Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/12/32

Briselē, 2012. gada 23. janvārī

KLP — Eiropa un lauksaimnieki vienoti partnerībā jau 50 gadus

2012. gadā aprit 50 gadi, kopš tiek īstenota ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) — viens no Eiropas integrācijas stūrakmeņiem, kas jau 50 gadu garumā gādā par Eiropas iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku un vitālu lauku vidi. KLP ir vienīgā ES politika, kurai ir vienots ES regulējums un kuras īstenošanai iztērēto publisko līdzekļu lielākā daļa visās dalībvalstīs nāk no ES, nevis valsts vai reģionu budžeta. Skaitļi liecina, ka KLP ir veicinājusi ekonomikas rādītāju, produktivitātes un tirdzniecības apjoma stabilu kāpumu, vienlaikus ļaujot uz pusi samazināt to mājsaimniecības izdevumu daļu, kas atvēlēta pārtikas iegādei.

KLP ir politika, kas nerimtīgi attīstījusies, lai risinātu aktuālas problēmas. Piemēram, kopš 1992. gada īstenoto reformu rezultātā ir panākta daudz lielāka orientācija uz tirgu un atteikšanās no atbalsta, kas rada tirdzniecības kropļojumus, vienlaikus ņemot vērā patērētāju bažas par tādiem jautājumiem kā dzīvnieku labturība un lauksaimnieku skaita divkāršošanos ES (pēc paplašināšanās no 15 līdz 27 dalībvalstīm).

2011. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar jaunākajiem priekšlikumiem par turpmākām KLP reformām, kuru mērķis ir pievērsties tādām šodienas un rītdienas problēmjomām kā pārtikas nodrošinājums, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, līdzsvarota reģionālā attīstība, palīdzība lauksaimniekiem pārvarēt ekonomikas krīzes ietekmi un pielāgoties aizvien pieaugošajam lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumam, ieguldījums pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

KLP vēstures griežos

1962. gadā KLP pirmsākumus iezīmēja vairāki svarīgi notikumi.

  • 1962. gada 14. janvārī pēc 140 stundu ilgām sarunām (pirmais Eiropas “lauksaimniecības maratons”) sešu dibinātājvalstu Ministru Padome pieņēma lēmumu sākt pārejas perioda otro posmu, izveidot kopīgu lauksaimniecības tirgus organizāciju katram produktam, piemērot īpašus konkurences noteikumus un izveidot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF).

  • 1962. gada 4. aprīlī pēc otrā “lauksaimniecības maratona” Padome pieņēma regulu tekstus.

  • 1962. gada 20. aprīlī teksti tika publicēti. To spēkā stāšanās diena bija atkarīga no tirdzniecības sezonas sākuma, piemēram, labības, olu, mājputnu gaļas un cūkgaļas tirgus kopīgā organizācija stājās spēkā 1962. gada 1. jūlijā.

Turpinājumā aprakstīti būtiskākie notikumi hronoloģiskā secībā.

  • 1962. gads: pasaulē nāk kopējā lauksaimniecības politika (KLP)! Šīs politikas pamatuzdevums ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājus ar pārtiku par pieņemamām cenām un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem.

  • 1984. gads: piena kvotas. Tiek ieviesti īpaši pasākumi, lai piena ražošanu pielāgotu tirgus vajadzībām.

  • 1992. gads: “Makšerija reforma” — KLP notiek pāreja no tirgus atbalsta uz ražotāju atbalstu. Cenu atbalsts tiek aizstāts ar tiešiem atbalsta maksājumiem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta pārtikas kvalitātei, tradicionālu un reģionālu pārtikas produktu aizsardzībai un rūpēm par vidi.

  • 2000. gads: KLP darbības joma tiek paplašināta, lai iekļautu tajā lauku attīstību. KLP pievēršas Eiropas attīstības ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras aspektiem ar mērķtiecīgām daudzgadu programmām, kas izstrādātas valsts, reģionālā vai vietējā mērogā.

  • 2003. gads: “Fišlera reforma jeb starpposma pārskatīšana” — KLP reforma, kas pārgriež saiti starp subsīdijām un ražošanu. Lauksaimnieki vairāk orientējas uz tirgu un, ņemot vērā īpašas grūtības, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība, saņem ienākumu atbalstu. Viņiem jāievēro konkrēti vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma standarti.

  • 2004. un 2007. gads: ES lauksaimnieku skaits divkāršojas, jo ES pievienojas 12 jaunas dalībvalstis. Mainās arī ES lauksaimniecība un lauku ainava.

  • 2012. gads: sākas sarunas par jaunu KLP reformu, kuras mērķis ir stiprināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā, sekmēt inovāciju, cīnīties ar klimata pārmaiņām un atbalstīt nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

Statistika, kas atspoguļo lauksaimniecības pamatdatu izmaiņas

1962

1992

2002

2012

Dalībvalstu skaits

6

12

15

27

Lauksaimnieku skaits (miljonos)

6,5

7,2

6,2

13,7

Lauksaimniecības zeme (miljonos ha)

69

118

126

172

1962

2012

Lauksaimniecības produkcijas vērtība (reālās cenas miljardos EUR/ECU)

20

350

Vidējais izslaukums (kg piena no govs gadā)

3000

6500

Vidējā kviešu raža (tonnas no ha)

2

6

Lauksaimniecības produktu eksporta vērtība (reālā izteiksmē miljardos EUR/ECU)

3

90*

Lauksaimniecības produktu importa vērtība (reālā izteiksmē miljardos EUR/ECU)

6

80*

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības vērtība (reālā izteiksmē miljardos EUR/ECU)

10

170*

Mājsaimniecības izdevumi par pārtiku % (ES vidējais rādītājs)

30 %

16 %

Avots: AGRI ĢD;

piezīme: * provizoriski dati par 2011. gada janvāri–novembri.

Sīkākas ziņas, tostarp informācija par informatīvās kampaņas “CAP@50” pasākumiem, ko dažādās dalībvalstīs rīko, lai atzīmētu 50. gadadienu, atrodamas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/50-years-of-cap/index_lv.htm.

Papildus starpiestāžu pasākumam Briselē 23. janvārī plānoti arī citi kampaņas uzsākšanai veltīti pasākumi sešās ES dibinātājvalstīs:

  • Vācijā (“Zaļā nedēļa” Berlīnē) 2012. gada 20. janvārī,

  • Itālijā (Veronā) 2012. gada 2. februārī,

  • Francijā (Parīzē) 2012. gada 27. februārī,

  • Beniluksa valstīs (vieta vēl jāapstiprina) 2012. gada 4. aprīlī.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website