Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

MEMO/12/12

Strasbūrā, 2012. gada 17. janvārī

Pārkāpumi: bieži uzdoti jautājumi

Kādi ir dažādie posmi pārkāpuma procedūrā?

Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 258. pantā piešķirtas pilnvaras Komisijai kā "Līgumu sargam" griezties Tiesā pret dalībvalsti, kas nav izpildījusi ES tiesību aktos paredzētos pienākumus.

Pārkāpuma procedūra sākas ar informācijas pieprasījumu ("formālu paziņojumu") attiecīgajai dalībvalstij, uz kuru tai ir jāatbild noteiktā termiņā, parasti divu mēnešu laikā.

Ja Komisija nav apmierināta ar informāciju un secina, ka attiecīgā dalībvalsts nepilda savus pienākumus, kas paredzēti ES tiesību aktos, Komisija var nosūtīt formālu pieprasījumu ievērot ES tiesību aktus ("argumentētu atzinumu"), ar ko aicina dalībvalsti noteiktā laikposmā (parasti divu mēnešu laikā) informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu ES tiesību aktu ievērošanu.

Ja dalībvalsts nenodrošina ES tiesību aktu ievērošanu, Komisija var pieņemt lēmumu griezties pret dalībvalsti Tiesā. Tomēr apmēram 95 % gadījumu no pārkāpuma procedūrām dalībvalstis nodrošina ES līgumos paredzēto pienākumu izpildi pirms Tiesas iesaistīšanas. Ja Tiesa lemj par sliktu dalībvalstij, tai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu spriedumu.

Īpašā gadījumā, kad dalībvalstis direktīvas nav īstenojušas termiņos, par kuriem vienojušies Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments, Komisija var prasīt, lai Tiesa attiecīgajai dalībvalstij piemēro sodanaudu jau tad, kad tā šādu lietu skata pirmo reizi. Šī iespēja, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, ir noteikta LESD 260. panta 3. punktā.

Kas notiek, ja dalībvalsts nepilda Tiesas spriedumu?

Ja, neraugoties uz pirmo spriedumu, dalībvalsts joprojām nepilda savus pienākumus, tad saskaņā ar Līguma 260. pantu Komisija var sākt jaunu pārkāpuma lietu, nosūtot tikai vienu rakstisku brīdinājumu, pirms tā griežas Tiesā.

Ja Komisija pret valsti griežas Tiesā atkārtoti, tā var ieteikt Tiesai piemērot attiecīgajai dalībvalstij sodanaudu, kuras apmērs atkarīgs no pārkāpuma ilguma un smaguma un dalībvalsts lieluma. Sodanaudu veido divas daļas:

  • sodanauda, kura atkarīga no laikposma, kas pagājis pēc pirmā sprieduma,

  • un kavējuma nauda, ko aprēķina par katru dienu pēc otrā sprieduma dienas līdz dienai, kad pārkāpums tiek izbeigts.

Kurš pieņem galīgo lēmumu par sodanaudu?

Sodanaudu ierosina Komisija, un Tiesa savā spriedumā var mainīt tās apmēru.

Kāda ir Komisijas loma?

Komisija darbojas kā “līgumu sargs”. Tās uzdevums un pienākums ir nodrošināt vispārējo interešu aizsardzību. Procedūru (nosakot tās posmus un termiņus) reglamentē Līgums. Tā paredz arī iespēju pret dalībvalstīm griezties Eiropas Savienības Tiesā.

Lēmumu sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti pieņem kolēģija. Šā lēmuma pamatā ir rūpīga un objektīva juridiska analīze, ko Komisijas dienesti veikuši, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem dokumentiem un informāciju par jebkurām sūdzībām.

Komisijas lēmumus par pārkāpumiem apkopo reizi mēnesī vispārējā procesā, kas attiecas uz dažādām politikas jomām. Šos lēmumus publicē.

Pašreizējie vispārējie statistikas rādītāji par pārkāpumiem atrodami

http://ec.europa.eu/community_law/infringements/infringements_lv.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site