Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/710

Briselē, 2011. gada 19. oktobrī

Komisijas dokumentu pakete “Enerģētikas infrastruktūra”

Kāpēc mums ir vajadzīgi jauni cauruļvadi un elektroenerģijas tīkli?

Enerģētikas infrastruktūra — cauruļvadi, elektroenerģijas tīkli — ir izšķiroši svarīga, lai mēs varētu sasniegt savus mērķus klimata pārmaiņu iegrožošanas jomā un enerģētikā.

Lai līdz 2020. gadam no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru palielinātu līdz 20 % no enerģijas galapatēriņa, mums ir jāpanāk, ka vēja parkos un saules elektrostacijās saražotā enerģija nonāk līdz patērētājiem. Tālab mums ir vajadzīgs tīkls, kas būtu integrētāks un jaudīgāks par pašreizējo.

Lai līdz 2020. gadam, liekot lietā tehnoloģijas, par 20 % samazinātu energopatēriņu, mums ir vajadzīgi viedie skaitītāji un viedie tīkli, kas ļautu patērētājiem, izmainot savus ieradumus, precīzi kontrolēt energopatēriņu un ietaupīt naudu un enerģiju.

Lai nodrošinātu gāzes apgādi arī krīzes gadījumā, ir jādažādo avoti un jāizbūvē jauni cauruļvadi, pa kuriem gāzi transportētu no jauniem reģioniem tieši uz Eiropu.

Lai mums būtu reāls iekšējais tirgus, kurā darbojas konkurence, un taisnīgas un konkurētspējīgas cenas, ir vajadzīgi starpsavienojumi starp dalībvalstīm, kas ļautu uzņēmumiem piedāvāt savu enerģiju visām dalībvalstīm.

Kāds ir ES nepieciešamo ieguldījumu apmērs?

Nākamo desmit gadu laikā būs vajadzīgi apmēram 200 miljardi eiro cauruļvadu un elektroenerģijas tīklu būvei. Konkrētāk elektroenerģijas augstsprieguma pārvades tīkliem, glabāšanai un viedajiem tīkliem140 miljardi eiro, 70 miljardi eiro gāzes cauruļvadiem, glabāšanai, sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem un reversās plūsmas infrastruktūrai (lai gāze varētu plūst abos virzienos) un 2,5 miljardi eiro oglekļa dioksīda (CO2) transportēšanas infrastruktūrai.

Tas nozīmē, ka pašreizējie ieguldījumi ir būtiski jāpalielina. Salīdzinājumā ar laikposmu no 2000. gada līdz 2010. gadam turpmākajā desmit gadu periodā ieguldījumi gāzes sektorā būtu jāpalielina par 30 %, savukārt elektroenerģijas sektorā par 100 %.

Kāpēc ir jāiesaistās ES?

Tiek lēsts, ka ieguldījumi, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, netiks veikti vai netiks veikti laikā galvenokārt divu iemeslu dēļ.

1. Būvniecības atļauju saņemšana prasa pārāk daudz laika. Pašlaik, lai uzbūvētu elektrolīniju, var būt vajadzīgi vairāk nekā 10 gadi.

2. Ne visi nepieciešamie ieguldījumi ir komerciāli izdevīgi. Dažas elektrolīnijas un gāzes cauruļvadi nebūtu komerciāli izdevīgi, tāpēc ka tirgus viens pats nenodrošina pienācīgu ienākumu no ieguldījuma. Ir liela atšķirība, vai plānojat gāzes cauruļvadu reģionam, kur ikgadējais gāzes patēriņš ir apmēram 10 miljardi kubikmetru, kā tas ir trijās Baltijas valstīs un Somijā, vai tādai valstij kā Vācija, kur patēriņš ir apmēram 80 miljardi kubikmetru gadā. Tomēr šīs valstis ir jāiesaista Eiropas energotirgū, lai veicinātu konkurenci un taisnīgas cenas patērētājam un lai garantētu, ka gāzapgādes krīzes situācijā gāzi var piegādāt dažādi gāzes piegādātāji.

Dažkārt tiek skartas divu valstu intereses: vienai ir izmaksas, bet otrai priekšrocības. Piemēram, kad tiek uzstādīti kompresori, lai nodrošinātu gāzes plūsmu divos virzienos un varētu palīdzēt kaimiņvalstij gāzes apgādes krīzes gadījumā, vai kad vienā valstī tiek būvētas elektrolīnijas, lai no citas valsts varētu pārvadīt vēja saražotās enerģijas pārpalikumu.

Kas ir jauns?

Komisija ierosina izraudzīties vairākus “kopējas ieinteresētības projektus”, kuri ir svarīgi, lai varētu sasniegt ES mērķus klimata pārmaiņu iegrožošanā un enerģētikā. Šo apzīmējumu ieguvušajiem projektiem ir divējādas priekšrocības:

  • tiem piemēros īpašu atļauju piešķiršanas procedūru, kura ir vienkāršāka, ātrāka un caurskatāmāka salīdzinājumā ar parastajām procedūrām. Katra dalībvalsts izraudzīs kompetento vienas pieturas iestādi, kuras ziņā būs viss atļauju piešķiršanas process. Viss atļauju piešķiršanas process nepārsniegs trīs gadus.

  • Tie varēs saņemt ES finansējumu — dotācijas, projekta obligācijas vai garantijas. Ir paredzēts, ka 2014. –2020. gadā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas infrastruktūrai atvēlēs 9,1 miljardu eiro.

Vai ES ir finansējusi enerģētikas infrastruktūras projektus iepriekš?

Šī ir pirmā reize, kad ES no sava budžeta līdzfinansē plašas enerģētikas infrastruktūras būvi. Iepriekšējā finanšu periodā (2007-2013) ES finansēja galvenokārt priekšizpēti, šiem pētījumiem kopumā atvēlot 155 miljonus eiro. Saskaņā ar Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai, kuru izstrādāja, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, 3,85 miljardus eiro ieguldīja enerģētikas projektos. Šie bija vienreiz atvēlēti līdzekļi.

Pēc kādiem kritērijiem izraudzīsies kopējas ieinteresētības projektus?

Projektiem jābūt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski izdevīgiem, un tajos ir jābūt iesaistītām vismaz divām dalībvalstīm. Nozarspecifiski papildu kritēriji nodrošinās, ka projekti nostiprina apgādes drošību, sekmē tirgus integrāciju, veicina konkurenci, nodrošina sistēmas elastīgumu un paver iespēju atjaunojamo enerģiju pārvadīt uz patēriņa centriem un uzkrāšanas vietām.

Kā tiek atlasīti kopējas ieinteresētības projekti?

Atlase norisinās divos posmos.

1. Reģionu līmenī. Projekta virzītājs iesniedz attiecīgajai reģionu grupai priekšlikumu. Šīs grupas, kas pulcina dalībvalstis, regulatorus, pārvades sistēmu operatorus un projektu virzītājus, sagatavo savu priekšlikumu sarakstu.

2. ES līmenī. Galīgo lēmumu par Savienības mēroga sarakstu, kur uzskaitīti kopējas ieinteresētības projekti, pieņem Komisija. Pirmo sarakstu pieņems 2013. gada 31. jūlijā un tad atjaunos reizi divos gados.

Kāds ir iespējamais vienam projektam piešķirtā finansējuma apjoms?

ES finansēs ne vairāk kā 50 % no pētījumu un darbu izmaksām un atsevišķos gadījumos ne vairāk kā 80 % no šīm izmaksām, ja projekti ir izšķirīgi svarīgi reģionālai vai ES mēroga apgādes drošībai vai solidaritātei un tiem nepieciešami inovatīvi risinājumi vai starpnozaru sinerģija.

Vai visiem kopējas ieinteresētības projektiem automātiski piešķir ES finansējumu?

Nē. Tad, kad tiem ir piešķirts šāds statuss, tie var pieteikt ES finansējumu. Lai pretendētu uz dotācijām par darbiem, būs jāpierāda, ka tie nav komerciāli izdevīgi. Tas, ka iegūts “kopējas ieinteresētības projekta” statuss, negarantē ES finansējumu. Tomēr tas nozīmē, ka uz projektu attieksies ātrākas atļauju piešķiršanas procedūras un īpaši šiem projektiem paredzēti noteikumi.

Vai varat sniegt nākotnē finansējamo projektu piemērus?

ES varētu finansēt

  • jūras tīklu ziemeļu jūrās, kas ļautu jūras vēja parkos saražoto elektroenerģiju piegādāt patērētājiem lielajās pilsētās,

  • inovatīvus elektroenerģijas uzkrāšanas projektus,

  • sarežģītus gāzes cauruļvadu projektus, kas ļautu transportēt gāzi no jauniem piegādes avotiem (piemēram, Kaspijas jūras reģiona) uz ES,

  • kompresorus, kas nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu. Valstis tādējādi varētu palīdzēt cita citai gāzes apgādes krīzes gadījumā.

Kādi jauni instrumenti ir enerģētikas infrastruktūras projektiem paredzētajā finanšu portfelī?

Šo instrumentu starpā var minēt kapitāla instrumentus (piemēram, ieguldījumu fondi) un riska sadales instrumentus (aizdevumi un garantijas, un īpaši projektu obligācijas); tiem daudzkāršošanas efekts ir izteiktāks nekā dotācijām. Kombinējot dažādus atbalsta veidus, finanšu palīdzību varēs pielāgot katram projektam. Riska sadales instrumenti varētu būt piemēroti lielākiem projektu finansēšanas ieguldījumiem, tādiem kā gāzes importa cauruļvadu būves projekti, kur iesaistītas daudzas puses. Īpaši inovatīviem liela tehnoloģiska riska projektiem, piem., pārvades būvēm jūrā, iespējams, būs vajadzīgas dotācijas darbu uzsākšanai.

Kā tieši uzlabosies atļauju piešķiršanas procedūra?

Enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošana, īpaši elektroenerģijas nozarē, var prasīt vairāk nekā desmit gadus. Tas galvenokārt saistīts ar ilgajām un sarežģītajām atļauju piešķiršanas procedūrām, kas paņem 2/3 šī laika. Eiropas intereses projektiem piemēros ātrāku atļauju piešķiršanas procedūru, kura nepārsniegs trīs gadus. Turklāt projekta izstrādātājiem nevajadzēs vērsties vairākās iestādēs pēc atļaujām, bet tikai vienā valsts kompetentajā iestādē, kura koordinēs atļauju piešķiršanas procesu un pieņems visaptverošu lēmumu.

Visā Eiropā ierosinātā procedūra projekta virzītājiem samazinās konkrēta projekta administratīvās izmaksas par aptuveni 30 %, savukārt iestādēm — par aptuveni 45 %.

Vai tas, ka atļauju izsniedz trijos gados, nozīmē, ka iedzīvotājus neuzklausīs?

Jaunie noteikumi uzlabo iedzīvotāju iespējas iesaistīties projektos un darīt zināmu savu viedokli. Regulā teikts, ka iedzīvotājiem ir jāiesaistās atļaujas piešķiršanas procesa pašā sākumā. Tajā arī teikts, ka iedzīvotāju uzklausīšanai jānorisinās pirms brīža, kad projekta izstrādātājs iesniedz oficiālu atļaujas pieteikumu. Tādējādi iedzīvotāju apsvērumus var ņemt vērā vēl projekta plānošanas fāzē. Šobrīd daudzās valstīs sabiedriskā apspriešana norisinās PĒC dokumentu iesniegšanas kompetentajai iestādei.

Vai tiks ievēroti ES vides standarti, jo īpaši “Natura 2000” teritoriju aizsardzība?

Vides standartus, īpaši direktīvā “Natura 2000” paredzētos standartus, ievēros pilnā mērā, jo īpaši ievēros nepieciešamību veikt pienācīgus ietekmes novērtējumus un līdz minimumam samazināt ietekmi uz aizsargājamajiem biotopiem. Turklāt jaunā sistēma sekmēs šo novērtējumu kvalitātes uzlabojumus, jo jau pašā procesa sākumā apzinās un ņems vērā ar vides aizsardzību saistītos apsvērumus, labāk iesaistot sabiedrību, iedzīvotājus un ieinteresētās personas.

Bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzībā tiks paturēti pašreizējie standarti. Tad, ja runa ir par ļoti svarīgiem projektiem, kuri ir jāīsteno par spīti to kaitīgajai ietekmei uz konkrēto teritoriju, gādās, lai atļauju piešķirtu maršrutam, kura nodarītais kaitējums ir vismazākais, lai noskaidrotu visus iespējamos alternatīvos maršrutus un veiktu visus nepieciešamos kompensācijas pasākumus, ko paredz direktīva “Natura 2000”.

Kad ir plānota regulas projekta pieņemšana un saistītais priekšlikumu iesniegšanas un atlases process?

Eiropas Parlamentam un Padomei Regula būtu jāapstiprina 2012. gada beigās, un tai būtu jāstājas spēkā 2013. gada sākumā. Tā būtu pietiekami laika izveidot pirmo ES mēroga kopējas ieinteresētības projektu sarakstu, plānojot iespējamo finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kurš stāsies spēkā 2014. gadā.

Papildinformācija

http://ec.europa.eu/energy/infrastructure/strategy/2020_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site