Navigation path

Left navigation

Additional tools

“Erasmus visiem” – Bieži uzdotie jautājumi

European Commission - MEMO/11/818   23/11/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/818

Briselē, 2011. gada 23. novembrī

Erasmus visiem” – Bieži uzdotie jautājumi

(skatīt arī IP/11/1398)

Kas ir “Erasmus visiem”?

Erasmus visiem” ir jauna programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Tā sāktos 2014. gadā un būtiski palielinātu zināšanu un prasmju attīstībai piešķirtos līdzekļus. Programmas “Erasmus visiem” pamatā ir doma, ka ieguldījums izglītībā un apmācībā ir labākais veids, kādā īstenot cilvēku potenciālu neatkarīgi no viņu vecuma vai pieredzes. Tas veicina personisko izaugsmi, ļauj iegūt jaunas prasmes un palielina darba izredzes.

Ko atbalstīs “Erasmus visiem”?

Programmai “Erasmus visiem” būs racionāla struktūra, kas palielinās tās efektivitāti, tas nozīmē, vairāk stipendiju studentiem, stažieriem, skolotājiem utt. Priekšrocības atsevišķām personām radīs priekšrocības arī visai ES ekonomikai kopumā.

Jaunās programmas ietvaros tiks būtiski stiprinātas mobilitātes un sadarbības iespējas: jo īpašs uzsvars tiks likts uz augstākās un profesionālās izglītības studentiem, stažieriem, skolotājiem, pasniedzējiem un jaunatnes jomas darbiniekiem, kas saņems lielāku finansējumu, lai mācītos, stažētos, pasniegtu vai piedalītos brīvprātīgajos darbos ārzemēs. Arī izglītības un apmācības iestādēm vai jaunatnes organizācijām būs vairāk iespēju veidot partnerības, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem, un sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu inovācijas un nodarbināmību; tāpat tiks vairāk atbalstītas IT platformas, piemēram, e-sadraudzība, lai ar interneta palīdzību veidotu sakarus starp skolām un citiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem.

Programmas ietvaros tiks atbalstīti trīs galvenās rīcības.

  • Mācīšanās iespējas cilvēkiem ES un ārpus tās, to skaitā: studijas un apmācība, stažēšanās, pasniegšana un profesionālā attīstība, kā arī neformālās jauniešu aktivitātes, piemēram, brīvprātīgo darbs. Programma “Erasmus visiem” būs iespēja līdz pat 5 miljoniem cilvēku no visām izglītības un apmācības jomām mācīties ārzemēs. Eiropas iedzīvotāji varēs izvēlēties studēt, mācīties vai pasniegt augstākās izglītības iestādēs visā pasaulē, un studenti un mācībspēki ārpus Eiropas varēs vairāk studēt, pasniegt un mācīties Eiropā. Padarot programmu pieejamu ārpus ES robežām, Eiropas augstākās izglītības pievilcība tikai palielinātos un vienlaikus tiktu atbalstīta augstākās izglītības attīstība citur pasaulē.

  • Iestāžu sadarbība starp izglītības iestādēm, jauniešu organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālajam pārvaldes iestādēm un NVO, lai izglītības, apmācības un jauniešu aktivitāšu jomā attīstītu un īstenotu novatorisku praksi un veicinātu nodarbināmību, radošumu un uzņēmējdarbību.

  • Atbalsts politikas reformai dalībvalstīs un sadarbībai ar valstīm, kas atrodas ārpus ES, īpašu uzmanību veltot tam, lai tiktu stiprināta politikas veidošanai nepieciešamā pierādījumu bāze un veicināta apmaiņa ar labas prakses piemēriem. Programmā paredzēts atbalsts arī ES pārredzamības instrumentu īstenošanai, pārrobežu studijām un konkrētiem politikas dienas kartības jautājumiem, piemēram, Boloņas (augstākās izglītības) un Kopenhāgenas (profesionālās izglītības un apmācības) procesiem.

Programmai “Erasmus visiem” pievienos divas pilnīgi jaunus elementus:

  • Kredītu garantiju shēmu, lai palīdzētu maģistrantūras studentiem apmaksāt studijas ārzemēs vai iegūt prasmes, kas vajadzīgas darbam, kurā nepieciešamas pamatīgas zināšanas.

  • 400 “zināšanu apvienības” un “nozaru prasmju apvienības” izveidi. Zināšanu apvienības ir plašas augstāko izglītības iestāžu un uzņēmumu partnerības, kas izveidotas ar mērķi veicināt radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot jaunas mācīšanās iespējas un kvalifikāciju. Nozaru prasmju apvienības ir uzņēmumu un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju partnerības, kas izveidotas ar mērķi veicināt nodarbināmību, izstrādājot jaunas, konkrētām nozarēm paredzētas mācību programmas un novatoriskas apmācības metodes profesionālās izglītības un apmācības jomā.

Ar ko “Erasmus visiem” atšķirsies no pašreizējām programmām?

Galvenais mērķis paliek tas pats, proti, uzlabot cilvēku prasmes un galu galā viņu nodarbināmību, kā arī atbalstīt izglītības un apmācību sistēmu modernizāciju. Pašreizējās septiņas programmas tiktu aizstātas ar vienu – “Erasmus visiem”: to veidos pašreiz spēkā esošā Mūžizglītības programma (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius un Grundtvig), “Jaunatne darbībā” un piecas starptautiskās sadarbības programmas (Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un programma sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm).

Galvenās rīcības (t.i., mācību mobilitāte, sadarbības projekti un atbalsts politikas reformām), ko paredz pašreiz spēkā esošās programmas, turpināsies, tomēr pastiprināta uzmanība tiks vērsta uz jomām, kurās sistēmiskā ietekme ir vislielākā un kur ir acīmredzama ES pievienotā vērtība. Ir izteikti arī vairāki jauni un novatoriski priekšlikumi, piemēram, Erasmus maģistra programmu studentu kredītu garantiju shēma, zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības. Viena programma atvieglos noteikumu un procedūru piemērošanu un ļaus izvairīties no sadrumstalotības un dubultošanas.

Kāpēc mums ir vajadzīga jauna ES līmeņa pieeja izglītībai un apmācībai?

Pasaule bija citāda, kad tika izstrādātas pašreizējās programmas. Šobrīd mēs piedzīvojam vienu no visnemierīgākajiem laikiem mūsdienu ekonomikā. ES uz to ir reaģējusi ar koordinētu stratēģiju “Eiropa 2020”, kas paredzēta izaugsmes veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, un izglītība un apmācība ir neatņemama tās sastāvdaļa.

Mainās arī Eiropas darba tirgus. Pieaug augsti kvalificētu darba vietu skaits, un samazinās zemi kvalificētu darba vietu skaits. Pēc pašreizējiem aprēķiniem līdz 2020. gadam gandrīz 35 % darba vietu būs nepieciešama augsta kvalifikācija, inovāciju potenciāls un spēja pielāgoties. Viens no lielākajiem stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem ir palielināt augstāko izglītību ieguvušo personu skaitu līdz 40 % (pretstatā/salīdzinājumā ar pašreizējiem 32 %). . Programma “Erasmus visiem” šai ziņā palīdz, dodot cilvēkiem iespēju studēt un mācīties ārzemēs, tādējādi iegūstot arvien jaunas un labākas prasmes.

Vēl viens stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis izglītības jomā ir samazināt to skolēnu īpatsvaru, kas priekšlaicīgi pamet skolu, no 14 % līdz mazāk nekā 10 %. Lai to sasniegtu, “Erasmus visiem” atbalstīs modernizāciju visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp skolu izglītībā, no agras bērnības līdz vidusskolas līmenim un sākotnējai profesionālajai apmācībai. Neformālās mācīšanās attīstību veicinās arī jauniešu apmaiņas programmas un brīvprātīgo darbs.

Kā “Erasmus visiem” risinās jauniešu bezdarbu?

Erasmus visiem” palīdzēs jauniešiem iziet apmācību un iegūt prasmes, kas var veicināt to personīgo izaugsmi un palielināt darba izredzes. Turklāt studijas ārzemēs var uzlabot valodu zināšanas un spēju pielāgoties. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem pastāv lielāka varbūtība, ka studenti, kas daļu studiju laika pavadījuši ārzemēs, ieejot darba tirgū, varētu atrast darbu citā valstī.

Programma “Erasmus visiem” uzsver arī neformālās mācīšanās nozīmību. Lai iegūtu darbu, kā liecina pieredze, ar pareizo diplomu vien nepietiek; arvien biežāk darba devēji meklē darbiniekus ar prasmēm, kas iegūtas neformālās mācīšanās veidā, piemēram, brīvprātīgo darbā. 75 % no Eiropas Brīvprātīgo dienesta dalībniekiem patiešām atzīst, ka, pateicoties šai pieredzei, viņu karjeras izredzes ir uzlabojušās.

Kas būs labuma ieguvēji?

Kā liecina pats nosaukums, programma “Erasmus visiem” ir pieejama visiem skolēniem un pasniedzējiem, piedāvājot iespēju mācīties vai pasniegt jebkurā valsts vai privātā struktūrā, kas nodarbināta izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tas būs atbalsts visiem, kas vēlas iepazīt formālo vai neformālo mācīšanos un iesaistīties aktivitātēs jebkurā nozarē.

Vai šīs programmas atbalsta saņēmēji atšķirsies no tiem, kas iegūst pašreizējo programmu ietvaros?

Nē. Jaunajā programmā joprojām uzmanība tiks veltīta jaunu cilvēku vajadzībām, nešķirojot, vai tie ir skolēni, studenti, stažieri, brīvprātīgā darba veicēji vai apvienību biedri. Lielāks uzsvars tiks likts uz atbalsta sniegšanu skolotājiem, pasniedzējiem, informācijas koordinatoriem un jaunatnes jomas darbiniekiem, ņemot vērā viņu ieguldījumu informācijas popularizēšanā.

Sadarbības projekti būs vairāk vērsti uz to, lai piesaistītu uzņēmumus kā partnerus izglītības iestādēm un jauniešu organizācijām.

Tāpat, lai palielinātu ES atbalsta ietekmi un uzlabotu sinerģiju starp dažādām sadarbības formām, piemēram, skolēnu un mācībspēku mobilitāti un izglītības projektiem, skolas tiks aicinātas sadarboties ar kolēģiem citās ES valstīs. Kas attiecas uz izglītību pieaugušajiem, minētā programma atbalstīs skolotāju un pasniedzēju mobilitāti un veicinās ciešāku pārrobežu sadarbību starp organizācijām.

Turpretī atsevišķas pašreizējo programmu ietvaros atbalstītās darbības tiks samazinātas vai pārtrauktas, ņemot vērā to ierobežoto sistēmisko ietekmi vai neefektīvi ieguldīto naudu, vai arī tās varētu daudz efektīvāk atbalstīt ar citiem ES finansējuma mehānismiem, piemēram, Eiropas Sociālo fondu (ESF). Darba tirgū jau iesaistīto cilvēku mobilitāte, piemēram, varētu būt ESF prioritāte.

Kāda ir pievienotā vērtība studējošo kredītu garantijai ES līmenī, ja dalībvalstīm ir pašām sava studējošo kredītu garantiju shēma?

Vairākas valstis ir izveidojušas studējošo kredītu garantiju shēmas, taču bieži vien tās ir pieejamas vienīgi studijām valsts iestādēs vai pamatstudiju studentiem. Daudzām nacionālajām kredītu shēmām ir ierobežotas iespējas tās pārvest uz ārvalstīm.

Ierosinātais ES studējošo kredītu garantiju instruments domāts galvenokārt maģistrantūras studentiem, kas mācās ārzemēs. Turklāt pastāv varbūtība, ka maģistrantūras studiju kursi varētu maksāt vairāk nekā pamatstudiju kursi. Šī iniciatīva papildinātu jau pastāvošās nacionālās finansēšanas shēmas. .

Ko vēl Komisija dara, lai paaugstinātu studentu un jauniešu mobilitāti?

Finansējums ir svarīgs faktors, tomēr ar naudu vien nepietiek, lai mobilitāte kļūtu par reālu iespēju visiem. Lai novērstu šķēršļus, kas pastāv valstu un reģionālajā līmenī, būs jāpieliek kopīgi spēki un jāveido jaunas partnerības. Kopīgiem spēkiem būs jāuzlabo arī informācijas pieejamība, jānodrošina stipendiju un kredītu pārnesamība (t.i., lai tos var izmantot studenti, kas studē vai mācās ārzemēs) un jāsekmē studiju un apmācību rezultātu atzīšana.

Maijā ES izglītības ministri vienojās par kopīgu plānu [kā Padomes ieteikumu], lai tiktu atcelti visi šķēršļi studijām vai mācībām ārzemēs.

Kāpēc Komisija nolēmusi atteikties no pašreizējo mobilitātes programmu nosaukumiem, piemēram, Leonardo da Vinci, Comenius un Grundtvig?

Erasmus nosaukums ir plaši pazīstams un tiek cieši saistīts ar mācīšanos ārzemēs un Eiropas sadarbību. Veidojot vienu integrētu programmu, ir loģiski izvairīties no daudzajiem nosaukumiem un izmantot tās priekšrocības, ko piedāvā populārā un atpazīstamā Erasmus zīme.

Kuras valstis varēs piedalīties programmā “Erasmus visiem”?

Erasmus visiem” būs pieejama visām Es dalībvalstīm, Islandei, Lihtenšteinai, Norvēģijai, Šveicei, ES kandidātvalstīm, kam ir zināmas priekšrocības pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, un citām Rietumbalkānu valstīm.

Turklāt valstis, kas atrodas ārpus ES, galvenokārt kaimiņvalstis, gūs labumu no rīcībām, kas paredzētas studiju un apmācību iespēju popularizēšanai ārzemēs, kā arī jauniešu aktivitātēm.

Galvenie fakti: Erasmus visiem” (2014-2020)

Kopējais budžets

EUR 19 miljardi (tostarp EUR 1,8 miljardi starptautiskajai sadarbībai)

Vispārējās mobilitātes iespējas

5 miljoni cilvēku

Augstākā izglītība

2,2 miljoni studentu

Mācībspēku mobilitāte

1 miljons skolotāju, pasniedzēju, jaunatnes jomas darbinieku un citi

Profesionālā izglītība un apmācība

735 000 studentu

Brīvprātīgo un jauniešu apmaiņas shēmas

540 000 jauniešu

Maģistrantūras kredītu garantiju shēmas

330 000 studentu

Starptautiskie studenti

135 000 studentu

Kopīga grāda stipendijas

34 000 studentu

Sadarbības mērķi:

Stratēģiskās partnerības

Vairāk nekā 20 000 savienojot

115 000 iestāžu

Zināšanu apvienības

200, ko veido 2000 augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu

Nozaru prasmju apvienības

200, ko veido 2000 izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju un uzņēmumu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website