Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/ 783

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Jautājumi un atbildes par pārtikas piedevām

Kas ir pārtikas piedevas?

Piedevas ir vielas, kuras vairākiem nolūkiem, piemēram, konservēšanai, krāsošanai, saldināšanai utml., izmanto pārtikas gatavošanā. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem „pārtikas piedeva ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas sastāvdaļu vai citādi ietekmēt tās īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikai šīs pārtikas ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā.”

Kur lieto piedevas?

Piedevas var lietot vairākiem nolūkiem. ES tiesību aktos definēti 26 „tehnoloģiskie apsvērumi”. Piedevas cita starpā lieto kā:

  • krāsvielas (vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu),

  • konservantus (vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no mikroorganismiem),

  • antioksidantus (vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no oksidēšanās, proti, tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas),

  • miltu apstrādes līdzekļus (vielas, ko pievieno miltiem vai mīklai, lai uzlabotu to cepamīpašības).

Vai pārtikas piedevas ir nekaitīgas?

Visas patlaban atļautās pārtikas piedevas ir novērtējusi Pārtikas zinātniskā komit eja ( SCF ) un/vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ). ES sarakstā ir ietvertas tikai tādas piedevas, kuru ieteiktos lietojumus uzskatīja par nekaitīgiem.

Tā kā lielāko daļu novērtējumu veica 80. un 90. gados, bet dažus pat 70. gados, bez šaubām ir lietderīgi atkārtoti novērtēt visas EFSA atļautās piedevas. Atkārtoto novērtēšanu pabeigs līdz 2020. gadam . Komisija, balstoties uz EFSA ieteikumiem, var ierosināt pārskatīt pašreizējos piedevu lietošanas nosacījumus un, ja vajadzīgs, svītrot piedevu no saraksta.

Atkārtotas novērtēšanas programmas rezultātā līdz šim ir pārskatīti lietošanas nosacījumi trīs pārtikas krāsvielām, jo EFSA ir samazinājusi to pieļaujamo diennakts devu (PDD) un uzskata, ka šo krāsvielu iedarbība uz cilvēkiem visticamāk ir pārāk liela. Tādējādi maksimālās krāsvielu devas, kuras var izmantot pārtikā, 2012. gada sākumā tiks samazinātas. Tas attiecas uz šādām krāsvielām: hinolīndzelteno (E 104), saulrieta dzelteno (E 110) un košenila sarkano 4R (E 124).

Kā novērtē pārtikas piedevu nekaitīgumu?

EFSA novērtē pārtikas piedevu nekaitīgumu. Vielas novērtē, analizējot dokumentāciju, ko parasti iesniedz pieteikuma iesniedzējs (parasti ražotājs vai potenciālais pārtikas piedevas lietotājs). Dokumentācijā jāietver dati par piedevu ķīmiskajām īpašībām, ražošanas procesu, analīzes metodēm, iedarbību un atlieku līmeņiem pārtikā, konkrēto mērķi, ieteiktajiem lietojumiem un toksikoloģiskajiem datiem.

Toksikoloģiskajos datos jāietver informācija par metabolismu, subhronisko un hronisko toksicitāti, karcinogenitāti, genotoksicitāti, reproduktīvo un ontoģenēzes toksicitāti un, ja vajadzīgs, citi pētījumi.

Balstoties uz šiem datiem, EFSA nosaka līmeni, līdz kuram vielas uzņemšanu var uzskatīt par nekaitīgu, proti, t.s. pieļaujamo diennakts devu (PDD) . Vienlaikus, balstoties uz ieteiktajiem lietojumiem dažādos pārtikas produktos, EFSA arī nosaka, vai šī PDD var tikt pārsniegta.

Ja PDD netiek pārsniegta, pārtikas piedevas lietojumu uzskata par nekaitīgu.

Vai ir iespējams uzņemt pārtikas piedevas bīstamā daudzumā?

Veicot novērtējumu par pārtikas piedevas iespējamo iedarbību, EFSA aplūko maksimālo daudzumu, kas pieprasīts dažādiem pārtikas produktiem. Turklāt EFSA pieņem, ka lielākā daļa šo pārtikas produktu tiek lietoti uzturā katru dienu. Tikai tad, kad šādi aprēķinātā vairāku pārtikas produktu iedarbība ir zem PDD, EFSA uzskata vielu ieteikto lietojumu par nekaitīgu. Ja PDD ir pārsniegta, Komisija var lemt ierobežot piedevas lietojumu vai vispār to neatļaut.

Tādējādi pārtikas piedevas uzskata par nekaitīgām arī patērētājiem, kuri lieto uzturā lielus pārtikas produktu daudzumus, kuros ir lietotas pārtikas piedevas maksimālajos pieļaujamajos daudzumos.

Kādi ir pārtikas piedevu atļaujas iegūšanas nosacījumi?

Pārtikas piedevu var atļaut tikai tad, ja tās lietošanai izpildīti šādi nosacījumi:

  • pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tā nerada riskus patērētāju veselībai,

  • ir tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, un

  • to lietošana nemaldina patērētājus, un viņiem tiek nodrošināti ieguvumi.

Piešķirot atļaujas pārtikas piedevām, var tikt ņemti vērā arī citi faktori, piemēram, saistībā ar ētiku, tradīcijām un vidi.

Kādi ieguvumi tiek nodrošināti patērētājiem?

ES tiesību aktos paredzēts, ka pārtikas piedevām jānodrošina ieguvumi un priekšrocības patērētājiem. Tādēļ tās jāizmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

  • saglabāt pārtikas uzturvērtību,

  • nodrošināt ar vajadzīgajām sastāvdaļām vai komponentiem pārtiku, ko ražo patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām,

  • uzlabot pārtikas uzglabājamību vai stabilitāti vai uzlabot tās organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka netiek maldināti patērētāji,

  • sekmēt pārtikas, tostarp pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju ražošanu, pārstrādi, sagatavošanu, apstrādi, iepakošanu, pārvadāšanu vai glabāšanu ar noteikumu, ka attiecīgo pārtikas piedevu neizmanto, lai slēptu sekas, kas radušās sakarā ar bojātu izejvielu lietošanu vai nehigiēnisku metožu izmantošanu.

Pārtikas krāsvielas var maldināt patērētājus — kādēļ tās tiek atļautas?

Pārtikas krāsvielu lietojumu uzskata par pieņemamu šādiem nolūkiem:

  • sākotnējā izskata atjaunošana tādai pārtikai, kuras krāsu ir nevēlami ietekmējusi pārstrāde, glabāšana, iepakojums un izplatīšana,

  • lai padarītu pārtiku vizuāli pievilcīgāku,

  • lai piekrāsotu pārtiku, kas citādi būtu bezkrāsaina.

Pārtikas krāsvielām vienmēr jāatbilst vispārējam nosacījumam, ka tās nemaldina patērētājus Piemēram, lietojot krāsvielas, nedrīkst rast priekšstatu, ka ir lietotas sastāvdaļas, kas nav lietotas.

Vai jebkuru vielu var lietot kā pārtikas piedevu?

Ievērojot konkrētus nosacījumus, pārtikas produktiem, drīkst pievienot tikai tādas pārtikas piedevas, kas ir iekļautas ES tiesību aktos.

Piedevas, kas rada minimālas toksiskuma bažas, var lietot gandrīz visos pārstrādātajos pārtikas produktos. Tas attiecas, piemēram, uz kalcija karbonātu (E 170), pienskābi (E 270), citronskābi (E 330), pektīniem (E 440), taukskābēm (E 570) un slāpekli (E 941).

Pārējo piedevu lietošana ir daudz ierobežotāka, piemēram:

  • natamicīnu (E 235) var izmantot tikai kā konservantu siera un žāvētās desas ārējās virsmas apstrādei,

  • eritorbīnskābi (E 315) var izmantot tikai kā antioksidantu konkrētos gaļas un zivju produktos,

  • nātrija ferocianīdu (E 535) var izmantot tikai kā pretsalipes vielu sālī un tās aizstājējos.

Vai piedevas var izmantot visos pārtikas produktos?

Dažos pārtikas produktos piedevu lietošana ir ļoti ierobežota. Nepārstrādātos pārtikas produktos, piemēram, pienā, svaigos augļos un dārzeņos, svaigā gaļā un ūdenī, ir atļautas tikai dažas piedevas.

Jo vairāk pārtikas produkts ir pārstrādāts, jo vairāk piedevu ir atļauts. Piemēram, saldumi, pikantās uzkodas, aromatizētie dzērieni un deserti ir daži no šīs kategorijas produktiem — tie ir lielā mērā pārstrādāti pārtikas produkti, kuros ir atļauts izmantot daudzas piedevas.

Vai ir saraksts ar atļautajām pārtikas piedevām?

Atļautās pārtikas piedevas un to lietošanas nosacījumi, ir uzskaitīti II pielikumā Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām. Tikai tādas piedevas, kas ir iekļautas šajā sarakstā, ir atļauts izmantot, ievērojot konkrētus nosacījumus. Piedevas ir uzskaitītas, par pamatu ņemot pārtikas kategorijas, kurām šīs pārtikas piedevas var pievienot.

Komisijas pārtikas piedevu datubāze ir pieejama internetā:
https://webgate.ec.europa.eu/sanco_foods/?sector=FAD

Šajā datubāzē patērētāji un uzņēmēji var atrast, kādas pārtikas piedevas ir atļautas konkrētajā pārtikas produktā.

Kāda ir atļauju piešķiršanas kārtība attiecībā uz pārtikas piedevu lietojumiem?

Atļauju piešķiršanas kārtība pārtikas piedevām ir paredzēta Regulā (EK) Nr. 1331/2008 .

Piedevu parasti atļauj pēc ieinteresētās personas pieteikuma Eiropas Komisijai. Attiecībā uz jaunām piedevām Komisija lūdz EFSA novērtēt vielas nekaitīgumu. Pēc EFSA atzinuma (vēlākais deviņus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas) Komisija kopā ar visu dalībvalstu speciālistiem pārtikas piedevu jomā pārbauda, vai vielu var atļaut. Pārbaudē ņem vērā nekaitīguma novērtējumu, tehnoloģiski pamatotu mērķi, ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, patērētāju priekšrocības un ieguvumus.

Vajadzības gadījumā Komisija sagatavo priekšlikumu piedevas iespējamai atļaušanai un iesniedz to balsojumam Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā. Ja minētā komiteja atbalsta priekšlikumu, to iesniedz Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā. Priekšlikums joprojām var tikt noraidīts, ja šīs iestādes uzskata, ka tas neatbilst ES tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

Kā patērētāji tiek informēti par piedevu lietošanu?

Pārtikas produktu piedevas marķē saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK noteikumiem. Pārtikas piedevas ir pārtikas sastāvdaļas, un tās ir jāiekļauj sastāvdaļu sarakstā. Sākumā norāda funkcionālās grupas nosaukumu, tad konkrēto nosaukumu vai EK numuru, piemēram, „krāsviela: kurkumīns” vai „krāsviela: E 100”.

Šo E numuru var izmantot, lai vienkāršotu vielu marķēšanu, piemēram, ja ķīmiskais nosaukums ir pārāk sarežģīts.

Vai var pagatavot pārtikas produktus, neizmantojot piedevas?

Protams, pārtikas produktus var pagatavot, neizmantojot piedevas. Gatavojot mājās, piedevas parasti nepievieno. Tomēr mājās ēdienu parasti lieto uzturā uzreiz. Turklāt izskats, gatavojot mājās, var būt arī mazāk svarīgs nekā rūpnieciski pārstrādātai pārtikai.

Ne visiem rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem ir jāpievieno piedevas. Piemēram, piedevas nepievieno dažiem maizes veidiem, dažiem pusfabrikātiem vai konkrētām brokastu pārslām. Vai piedevas vajadzīgas, atkarīgs no ražošanas procesa, izmantotajām sastāvdaļām, gala produkta izskata, glabāšanas nosacījumiem, vajadzības sargāt pret kaitīgo baktēriju iespējamo vairošanos vai iepakojuma veida.

No otras puses, vairāki pārtikas produkti satur dabā sastopamas vielas, kas vienlaikus atļautas kā pārtikas piedevas. Piemēram, ābolos var atrast riboflavīnus (E  101), karotīnus (E 160a), antocianīnus (E 163), etiķskābi (E 260), askorbīnskābi (E 300), citronskābi (E 330), vīnskābi (E 334), dzintarskābi (E 363), glutamīnskābi (E 620) un L-cisteīnu (E 920).

Ar kādiem nosacījumiem atļāva steviolglikozīdus?

Steviolglikozīdi ir saldinātāji, kurus ekstrahē no Stevia rebaudiana Bertoni auga lapām, kura izcelsme ir Paragvajā.

Eiropas Komisija pēc pieteikuma saņemšanas lūdza EFSA novērtēt vielas nekaitīgumu. EFSA 2010. gada marta atzinumā secināja, ka minētie saldinātāji nav ne kancerogēni, ne genotoksiski vai toksiski reproduktīvajai sistēmai vai attīstībai, un par pieļaujamo diennakts devu (PDD) noteica 4 mg uz kg ķermeņa svara dienā. Piesardzīgas aplēses par steviolglikozīdu iedarbību gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, liecina, ka saskaņā ar ierosināto lietojumu, pieļaujamā dienas deva, iespējams, tiks pārsniegta.

Lai nodrošinātu patērētājam nekaitīgu iedarbību, pieprasītie lietošanas veidi un daudzums bija jāpārskata. Tādējādi notika papildu apspriešanās ar EFSA un pieteikumu iesniedzējiem, lai noteiktu, kādi daudzumi ir nekaitīgi, bet arī iedarbīgi kā saldinātāji.

Stevia lietošana tagad ir atļauta pienācīgos daudzumos 31 atšķirīgā pārtikas produktu kategorijā, ieskaitot bezalkoholiskos dzērienus, desertus, saldumus un galda saldinātājus.


Side Bar