Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/12/235

Briselē, 2012. gada 30. martā

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI)

I. Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

  • Kas Lisabonas līgumā ir teikts par Eiropas pilsoņu iniciatīvu?

  • Kad būs iespējams uzsākt pirmās pilsoņu iniciatīvas?

  • Kas notiek līdzīgā gadījumā kā nesenā Greenpeace petīcija? Vai to var iesniegt atkārtoti, jo tagad ir piemērojama regula par pilsoņu iniciatīvu?

  • Kāda ir EPI pievienotā vērtība?

  • Kāda atšķirība starp EPI un petīciju?

  • Vai dalībvalstīs arī ir pilsoņu iniciatīvas?

  • Vai var iesniegt EPI par "x"? Vai tāda EPI izturētu pieņemamības pārbaudi?

  • Vai pilsoņi var ar EPI uzsākt Līgumu pārskatīšanu?

  • Vai trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo ES, var parakstīt EPI?

II. Jautājumi un atbildes par regulu: kā EPI darbojas?

  • Kas var organizēt iniciatīvu?

  • Vai organizācijas var būt pilsoņu iniciatīvas rīkotājas?

  • Vai ir paredzēti noteikumi par finansējuma pārredzamību?

  • Vai EPI rīkotājiem tiks nodrošināts ES finansējums?

  • Kā pilsoņi var uzzināt par notiekošajām iniciatīvām?

  • Kā Komisija pārbaudīs, ka grupas, kas uzsāk iniciatīvas, to dara nopietni?

  • Kā Komisija novērsīs to, ka ekstrēmisti izmanto šo instrumentu kā platformu savu uzskatu popularizēšanai?

  • Vai kritēriji aizskarošu vai nenozīmīgu iniciatīvu noraidīšanai nedos Komisijai iespēju veikt cenzūru?

  • Kādas ir prasības, lai reģistrētu ierosinātu iniciatīvu?

  • Kura valoda rīkotājiem ir jāizmanto, lai lūgtu reģistrēt ierosināto iniciatīvu?

  • Vai Komisija tulkos ierosinātās iniciatīvas?

  • Kā iespējamie rīkotāji var būt pārliecināti, ka viņu ideja ietilpst Komisijas kompetencē?

  • Kāpēc tiek teikts, ka iniciatīvas parakstītājiem ir jāpārstāv ceturtā daļa dalībvalstu? Kāpēc nevar pārstāvēt tikai vienu valsti?

  • Kāpēc paziņojumu par atbalstu minimālajam skaitam katrā dalībvalstī kā slieksnis tiek izmantots Eiropas Parlamenta deputātu skaita koeficients?

  • Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti dalībvalstīs, kurās netiek sasniegts minimālais slieksnis?

  • Cik veciem ir jābūt pilsoņiem, lai parakstītu iniciatīvu?

  • Vai pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem vēlētājiem, lai parakstītu iniciatīvu?

  • Ja pilsonis ir vienas dalībvalsts valstspiederīgais, kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā no dalībvalstīm tiks ņemts vērā viņa/viņas paziņojums par atbalstu?

  • Vai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES, ir iespējams parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī tiks ieskaitīti viņu paziņojumi par atbalstu?

  • Vai EPI var parakstīt tiešsaistē?

  • Kā pilsoņi var pārliecināties, ka iniciatīvas parakstīšana tiešsaistē ir droša?

  • Kā pilsoņi, kas atbalsta iniciatīvu, var pārliecināties, ka viņu personas dati netiks izmantoti citiem mērķiem?

  • Kā tiks pārbaudīti paziņojumi par atbalstu?

  • Kā Komisija reaģēs uz sekmīgām iniciatīvām?

  • Kas notiek, ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu? Kādas ir iedzīvotāju tiesības apstrīdēt šo lēmumu?

  • Vai ir iespējams iesniegt iniciatīvu, kas ir pretēja citai, jau uzsāktai iniciatīvai? Vai ir iespējams iesniegt vienu un to pašu iniciatīvu vairākas reizes?

  • Kāpēc dalībvalstīm bija vajadzīgs gads, lai īstenotu EPI?

  • Vai regula nepadara EPI pārāk birokrātisku?

  • Daudzi mēģinājumi iesniegt EPI, iespējams, tiks noraidīti juridiskā pamata trūkuma vai neatbilstības "ES vērtībām" dēļ. Vai liels noraidījumu skaits nekaitēs EPI procesa vai pat Komisijas reputācijai?

  • Vai viss šis process nenotiek tikai "skata pēc"? Tas tāpat neko nemainīs!

I. Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

1. Kas Lisabonas līgumā ir teikts par Eiropas pilsoņu iniciatīvu?

Ar Lisabonas līgumu tiek ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva. Līgums paredz, ka "Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts." (LES 11.4 pants)

Tas paredz arī to, ka šādai pilsoņu iniciatīvai vajadzīgās procedūras un nosacījumi, tostarp dalībvalstu minimālais skaits, kas pilsoņiem jāpārstāv, tiks noteikts ar regulu, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Komisija pieņēma priekšlikumu 2010. gada 31. martā. Eiropas Parlaments un Padome regulu pieņēma 2011. gada 16. februārī. Pēc dalībvalstu lūguma to nepiemēroja līdz 2012. gada 1. aprīlim (skatīt 27. jautājumu).

2. Kad būs iespējams uzsākt pirmās pilsoņu iniciatīvas?

Sākot ar svētdienu, 1. aprīli. Tas ir datums, no kura Komisija var pieņemt lūgumus reģistrēt ierosinātās iniciatīvas. Šis ir būtisks pirmais solis, pirms pilsoņi var sākt vākt paziņojumus par atbalstu.

3. Kas notiek līdzīgā gadījumā kā nesenā Greenpeace petīcija? Vai to var iesniegt atkārtoti, jo tagad ir piemērojama regula par pilsoņu iniciatīvu?

Tādas petīcijas kā nesenā Greenpeace petīcija nevar uzskatīt par pilsoņu iniciatīvām. Tā kā Līgumā paredzēts, ka pilsoņu iniciatīvai vajadzīgās procedūras un nosacījumus nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtu regulu, iniciatīvas, kas uzsāktas pirms regulas piemērošanas, nevar uzskatīt par "pilsoņu iniciatīvām", jo noteikumi un procedūras vēl nebija spēkā. Parakstus, kas savākti pirms regulas piemērošanas datuma, nevar izmantot vēlāk; Regulā paredzēts, ka paziņojumus par atbalstu var vākt tikai pēc ierosinātās iniciatīvas reģistrēšanas Komisijā.

4. Kāda ir EPI pievienotā vērtība?

Lisabonas līgumā ir skaidri noteikts: Eiropas Savienības darbības pamatā joprojām ir "pārstāvības demokrātija", un Eiropas pilsoņi Savienības līmenī joprojām ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.

Tomēr EPI paplašinās sabiedrības debašu sfēru, ļaujot pilsoņiem ar šā jaunā "līdzdalības demokrātijas" līdzekļa starpniecību intensīvāk piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

Lai gan Komisija saglabā savas iniciatīvas tiesības un tāpēc tai pēc pilsoņu iniciatīvas nav saistoši iesniegt priekšlikumu, tā ir apņēmusies rūpīgi izskatīt visas iniciatīvas, kas ietilpst tās kompetencē, lai apsvērtu, vai ir nepieciešams jauns politikas priekšlikums.

Tādējādi Komisija ir pārliecināta, ka šis jaunais instruments būs ļoti vērtīgs ieguldījums ne tikai Eiropas demokrātijā, bet arī ES politikas veidošanā.

5. Kāda atšķirība starp EPI un petīciju?

Tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentā, kas pastāvēja jau saskaņā ar iepriekšējiem Līgumiem, būtiski atšķiras no jaunās pilsoņu iniciatīvas, kas ir ieviesta ar Lisabonas līgumu. Petīcijas var iesniegt Savienības pilsoņi, kā arī fiziskas vai juridiskas personas, kas uzturas vai kuru reģistrētais birojs ir dalībvalstī, atsevišķi vai kopā ar citiem pilsoņiem vai personām, un petīcijām jābūt par jautājumiem, kas ietilpst Savienības darbības jomās un kas minēto personu ietekmē tieši (piem., sūdzība). Tādējādi petīcijas ne vienmēr ir saistītas ar jauniem politikas priekšlikumiem. Tās tiek adresētas Eiropas Parlamentam kā pilsoņu tiešajam pārstāvim Savienības līmenī.

Savukārt pilsoņu iniciatīva ļauj vismaz vienam miljonam pilsoņu tieši aicināt Komisiju izvirzīt jaunas politikas iniciatīvas.

6. Vai dalībvalstīs arī ir pilsoņu iniciatīvas?

Vairumā dalībvalstu pilsoņu iniciatīvas jau pastāv vai nu valsts, reģionālā, vai arī vietējā līmenī. Pilsoņu iniciatīvas valstu līmenī pastāv, piemēram, Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Nīderlandē. Reģionālās pilsoņu iniciatīvas pastāv Austrijā, Vācijā, Spānijā, Zviedrijā, Nīderlandē utt. Vietēja līmeņa pilsoņu iniciatīvas pastāv Beļģijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā utt. Pilsoņu iniciatīvas pastāv arī ārpus ES (piemēram, Šveicē un ASV). Šīs iniciatīvas būtiski atšķiras to darbības jomas ziņā un parasti darbojas atbilstīgi atšķirīgām procedūrām.

7. Vai var iesniegt EPI par "x"? Vai tāda EPI izturētu pieņemamības pārbaudi?

Šeit nav iespējams sniegt juridisku analīzi par visiem iespējamajiem priekšlikumiem, kas var rasties jebkurā laikā. Kritēriji ir pietiekami skaidri: Iniciatīva tiks reģistrēta, ja vien tā acīmredzami neietilpst Komisijas kompetencē, ir acīmredzami aizskaroša vai nenozīmīga vai ir nepārprotami pretrunā ES vērtībām.

8. Vai pilsoņi var ar EPI uzsākt Līgumu pārskatīšanu?

Nē. Saskaņā ar Līgumu un arī regulā noteikto pilsoņu iniciatīvas var būt saistītas tikai ar priekšlikumiem jautājumos, kuros pēc pilsoņu uzskata ir nepieciešams Savienības tiesību akts, lai īstenotu Līgumus.

9. Vai trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo ES, var parakstīt EPI?

Nē. Saskaņā ar Līgumu trešo valstu valstspiederīgie nevar parakstīt EPI. Līgumā ir skaidri noteikts, ka tikai pilsoņi, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, var parakstīt iniciatīvu.

II. Jautājumi un atbildes par regulu: kā EPI darbojas?

1. Kas var organizēt iniciatīvu?

Pilsoņu iniciatīvas jārīko pilsoņu komitejām, kurās ietilpst vismaz 7 pilsoņi, kas dzīvo vismaz 7 dažādās dalībvalstīs. Pilsoņu komitejas locekļiem jābūt Savienības pilsoņiem un balsstiesīgā vecumā, no kura var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (18 gadi visās dalībvalstīs izņemot Austriju, kur tie ir 16 gadi). Viņiem būs jāieceļ viens pārstāvis un viens aizvietotājs, kurš ir pilnvarots runāt un rīkoties pilsoņu komitejas vārdā visā procedūras gaitā. Eiropas Parlamenta deputātus nedrīkst ieskaitīt, lai panāktu pilsoņu komitejas izveidei nepieciešamo minimālo locekļu skaitu.

2. Vai organizācijas var būt pilsoņu iniciatīvas rīkotājas?

Organizācijas nevar rīkot pilsoņu iniciatīvas. Tomēr jebkura struktūra var sekmēt vai atbalstīt ierosinātās iniciatīvas ar nosacījumu, ka tas tiek darīts, nodrošinot pilnīgu pārredzamību.

3. Vai ir paredzēti noteikumi par finansējuma pārredzamību?

Pārredzamības un demokrātiskās atbildības interesēs iniciatīvu rīkotājiem visas procedūras gaitā ir jāsniedz regulāra, atjaunināta informācija par organizācijām, kas iniciatīvu atbalsta, un par to, kā iniciatīvas tiek finansētas. Tas ir to pilsoņu interesēs, kas apsver parakstīt iniciatīvu, tas ir saskaņā arī ar Komisijas Eiropas pārredzamības iniciatīvu.

4. Vai EPI rīkotājiem tiks nodrošināts ES finansējums?

Šim mērķim ES finansējums nav paredzēts.

5. Kā pilsoņi var uzzināt par notiekošajām iniciatīvām?

Visas notiekošās iniciatīvas tiek reģistrētas un ir publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē. Tas ļauj sekot līdzi notiekošajām iniciatīvām un ir līdzeklis saziņas un pārredzamības nodrošināšanai.

6. Kā Komisija pārbaudīs, ka grupas, kas uzsāk iniciatīvas, to dara nopietni?

Regulā paredzēts, ka ierosinātās iniciatīvas, kuras ir acīmredzami nenopietnas (piem., tās, kuras ir nenozīmīgas, aizskarošas vai kaitinošas), netiks reģistrētas. Tomēr, tā kā pilsoņu iniciatīvas rīkotājai jābūt pilsoņu komitejai, ierosināto nenopietno iniciatīvu skaitam vajadzētu būt ierobežotam.

7. Kā Komisija novērsīs to, ka ekstrēmisti izmanto šo instrumentu kā platformu savu uzskatu popularizēšanai?

Regulā paredzēts, ka Komisijai ir jānoraida ierosināto pilsoņu iniciatīvu reģistrēšana, ja šīs iniciatīvas ir nepārprotami pretējas Savienības vērtībām, lai nepieļautu, ka Komisijas tīmekļa vietnē publicitāte tiek piešķirta ekstrēmistu uzskatiem.

8. Vai kritēriji aizskarošu vai nenozīmīgu iniciatīvu noraidīšanai nedos Komisijai iespēju veikt cenzūru?

Nē. Iniciatīvām jābūt nepārprotami aizskarošām vai nenozīmīgām. Tas nozīmē, ka nedrīkst būt šaubu par to aizskarošo būtību vai nenozīmību. Jebkurā gadījumā iniciatoriem būs iespēja iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt sūdzību Eiropas ombudam, ja viņi nepiekrīt lēmumam (skatīt 25. jautājumu).

9. Kādas ir prasības, lai reģistrētu ierosinātu iniciatīvu?

Iniciatīvas rīkotājiem savu priekšlikumu ir jālūdz reģistrēt Komisijā. Rīkotājiem vienā no Savienības oficiālajām valodām tiešsaistes reģistrā, ko darīs pieejamu Komisija, ir jāsniedz šāda informācija:

  • ierosinātās pilsoņu iniciatīvas nosaukums;

  • iniciatīvas tēma;

  • mērķu apraksts priekšlikumam, attiecībā uz kuru Komisija tiek aicināta rīkoties;

  • Līguma noteikumi, kurus rīkotāji uzskata par būtiskiem ierosinātajai rīcībai;

  • pilsoņu komitejas septiņu locekļu pilns vārds, uzvārds, pasta adrese, valstspiederība un dzimšanas datums, īpaši norādot komitejas pārstāvi un tā aizstājēju, kā arī viņu e-pasta adreses;

  • visi finansējuma un atbalsta avoti.

Rīkotājiem ir iespēja arī sniegt sīkāku informāciju pielikumā, tostarp tiesību akta teksta projektu.

Pamatojoties uz šo informāciju Komisija reģistrēs ierosināto iniciatīvu, ja būs izpildīti regulā paredzētie nosacījumi, jo īpaši tas, ka ierosinātā iniciatīva acīmredzami ietilpst Komisijas kompetencē iesniegt priekšlikumu par Savienības tiesību aktu, lai īstenotu Līgumus.

10. Kura valoda rīkotājiem ir jāizmanto, lai lūgtu reģistrēt ierosināto iniciatīvu?

Rīkotāji var lūgt reģistrēt iniciatīvu jebkurā no Savienības oficiālajām valodām.

11. Vai Komisija tulkos ierosinātās iniciatīvas?

Nē. Ierosinātās iniciatīvas tulkošana vēlamajās valodās būs rīkotāju pienākums. Pēc tam, kad tiks apstiprināta reģistrācija vienā oficiālajā valodā, rīkotājiem būs iespēja lūgt reģistrā iekļaut citas oficiālās valodas. Pirms augšupielādēt tās reģistrā, Komisija pārbaudīs, ka nav nepārprotamu, būtisku neatbilstību ar oriģinālās versijas nosaukumu, tēmu un mērķiem.

12. Kā iespējamie rīkotāji var būt pārliecināti, ka viņu ideja ietilpst Komisijas kompetencē?

Komisija ir sniegusi informāciju par savām kompetences jomām pilsoņu iniciatīvas tīmekļa vietnē. Šai informācijai būtu jāļauj potenciālajiem rīkotājiem noskaidrot, vai pastāv Līguma noteikums, kas ļauj Komisijai rīkoties attiecīgajā jomā.

13. Kāpēc tiek teikts, ka iniciatīvas parakstītājiem ir jāpārstāv ceturtā daļa dalībvalstu? Kāpēc nevar pārstāvēt tikai vienu valsti?

Lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva pārstāv patiesas Savienības intereses, un atspoguļotu Līgumā teikto, ka pilsoņiem jāpārstāv "ievērojams dalībvalstu skaits", bija jānosaka minimālais dalībvalstu skaits, kas pilsoņiem jāpārstāv.

Parlaments un Padome vienojās, ka jābūt pārstāvētai vienai ceturtdaļai dalībvalstu, kas pašreiz nozīmē septiņas dalībvalstis, pat ņemot vērā Horvātijas pievienošanos.

14. Kāpēc paziņojumu par atbalstu minimālajam skaitam katrā dalībvalstī kā slieksnis tiek izmantots Eiropas Parlamenta deputātu skaita koeficients?

Savā zaļajā grāmatā Komisija ierosināja noteikt slieksni 0,2 % apmērā no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Tomēr daudzi respondenti uzskatīja, ka 0,2 % no iedzīvotāju skaita ir pārmērīgi augsts slieksnis, lai sasniegtu mērķi – nodrošināt Eiropas interešu pārstāvību. Citi uzskatīja, ka šāds procents nebūtu taisnīgs. Ir daudz vieglāk, piemēram, savākt paziņojumus par atbalstu no 1 000 pilsoņiem (kas pārstāv 0,2 % iedzīvotāju) Luksemburgā nekā no 160 000 pilsoņu Vācijā, ļaujot vieglāk ieskaitīt mazās dalībvalstis nekā lielās dalībvalstis.

Tāpēc ir izvēlēta pieeja, kas novērš šīs bažas. Regulā paredzēts fiksēts slieksnis katrai dalībvalstij, kas ir pakāpeniski proporcionāls katras valsts iedzīvotāju skaitam, norādot minimālo slieksni un maksimālo robežu.

Lai nodrošinātu, ka šie sliekšņi ir balstīti uz objektīviem kritērijiem, tiem par pamatu izmantots no katras dalībvalsts ievēlēto deputātu skaits Eiropas Parlamentā, kas reizināts ar noteiktu koeficientu. Lai, no vienas puses, atspoguļotu daudzu ieinteresēto personu prasības noteikt slieksni, kas ir mazāks par 0,2 % no iedzīvotāju skaita, un, no otras puses, lai ņemtu vērā bažas par to, ka šim slieksnim nevajadzētu būt pārāk zemam mazajās dalībvalstīs, izvēlētais koeficients ir 750.

Tādējādi šī sistēma ļauj izmantot proporcionāli mazāku parakstītāju skaitu lielajām dalībvalstīm un proporcionāli lielāku – mazajām.

Parakstītāju minimālais skaits katrai dalībvalstij ir norādīts regulas I pielikumā.

15. Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti dalībvalstīs, kurās netiek sasniegts minimālais slieksnis?

Šie paziņojumi par atbalstu, protams, tiks pieskaitīti parakstu kopskaitam, bet attiecīgā dalībvalsts netiks ieskaitīta vajadzīgās ¼ dalībvalstu skaitā.

16. Cik veciem ir jābūt pilsoņiem, lai parakstītu iniciatīvu?

Visi Savienības pilsoņi, kas ir balsstiesīgā vecumā, no kura var balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var atbalstīt iniciatīvu. Tas nozīmē minimālo vecumu – 18 gadus – visās dalībvalstīs, izņemot Austriju (16 gadi).

17. Vai pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem vēlētājiem, lai parakstītu iniciatīvu?

Nē. Savienības pilsoņiem tikai jābūt balsstiesīgā vecumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

18. Ja pilsonis ir vienas dalībvalsts valstspiederīgais, kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā no dalībvalstīm tiks ņemts vērā viņa/viņas paziņojums par atbalstu?

Tas ir atkarīgs no atbalstītāja sniegtajiem datiem un tādējādi no dalībvalsts, kura pārbauda personas paziņojumu par atbalstu. Ja atbalstītājs sniedz datus, kas atbilst viņa uzturēšanās dalībvalsts prasībām, personas paziņojumu ieskaitīs uzturēšanās dalībvalstī. Līdzīgi, ja atbalstītājs sniedz datus, kas atbilst viņa pilsonības dalībvalsts prasībām, personas paziņojumu ieskaitīs pilsonības dalībvalstī. Piemēram, Austrijas valstspiederīgais, kas dzīvo Igaunijā, var vai nu aizpildīt veidlapu, kas tiks pārbaudīta Igaunijā un tādējādi tikts ieskaitīta Igaunijā, norādot savus vārdus, uzvārdus, adresi, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību, VAI arī aizpildīt veidlapu, kas tiks pārbaudīta un ieskaitīta Austrijā, papildus iepriekšējiem datiem norādot personas identifikācijas numuru no saraksta, kas tiek akceptēts Austrijā un ir pieejams regulas III pielikuma C daļā (pases vai identifikācijas kartes numurs).

Jebkurā gadījumā pilsoņi iniciatīvu var parakstīt tikai vienreiz.

19. Vai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES, ir iespējams parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī tiks ieskaitīti viņu paziņojumi par atbalstu?

Savienības pilsoņu, kas dzīvo ārpus ES, iespējas parakstīt iniciatīvu būs atkarīgas no dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir. Dažas dalībvalstis nespēj pārbaudīt to savu valstspiederīgo paziņojumus par atbalstu, kuri dzīvo ārpus ES. Komisijas sākotnējā priekšlikumā bija piedāvāta iespēja parakstīties visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES. Tomēr, ņemot vērā dalībvalstu pieprasītās jaunās prasības, dažiem pilsoņiem var nebūt iespējas parakstīties. Tiem, kuriem šī iespēja ir, paziņojums par atbalstu tiks ieskaitīts viņu pilsonības dalībvalstī.

20. Vai EPI var parakstīt tiešsaistē?

Pilsoņiem ir iespēja parakstīt iniciatīvu tiešsaistē. Lai tas varētu notikt, rīkotājiem ir jāizveido vākšanas sistēma tiešsaistē, kas atbilst regulā noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām. Komisija ir izstrādājusi tehniskos standartus un darījusi pieejamu bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru, lai palīdzētu rīkotājiem izveidot savu sistēmu.

21. Kā pilsoņi var pārliecināties, ka iniciatīvas parakstīšana tiešsaistē ir droša?

Pirms uzsākt atbalsta vākšanu tiešsaistē, rīkotājiem būs jālūdz, lai kompetentā valsts iestāde, kurā dati tiks uzglabāti, sertificē viņu tiešsaistes vākšanas sistēmu (tostarp, ja rīkotāji izmanto Komisijas izveidoto atklātā pirmkoda programmatūru). Valsts iestādes pārbaudīs, ka rīkotāju atbalsta vākšanas tiešsaistes sistēmas drošības un tehniskie parametri atbilst regulā noteiktajām minimālajām prasībām. Tas nodrošinās, ka parakstīšana ir droša.

22. Kā pilsoņi, kas atbalsta iniciatīvu, var pārliecināties, ka viņu personas dati netiks izmantoti citiem mērķiem?

Regula nodrošina, ka datu aizsardzību pilnībā nodrošina visi attiecīgie dalībnieki – rīkotāji, dalībvalstis un Komisija. Šī aizsardzība attiecas gan uz pilsoņu iniciatīvas rīkošanu, gan sekošanu līdzi tās norisei. Pilsoņu iniciatīvas nolūkiem veiktajai personas datu apstrādei tiks piemēroti spēkā esošie tiesību akti par personas datu aizsardzību. Pilsoņu iniciatīvas rīkotāji kā datu apstrādātāji būs atbildīgi par nodarīto kaitējumu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un tiem tiks piemērotas atbilstīgas sankcijas par regulas pārkāpumiem.

23. Kā tiks pārbaudīti paziņojumi par atbalstu?

Paziņojumos par atbalstu pilsoņiem būs jāaizpilda informācija, ko prasa viņu izcelsmes dalībvalsts (vai nu uzturēšanās dalībvalsts, vai arī pilsonības dalībvalsts). Tas var ietvert viņu vārdus, uzvārdus, adresi, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību, kā arī vairākās dalībvalstīs – personas identifikācijas numuru. Dažas dalībvalstis daļu no šīs informācijas (piemēram, pilnu adresi, dzimšanas vietu vai datumu) neprasa. Informācija par datu prasībām ir pieejama divos paziņojuma par atbalstu veidlapas paraugos, kas ietverti regulas III pielikumā (A un B daļa). Attiecībā uz dalībvalstīm, kas pieprasa personas identifikācijas numuru, saraksts ar dokumentiem / numuriem, ko katra valsts akceptē, ir pieejams III pielikuma C daļā.

Rīkotājiem ir jāizmanto atsevišķas veidlapas atbilstīgi dalībvalstij, kuru pārstāv parakstītāji. Tas nozīmē, ka visiem parakstītājiem uz jebkuras atsevišķas veidlapas jāpārstāv viena un tā pati dalībvalsts. Tad rīkotājiem būs jānosūta šie paziņojumi attiecīgās dalībvalsts valsts iestādei. Valsts iestādes tad veic attiecīgās pārbaudes, lai apliecinātu savākto derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. To darot, var izmantot nejaušas izlases metodi.

24. Kā Komisija reaģēs uz sekmīgām iniciatīvām?

Noteikumi paredz, ka Komisijai ir trīs mēneši laika, lai izskatītu pilsoņu iniciatīvu, kas ir savākusi vajadzīgo skaitu paziņojumu par atbalstu. Pirms izklāstīt savus secinājumus paziņojumā, Komisija uzņems rīkotājus attiecīgā līmenī tā, lai viņi var sīkāk izskaidrot iniciatīvas izvirzītos jautājumus. Rīkotājiem arī tiks dota iespēja izklāstīt savu iniciatīvu publiskā uzklausīšanā, ko rīko Eiropas Parlamentā.

25. Kas notiek, ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu? Kādas ir iedzīvotāju tiesības apstrīdēt šo lēmumu?

Pilsoņu iniciatīva ir darba kārtību nosakošs instruments un tādējādi neietekmē Komisijas iniciatīvas tiesības. Tomēr tā uzliek par pienākumu visai Komisijai kā kolēģijai nopietni apsvērt pilsoņu iniciatīvās paustos lūgumus. Ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu, tai ir skaidri jāizklāsta iemesli. Šai Komisijas politiskajai analīzei par iniciatīvas būtību nevar piemērot apelācijas procedūru.

No otras puses, apstrīdēt var lēmumu par ierosināto iniciatīvu reģistrāciju, kura pamatā ir juridiski apsvērumi. Reģistrācijas atteikuma gadījumā Komisija informē rīkotājus par iemesliem un sniedz informāciju par visiem iespējamiem tiesiskajiem un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem, kas tiem pieejami.

26. Vai ir iespējams iesniegt iniciatīvu, kas ir pretēja citai, jau uzsāktai iniciatīvai? Vai ir iespējams iesniegt vienu un to pašu iniciatīvu vairākas reizes?

Ar regulu netiek piemēroti nekādi noteikumi attiecībā uz vienu un to pašu vai līdzīgu pilsoņu iniciatīvu secīgu iesniegšanu. Līdzīgi, regula neliedz uzsākt pretējas iniciatīvas.

27. Kāpēc dalībvalstīm bija vajadzīgs gads, lai īstenotu EPI?

Daudzām dalībvalstīm bija jāpielāgo savi tiesību akti, lai spētu veikt paziņojumu par atbalstu pārbaudi un/vai nodrošināt, ka rīkotājiem piemēro atbilstīgas sankcijas par regulas pārkāpumiem.

28. Vai regula nepadara EPI pārāk birokrātisku?

Pilsoņu iniciatīvai netiek piemēroti nevajadzīgi birokrātiski noteikumi. Pieņemtie noteikumi sniedz pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt, ka šis instruments ir ticams, un vajadzību saglabāt tā lietošanas vienkāršību pilsoņiem.

Turklāt Komisija izstrādāja vispusīgas un lietotājam draudzīgas norādes, lai varētu vieglāk izprast procedūras dažādos posmus. Norādes var lejupielādēt no tīmekļa vietnes. Kontaktpunkts – Europe Direct –, ko atbalsta Komisijas dienesti, arī atbildēs uz pilsoņu jautājumiem.

29. Daudzi mēģinājumi iesniegt EPI, iespējams, tiks noraidīti juridiskā pamata trūkuma vai neatbilstības "ES vērtībām" dēļ. Vai liels noraidījumu skaits nekaitēs EPI procesa vai pat Komisijas reputācijai?

Komisija uzskata, ka vairums ierosināto iniciatīvu netiks noraidītas. Kritēriji EPI noraidīšanai ir pietiekami ierobežoti un skaidri, t.i., ja iniciatīva acīmredzami neietilpst Komisijas kompetencē, ir acīmredzami aizskaroša vai nenozīmīga, vai ir nepārprotami pretrunā ES vērtībām. EPI ir inovatīvs līdzdalības demokrātijas instruments, un, kā jebkurā jaunā sistēmā, sākumā var gadīties kļūmes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka atteikumu līmenis būs augsts. Gluži otrādi, Komisija ir pārliecināta, ka jebkuras EPI rīkotāji šo pasākumu uztvers ļoti nopietni un lūgs reģistrēt iniciatīvu, pilnībā zinot iepriekšminētos kritērijus. Tāpēc kaitējums EPI vai Komisijas reputācijai ir maz ticams.

30. Vai viss šis process nenotiek tikai "skata pēc"? Tas tāpat neko neietekmēs!

Miljonam parakstu no vismaz septiņām dalībvalstīm nepārprotami būs ietekme. Ja iniciatīva atbilst ierobežotajiem kritērijiem un savāc vajadzīgo skaitu parakstu, nav jāšaubās par to, ka tā ieguls plauktā. Komisija uzņems rīkotājus attiecīgā līmenī tā, lai viņi var sīkāk izskaidrot iniciatīvas izvirzītos jautājumus. Rīkotājiem arī tiks dota iespēja izklāstīt savu iniciatīvu publiskā uzklausīšanā, ko rīko Eiropas Parlamentā. Visa Komisijas lēmumu pieņemšanas mašinērija tiks mobilizēta, lai sagatavotu paziņojumu, ko pieņem visa kolēģija un kurā izklāstīts tas, kā Komisija ir iecerējusi sekot līdzi iniciatīvas īstenošanai. Pat ja beigu beigās netiek pieņemts jauns tiesību akts, jautājums tiks sīki izskatīts visā Eiropā, Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website