Barrozu un Eiropadomes priekšsēdētājs van Rompejs nesen atzinīgi novērtēja gūtos panākumus, kas izklāstīti ES un ASV Augsta līmeņa darba grupas nodarbinātības un izaugsmes jautājumos starpziņojumā (skatīt MEMO/12/462). Šogad noslēgti tirdzniecības darījumi ar Peru, Kolumbiju (skatīt IP/12/690) un Centrālameriku, un norit sarunas ar Latīņamerikas partneriem Mercosur. Mēs arī padziļinām iesaisti kaimiņreģionos – gan uz dienvidiem, gan uz austrumiem, kur nesen noslēgts vērienīgs nolīgums ar Ukrainu.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site