Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/12/ 184

Briselē, 2012. gada 15. martā

Jautājumi un atbildes par darba grupu Grieķijas jautājumā un tās otro ceturkšņa ziņojumu

Skatīt arī IP/12/242

1. Kāds ir darba grupas Grieķijas jautājumā uzdevums?

Komisijas darba grupa Grieķijas jautājumā tika izveidota, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm turpmākajos gados īstenot reformas un nodrošināt izaugsmi saskaņā ar programmām, par kādām ir panākta vienošanās starp Grieķiju, ES un SVF.

Šo darba grupu pēc Grieķijas valdības pieprasījuma pagājušā gada jūlijā izveidoja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, un kopš savas darbības sākšanas 2011. gada septembrī tā veic šādus divus galvenos uzdevumus:

  • 1) apzināt un koordinēt dalībvalstu sniegto tehnisko palīdzību, kas Grieķijai vajadzīga, lai īstenotu ES, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atbalstīto pielāgošanas programmu. Pēc situācijas izvērtēšanas tagad Grieķijas vajadzības ir jāsaskaņo ar daudzu dalībvalstu un organizāciju, piemēram, SVF, piedāvātajām īpašajām zināšanām dažādos jautājumos, piemēram, nodokļu iekasēšana, zemesgrāmata, veselības aprūpes sistēmas modernizācija, administratīvā reforma un spēju veidošana, privatizācijas process, labāka uzņēmējdarbības vide;

  • 2) paātrināt ES līdzekļu apguvi, lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību veicinošos projektus. Galvenā prioritāte ir bijusi pieejamo ES līdzekļu pārdale aptuveni 181 svarīgākajam izaugsmi veicinošajam projektam. Nākamais solis būs pieejamo līdzekļu novirzīšana šiem projektiem.

2. Kuras jomas darba grupa aptver?

Darba grupa Grieķijas jautājumā saskaņā ar ekonomikas pielāgošanas programmu un saprašanās memorandu, ko pieņēma Grieķija, ES, ECB un SVF, un pēc apspriedēm ar Grieķijas iestādēm un dalībvalstīm strādā turpmāk uzskaitītajās deviņās jomās. Tādēļ vissteidzamāk un būtiskāk reformas ir nepieciešams veikt šajās jomās, lai sekmētu Grieķijas turpmāko attīstību.

  • Kohēzijas politikas programmas, vide un transports

  • Budžets un nodokļu sistēma

  • Finanšu nozare / piekļuve finansējumam

  • Uzņēmējdarbības vide (publiskais iepirkums un konkurence)

  • Administratīvā reforma / e-pārvalde

  • Darba tirgus

  • Sabiedrības veselība

  • Tieslietas un iekšlietas

  • Privatizācija un valsts būvdarbu pabeigšana

3. Līdz šim gūtie rezultāti ir pavisam niecīgi. Vai šī ir vēl viena birokrātiska struktūra?

Pēdējos sešos mēnešos

  • darba grupas galvenā prioritāte ir bijusi apzināt daudzus īstenošanas posmā esošos projektus, kuri saņem ES finansiālu atbalstu, bet kurus Grieķijas iestādes ir apturējušas finansējuma trūkuma dēļ. Ir izveidots arī saraksts ar svarīgākajiem izaugsmi veicinošajiem projektiem, un šobrīd būtiska ES līdzekļu daļa tiek pārdalīta šiem projektiem,

  • darba grupas otrā prioritāte ir bijusi izveidot labu sadarbību un labas darba attiecības ar Grieķijas iestādēm. Rezultātā Grieķijas iestādes ir iesniegušas skaidri definētus pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības. Tikmēr darba grupa šīs vajadzības ir sekmīgi saskaņojusi ar dalībvalstu sniegto tehnisko palīdzību galvenajās jomās.

4. Ko darba grupa konkrēti līdz šim ir paveikusi?

Pirmkārt, ES līdzekļi, kas šobrīd ir vienīgais pieejamais izaugsmes avots Grieķijā,  ir labāk virzīti un izlietoti.

  • Darba grupa un Grieķijas iestādes šobrīd pārdala būtisku daļu no 20,4 miljardiem euro, ko tā var saņemt no ES kohēzijas politikas fondiem. Īpašas pūles tiek pieliktas, lai virzītu uz priekšu 181 izaugsmi veicinošo projektu, kuri pienācīgā veidā ir tikuši apzināti. Galvenie piemēri: 5 automaģistrāles koncesijas (1400 km un 30 000 potenciālās darbavietas) un atbalsts MVU.

  • Grieķija ir uzlabojusi ES līdzekļu apguvi, sasniedzot 35 % (virs ES vidējā līmeņa, kas attiecas uz šo punktu plānošanas periodā) un vairāk nekā 98 % no maksājumu pieprasījumiem, kas ir paredzēti saprašanās memoranda mērķī 2011. gadam.

Otrkārt, pēdējos sešos mēnešos gandrīz 20 dalībvalstis, Komisija un SVF ir snieguši līdz šim nepieredzēta apjoma tehnisko palīdzību. Sagaidāms, ka šajā gadā vēl tiks sniegta palīdzība. Šīs konkrētās zināšanas palīdz modernizēt Grieķijas ekonomiku un valsts pārvaldi. Ir daudz piemēru par pozitīvu attīstību, uz ko varēs balstīt tehniskās palīdzības turpmāku sniegšanu:

  • nesamaksātajos nodokļos jau ir iekasēti 946 miljoni euro salīdzinājumā ar sākotnējo mērķi, proti, 400 miljoniem euro,

  • tiesā izskatīšanā joprojām esošo nodokļu lietu skaits četros mēnešos ir samazināts par 15 % (līdz 2012. gada beigām jāsamazina par 80 %),

  • Francija un Vācija atbalsta centrālās un vietējās pārvaldes vērienīgu administratīvo reformu: ministriju darba koordinācijas izveide līdz 2012. gada maijam, civildienesta ierēdņu kvalifikāciju izvērtēšana kopš janvāra, IKT un cilvēkresursu horizontālo struktūru izvērtēšana ministrijās kopš februāra,

  • piekļuves reglamentētajām profesijām un strādāšanas šajās profesijās liberalizācija februārī ar darba grupas atbalstu.

5. Vai jūs veidojat ēnu valdību Grieķijā?

Tās ir muļķības. Darba grupai Grieķijas jautājumā nav nekādu izpildvaru, un tā nevar likt Grieķijas valdībai pieņemt juridiski saistošus vai finanšu lēmumus. Tās uzdevums ir palīdzēt Grieķijai ieviest reformas, par kurām Grieķija ir vienojusies ar Komisiju, ECB un SVF un kuras Grieķijas parlamentā ir apstiprinātas. Mēs strādājam Grieķijas labā un kopā ar Grieķijas iedzīvotājiem!

6. Kā darba grupa sadarbojas ar ES/SVF/ECB trijotni?

Komisijas darba grupa papildina trijotnes darbu. Trijotne ir sadarbojusies ar Grieķijas iestādēm, lai apzinātu būtiskākās strukturālās reformas, kādas Grieķijā ir jāievieš, un lai pēc tam katru ceturksni uzraudzītu reformu īstenošanu.

Komisijas darba grupas uzdevums ir palīdzēt Grieķijai šīs reformas īstenot, piesaistot tehnisko palīdzību no dalībvalstīm un racionalizējot ES līdzekļu izlietošanu. Darba grupas ziņojumā aplūkoti konkrētie panākumi, kādi gūti šajās divās jomās.

Komisijas darbinieki trijotnē un darba grupā atskaitās Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Olli Rēnam, tādējādi nodrošinot saskaņotību.

7. Cik daudz darbinieku ir darba grupā?

Darba grupas galvenais birojs ir Briselē, un tai ir pastāvīgā pārstāvniecība Atēnās. Tajā ir aptuveni 45 darbinieku (no kuriem 15 strādā Atēnās). Lielākā daļa darbinieku ir Komisijas ierēdņi. Darba grupu vada Horsts Reihenbahs, kas ir Komisijas priekšsēdētāja īpašais padomdevējs. Tehniskās palīdzības koordinēšanu veic augsta līmeņa koordinēšanas sanāksmēs, kuras regulāri tiek rīkotas Briselē (pēdējā sanāksme notika 6. martā).

Darba grupā ir iesaistīti arī vairāki norīkotie valstu eksperti no Francijas (2), Apvienotās Karalistes (2), Vācijas (2), Nīderlandes (2), Beļģijas un Čehijas. Notiek gatavošanās papildu darbinieku pieņemšanai darbā (Austrija, Zviedrija). Citas dalībvalstis ir izteikušas interesi par ekspertu norīkošanu. Šobrīd eksperti tiek norīkoti darbā uz vienu gadu.

8. Pagājušajā mēnesī Eurogrupa lūdza Komisiju palielināt darba grupas darbinieku skaitu. Kādi ir Komisijas plāni?

Tā kā otrajā ekonomikas pielāgošanas programmā Grieķijai uzsvars vēl vairāk nekā pirmajā programmā likts uz izaugsmes, nodarbinātības un konkurences veicināšanu, darba grupas darbs būs vēl svarīgāks.

Komisija ciešā sadarbībā ar Grieķijas iestādēm drīz lems, kā tā var palielināt savu atbalstu uz vietas.

9. Kāds ir tehniskās palīdzības mērķis?

Tehniskā palīdzība ir paredzēta, lai sniegtu zināšanas galvenajās jomās, ja šādas zināšanas Grieķijā nav pieejamas vai ja Grieķijai attiecīgajā jomā nav praktiskas pieredzes. Daudzas dalībvalstis ir brīvprātīgi apņēmušās norīkot valsts ekspertus uz īsāku vai dažkārt ilgāku laika posmu, lai atbalstītu tehniskos projektus. SVF arī sniedz īpašās zināšanas. Darba grupas uzdevums ir koordinēt zināšanas un nodrošināt, ka tās atbilst konkrētajām vajadzībām. Vairākos gadījumos darba grupa pati nodrošina tehnisko palīdzību, dažreiz kopā ar citiem Komisijas dienestiem.

10. Kas maksā par tehnisko palīdzību?

Šiem ekspertiem, kuri Grieķijā parasti uzturas tikai dažas dienas, maksā to attiecīgā dalībvalsts. Komisija sedz tikai komandējuma izdevumus.

11. Kā konkrēti funkcionē tehniskā palīdzība?

Vajadzības pēc tehniskā palīdzības galvenokārt tiek grupētas atbilstoši konkrētām politikas jomām (budžets un nodokļu sistēma; finanšu nozare; kohēzijas fondi un lauksaimniecība; uzņēmējdarbības vide, publiskais iepirkums un konkurence; darba tirgus, sabiedrības veselība, tieslietas un iekšlietas; administratīvā reforma, e-pārvalde, statistika; pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri).

Ja pieprasījums tiek apstiprināts, darba grupa palīdz izstrādāt darba programmu ar skaidri noteiktiem iecerētajiem rezultātiem un starpposma mērķiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar Grieķijas iestādēm. Darba grupa arī palīdz Grieķijas iestādēm mobilizēt resursus, kādi ir vajadzīgi ar tehnisko palīdzību saistītās darba programmas īstenošanai (attiecīgās zināšanas no citām dalībvalstīm un Eiropas vai starptautiskajām organizācijām).

Tehnisko palīdzību var sniegt šādos veidos:

  • ekspertu īslaicīgas misijas vai darbsemināri, kuros valsts pārvaldes iestāžu darbinieki Grieķijas kolēģiem izklāsta risinājumus, kādus tie piemēro. Tas ļautu Grieķijas iestādēm rast savām vajadzībām vispiemērotāko risinājumu,

  • ilgstošāks atbalsts īpašo zināšanu veidā no konkrētas dalībvalsts vai organizācijām. Tas varētu ietvert ekspertu norīkošanu vai sadarbību ar Grieķijas iestādēm ilgāku laika posmu, lai sniegtu tehniskos risinājums tādās jomās kā IKT,

  • dažos gadījumos dalībvalsts, kura kādā politikas jomā ir guvusi labus rezultātus, var uzņemties "jomas vadītāja" pienākumus. Jomas vadītāju projektā var iesaistīt agrīnā posmā, tostarp ceļvežu izstrādē. Šajos gadījumos darba grupa Grieķijas jautājumā veicina pastāvīgu sadarbību starp Grieķijas iestādēm, jomas vadītāju un citiem tehniskās palīdzības sniedzējiem.

Tehniskās palīdzības piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana notiek augsta līmeņa koordinēšanas sanāksmēs, ko reizi ceturksnī rīko darba grupa Grieķijas jautājumā, piedaloties Grieķijas iestādēm, (potenciālajiem) tehniskās palīdzības sniedzējiem un Eiropas Komisijas dienestiem. Pirms šīm sanāksmēm dalībvalstis vai starptautiskās organizācijas tiek aicinātas paust interesi par tehniskās palīdzības sniegšanu saistībā ar konkrētiem projektiem.

12. Vai jūs varētu sniegt konkrētus piemērus par tehnisko palīdzību, ko sniedz dalībvalstis?

Darba grupa Grieķijas jautājumā, vienojoties ar Grieķijas iestādēm, ir sākusi projektus. Līdz šim ir panākta vienošanās par konkrētiem darba uzdevumiem šādās jomās:

  • nodokļu administrācija ar kopīgu SVF, ES (Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts un darba grupas Grieķijas jautājumā) rīcības plānu, ko jau atbalsta vairākas dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija),

  • valsts finanšu pārvaldība, jo īpaši izdevumu kontrole,

  • administratīvā reforma (ar Franciju kā jomas vadītāju centrālā līmenī un Vāciju kā jomas vadītāju reģionālā līmenī),

  • Vācija ir arī piekritusi būt par jomas vadītāju veselības aprūpes nozarē, kurā vēl joprojām jāpieņem lēmumi par konkrēti veicamajiem darbiem,

  • notiek apspriedes par dažādajiem darba uzdevumiem saistībā ar uzņēmējdarbības vidi, kur darba grupa Grieķijas jautājumā daudzos gadījumos pati uzņemsies jomas vadītāja lomu.

Koordinēšana notiek augsta līmeņa koordinēšanas sanāksmēs, ko reizi ceturksnī rīko darba grupa Grieķijas jautājumā, piedaloties Grieķijas iestādēm, (potenciālajiem) tehniskās palīdzības sniedzējiem un Komisijas dienestiem. Pirms šīm sanāksmēm dalībvalstis vai starptautiskās organizācijas tiek aicinātas paust interesi par tehniskās palīdzības sniegšanu saistībā ar konkrētiem projektiem.

Darba grupas ceturkšņa ziņojumos sniegts pārskats par mobilizētajiem resursiem un novērtēts uz vietas gūtais progress.

13. Cik daudz līdzekļu Grieķija var saņemt no ES un vai Grieķija šo naudu izlieto efektīvi?

ES no struktūrfondiem Grieķijai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķīrusi 20 miljardus euro, no kuriem gandrīz 8 miljardi euro jau ir izmaksāti. Attiecībā uz atlikušo plānošanas periodu aptuveni 12 miljardi euro ir vēl neizlietoti, lai arī daudzos gadījumos tie jau ir piešķirti projektiem.

Šo naudu – vai daļu no tās – varētu izmantot Grieķijas izaugsmes potenciāla sekmēšanai ar šim nolūkam paredzētu projektu starpniecību, kuri īpaši paredzēti MVU atbalstam, cīņai pret bezdarbu un svarīgākās infrastruktūras attīstībai. Kopā ar Grieķijas iestādēm tika izveidots saraksts ar 181 prioritāru projektu, un tas tika publicēts 2011. gada novembrī. Šiem projektiem ir piešķirti 56 % no plānošanas periodā pieejamajiem līdzekļiem, un šos projektus Grieķijas iestādes un Komisija intensīvi uzraudzīs un atbalstīs.

Visbeidzot, ir būtiski atzīmēt labos rezultātus, kādus Grieķija sasniegusi attiecībā uz šo līdzekļu apguves spēju. Grieķija 2011. gada beigās bija apguvusi 35 % no ES līdzekļiem 20,4 miljardu euro apmērā, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji ES, proti, 33,5 %. Šos labos rezultātus var novērot attiecībā uz reģionālajiem fondiem (39,6 % Grieķijai, savukārt 34,6 % ES) un Kohēzijas fondu (29,2 % Grieķijai un 28,5 % ES). Attiecībā uz Sociālo fondu Grieķija bija apguvusi 24,4 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES, proti, 27 %.

14. Kāds ir otrā ziņojuma saturs?

Otrajā ziņojumā aprakstīts, kā darba grupa Grieķijas jautājumā organizē un koordinē tehniskās palīdzības sniegšanu, kā arī apzinātas iespējamās citas jomas, kurās nākotnē varētu būt vajadzīga tehniskā palīdzība.

Ziņojumā izdarīti secinājumi, balstoties uz darba grupas Grieķijas jautājumā darbības pirmajiem sešiem mēnešiem. Vienā no galvenajām ziņojuma nodaļām aplūkots kohēzijas fondu līdzekļu izlietošana izaugsmes nodrošināšanas un darbavietu radīšanas atbalstam. Nodaļā par kohēzijas politikas projektu ātrāku īstenošanu ir ietverti vairāki piemēri par pozitīvu attīstību, kā arī minētas joprojām risināmās problēmas. Tajā aprakstīta pozitīva attīstība saistībā ar 181 prioritāro projektu un sniegta jaunākā informācija par situāciju saistībā ar politiski un ekonomiski svarīgām automaģistrāles koncesijām. Ziņojumā iekļauta arī informācija par turpmāko riska dalīšanas instrumentu.

Nodaļā par finanšu nozari / piekļuvi finansējumam sniegts pārskats par ievērojamiem līdzekļiem, kas ir pieejami MVU finansējumam. Tiek sniegta informācija par darbu, kāds tiek veikts saistībā ar Grieķijas banku likviditātes problēmu risināšanu, un aprakstīti paredzētie jaunie instrumenti, kas varētu sekmēt MVU piekļuvi finansējumam.

Ziņojuma otrajā galvenajā daļā ir aprakstīta tehniskā palīdzība strukturālajām reformām, kādas saskaņā ar ekonomikas pielāgošanas programmu ir vajadzīgas, lai nākotnē nodrošinātu izaugsmes un konkurētspējas atjaunošanu.

Nodaļā par budžetu un nodokļu sistēmu aprakstīts progress, kāds gūts, piemēram, attiecībā uz nesamaksāto nodokļu iekasēšanu. Tajā arī apzinātas jomas, kurās ir nepieciešams lielāks progress, piemēram, nodokļu iekasēšana no bagātiem nodokļu maksātājiem. Tajā aprakstīti pasākumi visaptveroša nodokļu administrācijas rīcības plāna īstenošanai, kas saņem ievērojamu atbalstu no dalībvalstīm, SVF un Komisijas dienestiem. Aprakstīti pasākumi, kādi veicami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kur ir ļoti vajadzīga labāka koordinēšana starp dažādajiem Grieķijas dalībniekiem. Turpmāks progress ir nepieciešams arī attiecībā uz valsts finanšu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz izdevumu kontroli.

Nodaļā par valsts administrācijas un e-pārvaldes reformu konstatēts liels progress. Grieķijas valdība ir izveidojusi koordinācijas grupu, kura ir premjerministra padotībā. Būtisku tehnisko palīdzību sniedz Francijas iestādes, kas vada darbu jautājumā par administratīvās reformas centrālo pārvaldību. Ar Vācijas atbalstu vienlaicīgi notiek decentralizētās, reģionālās un vietējās vadības reforma.

Attiecībā uz strukturālajām reformām, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, virzās uz priekšu sagatavošanās darbs saistībā ar tehnisko palīdzību tādās jomās kā eksporta veicināšana, noteikumu par valsts iepirkumu un tā pārvaldību rūpīga izskatīšana, reglamentētās profesijas un noteikumu vienkāršošana. Grieķijas iestādēm joprojām ir jāsniedz galīgais apstiprinājums vairākiem tehniskās palīdzības projektiem.

Sabiedrības veselība ir vēl viena joma, kurā konstatēts, ka pastāv liela vajadzība pēc tehniskās palīdzības un ir daudz potenciālo tehniskās palīdzības sniedzēju. Tehniskā palīdzība tiks vērsta galvenokārt uz zāļu cenām, veselības aprūpes pakalpojumu un preču izmantošanas labāku pārvaldību un veselības aprūpes vidi. Šajā pēdējā jautājumā tehniskā palīdzība tiks sniegta vienotas slimokases izveidei.

Tāpat arī progress ir gūts attiecībā uz tiesu sistēmas reformu. Sākotnējais pārbaudes darbs, kurā bija iesaistītas Grieķijas pārvaldes iestādes un potenciālie tehniskās palīdzības sniedzēji, ļāva apzināt un daļēji sākt tehniskās palīdzības sniegšanu tādās jomās kā tiesvedības procesa paātrināšana, tiesās izskatīšanā esošās nodokļu lietas un strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā.

Konkrēti pasākumi jau tiek veikti attiecībā uz migrāciju, patvērumu un robežām, taču daļa tehniskās palīdzības, kas ir vajadzīga, piemēram, lai īstenotu Grieķijas 2010. gada rīcības plānu migrācijas un patvēruma jomā, joprojām ir jāsaskaņo ar iespējamiem tehniskās palīdzības piedāvājumiem.

Ziņojumā visās šajās nodaļās ir aprakstīti tehniskās palīdzības sniedzēju veiktie ieguldījumi, tostarp bieži vien ļoti būtiskie Komisijas dienestu ieguldījumi. Ziņojuma pielikumā aprakstīta arī pašreizējā situācija saistībā ar tehniskās palīdzības projektiem, kā arī norādīts, kuras dalībvalstis un organizācijas tajos piedalās.

Plašāka informācija

Otrais ceturkšņa ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/taskforce-greece/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website