Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2012. gada 22. jūnijā

Jaunākās ziņas par banku savienību

Komisija uzskata, ka ir jābūt skaidram ilgāka termiņa redzējumam par ES ekonomikas un monetārās savienības nākotni, lai reformas un lēmumus, kas vajadzīgi ES un tās dalībvalstu pašreizējo problēmu risināšanai, ievirzītu pareizajās sliedēs.

Tāpēc Komisija par vienu no pašreizējās krīzes risinājumiem uzskata padziļinātu ekonomisko integrāciju. Šis nākamais solis Eiropas integrācijas virzienā papildinātu mūsu monetāro savienību. Šajā kontekstā Komisija ierosina banku savienības konceptu.

Pagaidām Eiropas banku savienība nav jauns juridisks instruments. Tas ir politisks redzējums par ciešāku ES integrāciju, kuras pamatā būs pēdējie svarīgie pasākumi, ar kuriem stiprina banku nozares regulējumu un virzās tālāk.

Pēdējā neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē, kas norisinājās 23. maijā, Komisijas priekšsēdētājs Barrozu nāca klajā ar banku savienības konceptu. Kopš šīs sanāksmes tas ir piesaistījis lielu uzmanību politiskajās aprindās, augsti ierindojoties nākamās Eiropadomes sanāksmes darba kārtībā.

Visas priekšrocības no ciešākas ekonomikas un monetārās savienības un no banku savienības izveides var gūt vienīgi tad, ja tiks izveidota fiskālā savienība.

Nākamajā Eiropadomes sanāksmē (28.–29. jūnijā) Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, Eirogrupas priekšsēdētāju un Eiropas Centrālās bankas prezidentu sniegs ziņojumu. Šā ziņojuma sagatavošanas sakarā tiks plaši apspriesti ciešākas ekonomikas un monetārās integrācijas pamatelementi, ieskaitot banku savienību un fiskālo savienību, un pārrunātas darba metodes.

Komisija ierosinās vajadzīgos īstenošanas pasākumus, tiklīdz būs panākta vienošanās politiskajā līmenī. Komisija varētu iesniegt priekšlikumus jau 2012. gada rudenī. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu (EP) paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar izskatīšanai iesniegtajiem svarīgākajiem tiesību aktiem.

1. ES banku regulējums. Kas ir paveikts?

Kopš krīzes sākuma Eiropas Komisija ir iesniegusi apmēram 30 priekšlikumus, lai uzlabotu finanšu sistēmas regulējumu un nodrošinātu labumu reālajai ekonomikai. Tas ir stabils pamats turpmākai rīcībai, lai izveidotu banku savienību. Turklāt Komisija ir palīdzējusi uzlabot finanšu stabilitāti banku nozarē, īstenojot valsts atbalsta kontroles politiku un ieviešot dažādas stabilitātes un korekciju programmas.

Komisija veikusi šādas darbības.

1.1. Pasākumi integrētākas banku uzraudzības nodrošināšanai.

  • Lai ieviestu uzraudzības sistēmu, 2011. gada 1. janvārī tika izveidotas trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI):

  • Eiropas Banku iestāde (EBI), kas pilnvarota veikt banku uzraudzību, ieskaitot banku rekapitalizācijas uzraudzību,

  • Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas pilnvarota veikt kapitāla tirgu uzraudzību,

  • un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), kas pilnvarota veikt apdrošināšanas uzraudzību.

Visās trijās uzraudzības iestādēs ir pārstāvētas 27 valstu uzraudzības iestādes. To uzdevums ir sekmēt vienotu finanšu noteikumu kodeksa izstrādi Eiropā, risināt pārrobežu problēmas, novērst risku veidošanos un palīdzēt atjaunot uzticību. Atsevišķām EUI ir konkrēti uzdevumi: piemēram, EVTI ir ES kredītreitingu aģentūru uzraudzības iestāde, savukārt EBI un EAAPI veic attiecīgo nozaru „stresa testus”. EBI uzraudzīja arī ES banku pašreizējo rekapitalizāciju. EVTI ārkārtas situācijās var aizliegt finanšu produktus, kuri apdraud finanšu sistēmas vispārējo stabilitāti.

Turklāt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) ir uzdota Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība.

Šī jaunā finanšu uzraudzības kārtība ir spēkā no 2010. gada novembra.

EBI kā jauna iestāde ir paveikusi labu darbu, ātri iegūstot uzticību. Tās panākumi jāvērtē, ievērojot noteikumu ierobežojumus, par kuriem panākta vienošanās Padomē un Eiropas Parlamentā. Lielākā daļa banku uzraudzības pilnvaru patlaban joprojām ir valstu uzraudzības iestāžu ziņā, savukārt EBI ir uzticētas koordinēšanas funkcijas. Ir skaidrs, ka nākotnē tiešās uzraudzības pilnvaras jānodrošina ES līmenī.

Plašāka informācija par finanšu uzraudzību: MEMO/10/434.

1.2. Banku sistēmas nostiprināšana

Labākas kapitalizācijas nodrošināšana

Iestājoties krīzei, banku iestāžu rīcībā bija kvantitātes un kvalitātes ziņā nepietiekams kapitāls, un tādēļ valstu iestādēm nācās tām sniegt nepieredzētu atbalstu. Komisija pagājušā gada jūlija priekšlikumā par banku kapitalizāciju (Kapitāla prasību direktīva — „KPD IV”) (IP/11/915) (MEMO/11/527) sāka īstenot Eiropas Savienībā jaunos starptautiskos banku kapitāla standartus, par kuriem tika panākta G20 līmeņa vienošanās (vairāk pazīstams kā Bāzeles III nolīgums). Piemērodama šos noteikumus vairāk nekā 8000 banku (53 % pasaules aktīvu), Eiropa šajā jomā izvirzījusies līderpozīcijās. Komisijas priekšlikumus patlaban apspriež Padomē un Eiropas Parlamentā, un Komisija sagaida, ka vienošanās tiks panākta drīz.

Komisija vēlas arī ieviest pārvaldības kārtību, dodot valstu uzraudzītājiem jaunas pilnvaras ciešāk uzraudzīt bankas un rīkoties, nosakot sankcijas, ja atklājas risks, piemēram, samazināt kredītu plūsmu, ja liekas, ka tā kļūst par burbuli. Konkrētos gadījumos Eiropas uzraudzītājiem būtu jāiejaucas, piemēram, ja valstu uzraudzītāji nevar vienoties pārrobežu situācijās.

Plašāka informācija par ES pasākumiem attiecībā uz banku kapitalizāciju: sk. IP/11/915.

Banku nozares restrukturizācijas sekmēšana

Politiskajās prasībās, kas izvirzītas dalībvalstīm, kuras ir saņēmušas starptautisko finanšu palīdzību, ir ietverts plašs nosacījumu klāsts saistībā ar finanšu nozari.

Attiecībā uz banku nozari vajadzīgie politiskie pasākumi ietver, no vienas puses, dzīvotnespējīgu iestāžu sakārtotu likvidāciju un, no otras puses, dzīvotspējīgu banku restrukturizāciju. Politiskajās iniciatīvās ietvertas arī augstākas kapitāla prasības, banku rekapitalizācija, stresa testi, aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas mērķi un normatīvās un uzraudzības kārtības uzlabošana. Šie stabilizācijas pasākumi, kas nav specifiski programmas valstīm, ir visvienkāršāk īstenojami starptautiskās finanšu palīdzības kontekstā.

Turklāt jāatgādina, ka ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSF) var tikt nodrošināti aizdevumi eirozonas dalībvalstīm, kas nav iesaistījušās programmā, ar konkrētu mērķi rekapitalizēt finanšu iestādes, ievērojot attiecīgos nosacījumus attiecībā uz konkrētām iestādēm un horizontālos nosacījumus, ieskaitot vietējās finanšu nozares strukturālās reformas.

Konkrētas bankas restrukturizācija saskaņā ar programmu ir pakļauta nosacījumiem saistībā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.

Konkrētie piemēri pasākumiem, kas vērsti uz banku nozari un veikti makroekonomikas korekciju programmu vai maksājumu bilances atbalsta programmu satvarā.

Grieķijā EUR 50 mljrd. atvēlēti Grieķijas Finanšu stabilitātes fondam (Hellenic Stability Financial Fund) banku rekapitalizācijas vajadzībām. Portugālē no Banku maksātspējas atbalsta instrumenta EUR 12 mljrd. novirzīti uz šim nolūkam izveidoto kontu centrālajā bankā.

Attiecībā uz valstīm ārpus eirozonas, kas ir saņēmušas maksājumu bilances atbalstu, Latvijas programmā arī tika ietverts atbalsts bankām EUR 600 milj. apmērā. Lai gan šie finanšu resursi ir starptautisko finanšu atbalsta programmu neatņemama daļa, to galvenais ieguldījums finanšu nozaru stabilizācijā izriet no banku restrukturizācijas, kas paredzēta programmā.

Plašāka informācija par programmām:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/greek_loan_facility/index_en.htm

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/portugal/index_en.htm

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/balance_of_payments/latvia/latvia_en.htm

Banku noguldījumu lielākas aizsardzības nodrošināšana

Saskaņā ar ES tiesību aktiem, ja banka bankrotē, banku noguldījumi visās dalībvalstīs jau tiek garantēti līdz EUR 100 000 vienam noguldītājam. No finanšu stabilitātes viedokļa šī garantija neļauj noguldītājiem pakļauties panikai un izņemt līdzekļus no savām bankām, tādējādi novēršot smagas ekonomiskās sekas.

Komisija 2010. gada jūlijā ierosināja turpmākus pasākumus: aizsargāto noguldījumu saskaņošanu un vienkāršošanu, ātrāku izmaksu un shēmu uzlabotu finansējumu, īpaši izmantojot ex ante noguldījumu garantiju shēmu finansējumu un obligāto savstarpējās aizņemšanās mehānismu. Pamatideja — ja valsts noguldījumu garantiju shēma izsīkst, finansējumu var aizņemties no citas valsts fonda. Tas būtu pirmais solis virzienā uz ES noguldījumu garantiju shēmu. Šis priekšlikums joprojām tiek apspriests Padomē un Parlamentā otrajā lasījumā. Komisija aicina likumdevējus paātrināt koplēmuma procedūru par šo priekšlikumu, saglabājot savstarpējās aizņemšanās mehānismu.

Pēdējos gados pārvaldot vairākas banku krīzes, valsts iestādes bieži vien izveidoja jaunu struktūru no bankrotējošās bankas un nodeva dažas būtiskās bankas funkcijas šai struktūrai, piemēram, noguldījumu aizsardzību. Šis noregulējuma mehānisms nodrošina, lai noguldītāji nekad nezaudētu piekļuvi saviem ietaupījumiem (piemēram, Northern Rock gadījumā banka tika sadalīta „labajā bankā”, kurā paturēja noguldījumus un „labos hipotekāros kredītus”, un sliktajā bankā, tādējādi nodalot samazinātas vērtības aizdevumus).

Plašāka informācija par Komisijas priekšlikumu Eiropas noguldījumu garantiju sistēmai: IP/10/918.

Valsts atbalsta kontroles kalibrēšana

Kā Komisija krīzes laikā kontrolējusi valsts atbalstu bankām?

Kad finanšu tirgi bija uz sabrukuma robežas, dažu politikas veidotāju dabiskais instinkts bija atteikties no kopīgiem noteikumiem un rīkoties vienpusēji. Ja netiktu nodrošināta ES mēroga koordinācija, mums droši vien nāktos pieredzēt subsīdiju sacensības, masveida kapitāla pārvedumus starp valstīm un, iespējams, arī iekšējā tirgus sabrukšanu tā pašreizējā veidā.

Mēs ātri rīkojāmies, lai ieviestu krīzes režīmu. Komisija 2008. gada rudenī nekavējoties publicēja norādījumus par to, kā dalībvalstis varētu palīdzēt grūtībās nonākušajām bankām vai uzņēmumiem saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Šie norādījumi bija saskaņā ar Līguma par ES darbību (LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ar ko atļauj valsts atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

Pirmo paziņojumu pieņēma 2008. gada oktobrī, nosakot pamatprincipus atbalsta shēmām, piemēram, atbalsta termiņu un darbības jomas ierobežojumus, nodrošinot, lai atbilstība atbalsta shēmai nebūtu balstīta uz valstspiederības kritērija, vai izvairoties no tā, ka saņēmējas bankas negodīgi izvērš jaunu uzņēmējdarbību, pateicoties tikai un vienīgi valsts atbalstam (sk. IP/08/1495). Labs piemērs ir Īrijas atbalsta shēma bankām, kas tika grozīta tā, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret bankām ar sistēmisku nozīmīgumu Īrijas ekonomikai, neatkarīgi no to izcelsmes (sk. IP/08/1497).

Tam sekoja 2008. gada decembra paziņojums par banku rekapitalizāciju, ar ko pievērsās banku rekapitalizācijas vajadzībām, risināja maksātspējas jautājumus un jautājumus par kredītu pieejamību reālajā ekonomikā (sk. IP/08/1901), un 2009. gada februāra paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem, ar ko nodrošināja satvaru „toksisko aktīvu” problēmas risināšanai (sk. IP/09/322).

Visbeidzot Komisija 2009. gada jūlijā pieņēma paziņojumu par restrukturizāciju, skaidrojot, kā tā pārbaudīs banku restrukturizāciju, lai tās varētu atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, uzņemties savas glābšanas izmaksas un lai novērstu jebkādus konkurences traucējumus, kas izriet no banku atbalsta lielā apjoma (sk. IP/09/1180). Sākot no 2011. gada 1. janvāra, visām bankām, kurām vajadzīgs valsts atbalsts kapitāla veidā vai kā pasākumi, lai risinātu samazinātas vērtības aktīvu jautājumu, bija jāiesniedz restrukturizācijas plāns (ne tikai grūtībās nonākušajām bankām, kā tas bija iepriekš).

Gadījumi, kas atspoguļo, kā, izmantojot šos noteikumus, noritēja svarīgo banku restrukturizācija, ietver KBC (sk. IP/09/1730) un Lloyds (sk. IP/09/1728).

Kāda bija Komisijas prakse līdz šim?

Pārbaudot valsts atbalstu bankām, Komisija ir rīkojusies kā de facto krīzes vadības un noregulējuma iestāde ES līmenī, strādājot pie strukturālo problēmu novēršanas, ar kurām jau ilgāku laiku pirms krīzes bija saskārušās daudzas bankas. Mūsu darbā tiek ņemti vērā trīs galvenie mērķi: finanšu stabilitātes nodrošināšana, iekšējā tirgus integritātes saglabāšana un atbalsta saņēmēju ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšana. Mūsu pieprasītā restrukturizācija balstās uz trim principiem: bankas atgūst ilgtermiņa dzīvotspēju un papildu valsts atbalsts nav vajadzīgs, bankas, tās akcionāri un „hibrīda kapitāla” turētāji piedalās tās restrukturizācijas izmaksu segšanā, un konkurences traucējumi, kurus izraisījis atbalsts, tiek mazināti. Piemēram, mēs esam aicinājuši dažas bankas atteikties no uzņēmējdarbības modeļiem, kas nav ilgtspējīgi un kas balstās uz pārmērīgām parādsaistībām un pārlieku lielu paļaušanos uz īstermiņa starpbanku finansējumu. Citos gadījumos mēs esam pieprasījuši banku struktūru samazināšanu un vienkāršošanu. Visbeidzot, kad bija skaidrs, ka bankas dzīvotspēju nevar atjaunot, tika īstenots tās sakārtots noregulējums. Visos gadījumos mēs pieprasām bankām atmaksāt atbalstu, ko tās saņēmušas no savām valdībām. Šis nosacījums ir īpaši svarīgs, jo tas risina morālā kaitējuma jautājumu un iegrožo nodokļu maksātāju izmaksas.

Daži piemēri: tā rezultātā tādas bankas kā Hypo Real Estate (sk. IP/11/898), Kommunalkredit (sk. IP/11/389) un Northern Rock (sk. IP/09/1600) tika būtiski restrukturizētas vai daļēji noregulētas. Dažu Vācijas federālo zemju banku (Landesbanken) — LBBW (sk. IP/09/1927) un HSH (sk. IP/11/1047) — izvēlētie dzīvotnespējīgie uzņēmējdarbības modeļi tika pārkārtoti uz to pamatdarbību. Bankas WestLB gadījumā, kuras dzīvotspēju atjaunot nevarēja, rezultāts bija sakārtots noregulējums (sk. IP/11/1576). Citos gadījumos valdībām nācās uzņemties slogu, kas saistīts ar kļūdainiem uzņēmējdarbības lēmumiem, kurus pieņēmušas sistēmiski svarīgās bankas. Šajos gadījumos mēs pieprasījām samazināt un būtiski vienkāršot banku struktūras, piemēram, ING un Commerzbank gadījumā (sk. IP/09/711).

Cik ilgi piemēros krīzes režīmu valsts atbalstam finanšu nozarē? Kas notiks turpmāk?

Valsts atbalsta kontrolei krīzes apstākļos vienmēr bija divi mērķi: no vienas puses, mums bija steidzami jānovērš briesmas, no otras puses, mēs sagatavojām pamatu pēckrīzes scenārijam. Kopš pašiem pirmsākumiem mēs esam izvirzījuši restrukturizācijas nosacījumus, kuri tika izstrādāti tā, lai vairotu stabilitāti finanšu tirgos un palīdzētu bankām atsākt reālās ekonomikas finansēšanu. Šie nosacījumi ietver to, ka bankas atlīdzina un eventuāli atmaksā publisko atbalstu un ka akcionāri un „hibrīda kapitāla” turētāji uzņemas taisnīgu sloga daļu, lai risinātu morālā kaitējuma jautājumu.

2011. gada beigās mēs plānojām atkāpties no ārkārtas režīma par labu pastāvīgiem pēckrīzes noteikumiem. Tomēr, ņemot vērā atkārtotu spriedzi tirgos, mums nācās attiecināt krīzes režīmu arī uz 2012. gadu, ar dažām izmaiņām pagarinot visu četru paziņojumu darbību. Tas galvenokārt saistīts ar to, lai valsts tiktu pienācīgi atlīdzināta, kad dalībvalstis — šī iespējamība nākotnē ir arvien lielāka — nolemj rekapitalizēt savas bankas, izmantojot tādus instrumentus kā parastās akcijas, par kurām atlīdzība iepriekš nav noteikta. Tika panākta arī vienošanās par jaunu metodiku attiecībā uz garantiju atlīdzināšanu bankas finansēšanas vajadzībām — tas līdz šim veido lielāko daļu atbalsta —, lai nodrošinātu, ka banku veiktās maksas drīzāk atspoguļo konkrētās bankas risku, nevis risku, kas saistīts ar attiecīgo dalībvalsti vai tirgu kopumā (sk. IP/11/1488).

Šie noteikumi būs spēkā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams tirgus apstākļu dēļ. Tiklīdz tirgus apstākļi to ļaus, Komisija pieņems pastāvīgu režīmu attiecībā uz valsts atbalstu finanšu nozarē.

1.3. Citi veiktie pasākumi, lai stiprinātu Eiropas finanšu nozari

Papildus finanšu nozares uzraudzības stiprināšanai, banku noguldītāju aizsardzības palielināšanai, kapitāla prasību stiprināšanai finanšu uzņēmumiem un krīzes pārvaldības uzlabošanai banku nozarē Komisija strādā nolūkā:

  • veikt banku nozares struktūras reformu (pārbaudi veic augsta līmeņa ekspertu grupā, ko vada Erki Līkanens (sk. MEMO/12/129));

  • reglamentēt paralēlo banku sistēmu (sk. IP/12/253);

  • panākt lielāku kredītreitingu ticamību (sk. IP/11/1355);

  • pieņemt stingrākus noteikumus par riska ieguldījumu fondiem (sk. IP/09/669), īsās pozīcijas pārdošanu (sk. IP/10/1126) un atvasinātajiem finanšu instrumentiem (sk. IP/10/1125);

  • pārskatīt pašreizējos noteikumus par finanšu instrumentu tirdzniecību (sk. IP/11/1219), tirgus manipulēšanu (sk. IP/11/1217) un ieguldījumu fondiem (sk. IP/10/869);

  • ierobežot tādu atlīdzības praksi bankās, kas veicina pārgalvīgu rīcību (sk. IP/09/1120);

  • reformēt revīzijas (sk. IP/11/1480) un grāmatvedības (sk. IP/11/1238) nozari.

2. Paredzams, ka drīz stāsies spēkā šādi priekšlikumi

Priekšlikums par noregulējuma instrumentiem bankām krīzes situācijās

Komisijas priekšlikums par sanācijas un noregulējuma instrumentiem bankām krīzes situācijās, kas pieņemts 6. jūnijā, ir pēdējais no ierosinātajiem pasākumiem, ar kuriem cenšas stiprināt Eiropas banku nozari un novērst nākotnes finanšu krīžu domino efektu, kam ir negatīva ietekme uz noguldītājiem un nodokļu maksātājiem.

Lai nodrošinātu, ka privātais sektors atlīdzina taisnīgu sloga daļu visos nākotnes glābšanas pasākumos, ES ir ierosinājusi kopīgu noteikumu un pilnvaru satvaru, lai atvieglotu ES dalībvalstu iesaistīšanos grūtībās nonākušo banku pārvaldībā. Atkārtotie banku glābšanas pasākumi sabiedrībā radījuši pārliecību par netaistnīgumu, izraisījusi arvien lielāku valsts parādu un smagāku slogu nodokļu maksātājiem.

Kopīgs ES mēroga instrumentu satvars banku sanācijai un noregulējumam vispirms piedāvātu līdzekļus krīžu novēršanai un, ja tādas iestājas, to risināšanai agrīnajā stadijā.

Tas sniegs instrumentu kopumu, kas vajadzības gadījumā nodrošinās banku un finanšu iestāžu pārvaldītu noregulējumu.

Kādus instrumentus banku nozarei piedāvās Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM)?

ESM pieejamie kredītresursi būs EUR 500 mljrd. Eirozonas dalībvalstīm, uz kurām neattiecas programma, ar ESM palīdzību varēs izsniegt aizdevumu konkrētam finanšu iestāžu rekapitalizācijas nolūkam. Lai piešķirtu šādu finanšu palīdzību, ir vajadzīgs pozitīvs ESM valdes lēmums (valdes locekļi ir eirozonas dalībvalstu finanšu ministri). Nosacījumus saistībā ar finanšu palīdzību izklāsta saprašanās memorandā, un tie ietver nosacījumus attiecībā uz konkrētām iestādēm un horizontālos nosacījumus. Rekapitalizāciju var veikt, izmantojot arī aizdevumu ar pilnvērtīgu makroekonomikas korekciju programmu. Patlaban ESM līgumā nav paredzēti tiešie ESM aizdevumi finanšu iestādei.

3. Pasākumi, kurus apsver vidējā termiņā

Komisija ir gatava rudenī nākt klajā ar pamatpriekšlikumiem, lai ieviestu integrētāku un tiešu banku uzraudzību ES līmenī, izveidotu kopīgus noguldījumu garantiju un noregulējuma fondus, ievērojot Eiropas Padomes politisko ievirzi.

Šādi elementi būtu jāiekļauj vispārējā satvarā, jo pamatprincips ir skaidrs — riska dalīšanai garantiju shēmā ir vajadzīga integrēta un stingra banku nozares uzraudzība, ar ko var nodrošināt savstarpēju uzticēšanos starp visām attiecīgajām valstīm.

  • Integrēta sistēma pārrobežu banku uzraudzībai

Lai gan Eiropas uzraudzības iestāžu pašreizējā loma galvenokārt ir uzraudzīt valstu uzraudzības sistēmu darbību un konverģenci, Komisija plāno ierosināt banku uzraudzības ieviešanu ES līmenī. Mūsu sistēma ir pārāk sadrumstalota, lai risinātu pašreizējās problēmas, un tās neveicina nepieciešamo uzticēšanos starp dalībvalstīm. Ir vajadzīga politiska vienošanās par ciešāku un neatkarīgu ES uzraudzību.

  • Vienota noguldījumu garantiju sistēma (NGS):

NGS priekšlikuma sakarā Komisija 2010. gadā ierosināja savstarpējo aizņēmumu iespēju, ja kāda no shēmām izsīkst. Komisija pēta dažādas iespējas to izvērst. Turklāt mēs uzskatām noguldījumu garantiju sistēmu un noregulējuma fondu par tā paša satvara elementu, jo sekmīgs bankas noregulējums novērš noguldījumu garantiju izmantošanas vajadzību.

  • ES noregulējuma fonds

Mūsu priekšlikums par sanācijas un noregulējuma instrumentiem bankām krīzes situācijās var būt pirmais solis ES noregulējuma fonda virzienā. Komisija ierosina izveidot fondus valstu līmenī, kas mijiedarbotos un kuriem, ievērojot zināmus nosacījumus, būtu jāizsniedz savstarpēji aizdevumi, lai vajadzības gadījumā veidotu Eiropas noregulējuma fondu sistēmu.

Turklāt uzraudzības un noregulējuma kārtības ciešāka integrācija attiecībā uz pārrobežu iestādēm būs jāveic iepriekš. Priekšlikumā paredzēti mehānismi, lai nodrošinātu, ka valsts iestādes un EBI sadarbojas, lai atbalstītu pārrobežu banku, kura saskārusies ar problēmām.

Dalībvalstīm tā vietā, lai veidotu atsevišķus noregulējuma fondus, tiek piedāvāta iespēja apvienot NGS un noregulējuma finansēšanas kārtību. Sk. MEMO/12/416.

Šis priekšlikums ir lēmumu pieņemšanas procesā un patlaban ir iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Citas idejas pārdomām par nākotni

Kas attiecas uz perspektīvām atļaut EFSF un/vai ESM piedāvāt tiešo atbalstu bankām, tas ir svarīgs jautājums. Iespēju novērst vai likvidēt saikni starp valdībām un bankām var uzskatīt par alternatīvu banku tiešai rekapitalizācijai, kas nav daļa no pašreizējā ESM līguma. Tas dotu vielu pārdomām nākotnē, lai pašreizējo parādu krīzi apkarotu jau pašā saknē.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website