Navigation path

Left navigation

Additional tools

Erasmus programma 2010./2011. gadā — datu apskats

European Commission - MEMO/12/310   08/05/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/12/310

Briselē, 2012. gada 8. maijā

Erasmus programma 2010./2011. gadā — datu apskats

Eiropas Komisija šodien publicēja jaunus datus par tiem studentiem, mācībspēkiem un citiem darbiniekiem augstākās izglītības jomā, kuri saņēmuši Erasmus programmas atbalstu 2010./2011. mācību gadā (IP/12/454). 231 410 Eiropas studentu un 42 813 augstākās izglītības jomas darbinieku saņēma Erasmus finansējumu studijām, praksei, vieslekciju sniegšanai vai dalībai apmācībās ārzemēs.

Erasmus programma augstāko mācību iestāžu studentiem dod iespēju pavadīt no 3 līdz 12 mēnešiem citā Eiropas valstī — vai nu studējot, vai darba praksē kādā uzņēmumā vai citā organizācijā. Piedalīties var ikviens students, kas ir uzņemts tādā augstākās izglītības iestādē, kura ir iesaistījusies šajā programmā vienā no 33 Erasmus valstīm (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija, kā arī no 2011./2012. gada Šveice). Programmas atbalstu var izmantot arī studenti, kas mācas augstākās profesionālās izglītības īsā cikla programmās.

Jauns rekords: vairāk nekā 230 000 Erasmus studentu

Kopš programmas izveidošanas turpinājis pieaugt to studentu skaits, kuri saņēmuši Erasmus stipendijas. 2009./2010. gadā pirmo reizi Erasmus studentu skaits pārsniedza 200 000, savukārt 2010./2011. gadā šajā programmā piedalījās jau 231 410 studenti, kuri devās uz ārzemēm studēt vai piedalīties apmācībā, kas ir jauns rekords ar gada pieaugumu par 8,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (gada pieauguma ekvivalents 2009./2010. gadā bija 7,4 %).

1. grafiks. Erasmus studentu skaits no 1987./1988. līdz 2010./2011. akadēmiskajam gadam

2. grafiks. Erasmus studentu mobilitāte – relatīvās studentu skaita izmaiņas katrā nosūtītājvalstī no 2009./2010. līdz 2010./2011. akadēmiskajam gadam

Kā parādīts 2. grafikā, Erasmus studentu skaits pieaudzis gandrīz visās valstīs. Lielākais uz ārzemēm nosūtīto studentu skaita pieaugums bija Horvātijā (132 %), kam sekoja Lihtenšteina (52 %) un Kipra (22 %). 19 valstīs tika konstatēts pieaugums virs vidējā 8,5 % līmeņa.

Vienā valstī – Luksemburgā – Erasmus studentu skaits ir krities (-5,8 %). Tomēr tā vēl joprojām ir valsts, kas uz ārzemēm nosūta proporcionāli vislielāko studentu skaitu no valsts studentu kopskaita.

Erasmus programmas čempioni

Spānija uz ārzemēm nosūtīja visvairāk studentu gan studijām, gan dalībai praksē (36 183), tai seko Francija (31 747) un Vācija (30 274).

Spānija bija arī populārākā galamērķa valsts, uzņemot 37 432 ārvalstu studentus, tai sekoja Francija (27 721) un tad Vācija (24 734). Apvienotā Karaliste uzņēma divreiz vairāk studentu (24 474) nekā nosūtīja uz ārzemēm (12 833). Lielākā daļa valstu uz ārzemēm nosūtīja vairāk studentu nekā uzņēma. Lielākais līdzsvars starp studentiem, kas tika uzņemti un nosūtīti uz ārzemēm, tika reģistrēts Slovēnijā, kurai seko Austrija, Nīderlande un Luksemburga.

3041 augstākās izglītības iestāde studentus nosūtīja apmaiņas braucienos, kas veido pieaugumu par 6,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

3. grafiks. Erasmus studentu mobilitāte – vidējo ikmēneša ES stipendiju apmērs

Vidējā ikmēneša ES stipendija tika samazināta no EUR 254 2009./2010. gadā līdz EUR 250 2010./2011. gadā. Šādi tika rasta iespēja lielākam studentu skaitam piedalīties programmā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Redzamajā grafikā norādīta ikmēneša vidējā stipendija, kas dažādās valstīs piešķirta uz ārzemēm nosūtītajiem studentiem. Komisija nosaka maksimālo ikmēneša studentu stipendijas apmēru katrā valstī; precīzu apmēru katrā konkrētā gadījumā nosaka valstu aģentūras un augstākās izglītības iestādes, kas pārvalda šo programmu.

2010./2011. gadā 254 studenti ar īpašām vajadzībām (invaliditāti) saņēma papildu finansējumu dalībai Erasmus studentu apmaiņā, salīdzinot ar 257 studentiem 2009./2010. gadā.

Erasmus studijas — pieaugums par 7,2 %

Programma Erasmus piedāvā studentiem iespēju pavadīt daļu bakalaura vai maģistra studiju laika (3 līdz 12 mēnešus) citā augstākās izglītības iestādē ārzemēs.

No 231 410 Erasmus studentiem 190 498 devās uz ārzemēm studēt, kas 2009./2010. gadā veidoja pieaugumu par 7,2 %. To studentu skaits, kas devās studēt uz ārzemēm, samazinājās trijās valstīs (Luksemburga, Ungārija un Polija), bet 16 valstīs tika novērots pieaugums virs vidējā līmeņa. Relatīvi lielākais pieaugums pēc 2009./2010. gada datiem bija Horvātijā (96,6 %), kam sekoja Lihtenšteina (84,2 %) un Kipra (25,1 %).

Visvairāk jauniešu studēt uz ārzemēm nosūtījusi Spānija (31 427), tad seko Francija (25 789) un Vācija (25 178). Spānija joprojām ir visiecienītākais galamērķis studijām ārzemēs, uzņemot 30 580 Erasmus studentu (+4,3 %), tai seko Francija (23 173; +5,2 %), un Vācija (19 120; +6,6 %).

Studenti parasti devās uz ārzemēm, lai studētu nedaudz ilgāk nekā 6,4 mēnešus, un studentu vidējā stipendija bija EUR 226 (salīdzinot ar EUR 230 iepriekšējā gadā).

Sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību zinātnes studijas bija populārākās jomas Erasmus studentu vidū (34,7 %), kam sekoja humanitārās un mākslas zinātnes (31,5 %), kā arī inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (12,6 %).

Erasmus prakse — pieaugums par 15 %

Kopš 2007. gada Erasmus programma piedāvā studentiem iespēju doties uz ārzemēm, lai gūtu darba pieredzi uzņēmumos vai citās organizācijās. 2010./2011. gadā sestā daļa Erasmus studentu jeb 40 912 no 231 410 studentiem izvēlējās šo iespēju, kas ir par 15,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Prakses vidējais ilgums bija 4,3 mēneši, un studenti vidēji saņēma ikmēneša ES stipendiju EUR 366 apmērā (samazinājums, salīdzinot ar EUR 386 2009./2010. gadā).

Tāpat kā pēdējos gados Francija bija valsts, kas nosūtīja visvairāk studentu dalībai Erasmus praksē (5958; proporcionālā daļa 14,6 %), tai seko Vācija (5096; 12,5 %) un Spānija (4756; 11,6 %). Apvienotā Karaliste bija vispopulārākais galamērķis Erasmus profesionālajai praksei, uzņemot 6970 studentus (proporcionālā daļa 17 %), tai seko Spānija (6852; 16,7 %) un Vācija (5614; 13,7 %).

Lai atbalstītu darba prakses iespējas ārzemēs, augstākās izglītības iestādes var izveidot prakses konsorciju. Šādos konsorcijos līdzdarbojas augstākās izglītības iestādes (AII) un citas organizācijas, piemēram, uzņēmumi vai apvienības.
2010./2011. gadā 13 valstīs tika finansēti aptuveni 74 prakses konsorciji. Ar prakses konsorciju starpniecību tika atrastas darba iespējas vairāk nekā 14 % studentu, kas vēlējās strādāt ārzemēs.

Lielākā studentu grupa, kas iesaistījās Erasmus profesionālajā praksē, bija sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību zinātnes fakultāšu studenti (26,6 %), apsteidzot humanitāro un mākslas zinātņu studentus (17,1 %), kas savukārt veidoja lielāko proporcionālo daļu pagājušajā akadēmiskajā gadā, un tiem sekoja lauksaimniecības un veterinārijas studenti (15,4 %), kuru skaits bija astoņas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Cik augstākās izglītības (bakalaura un maģistra programmu) studentu ir Erasmus programmā iesaistītajās valstīs? Cik no tiem pilnībā vai daļēji pavadīja savu studiju laiku ārzemēs 2010./2011. gadā?

2010./2011. gadā no kopumā vairāk nekā 22,5 miljoniem studentu 32 programmā iesaistītajās valstīs aptuveni 1 % saņēma Erasmus studentu mobilitātes stipendijas1.

Pieņemot, ka vidējais studiju ilgums augstākās izglītības iestādēs ir 4-5 gadi (bakalaura un maģistra studijas), var lēst, ka aptuveni 4,5 % no visiem Eiropas studentiem saņem Erasmus stipendiju kādā savas augstākās izglītības studiju posmā. No tiem 67 % ir bakalaura studiju līmenī, 28 % — maģistra studiju līmenī, 1 % — doktora studiju līmenī un 4 % — mācās īsā cikla studijās. Kopumā aptuveni 10 % studentu ir pavadījuši vai pavada daļu vai visu savu studiju laiku ārzemēs, izmantojot Erasmus programmas finansējumu vai citus valsts un privātā sektora līdzekļus.

Sanāksmē Bukarestē (Rumānija) 2012. gada 26. un 27. aprīlī (IP/12/394) ministri, kas ir atbildīgi par augstākās izglītības jomu, pieņēma Boloņas mobilitātes stratēģiju, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam 20 % no Eiropas augstākās izglītības absolventiem daļu sava studiju laika jābūt pavadījušiem ārzemēs saskaņā ar 2011. gada novembrī pieņemto Eiropas standartu augstākās izglītības mobilitātei.

Erasmus intensīvie valodu kursi (EIVK)

Lai palīdzētu studentiem sagatavoties studijām vai profesionālajai praksei ārzemēs, Erasmus programma piedāvā specializētus kursus to ES valodu apguvei, kuras ir mazāk lietotas un kuru mācīšana nav tik izplatīta. Kursus organizē tās valstis, kur šīs valodas tiek oficiāli lietotas. Šādi kursi netiek piedāvāti, lai apgūtu visvairāk mācītās valodas, piemēram, angļu, vācu, franču un spāņu (kastīliešu) valodu.

Atbalstīto Erasmus intensīvo valodu kursu skaits ir ievērojami pieaudzis kopš to izveidošanas. 2010./2011. gadā 24 valstīs kopumā 5872 Erasmus studentiem (+9 %) tika organizēti 392 kursi (pieaugums salīdzinājumā ar 361 kursu pagājušajā gadā: +8,6 %).

Visiecienītākie galamērķi, lai mācītos valodas, bija Itālija, Beļģija (flāmu kopiena) un Portugāle. Slovēnija bija valsts, kur valodas kursus apmeklēja lielākā proporcionālā Erasmus viesstudentu daļa, kas ieradās studēt šajā valstī (18,9 %), tai seko Islande (13,9 %) un Igaunija (12,7 %).

Erasmus darbinieku mobilitāte (pasniedzēju komandējumi un darbinieku apmācība)

Erasmus programma augstskolu mācībspēkiem un privātu uzņēmumu darbiniekiem piedāvā iespēju doties uz ārzemēm uz laiku no vienas dienas līdz sešām nedēļām, lai sniegtu vieslekcijas. Tāpat augstskolu mācībspēki un citi augstākās izglītības jomas darbinieki paši var piedalīties apmācībā ārvalstīs uz laiku no piecām dienām līdz sešām nedēļām.

2010./2011. akadēmiskajā gadā Erasmus atbalstu saņēma 42 813 augstākās izglītības iestāžu pasniedzēju un citu darbinieku apmaiņas braucienus, lai sniegtu vieslekcijas vai piedalītos apmācībās ārzemēs. Šādu apmaiņas braucienu skaits gadā ir pieaudzis par 13,3 %, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā (3,8 %).

Valsts, kas uz ārzemēm nosūtīja visvairāk darbinieku, bija Polija (5210), tai sekoja Spānija
(4506) un Vācija (3674). Darbinieku mobilitātes populārākais galamērķis bija Spānija
(4304), tai sekoja Vācija (4195) un Itālija (3703). To darbinieku skaits, kas dodas apmaiņas braucienā uz ārzemēm salīdzinājumā ar to darbinieku skaitu, kas ierodas attiecīgajā valstī, parasti ir labāk sabalansēts nekā studentu apmaiņas gadījumā.

51,2 % no darbiniekiem, kas piedalījās Erasmus programmā 2010.-2011. gadā, bija vīrieši. 13 darbinieki ar īpašām vajadzībām saņēma papildu finansējumu dalībai Erasmus apmaiņas programmā (salīdzinājumā ar 5 iepriekšējā gadā). Šādas mobilitātes vidējais ilgums bija 5,7 dienas, un vidējais piešķīrums papildus darbinieku ikmēneša algai bija EUR 662 (samazinājums, salīdzinot ar EUR 672 2009./2010. gadā).

Kopumā 2254 augstākās izglītības iestāžu piedalījās darbinieku mobilitātes pasākumos, kas ir pieaugums par 4,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Ievērojams pasniedzēju komandējumu skaita pieaugums

To pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši Erasmus finansējumu pasniedzēju komandējumiem, ir nepārtraukti palielinājies kopš šādu komandējumu ieviešanas 1997./1998. gadā, un šajā laikā tikuši finansēti vairāk nekā 300 000 darbinieku apmaiņas braucieni. No 42 813 darbinieku apmaiņas braucieniem, kas atbalstīti 2010./2011. gadā, 31 617 bija pasniedzēju komandējumi (+8,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

355 pasniedzēju komandējumos devās uzņēmumu darbinieki, kuri tika aicināti sniegt vieslekcijas augstākās izglītības iestādēs citās Eiropas valstīs (+37 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Polija bija valsts, kas saņēma vislielāko atbalstu pasniedzēju komandējumiem uz ārzemēm (3376), tai seko Spānija (3272) un Vācija (3006). Tāpat kā iepriekšējos gados arī šajā gadā visiecienītākie pasniedzēju komandējumu galamērķi bija Vācija (3059), Spānija (3017) un Itālija (2859).

Mobilākie pasniedzēji bija šādās jomās: humanitārās un mākslas zinātnes (30,5 %); sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (22,6 %); inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (13,7 %). Pasniedzēji vieslekcijām ārzemēs pavadīja vidēji 5,6 dienas: neliels, bet pastāvīgs samazinājums ticis novērots kopš 2000./2001. gada, kad šādos komandējumos tika pavadītas 6,9 dienas. Vidējais piešķīrums vienam darbiniekam pasniedzēju komandējumiem papildus ikmēneša algai bija EUR 645, kas ir nedaudz mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (EUR 654).

Darbinieku apmācības popularitāte joprojām pieaug

Kopš darbinieku apmācības ieviešanas 2007. gadā interese par atbalsta saņemšanu šādai apmācībai ir strauji palielinājusies. No 42 813 darbinieku apmaiņas braucieniem, kas tikuši atbalstīti 2010./2011. gadā, 11 196 bija saistīti ar darbinieku apmācību (+28 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Šādos apmaiņas braucienos var piedalīties gan augstskolu mācībspēki, gan personāls, kas nav saistīts ar docēšanu, tostarp darbinieki, kas sniedz administratīvus un atbalsta pakalpojumus.

2010./2011. gadā 2728 augstākās izglītības darbinieku tika apmācīti uzņēmumos ārzemēs (+48,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Polija uz ārvalstīm dalībai apmācībā nosūtīja visvairāk darbinieku (1834), tai seko Spānija (1234) un Somija (782). Visiecienītākie galamērķi bija Spānija (1287), kurai seko Vācija (1136) un Apvienotā Karaliste (1121).

Personāla apmācības braucieni vidēji ilga 6,2 dienas. Darbinieku apmācībās piedalījās vairāk sieviešu (68 %) nekā vīriešu, savukārt tikai 42,1 % sieviešu devās pasniedzēju komandējumos.

Erasmus intensīvo programmu skaits turpina palielināties

Erasmus programma mācībspēkiem un studentiem piedāvā iespēju piedalīties tematisko studiju programmās, kas ilgst no desmit dienām līdz sešām nedēļām. ES finansē šo tā dēvēto intensīvo programmu organizēšanu, tostarp sedz dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Tās valstis, kuras organizēja visvairāk šādu programmu, bija Itālija, kurā notika 51 apmācības kurss (12,6 % no kopējā skaita), tai seko Vācija (38) un Francija (32). Populārākās tematisko programmu jomas bija sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (26 %); zinātne, inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (18 %). Matemātikas un datorzinību kursi notika 15 % apjomā, tāpat kā humanitāro un mākslas zinātņu kursi, kas arī veidoja 15 % no visiem piedāvātajiem kursiem. Šādi kursi vidēji ilga mazliet vairāk par 12 dienām.

2010./2011. gadā tika organizētas 404 Erasmus intensīvās programmas (pieaugums salīdzinājumā ar 384 programmām iepriekšējā gadā). Tajās piedalījās 13 963 studenti (gan citu valstu, gan vietējie studenti +10,7 %) un 5010 pasniedzēji (+14,4 %).

Erasmus augstskolu sadarbības projekti

Erasmus programma arī veicina Eiropas augstākās izglītības modernizāciju, finansējot kopīgus projektus. Šādi projekti, kas tiek īstenoti laikā līdz 3 gadiem, ir paredzēti, lai veicinātu politikas reformas, izmantojot starpvalstu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām personām. Pieteikumi tiek iesniegti vienu reizi katrā kalendārajā gadā, un šiem projektiem katru gadu tiek piešķirti aptuveni 20 miljoni eiro.

Daudzi no projektiem, ko finansē saskaņā ar šo Erasmus programmas daļu, ir veicinājuši būtiskas izmaiņas politikas attīstībā. Piemēram, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), kas sākotnēji bija Erasmus projekts, pēc tam kļuva par svarīgu mobilitātes veicināšanas instrumentu, ko tagad izmanto visā Eiropā. (ECTS katrai studiju programmas daļai piešķir noteiktu kredītpunktu skaitu, pamatojoties uz studentu slodzi, kas nepieciešama konkrētu mācību rezultātu sasniegšanai. Tādējādi studentiem ir vieglāk uzkrāt dažādās programmas iegūtos kredītpunktus, kā arī ir vienkāršāk panākt ārvalstīs pavadītā studiju perioda atzīšanu).

Katru gadu pieaug pieteikumu skaits augstskolu sadarbības projektiem. 2011. gadā tika iesniegti 197 pieteikumi (palielinājums, salīdzinot ar 194 pieteikumiem 2010. gadā). No tiem finansēšanai tika atlasīti 69 projekti, līdz ar to sekmīgo priekšlikumu proporcionālā daļa vidēji bija 35 %. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Apvienotā Karaliste (29), kam seko Beļģija un Somija (katrai 21), Itālija (18) un Spānija (16). Apvienotā Karaliste arī iesniedza visveiksmīgākos pieteikumus, jo 17 no tiem tika apstiprināti projektu īstenošanai.

Cik daudz līdzekļu ES tērē Erasmus programmai?

Pašreizējā budžeta periodā (2007.–2013. gadā) ES Erasmus programmai ir piešķīrusi 3,1 miljardu eiro. 2010./2011. gadā kopējais budžets bija aptuveni 460 miljoni eiro, no kuriem 435 miljoni eiro tika piešķirti mobilitātes atbalstam.

Lielāko daļu Erasmus budžeta pārvalda valstu aģentūras Erasmus dalībvalstīs. Gandrīz 90 % no Erasmus budžeta ir ieguldīts studentu un darbinieku mobilitātē. Erasmus arī atbalsta daudzpusējus projektus un tīklus, kas veido apmēram 4 % no budžeta līdzekļiem. Tos centralizēti pārvalda Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) Briselē.

Turpmāk tabulā norādīts kopējais Erasmus finansējums, kas katru gadu tiek izlietots mobilitātes jomā.

1. tabula. Erasmus programmas decentralizētie līdzekļi, kas piešķirti valstu aģentūrām

Gads

Erasmus gada budžets, kas paredzēts

studentu un darbinieku mobilitātei (miljonos eiro)

Izmaiņas gadā

1988.

13,00

1989.

26,84

106,46%

1990.

32,88

22,50%

1991.

43,86

33,39%

1992.

62,88

43,37%

1993.

67,88

7,95%

1994.

72,78

7,22%

1995.

73,46

0,93%

1996.

74,3

1,14%

1997.

70,00

-5,79%

1998.

100,27

43,24%

1999.

100,27

0,00%

2000.

111,79

11,49%

2001.

116,19

3,94%

2002.

121,9

4,91%

2003.

142,53

16,92%

2004.

168,00

17,87%

2005.

200,96

19,62%

2006.

245,75

22,29%

2007.

372,25

51,48%

2008.

416,36

11,85%

2009.

415,25

-0,27%

2010.

435,03

4,76%

2011.

469,64

7,96%

2012.

480,22

2,25%

2013.(*)

489,82

2,00%

(*) prognozes

Erasmus līdzekļi tiek piešķirti valstu līmenī?

Kopējais Erasmus budžets studentu un darbinieku mobilitātei dažādām valstīm tiek piešķirts, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

  • mērķa populācija: studentu, absolventu un pasniedzēju skaits augstākajā izglītībā (5.–6. līmenis Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācijā, ISCED; datus sniedz Eurostat,

  • dzīves dārdzība un attālums starp galvaspilsētām: tos izmanto kā korekcijas koeficientus, piemērojot mērķa populācijas faktoram,

  • iepriekšējās darbības rezultātu rādītājs: to aprēķina, balstoties uz to darbinieku un studentu skaitu, kuri devušies uz ārzemēm Erasmus programmas ietvaros iepriekšējā periodā (izmantojot jaunākos pieejamos datus).

Kā nosaka ES ikmēneša stipendijas lielumu?

Erasmus stipendijas ir paredzētas, lai daļēji segtu papildu izmaksas, kas rodas uzturoties ārzemēs, un ceļa izmaksas. Erasmus studenti nemaksā mācību maksu uzņēmējai mācību iestādei ārzemēs.

Katrā valstī Erasmus aģentūras piešķir to rīcībā esošos līdzekļus augstākās izglītības iestādēm. Valstu aģentūras var pieņemt lēmumu piešķirt lielākas stipendijas mazākam studentu skaitam (kā tas ir, piemēram, Bulgārijā, Kiprā un Turcijā) vai piešķirt mazākas stipendijas lielākam studentu skaitam (piemēram, Francija un Itālija), bet tām ir jāievēro stipendiju maksimālais apmērs, ko Eiropas Komisija ir noteikusi katrai galamērķa valstij (skatīt Mūžizglītības programmas ceļvedi).

Valstu aģentūras piešķir līdzekļus iestādēm, kas iesniegušas pieteikumus, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā pieprasītās summas vai iepriekšējie rezultāti. Tad iestāde var lemt par precīzu ikmēneša stipendijas apmēru, ko maksāt studentiem (un piešķīruma iknedēļas vai dienas likmi darbiniekiem) tajās robežās, ko nosaka attiecīgā valsts aģentūra un kuras katrā valstī atšķiras.

Ikmēneša stipendijas apmērs ir atkarīgs no galamērķa valsts un mobilitātes veida. Piemēram, ir bijusi novērota tendence piešķirt lielākas stipendijas darba praksei ārzemēs nekā studijām ārzemēs.

Eiropas Savienības piešķirtās Erasmus stipendijas var papildināt no dažādiem citiem līdzfinansējuma avotiem — valsts, reģionāliem vai vietējiem.

Valstu aģentūras var palielināt ikmēneša stipendiju sociālekonomiski nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošiem studentiem.

2010./2011. gadā vidējā ikmēneša ES stipendija studentu mobilitātei bija robežās no
EUR 133 Spānijas studentiem līdz EUR 653 Kipras studentiem. Visās valstīs kopumā vidējā ikmēneša stipendija bija EUR 250.

Kā studenti un darbinieki var pieteikties uz Erasmus stipendijām?

Erasmus programmā var piedalīties visi studenti, kas studē augstākās izglītības iestādēs, kuras noslēgušas Erasmus Universitātes hartu, 33 programmā iesaistītajās valstīs (27 ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Turcija, Horvātija un no 2011./2012. mācību gada Šveice). Lielākā daļa Eiropas augstākās izglītības iestāžu — vairāk nekā 4000 — ir parakstījušas Erasmus Universitātes hartu.

Lai pieteiktos Erasmus studiju vai darba prakses stipendijai, vispirms ir jāsazinās ar savas augstskolas starptautisko attiecību biroju un pirms mobilitātes perioda ir jāaizpilda Erasmus studiju līgums vai Erasmus prakses līgums. Šie līgumi, kuros izklāstīta attiecīgā studiju periodā vai prakses laikā īstenojamā programma, nosūtītāja iestādei un uzņēmēja iestādei vai uzņēmumam, kā arī pašam studentam ir jāapstiprina un jāparaksta. Šīs divas darbības vienkāršo un nodrošina Erasmus studiju periodā apmierinoši pabeigta darba pilnīgu akadēmisko atzīšanu nosūtītājā iestādē.

Erasmus studijas: tiem studentiem, kas vēlas pavadīt daļu studiju laika ārzemēs, ir jābūt vismaz attiecīgās augstākās izglītības iestādes otrā kursa studentiem.

Erasmus prakses: studenti var piedalīties Erasmus darba praksē jau no pirmā augstākās izglītības studiju gada.

Gan studijās, gan praksē ārzemēs pavadītie periodi katrs var ilgt no 3 līdz 12 mēnešiem vai 24 mēnešus, tos apvienojot kopā. Studentiem, kas mācās augstākās profesionālās izglītības īsajā ciklā, minimālais darba prakses ilgums ir divi mēneši.

Erasmus darbiniekiem: mācībspēkiem ir jāiesniedz vieslekciju pedagoģiskā programma, lai nosūtītāja iestādes vai uzņēmums varētu vienoties ar uzņēmējiestādi. Personālam, kas vēlas pieteikties piešķīrumam Erasmus apmācībai, tāpat ir jābūt savai apmācības programmai, par ko vienojas nosūtītāja iestāde un uzņēmēja iestāde vai uzņēmums.

Kā augstskola var pieteikties dalībai Erasmus programmā?

Pirms dalības uzsākšanas Erasmus mobilitātes vai sadarbības projektos universitātei vai citai augstākās izglītības iestādei jāparaksta piekrišana vairākiem principiem un citiem pienākumiem, kas noteikti Erasmus Universitātes hartā. Uzsvars tiek likts uz augstas kvalitātes nodrošināšanu. Uzņēmēja iestāde nevar ņemt mācību maksu par Erasmus viesstudentiem, un pēc atgriešanās savā mācību iestādē šiem studentiem ir automātiski jānodrošina apmierinoši pabeigtu studiju kursu vai prakses pilnīga atzīšana.

Kas ir Erasmus Mundus?

Erasmus Mundus programma ir līdzīga starptautiska programma, taču tā ir neatkarīga no tradicionālās Erasmus programmas. Kopš tās izveidošanas 2004. gadā vairāk nekā 25 000 studenti no citām pasaules daļām ir saņēmuši Erasmus Mundus stipendijas studijām augstākās izglītības iestādēs Eiropā. Ar budžetu 220 miljoni eiro gadā (2011. gads) Erasmus Mundus mērķis ir atbalstīt akadēmisko izcilību, sekmēt sadarbību ar valstīm ārpus ES un uzlabot Eiropas augstākās izglītības pievilcību. Erasmus Mundus piedāvā finanšu atbalstu iestādēm un stipendijas personām, kas piedalās:

  • Eiropas kopīgās maģistra un doktora studijās (tostarp stipendijas),

  • partnerībās ar valstu, kas atrodas ārpus Eiropas, augstākās izglītības iestādēm un saņem stipendijas studentiem un mācībspēkiem,

  • projektos, kas popularizē Eiropas augstāko izglītību visā pasaulē.

Eiropas izglītības programmu starptautiskā dimensija tiks integrēta jaunajā programmā "Erasmus visiem” (IP/11/1398).

Kādēļ šo programmu sauc Erasmus?

Erasmus programma ir nosaukta filozofa, teologa un humānista Roterdamas Dezidērija Erasma (Desiderius Erasmus) vārdā (1466.-1536.). Erasms dzīvoja Reformācijas laikmetā un ir plaši pazīstams kā dogmatisma pretinieks.

Erasms dzīvojis un strādājis vairākās Eiropas daļās, meklējot zināšanas, pieredzi un idejas, ko varētu sniegt citu valstu iepazīšana.

Saīsinājumu ERASMUS var lasīt arī kā akronīmu, kas veidots no “Eiropas Kopienas rīcības programma augstskolu studentu mobilitātei” (EuRopean Community Action Scheme for the Mobility of University Students) nosaukuma angļu valodā.

Plašāka informācija pieejama:

Skatīt arī: Erasmus programma sasniegusi jaunu rekordu — studentu apmaiņas braucienu skaits palielinājies par 8,5 % (IP/12/454)

Sīkāk par Erasmus programmu

Erasmus faktos un skaitļos” [brošūra]

Erasmus statistika

1 :

2010. gadā kopējais studentu skaits ES-27 bija aptuveni 18,5 miljoni studentu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website