Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Radošā Eiropa: Bieži uzdotie jautājumi

Commission Européenne - MEMO/11/819   23/11/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/819

Briselē, 2011. gada 23. novembrī

Radošā Eiropa: Bieži uzdotie jautājumi

(skatīt arī IP/11/1399)

Kas ir programma “Radošā Eiropa”?

Programma “Radošās Eiropa” ir paredzēta Eiropas kinematogrāfijas, kā arī kultūras un radošo jomu atbalstam, ļaujot palielināt to ieguldījumu jaunu darba vietu radīšanā un izaugsmes nodrošināšanā. Ar ierosināto budžetu EUR 1,8 miljardu apmērā 2014.-2020. gadam, šī programma kļūtu par atbalstu tūkstošiem mākslinieku, kultūras nozares profesionāļu un organizāciju, kas nodarbināti izpildītājmākslas, tēlotājmākslas, publikāciju, filmu, televīzijas, mūzikas, starpdisciplīnu mākslas, kultūrmantojuma un video spēļu nozarēs, un dotu tiem iespēju izvērst savu darbību visā Eiropā, atrast arvien jaunas auditorijas un attīstīt digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes. Topošā programma, kas palīdzēs Eiropas kultūras darbiem atrast arvien jaunas auditorijas citās valstīs, būs ieguldījums arī Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzībā un veicināšanā.

Kāpēc Eiropai ir vajadzīga programma “Radošā Eiropa”?

Kultūrai ir nozīmīga loma ES 27 dalībvalstu ekonomikā. Saskaņā ar ES veiktiem pētījumiem kultūras un radošās nozares veido apmēram 4,5 % Eiropas IKP un nodarbina aptuveni 3,8 % ES darbaspēka (8,5 miljoni darba vietu un daudz vairāk, ja tiek ņemta vērā papildu ietekme uz citām nozarēm). Izpētes rezultāti liecina par šo jomu iespaidīgo izaugsmes potenciālu: laikā no 2000. gada līdz 2007. gadam nodarbinātība šajās jomās palielinājusies par aptuveni 3,5 % gadā salīdzinājumā ar 1 % ES 27 dalībvalstu ekonomikā kopumā. Arī ASV un Ķīnas nodarbinātības izaugsmes rādītājs šajās jomās bija augsts, gadā vidēji sasniedzot gandrīz 2 %. Eiropa neapšaubāmi ir radošās nozares produktu eksporta līdere pasaulē. Lai šo pozīciju saglabātu, mums ir jāiegulda šo jomu spējā darboties pāri robežām.

“Radošā Eiropa” risina šo vajadzību, paredzot stratēģiskāku pieeju un plānojot ieguldīt tur, kur ietekme būs vislielākā.

“Radošā Eiropa” ņem vērā globalizācijas radītos izaicinājumus, jo īpaši ietekmi, kādu atstāj digitālās tehnoloģijas, kas maina veidu, kādā tiek radīti, izplatīti un pieejami kultūras darbi, un pārveido ieņēmumu plūsmas un uzņēmējdarbības modeļus. Vienlaikus šī attīstība Eiropas kultūras un radošajām nozarēm rada iespējas, un šī programma minētajām nozarēm varētu palīdzēt šīs iespējas izmantot, gūstot labumu no digitalizācijas, ļaujot profesionāli attīstīties arvien plašākā starptautiskā laukā un radot nodarbinātības iespējas.

Kāpēc Komisija piedāvā apvienot pašreizējās programmas “Kultūra”, “MEDIA” un “MEDIA Mundus” vienā programmā?

Šīs jomas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, to skaitā tirgus sadrumstalotību, ko rada kultūru un valodu daudzveidība, globalizācija un digitalizācija, kā arī lielām grūtībām piekļūt komerciāliem aizdevumiem.

Tām ir arī līdzīgas vajadzības attiecībā uz kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kā arī konkurētspējas stiprināšanu, lai tās spētu ieguldīt jaunu darbvietu radīšanā un izaugsmes nodrošināšanā.

Tomēr Komisija apzinās, ka šo jomu struktūra arī ir visai daudzveidīga. Tādēļ tā ierosina vienu pamatprogrammu, bet ar atsevišķām sadaļām, lai varētu nodrošināt piemērotu atbalstu.

Kā “Radošā Eiropa” atšķirsies no pašreizējām programmām “MEDIA” un “Kultūra”? Vai šie nosaukumi pazudīs?

Šobrīd pastāvošie atsevišķie atbalsta mehānismi kultūras un audiovizuālajām jomām Eiropā ar programmu “Radošā Eiropa” tiks apvienoti vienā kontaktpunktā, kas būs pieejams visām kultūras un radošajām nozarēm.

Tomēr programmas konkrētās sadaļas “Kultūra” un “MEDIA” arī turpmāk būs veltītas īpašām audiovizuālās nozares un citu kultūras un radošo jomu vajadzībām. To pamatā būs pašreizējo programmu “Kultūra” un “MEDIA” panākumi.

Turklāt minētās programmas ietvaros tiks izveidots jauns finanšu garantiju rīks, kas ļaus maziem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem līdz pat EUR 1 miljarda apmērā.

Ko šī programma sasniegs?

Pēc Komisijas aprēķiniem laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam vismaz 8000 kultūras organizāciju un 300 000 mākslinieku, kultūras nozares profesionāļu un viņu darbu varētu saņemt atbalstu robežu šķērsošanai un iegūt pieredzi, kas viņiem palīdzētu profesionāli attīstīties starptautiskā laukā. Programmas ietvaros tiks atbalstīti arī vairāk nekā 5500 grāmatu un citu literāru darbu tulkojumi.

Sadaļas “MEDIA” ietvaros tiks sniegts atbalsts vairāk nekā 1000 Eiropas filmu izplatīšanai tradicionālajās un digitālajās platformās visā pasaulē; tā sniegs atbalstu arī audiovizuālās nozares profesionāļiem, lai tie varētu piekļūt un sekmīgi strādāt starptautiskos tirgos, un palīdzēs attīstīt filmas un citus audiovizuālos darbus, kam ir potenciāls iekļūt pārrobežu apritē.

Stabils pamats jau ir izveidots: pateicoties “MEDIA” atbalstam, Eiropas kinoteātros laikā no 1989. gada līdz 2009. gadam Eiropas filmu īpatsvars pieauga no 36 % līdz 54 % no visām jaunajām filmām. Kinoteātru tīkls “Europa Cinemas”, kuru veido vairāk nekā 2000 ekrānu galvenokārt neatkarīgos kinoteātros, nodrošina, lai 475 pilsētās apmeklētājiem tiktu piedāvāta plaša filmu daudzveidība. 2009. gadā šīs filmas piesaistīja 59 miljonus skatītāju salīdzinājumā ar 30 miljoniem 2000. gadā.

Kādus izaicinājumus programma risina?

Kultūras un radošās nozares šobrīd optimāli neizmanto vienoto tirgu. Viena no grūtībām, ar ko šī joma saskaras, ir valoda: Eiropas Savienībā ir 23 oficiālās valodas, 3 alfabēti un aptuveni 60 oficiāli atzītu reģionālo un mazākumtautību valodu. Šī daudzveidība ir daļa no Eiropas bagātīgā konteksta, tomēr tas neļauj autoriem uzrunāt citu valstu lasītājus, kino un teātra skatītajiem redzēt ārzemju darbus un mūziķiem atrast jaunus klausītājus. Eirobarometra 2007. gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai mazākums eiropiešu skatās televīziju vai filmas svešvalodās un tikai 7 % lasa grāmatas svešvalodās.

Pievēršot lielāku uzmanību auditoriju piesaistes atbalstam un šo jomu spējai mijiedarboties ar auditorijām tiešāk, piemēram, ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmju iniciatīvām vai jauniem interaktīviem tiešsaistes rīkiem, publikai varētu būt daudz vairāk pieejami citu valstu darbi. Pēc Komisijas aprēķiniem “Radošās Eiropas” ietvaros atbalstītie projekti varētu tieši vai netieši skart vairāk nekā 100 miljonus cilvēku.

Kā pārvaldīs “Radošo Eiropu”?

“Radošā Eiropa” būs vienkāršāka, atpazīstamāka un vieglāk pieejama iespēja Eiropas kultūras un radošo nozaru profesionāļiem neatkarīgi no to pārstāvētās mākslas disciplīnas un sniegs atbalstu starptautiskām aktivitātēm Eiropas Savienībā un ārpus tās. Pašreizējo pārvaldības sistēmu turpinās uzturēt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra.

Vai privātpersonas ir tiesīgas pieteikties uz finansējumu?

Privātpersonas nevarēs pieteikties programmai “Radošā Eiropa”. Tomēr aptuveni 300 000 atsevišķu mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu, kā arī mācību iestādes varēs izmantot iespējas, ko piedāvās kultūras nozares organizāciju iesniegtie projekti. Šis ir ekonomiski izdevīgākais veids, kādā sasniegt rezultātus un ilgstošu ietekmi.

Kuras valstis ir tiesīgas pieteikties uz finansējumu?

“Radošā Eiropa” būs pieejama dalībvalstīm, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice), ES pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm. Atsevišķos pasākumos varētu tikt iesaistītas arī citas valstis.

Pašreiz programmā “Kultūra” piedalās ES dalībvalstis, EBTA valstis, Horvātija, Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija, Melnkalne un Bosnija-Hercegovina.

Programmā “MEDIA” iesaistījušās ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Kas notiks ar “MEDIA Mundus”?

Programma “MEDIA Mundus”, kuras ietvaros šobrīd tiek atbalstīta sadarbība starp Eiropas un starptautiskiem profesionāļiem, kā arī Eiropas filmu izplatīšana starptautiskajā tirgū, tiks iestrādāta “Radošās Eiropas” sadaļā “MEDIA”.

“Radošajā Eiropā” būs starpnozaru apakšprogramma. Ko tā paredz?

Šai apakšprogrammai būs divas daļas: finanšu garantiju rīks, ko pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds un kas ļaus maziem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem, un finansējums, kas paredzēts pētījumiem, analīzei un uzlabotai datu vākšanai, lai stiprinātu politikas veidošanai nepieciešamo pierādījumu bāzi.

Vai nav efektīvāk atbalsta saņēmējiem sniegt tiešās dotācijas, nevis piedāvāt garantēt daļu no to banku aizdevumiem?

Garantiju rīkam ir liela rezonanse un, pateicoties riska dalīšanai ar ES, tas piesaista papildu finansējumu no investoriem. Piemērs ir “MEDIA” ražošanas garantiju fonds, kura ietvaros ES ieguldītie EUR 2 miljoni palīdzējuši filmu producentiem saņemt aizdevumus jau EUR 18 miljonu apmērā.

Kāpēc vajag izveidot īpašu garantiju fondu kultūras un radošajām nozarēm? Vai šiem sektoriem nevar piemērot Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu vai riska dalīšanas finanšu mehānismu pētījumiem?

Pašreizējās iniciatīvās netiek ņemti vērā papildu ierobežojumi, ar kuriem saskaras kultūras un radošo nozaru MVU finansējuma piekļuvē:

  • Vairākums to vērtību, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, ir nemateriālas;

  • Radošie produkti parasti netiek ražoti lielā daudzumā. Katru filmu, grāmatu, operu un video spēli var uzskatīt par unikālu prototipu;

  • Kultūras un radošo nozaru MVU pieprasījums pēc finanšu pakalpojumiem bieži vien nav pietiekams, lai bankas tos uzskatītu par komerciāli pievilcīgiem un veidotu pieredzi, kas nepieciešama, lai pienācīgi izprastu to riska profilu.

Šī iemesla dēļ minētās jomas nav bijis iespējams atbalstīt citu Eiropas finansēšanas instrumentu ietvaros, un ir jāizveido atsevišķs finansēšanas instruments.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site