Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/706

Briselē, 2011. gada 19. oktobrī

Eiropas savienošana — jaunais ES transporta pamattīkls

Komisija šodien pieņēmusi priekšlikumu par to, kā pārveidot patlaban sadrumstaloto Eiropas autoceļu, dzelzceļa, lidostu un kanālu tīklu vienotā Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Šajā jaunajā pamattīklā būs novērstas transporta sistēmas vājās vietas, atjaunota infrastruktūra un pilnveidotas pārrobežu transporta operācijas pasažieriem un uzņēmumiem visā ES. Jaunajā tīklā būs uzlaboti dažādu transporta veidu savienojumi, un tas palīdzēs ES sasniegt klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķus attiecībā uz transporta radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass teica: "Bez transporta nav iespējama ES ekonomikas efektīva darbība, tomēr pašlaik vēl joprojām trūkst ārkārtīgi svarīgu savienojumu. Eiropas valstu dzelzceļa tīklos ir septiņi dažādi dzelzceļa sliežu ceļa platumi, un tikai 20 no mūsu lielākajām lidostām un 35 no lielākajām ostām ir tiešs dzelzceļa pievads. Bez labiem transporta savienojumiem Eiropas labklājība nevairosies."

Šī jaunā politika seko divus gadus ilgam konsultāciju procesam, un saskaņā ar to līdz 2030. gadam jāizveido transporta pamattīkls, kas būs transporta “mugurkauls” vienotajā tirgū. Īpaša uzmanība minētajam transporta pamattīklam pievērsta arī šodien publicētajos finansēšanas priekšlikumos (laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam); iecerēts, ka jaunajā tīklā būs radīti patlaban trūkstošie pārrobežu savienojumi, novērstas transporta sistēmas vājās vietas un ka tīkls kopumā būs veidots gudrāk.

Jauno TEN-T pamattīklu papildinās visaptverošs vietējas nozīmes transporta tīkls, kas savienots ar pamattīklu. Jauno tīklu finansēs galvenokārt dalībvalstis, tomēr būs arī dažas iespējas saņemt transportam un reģioniem paredzēto ES finansējumu, tostarp būs pieejami jauni, novatoriski finansēšanas instrumenti. Mērķis ir pakāpeniski panākt, lai līdz 2050. gadam lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ceļā līdz visaptverošajam transporta tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Kopumā jaunā transporta tīkla priekšrocības būs šādas:

  • drošāka pārvietošanās un mazāk sastrēgumu;

  • ērtāks un ātrāks transports;

Tie 31,7 miljardi eiro, kas piešķirti daudzgadu finanšu shēmas "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānismam, būs sākuma kapitāls, kas veicinās turpmākus investīcijas no dalībvalstu puses, lai pilnveidotu sarežģītus pārrobežu savienojumus, kas bez šāda atbalsta, iespējams, netiktu pabeigti. Ikviens miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, radīs piecus miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

Pielikumā pievienotas kartes, kurās redzams TEN-T (Eiropas transporta tīkls) 2030. gadā, kā arī svarīgākie transporta koridori, kas jāizveido finansēšanas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Paskaidrojums

Jaunajā politikā paredzēts izveidot daudz mazāku un precīzāk iezīmētu Eiropas transporta tīklu. Tās mērķis ir koncentrēt līdzekļus mazākam skaitam projektu, kuros būtu iespējams nodrošināt patiesu ES pievienoto vērtību. Dalībvalstīm izvirzīs stingrākas prasības attiecībā uz kopējām specifikācijām (tām būs jābūt tādām, kas darbojas arī pāri robežai), un tām būs jāuzņemas juridiskas saistības iesākto projektu patiešām pabeigt.

TEN-T tīklam ir divi līmeņi: pamattīkls, kas jāpabeidz līdz 2030. gadam, un ar to savienots visaptverošs tīkls, kura izveide jāpabeidz līdz 2050. gadam. Ar minētā visaptverošā tīkla palīdzību tiks nodrošināts, ka it visur ES ir iespējams veikt transporta pārvadājumus un ka visi reģioni ir ērti pieejami. Pamattīklā par prioritāriem uzskatīs TEN-T vissvarīgākos savienojumus un transporta mezglus; tiem jābūt pilnībā gataviem ekspluatācijai līdz 2030. gadam. Abos līmeņos ietilpst visi transporta veidi: autoceļi, dzelzceļš, gaisa satiksme, iekšzemes ūdensceļi un pārvadājumi pa jūru, kā arī kombinētajam transportam paredzēti risinājumi.

TEN-T pamatnostādnēs izvirzītas vienotas prasības TEN-T infrastruktūrai, turklāt pamattīklam izvirzītās prasības ir stingrākas. Tas nodrošinās netraucētu transporta plūsmu visā tīklā. Jaunajā politikā arī īpaši atbalstītas tādas satiksmes vadības sistēmas, kas, uzlabojot efektivitāti, ļaus optimizēt infrastruktūras izmantojumu, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas.

Pamattīkla izveidi atvieglos tā sauktā transporta koridoru pieeja. Pamattīkla infrastruktūras saskaņota attīstība balstīsies uz 10 šādiem koridoriem. Šie koridori, kas aptvers vismaz trīs transporta veidus, trīs dalībvalstis un divas vietas, kur tiek šķērsota valsts robeža, tuvinās attiecīgās dalībvalstis, kā arī ieinteresētās personas, piemēram, infrastruktūras pārvaldītājus un lietotājus. ES koordinatori vadīs transporta koridoru forumus (tā sauktās “koridoru platformas”), kas pulcēs visas ieinteresētās puses un būs svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošinās koordināciju, sadarbību un pārredzamību.

See http://ec.europa.eu/transport/index_en.htm for core network maps, national maps, projects lists.

Svarīgākie fakti un skaitļi un bieži uzdotie jautājumi

  • Transports ir fundamentāls Eiropas ekonomikas efektivitātes priekšnoteikums.

  • Gaidāms, ka kravu pārvadājumu apjoms līdz 2050. gadam pieaugs par 80 %. Tāpat arī sagaidāms, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pieaugs par vairāk nekā 50 %.

  • Izaugsme nav iespējama bez tirdzniecības. Savukārt tirdzniecībai vajadzīgs transports. Eiropas rajoni, kuros nav labu transporta sakaru, nezels.

Fakti par jauno transporta pamattīklu

Pamattīklā

  • 83 lielas Eiropas ostas tiks savienotas ar dzelzceļu un autoceļu;

  • 37 lielām lidostām tiks nodrošināts dzelzceļa savienojums ar lielām pilsētām;

  • 15 000 km dzelzceļa tiks pārveidots par ātrgaitas dzelzceļu;

  • tiks īstenoti 35 lieli pārrobežu projekti, kas palīdzēs novērst tīkla “vājās vietas”.

Jaunais transporta tīkls būs vienotā tirgus ekonomiskais dzinējspēks, jo, pateicoties tam, būs iespējama patiesi brīva preču un cilvēku aprite Savienībā.

Jaunā transporta pamattīkla finansējums

Aprēķināts, ka pamattīkla pirmā finansēšanas fāze (laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam) izmaksās 250 miljardus; skat. pievienoto projektu sarakstu. Pamattīkla izveide jāpabeidz līdz 2030. gadam.

Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību finansēšanas laikposmā no 2012. gada līdz 2020. gadam transporta infrastruktūrai būs pieejami 31,7 miljardi eiro. No šīs naudas 80 % izlietos, lai finansētu:

  • prioritārus pamattīkla projektus, kas saistīti ar 10 pamattīklu veidojošajiem transporta koridoriem. Finansējums būs pieejams arī ierobežotam skaitam citu projektu, kam piemīt liela ES pievienotā vērtība pamattīkla nodrošināšanā;

  • horizontālus projektus (tie saistīti ar informācijas tehnoloģijām), piemēram, jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu SESAR (tā ir Eiropas vienotās gaisa telpas pārvaldības sistēmas tehnoloģiskais komponents) vai Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), kas jālieto visur lielajos transporta koridoros. Šī ir īpaša prioritāte, jo viens no jaunā pamattīkla jaunievedumiem ir tāds, ka transporta sistēmām ir noteiktas stingrākas saistības "iesaistīties", proti, veikt investīcijas, lai panāktu atbilstību galvenokārt jau pastāvošiem ES standartiem, piemēram, attiecībā uz kopējām signalizēšanas sistēmām uz dzelzceļa.

Atlikušo finansējumu var piešķirt īpašiem projektiem, tostarp visaptverošā tīkla projektiem.

Kā varu zināt, kurus transporta projektus finansēs manā valstī?

Pamatprincips ir tāds, ka visas valstis gūst labumu no tā, ka tām ir pieejams labi attīstīts Eiropas transporta pamattīkls, kam pateicoties iespējama brīva cilvēku un preču plūsma. Šis tīkls aptvers visas Eiropas valstis.

To projektu saraksts, kuri noteikti par prioritāriem ES finansējuma saņemšanai nākamajā finansēšanas laikposmā (2014.-2020. g.), ir pieejams regulas par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pielikumā – skat. šā paziņojuma pielikumu.. (saite)

Minētie projekti ir tiesīgi 2014.-2020. gadā saņemt transportam paredzēto ES finansējumu šādu iemeslu dēļ:

  • tie atbilst kritērijiem, kas noteikti pamattīkla metodoloģijai (turpinājumā skat. sīkāk par metodoloģiju un kritērijiem);

  • tiem piemīt augsta ES pievienotā vērtība;

  • tie ir gatavi īstenošanai no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Dalībvalstīm būs jāiesniedz sīki izstrādāti priekšlikumi Komisijai, un finansējumu piešķirs, pamatojoties uz tiem. Tas varētu notikt jau 2014. gada sākumā. Pieejamā ES finansējuma precīzais apjoms ir atkarīgs arī no valstu iesniegto priekšlikumu satura. Principā ES ieguldījums būtiskas transporta infrastruktūras izveidē parasti būs apmēram 20 % no investīciju kopapjoma katra septiņus gadus ilgā budžeta perioda laikā. Finansiālais atbalsts atsevišķiem pētījumiem var būt līdz pat 50 %, bet pētījumiem un celtniecības darbiem, kas saistīti ar pārrobežu projektiem, tas var būt līdz 40 %. Atlikušo ieguldījumu daļu segs dalībvalstis, reģionālās pašvaldības un, iespējams, privātie investori.

Ko darīt tad, ja es neesmu pamattīklā? Kas ir visaptverošais tīkls? Kas to finansē, un kā tas darbojas?

Tas, ko mēs reģionālā vai valsts līmenī saucam par visaptverošo tīklu, būs savienots ar pamattīklu. Visaptverošais tīkls ir neatņemama TEN-T politikas sastāvdaļa. To pārvaldīs galvenokārt dalībvalstis pašas, bet zināms finansējums būs pieejams no ES līdzekļiem, kas iedalīti transportam un, protams, reģionu politikai.

Šis ir praktisks subsidiaritātes principa piemērs. Mūsu nodoms ir panākt, lai pakāpeniski līdz 2050. gadam lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu nebūtu ceļā līdz šim visaptverošajam transporta tīklam jāpavada ilgāk par 30 minūtēm. Jaunajās TEN-T vadlīnijās ir izvirzītas daudz stingrākas prasības, arī attiecībā uz visaptverošo tīklu.

Tāpēc ar laiku (līdz 2050. gadam) lieli visaptverošā tīkla segmenti būs savstarpēji saistīti, proti, atbildīs savietojamiem un efektīviem dzelzceļa, elektroautomobiļu u.c. standartiem.

Kādas ir pamattīklam izvirzītās stingrākās prasības?

Ir divi svarīgi prasību kopumi, kas noteikti projektiem, kuri saņem finansējumu pamattīkla izveidei: a) tehniskās prasības, kas ir jāievēro; b) jaunās juridiskās saistības projektus tiešām pabeigt.

Tehniskās prasības

Loģiski, ka jo īpaši pamattīklam ir izvirzītas tehniskas prasības, kas nodrošina sadarbspēju visā tīklā. Piemēram, tas nozīmē, ka visur jāizmanto Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) — intelektiska transporta sistēma, ar ko uzrauga vilcienu kustību. Tāpat arī visā tīklā jāievēro ceļu drošuma standarti attiecībā uz tuneļu un autoceļu drošumu un jāievieš intelektiskas transporta sistēmas tehnoloģija. Tad, ja nākotnē būs jāizbūvē akumulatoru uzlādes punkti elektroautomobiļiem, ir loģiski, ka tiem jāatbilst vienotiem standartiem, lai automobiļi tos varētu izmantot jebkur tīklā.

Juridiskās prasības

Jaunajās TEN-T vadlīnijās ir iekļauta jauna, stingra juridiska prasība, ka dalībvalstīm, kas īsteno ar pamattīklu saistītus un ES finansējumu saņemošus projektus, ir juridiskas saistības šos projektus pabeigt. Tā ir prasība tos pabeigt līdz 2030. gadam — termiņam, kurā jāpabeidz arī pamattīkla izveide. Šī juridiskā prasība būs skaidrs pamudinājums dalībvalstīm transporta projektus nepamest novārtā.

Kur lai ņem 250 miljardus eiro, kas vajadzīgi pamattīkla izveidei?

Tie 31,7 miljardi eiro, kas piešķirti daudzgadu finanšu shēmas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, būs sākuma kapitāls, kas veicinās plašākas investīcijas no dalībvalstu puses; tās vajadzīgas, lai pilnveidotu sarežģītus pārrobežu savienojumus, kas bez šāda atbalsta, iespējams, netiktu pabeigti.

TEN-T finansējumam ir ļoti spēcīgi izteikts “sviras efekts”. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka ikviens miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, radīs piecus miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

Papildus šādi sarūpētai naudai ir iespējams privātā sektora naudu piesaistīt arī ar novatoriskiem finanšu instrumentiem, piemēram, projektu obligācijām.

Kā notiek līdzfinansēšana? Cik naudas nāk no dalībvalstīm, un cik — no ES?

Transporta infrastruktūrai nepieciešamas milzīgas investīcijas, un lielākā daļa no tām vienmēr nāks no dalībvalstīm. ES uzdevums investīciju un koordinēšanas jomā ir radīt pievienoto vērtību, novēršot transporta sistēmas vājās vietas, aizpildot trūkstošos segmentus, veidojot savienojumus un veicinot reāla Eiropas transporta tīkla radīšanu.

Parastās līdzfinansējuma likmes ar pamattīklu saistītiem TEN-T projektiem būs šādas:

  • līdz 50 % ES līdzfinansējuma pētījumiem;

  • līdz 20 % ES līdzfinansējuma darbu veikšanai (piemēram, izpētes darbi lielam tunelim);

  • pastāv zināmas iespējas palielināt līdzfinansējumu pārrobežu projektiem, kas saistīti ar dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu savienojumu izveidi (līdz pat 40 % apmērā);

  • dažiem intelektisku transporta sistēmu projektiem, piemēram, ERTMS, iespējams lielāks līdzfinansējums līdz pat 50 % apmērā, lai atbalstītu dalībvalstis, kas pāriet uz šādām sistēmām.

Kā izvēlējās projektus, kas ietilps pamattīklā?

Prioritāte bija pārorientēt transportam paredzēto ES finansējumu, lai izveidotu patiesu Eiropas tīklu, nevis vienkārši “apārstētu” transporta sistēmas vājās vietas ne tik fundamentālā veidā.

Lai to panāktu, tika izstrādāta jauna metodoloģija, pamatojoties uz plašām konsultācijām ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm. Mērķis bija izveidot Eiropas tīklu, kas ar trešām valstīm savieno svarīgus sociālus un ekonomiskus centrus un ceļus (ostas, lidostas, dzelzceļus un autoceļus), un radīt infrastruktūru, kas vajadzīga, lai stiprinātu vienoto tirgu, veicinātu konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību.

Metodoloģija ir balstīta uz vairākiem posmiem. Vispirms tiek izvēlēti svarīgi mezgli — tādi, kas atbilst konkrētiem statistiskiem kritērijiem, piemēram, galvaspilsētas vai citi ekonomiskā un sociālā ziņā svarīgi centri, lielas ostas (kvantitātes un teritoriāls kritērijs). Kā piemēru var minēt arī svarīgas lidostas (kvantitātes un teritoriāls kritērijs) un ceļus uz trešām valstīm. Otrajā posmā minētos transporta mezglus iekļauj transporta tīklā, proti, izveido savienojumu ar dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem un autoceļiem (daži no šiem savienojumiem jau pastāv, citi ir tādi, kuriem ir vājās vietas, bet dažu vēl nav nemaz). Trešajā posmā veic svarīgāko transporta plūsmu (pasažieru un kravu plūsmu) detalizētu analīzi. Tas ir nepieciešams, lai spētu noteikt prioritāras pamattīkla daļas un skaidri apzinātu tās prioritārās daļas, kurās jāatjauno vai jāuzbūvē infrastruktūra vai arī kurās jānovērš trūkumi.

Šādā veidā, ņemot vērā svarīgākās transporta plūsmas, tika noteikts stratēģiskais pamattīkls, kas savieno stratēģiski būtiskus transporta mezglus un vairākveidu pārvadājumu maršrutus.

Visiem pamattīkla projektiem ir prioritārs statuss ES līdzfinansējuma jomā. Tomēr finansēšanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam īpašu uzmanību pievērsīs tādu pārrobežu projektu finansēšanai, kuros visvairāk izpaužas ES pievienotā vērtība.

Kas īsti ir transporta koridori, un kāpēc tie vajadzīgi?

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ir ļoti grūti saskaņotā veidā īstenot pārrobežu projektus un citus transporta projektus vairākās valstīs. Savukārt ir ļoti viegli radīt atšķirīgas sistēmas un grūti savietojamus savienojumus, tādējādi tīklā radot vairāk vājo vietu.

Jauno TEN-T vadlīniju svarīgs jaunievedums ir 10 pamattīklu veidojošie koridori. Tie atvieglos pamattīkla izveidi. Katrā koridorā jābūt vismaz trim transporta veidiem, trim dalībvalstīm un divām vietām, kur tiek šķērsota valsts robeža.

Tiks izveidoti transporta koridoru forumi (tā sauktās “koridoru platformas”), kas pulcēs visas ieinteresētās puses un dalībvalstis. Koridoru forumi ir vadības struktūra, kas izstrādās un īstenos koridoru attīstības plānus. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visā koridorā notiekošais darbs, kas norisinās atšķirīgās dalībvalstīs un ir atšķirīgās pabeigtības stadijās, noritēs vienoti. ES koordinatori vadīs pamattīkla 10 svarīgākajiem koridoriem izveidotos koridoru forumus.

Vai jaunā TEN-T politika atbilst vides aizsardzības mērķiem?

TEN-T ir svarīgs rīks, ar ko sasniegt transporta politikas vispārīgo mērķi līdz 2050. gadam par 60 % samazināt transporta radīto izmešu daudzumu (skat. šogad publicēto balto grāmatu par transportu līdz 2050. gadam). TEN-T tīkls būtībā ir multimodāla transporta tīkls, kas atvieglo ievērojama pasažieru un kravu skaita novirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem. Pirms ES naudas piešķiršanas tiek rūpīgi pārbaudīta visu TEN-T projektu ietekme uz vidi. Lai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, tiem visiem ir jāatbilst plānojuma un ilgtspējības prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos par vides aizsardzību.

Īsumā par TEN-T politiku: TEN-T (jeb Eiropas transporta tīkla) politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienoto tirgu, nodrošinot preču un cilvēku netraucētu plūsmu un veicinot izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Agrāk transporta sistēmas Eiropā galvenokārt attīstījās katrā valstī atsevišķi. Šādas pieejas rezultātā pie robežām vai svarīgos transporta koridoros transporta savienojumi bija slikti vai to nebija nemaz. Transporta tīklu nepilnvērtīga sadarbspēja apgrūtina tautsaimniecības attīstību. Kopš astoņdesmitajiem gadiem TEN-T politikas ietvaros piešķir ES naudu, lai atbalstītu būtiskus Eiropas infrastruktūras projektus. Ir izdevies gūt daudzus svarīgus panākumus (skat. saiti). Tā kā pašreizējais periods finansiāli ir smags, ES izdevumi transporta jomā jānovirza lietām ar vislielāko pievienoto vērtību, proti, labi attīstīta Eiropas transporta pamattīkla izveidei.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site