Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE ES IT PT EL LT SK

MEMO/12/100

Briselē, 2012. gada 14. februārī

Lai gūtu drīzus rezultātus, Eiropas Komisijas pārstāvji iesaistās rīcības grupās dalībvalstīs ar augstu jauniešu bezdarba līmeni

Kādēļ mums vajadzīgas rīcības grupas?

Dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbs sasniedz ļoti augstu līmeni (sk. tabulu zemāk), kam var būt ilglaicīgas sekas: jaunie eiropieši zaudēs saikni ar darba pasauli. Tāpēc Eiropas valstu vadītāji, tiekoties Briselē 2012. gada 30. janvārī (neformālā Eiropadomes sanāksme), vienojās par tādu enerģisku iniciatīvu jauniešu bezdarba apkarošanai, kas ātri sniegtu divus konkrētus rezultātus.

Pirmkārt, mums jādara viss iespējamais, lai jaunieši iesaistītos darbā, izglītībā vai apmācībā. Otrkārt, jāpalīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas Eiropā rada 80 % darba vietu, piekļūt finansējumam ar pieņemām izmaksām. Parasto finansējuma avotu ierobežojumi un kredītu izmaksas neļauj MVU veikt pasūtījumus vai slēgt jaunus līgumus, tas savukārt bremzē ekonomiku un nodarbinātību.

Eiropas Komisijas eksperti ir gatavi doties uz valstīm un nodarboties ar katras valsts konkrēto situāciju un vajadzībām. Pieejamais ES finansējums un speciālās zināšanas tiks izmantoti par katalizatoru, kas veicinās dalībvalstu centienus risināt jauniešu bezdarba un MVU finansēšanas problēmas.

Jauniešu bezdarbs (2011. gada beigas)

Dalībvalsts

Slovākija

Grieķija

Spānija

Portugāle

Īrija

Itālija

Lietuva

Latvija

Bezdarba līmenis

30,7 %

46,6 %

49,6 %

35,1 %

29,3 %

30,1 %

31,1 %

29,9 %

Kas īsti ir rīcības grupas?

Rīcības grupās ietilpst valsts iestāžu pārstāvji un Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ierēdņi. Tās koordinē dalībvalstu premjerministru biroju pārstāvji un Komisijas priekšsēdētājam H. M. Barrozu padotā ģenerālsekretariāta pārstāvji. Grupām no 2012. gada 13. februāra līdz 24. februārim būs tikšanās astoņās dalībvalstīs (Itālijā, Īrijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Spānijā un Portugālē — dalībvalstīs, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir visaugstākais).

Kas šīm grupām jādara?

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu ir sācis šo iniciatīvu, lai orientētu ES finansējumu un speciālās zināšanas uz ātrāk sasniedzamiem, iedarbīgākiem rezultātiem. Katra grupa kopīgi ar dalībvalstu iestādēm un sociālajiem partneriem izstrādās mērķtiecīgus pasākumus, kas palīdzētu apkarot jauniešu bezdarbu un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gūt piekļuvi aizdevumiem un dotāciju finansējumam.

Eksperti no jauna izvērtēs struktūrfondu izmantojumu un pārspriedīs, kā palīdzēt dalībvalstu iestādēm tos pārdalīt tādiem projektiem, kas neilgā laikā panāktu vislielākās pārmaiņas. Eksperti būs gatavi konsultēt arī par vidēji ilga un ilgāka laika risinājumiem, kas palielina nodarbinātību, piemēram, par nodokļu politikas vai sociālo iemaksu korekcijām, kuras veicinātu nodarbinātību.

Cik Eiropas naudas tātad ir pieejams?

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu Eiropadomes neformālajā sanāksmē norādīja, ka konkrētiem projektiem visās 27 dalībvalstīs joprojām nav piešķirti kopā EUR 82 miljardi. Tas attiecas uz ES struktūrfondiem (Kohēzijas fondu, Reģionālās attīstības fondu un Sociālo fondu) 2007.–2013. gada finanšu periodā.  Skaitļi par katru dalībvalsti atšķiras atkarībā no tā, cik ātri katra dalībvalsts jau ir tērējusi vai plānojusi tērēt kopējo summu. Pievienotajā tabulā ir sniegta aptuvena aplēse par nepiešķirtajām summām 2012. gada janvārī astoņās dalībvalstīs ar augstāko jauniešu bezdarba līmeni.

Dalībvalsts

Slovākija

Grieķija

Spānija

Portugāle

Īrija

Itālija

Lietuva

Latvija

Nepiešķirtie līdzekļi % no kopējā ES finansējuma 2007.–2013. g.

20 %

21 %

31 %

14 %

Notiek pārbaudes; iespējama pārdalīšana

29 %

15 %

10 %

Kādi ir izplatītākie augsta bezdarba līmeņa cēloņi šajās astoņās dalībvalstīs un kāds Eiropas atbalsts var būt vislietderīgākais?

Vispārināt nav iespējams. Grieķijā un Īrijā vai Portugālē (kur darbojas ES/SVF programmas) šie cēloņi ir saistīti ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām, ko bieži vien ir saasina līdzšinējās strukturālās problēmas. Citās dalībvalstīs, piemēram, Slovākijā, Lietuvā un Latvijā, viens no galvenajiem cēloņiem ir nesaderība starp darba tirgū attiecīgi pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm. Itālijā sagadījušies vairāki faktori, piemēram, darba tirgus segmentācija un bezdarbnieku atbalsta sistēmas nelīdzsvarotība, kas radījusi nevienlīdzību paaudžu starpā. Spānijā problēmas rada ļoti augstais to jauniešu īpatsvars, kuri pāragri pamet skolu, un tāpēc darbaspēks nepietiekami atbilst pieprasījumam pēc noteiktām prasmēm.

Tādēļ īstermiņa risinājumos jāņem vērā šīs atšķirīgās situācijas. Dažviet stāvokli būtiski mainīs operatīvs atbalsts tādai apmācībai, kas nodrošinātu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam. Citur, piemēram, Īrijā vai Ziemeļitālijā, lielāka uzmanība jāpievērš finansējuma piešķiršanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīga piekļuve finansējumam darbības uzturēšanai vai paplašināšanai. Itālija, Portugāle un Spānija nesen nolēmušas īstenot tālejošas reformas, un rīcības grupas galveno uzmanību veltīs saskaņoto pasākumu papildināšanai un paātrināšanai. Lielākajā daļā gadījumu izšķirīga nozīme ir izglītības un apmācības politikai. Īstermiņā un vidēji ilgā periodā jauniešus iespējams arī atbalstīt, piedāvājot vairāk arodprakses un stažēšanās iespēju, piemēram, ar tādu ES programmu kā Erasmus un Leonardo da Vinci starpniecību.

Kā īsti notiktu fondu pārdalīšana, un kāda ir dalībvalstu loma?

Struktūrfondus valstu un reģionu darbības programmām piešķir ES finanšu septiņgadu cikla sākumā. Šis finansējums ir ieplānots vai piešķirts konkrētiem projektiem, kas atbilst darbības programmu mērķiem budžeta ciklā. Tāpēc dalībvalstu rīcībā joprojām ir nepiešķirtas vai saistībās neiekļautas summas — lai, apstākļiem mainoties, tās būtu iespējams pārvietot vai pārplānot. Tagad šos līdzekļus astoņās dalībvalstīs, kur tiek īstenoti šie aktīvie centieni, ir iespējams koncentrēt uz jauniešu bezdarbu un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pārplānošana jāveic, Eiropas Komisijai vienojoties ar katru no astoņām dalībvalstīm, un tas būs rīcības grupu pamatdarbs.

Kā rīcības grupas ir saistītas ar Eiropas Komisijas pašreizējo palīdzību valstīm, kas saņem ES/SVF finansiālo atbalstu, piemēram, Grieķijai vai Portugālei?

Rīcības grupu darbība papildina programmas, kuru uzdevums ir katrai programmas valstij palīdzēt atveseļot ekonomiku. Grieķijas darba grupa palīdz Grieķijas valdībai tādās jomās kā strukturālās reformas, privatizācija, nodokļu reformas un kohēzijas fondu pārorientēšana uz to, lai šo fondu izlietojums iespējami labāk atbilstu reformām, kas vērstas uz izaugsmi. Īpašu uzmanību rīcības grupas pievērsīs jauniešu nodarbinātībai un MVU, tādējādi palīdzot sasniegt konkrētus rezultātus ilgtermiņa izaugsmes darba kārtībā.

Kāds ir laika grafiks?

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu ar rīcības grupu komandējumu un apspriežu sākotnējiem rezultātiem nāks klajā 2012. gada Eiropadomes sanāksmē, kas notiks no 1. līdz 2. martam. Tās iznākumu katra no astoņām valstīm pēc tam iestrādās savā valsts reformu programmā, kuru kā daļu no "Eiropas semestra" līdz aprīļa vidum iesniegs Komisijai.

Šo pilotprojektu priekšsēdētājs Barrozu ir piedāvājis astoņām dalībvalstīm, kurās bezdarba līmenis ir visaugstākais, taču panākumu gadījumā to var izmantot citas ieinteresētās dalībvalstis.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website