Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

KLP reforma. Galveno elementu skaidrojums

Commission Européenne - MEMO/11/685   12/10/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/685

Briselē, 2011. gada 12. oktobrī

KLP reforma. Galveno elementu skaidrojums

Šodien Komisija ir publicējusi četru Eiropas Parlamenta un Padomes galveno regulu priekšlikumus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā: i) par tiešajiem maksājumiem, ii) par vienotu tirgus kopīgu organizāciju (TKO), iii) par lauku attīstību un iv) horizontālo regulu par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Papildus paredzētas 3 mazākas regulas, kas noteiks kārtību pārejai uz jaunajiem noteikumiem. Dokumentu paketē ietilpst arī paskaidrojuma raksts, informācijas kopsavilkums sabiedrībai un pielikumi, kas saistīti ar dažādiem ietekmes novērtējuma aspektiem.

Priekšlikumu galvenos elementus var apkopot šādi.

  • Tiešie maksājumi

Pamatmaksājumu shēma. Lai atbrīvotos no atšķirīgajām vienoto maksājumu shēmas sistēmām ES15 (kur iespējamas vēsturiskas atsauces, hektārmaksājumi vai šo abu "hibrīdisks" apvienojums) un vienkāršotās platībmaksājumu shēmas (SAPS), lielākajā daļā ES12 no 2013. gada tiks piemērota jauna "pamatmaksājumu shēma". (Par pašreizējiem modeļiem katrā dalībvalstī sk. http://ec.europa.eu/agriculture/markets/sfp/pdf/ms_en.pdf.) Uz to attieksies "savstarpējā atbilstība" (zināmu vides, labturības un citu normu ievērošana), tāpat kā pašlaik, taču pašreizējā prasība tiks lielā mērā vienkāršota (sk. tālāk). Mērķis ir ievērojami mazināt neatbilstības starp maksājumu apjomiem, kas iegūti, pilnībā īstenojot pašreizējos tiesību aktus, starp lauksaimniekiem, starp reģioniem (t. i., iekšēji) un starp dalībvalstīm (t. i., ārēji). No 2019. gada sākuma visām dalībvalstīm valsts un reģionu līmenī būs jāpāriet uz vienveidīgiem hektārmaksājumiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem daudzgadu finanšu shēmā valstīm atvēlētais finansējums tiešajiem maksājumiem tiks koriģēts tā, lai vairāk saņemtu tie, kas saņem mazāk nekā 90 % no ES vidējā maksājuma par hektāru. Plaisa starp patlaban paredzētajām summām un 90 % no ES27 vidējā maksājuma samazinās par trešdaļu. Piemēram, ja dalībvalsts pašlaik saņem vidējo summu par hektāru, kas ir 75 % no ES vidējās summas, t. i., par 15 % mazāk nekā 90 %, tad tā pakāpeniski palielināsies līdz 80 %. Komisija ir apņēmusies apspriest mērķi ilgākā termiņā panākt "pilnīgu konverģenci", turpmākajos finanšu plānos pēc 2020. gada tiešo atbalstu vienlīdzīgi sadalot visā Eiropas Savienībā.

Ekoloģiskais komponents. Papildus pamatmaksājumam katra saimniecība saņems papildu maksājumu par hektāru, ja ievēros noteiktu saimniekošanas praksi, kas nāk par labu klimatam un videi. Lai par to samaksātu, dalībvalstis izmantos 30 % no valstij atvēlētā finansējuma. Tas ir obligāti, taču uz to neattieksies nepārsniedzamās summas noteikšana.

3 paredzamie pasākumi ir šādi:

  • pastāvīgo ganību uzturēšana;

  • kultūru dažādošana (lauksaimniekam savā aramzemē ir jāaudzē vismaz 3 kultūras, no kurām neviena nedrīkst aizņemt vairāk par 70 % no zemes, un trešajai ir jāaizņem vismaz 5 % no aramzemes); un

  • "ekoloģiskā mērķa platības" uzturēšana vismaz 7 % lauksaimniecības zemes (ieskaitot pastāvīgos zālājus), t. i., laukmales, dzīvžogi, koki, papuves, ainaviski elementi, biotopi, buferjoslas, apmežota platība.

  • NB! Bioloģiskās lauksaimniecības ražotājiem nav papildu prasību, jo ir pierādīts, ka tie dod skaidru ekoloģisku labumu.

Platības ar dabas ierobežojumiem. Dalībvalstis (vai reģioni) var piešķirt papildu maksājumu platībām ar dabas ierobežojumiem (tie definēti lauku attīstības noteikumos) 5 % apmērā no valstij atvēlētā finansējuma. Tas nav obligāti un neietekmē mazāk labvēlīgo apgabalu iespējas, kas pieejamas saskaņā ar lauku attīstības regulas noteikumiem. NB! Reaģējot uz Revīzijas palātas izteikto kritiku, mazāk labvēlīgo apgabalu definīcija ir koriģēta, atspoguļojot objektīvus kritērijus.

Jaunie lauksaimnieki. Pamatmaksājums jaunpienācējiem — jaunajiem lauksaimniekiem (kam mazāk par 40 gadiem) — būtu jāpapildina ar 25 % pirmajos 5 darbības gados. To ierobežo vidējās saimniecības maksimālais lielums konkrētajā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās saimniecības ir mazas, limits ir 25 hektāri. To finansē ar ne vairāk kā 2 % no valstij atvēlētā finansējuma.

Mazie lauksaimnieki. Katrs lauksaimnieks, kurš pieprasa atbalstu 2014. gadā, līdz 2014. gada 15. oktobrim var izlemt piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un tādējādi saņemt dalībvalsts ikgadēju maksājumu, ko dalībvalsts nosaka robežās no 500 līdz 1000 eiro neatkarīgi no saimniecības lieluma. (Šis skaitlis tiks saistīts vai nu ar vidējo maksājumu vienam saņēmējam, vai ar valsts vidējo hektārmaksājumu par 3 hektāriem.) Tas būs milzīgs vienkāršojums no attiecīgo lauksaimnieku un valstu administrācijas viedokļa. Dalībniekiem būs mazāk stingras savstarpējās atbilstības prasības un atbrīvojums no ekoloģiskā komponenta. (Ietekmes novērtējums rāda, ka apmēram trešdaļai saimniecību, kuras piesakās uz KLP finansējumu, platība ir 3 hektāri vai mazāk — taču tas veido tikai 3 % no ES27 kopējās lauksaimniecības platības.) Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no valstij atvēlētā finansējuma, un maksājuma apmēri vajadzības gadījumā tiks attiecīgi koriģēti. Būs arī lauku attīstības finansējums mazo lauksaimnieku konsultēšanai saimnieciskās attīstības jautājumos un pārstrukturēšanas dotācijas reģioniem, kuros ir daudz tādu saimniecību.

"Saistītā" maksājuma iespēja. Lai valstī atrisinātu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi, ko rada tiešo maksājumu pārdale, un ņemtu vērā pastāvošos apstākļus, dalībvalstīm būs iespēja paredzēt ierobežotas summas "saistīto" maksājumu veidā, t. i., maksājumus, kas saistīti ar konkrētu ražojumu. Tas būs ierobežots līdz 5 % no valstij atvēlētā finansējuma, ja dalībvalsts pašlaik sniedz 0–5 % no saistītā atbalsta, vai līdz 10 %, ja pašreizējais saistītā atbalsta līmenis ir augstāks par 5 %. Komisija var apstiprināt augstāku likmi, ja dalībvalstis spēs pierādīt, ka tā ir pamatota.

Līdzekļu pārvietošana pīlāru starpā. Dalībvalstīm būs iespēja pārvietot līdz 10 % no sava atvēlētā finansējuma tiešajiem maksājumiem (1. pīlārs) uz savu atvēlēto finansējumu lauku attīstībai, un dalībvalstis, kuras saņem mazāk nekā 90 % no ES vidējiem tiešajiem maksājumiem, tagad drīkst pārvietot līdz 5 % no sava lauku attīstības finansējuma uz savu atvēlēto finansējumu 1. pīlāram.

Savstarpējā atbilstība. Visu maksājumu piešķiršana no valstij atvēlētā finansējuma tiešajiem maksājumiem arī turpmāk būs atkarīga no vairāku ar vides, labturības un augu un dzīvnieku veselības standartiem saistītu pamatprasību ievērošanas. Taču vienkāršošanas interesēs obligāto pārvaldības prasību skaits ir samazināts no 18 uz 13, un noteikumi par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem ir samazināti no 15 uz 8 — piemēram, svītrojot elementus, kas neattiecas uz lauksaimnieku. Tiek arī ierosināts savstarpējās atbilstības noteikumos iestrādāt Ūdens pamatdirektīvu un Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu, tiklīdz būs pierādījies, ka tās ir pareizi ieviestas visās dalībvalstīs, un skaidri būs noteikti lauksaimnieku pienākumi.

Nepārsniedzamās summas noteikšana. Atbalsta summa, ko katra atsevišķa saimniecība var saņemt no pamatmaksājumu shēmas, tiks ierobežota līdz 300 000 euro gadā, un maksājums tiks samazinās par 70 % atbalstiem no 250 000 līdz 300 000 euro, par 40 % atbalstiem no 200 000 līdz 250 000 eiro un par 20 % atbalstiem no 150 000 līdz 200 000 eiro. Tomēr, lai ņemtu vērā nodarbinātību, pirms samazinājuma piemērošanas saimniecība var atskaitīt iepriekšējā gada algu izmaksas (ieskaitot nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas). NB! Ar šo mehānismu "ietaupītie" līdzekļi paliek attiecīgajā dalībvalstī un tiek pārvietoti uz valstij atvēlēto finansējumu lauku attīstībai — izmantošanai lauksaimnieku inovācijām un ieguldījumiem un Eiropas Inovāciju partnerības darba grupām.

"Aktīvie lauksaimnieki". Lai atšķetinātu vairākus juridiskus samezglojumus, Komisija padara stingrāku aktīvo lauksaimnieku definīciju. Ar mērķi nepieļaut maksājumus pretendentiem, kuriem nav faktiskas vai taustāmas lauksaimnieciskas darbības, ierosinātajā definīcijā noteikts, ka maksājumus nepiešķir pretendentiem, kuru KLP tiešie maksājumi ir mazāki par 5 % no kopējā ieņēmuma no visām nelauksaimnieciskajām darbībām, vai ja viņu lauksaimniecības platības galvenokārt ir platības, kuras dabiskā kārtā tiek uzturētas noganīšanai vai audzēšanai piemērotā stāvoklī, un viņi neveic minimālo vajadzīgo darbību, ko nosaka dalībvalstis. Ir arī izņēmums lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā tiešajos maksājumos saņem mazāk nekā 5000 eiro.

Atbalsttiesīgie hektāri. Noteikumos paredzēts, ka 2014. gads tiks noteikts par jaunu atskaites gadu zemes platībai, taču, lai izvairītos no nepamatota labuma gūšanas, būs saikne ar 2011. gada tiešo maksājumu sistēmu.

  • Tirgus pārvaldības mehānismi

Pastāvošās valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta sistēmas ir pārbaudīti drošības tīkla mehānismi, kas palīdz ražotājiem tirgus grūtību brīžos, kas seko, piemēram, pārtikas krīzei. Tomēr tie tiks pārskatīti, lai palielinātu to reaģēšanas spēju un efektivitāti. Visās nozarēs tiek ieviesta jauna drošības klauzula, kas ļaus Komisijai veikt ārkārtas pasākumus, reaģējot uz vispārējiem tirgus traucējumiem — tādus, kā baktērijas E. coli izraisītās krīzes laikā 2011. gada maijā un jūnijā. Šos pasākumus finansēs no krīzes rezervēm, kas aprakstītas daudzgadu finanšu shēmā.

Jau noteikta piena kvotu un vīnogulāju stādīšanas tiesību atcelšana, un tagad Komisija raudzīs izbeigt pēdējo kvotu režīmu — cukura kvotas. Cukura kvotu sistēmas darbībai būtu jābeidzas 2015. gada 30. septembrī. Apstākļos, kad lielākā daļa jaunattīstības valstu izmanto neierobežotu beznodokļu piekļuvi ES tirgum, bet ES eksportu ierobežo PTO normas (kamēr pastāv kvotas), kvotu atcelšana ir vienīgā iespēja radīt šai nozarei ilgtermiņa perspektīvu, it sevišķi saistībā ar paredzamajiem ražīguma uzlabojumiem. Laikposmā pēc kvotu atcelšanas par balto cukuru varēs saņemt atbalstu privātai uzglabāšanai, un ir jāievieš standarta noteikumi par līgumiem starp cukurfabrikām un audzētājiem.

Programmas skolu apgādei ar augļiem un skolu apgādei ar pienu tiks paplašinātas. Regulu teksti atspoguļo arī esošos 2010. gada decembra priekšlikumus par piensaimniecību (obligāti rakstiski līgumi un pastiprināta lauksaimnieku darījumspēja pārtikas apgādes ķēdē) un par kvalitatīviem tirdzniecības standartiem — ieskaitot "lauksaimnieciskās ražošanas vietas" jēdzienu.

Lai uzlabotu lauksaimnieku darījumspēju, Komisija lūkos izveidot labāku nozaru organizāciju. Noteikumi, kas attiecas uz ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu, tagad aptvers visas nozares, un turpmāk būs iespējams šādas ražotāju organizācijas nodibināt no finansējuma lauku attīstībai (sk. tālāk). Vienkāršošanas interesēs vairākas mazākas shēmas tiek atmestas (atbalsts sausā vājpiena iestrādāšanai dzīvnieku barībā, saistītais atbalsts par zīdtārpiņiem).

  • Lauku attīstība

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) iekļausies jaunajā vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas attieksies arī uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un kuram jāsasniedz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi (ilgtspējīga izaugsme, gudra izaugsme, integrējoša izaugsme); tas publicēts 6. oktobrī [Sk. IP/11/1159]. Tāpat kā citos fondos, visās lauku attīstības programmās mērķi būs jānosaka 6 tālāk uzskaitītajās prioritātēs, lai veidotu skaidrāku saikni ar darbības rezultātiem. Kādi 5 % no līdzekļiem tiks paturēti tā saucamajā "izpildes rezervē" un kļūs pieejami tikai tad, kad būs pierādīts, ka ir panākumi šo mērķu sasniegšanā.

Nemainīga paliek pašreizējās veiksmīgās lauku attīstības koncepcijas pamatdoma — daudzgadu shēmas, kuras veido un līdzfinansē dalībvalstis (vai reģioni). Tomēr 3 asu vietā, kas bija saistītas ar ekonomiskiem, ekoloģiskiem un sociāliem jautājumiem un minimālajām izlietojuma prasībām katrā no asīm, jaunajā plānošanas periodā būs 6 tālāk uzskaitītās prioritātes. Dalībvalstīm joprojām tiek prasīts 25 % no tām atvēlētā finansējuma lauku attīstībai veltīt ar zemes apsaimniekošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem.

  • Veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju;

  • uzlabot konkurētspēju;

  • veicināt pārtikas apgādes ķēdes organizāciju un riska pārvaldību;

  • atjaunot, saglabāt un nostiprināt ekosistēmas;

  • veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un pāreju uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni;

  • veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un saimniecisko attīstību lauku apvidos.

Lai sasniegtu šīm prioritātēm noteiktos skaitliski izteiktos mērķus (un ņemot vērā savas specifiskās vajadzības), dalībvalstis/reģioni savās lauku attīstības programmās veidos pasākumu kombinācijas, pasākumus izraugoties no vienotas izvēlnes.

Budžeta izteiksmē būs neliela izmaiņa valstīm atvēlētā finansējuma lauku attīstībai sadalē, ievērojot objektīvākus kritērijus, ko Komisija vēlāk noteiks atbilstoši savai kompetencei. ES līdzfinansējuma likmes lielākajai daļai maksājumu būs 85 % mazāk attīstītajos reģionos, tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās un 50 % citos reģionos, taču var būt augstākas inovācijai un zināšanu pārnesei, sadarbībai, ražotāju grupu dibināšanai, jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanas dotācijām un LEADER projektiem.

Jaunajā plānošanas periodā dalībvalstīm būs arī iespēja veidot apakšprogrammas ar augstākām atbalsta likmēm, lai apmierinātu jauno lauksaimnieku, mazo lauksaimnieku, kalnu apvidu un īso piegādes ķēžu vajadzības.

    Daži galvenie lauku attīstības projektu vienkāršotās izvēlnes punkti

  • Inovācija. Šai galvenajai tēmai (konkrētāk — plānotajai Eiropas inovāciju partnerībai lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai) kalpos dažādi lauku attīstības pasākumi, piemēram, "zināšanu pārnese" un "sadarbība"; tās mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, ražīgumu, klimatam labvēlīgu, pret klimata pārmaiņām noturīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības un lauku apvidu attīstību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tas būtu jāsasniedz, labāk sadarbojoties lauksaimniecībai un zinātnei, lai paātrinātu tehnoloģiju iedzīvināšanu lauksaimniecības praksē.

  • Zināšanas — "zināšanās balstīta lauksaimniecība". Lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu nostiprināšanas pasākumi (saistīti arī ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, ekoloģiskām problēmām un saimniecisko attīstību un apmācību).

  • Pārstrukturēšana / Ieguldījumi / Modernizācija. Dotācijas joprojām pieejamas.

  • Jaunie lauksaimnieki. Pasākumu kombinācijā var ietilpt dotācijas uzņēmējdarbības sākšanai (līdz 70 000 euro), apmācības un konsultatīvie pakalpojumi.

  • Mazie lauksaimnieki. Atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai līdz 15 000 euro vienai mazajai saimniecībai.

  • Riska pārvaldības instrumentu kopums. Apdrošināšanas un kopfondu darbība — ražas apdrošināšanai un apdrošināšanai pret laikapstākļiem un dzīvnieku slimībām [šobrīd pieejami atbilstīgi 68. pantam 1. pīlārā] — tiks paplašināta, aptverot ienākumu stabilizācijas iespēju (kas pieļautu izmaksas (līdz 70 % no zaudējumiem) no kopfonda, ja ienākumi nokrītas par 30 %). Par katru lauksaimnieka iemaksāto eiro no lauku attīstības līdzekļiem papildus tiks izmaksāti 65 centi.

  • Ražotāju organizācijas / Ražotāju organizāciju apvienošanās. Atbalsts organizāciju izveidei uz uzņēmējdarbības plāna pamata, tikai grupām, kas definētas kā MVU.

  • Agrovides un klimata maksājumi. Lielāka līgumu elastība, koplīgumi, saistība ar piemērotu apmācību/informāciju.

  • Bioloģiskā lauksaimniecība. Jauns atsevišķs pasākums pamanāmības uzlabošanai.

  • Apvidi, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Jauna robežu noteikšana pēc 8 biofizikāliem kritērijiem apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi. Dalībvalstīm paliek iespēja vides saudzēšanas vai uzlabošanas nolūkos līdz 10 % no savām lauksaimniecības platībām noteikt par tādām, kurās ir specifiski ierobežojumi.

  • Kalnu apgabali. Kalnu apgabalos un lauksaimniecības zemēs uz ziemeļiem no 62. paralēles atbalsta apjoms var būt līdz 300 eiro par hektāru (250 eiro par hektāru vietā).

  • Sadarbība. Paplašinātas iespējas atbalstīt tehnoloģisko, ekoloģisko un komerciālo sadarbību (piemēram, izmēģinājuma projektus, vienotas ekoloģiskās shēmas, īsās piegādes ķēdes, vietējo tirgu attīstību).

  • Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana. Ieguldījumi platjoslas infrastruktūrā un atjaunīgajā enerģijā var pārsniegt maza mēroga infrastruktūru.

  • LEADER. LEADER darbības uzsākšanas komplekts LEADER grupu izveides un stratēģijas atbalstam; lielāka elastība, kombinējot līdzekļus no citiem fondiem vietējās teritorijās, t. i., lauku un pilsētas sadarbībā. NB! Tagad LEADER kā kopīgu pieeju kopienas virzītai vietējai attīstībai izmanto visi vienotā stratēģiskā satvara fondi (ERAF, ESF, KF, EJZF, ELFLA).

  • Citi jauni elementi

KLP uzraudzība un izvērtēšana. Līdz 2017. gada beigām un pēc tam reizi 4 gados Komisija nāks klajā ar ziņojumu par KLP iespaidu uz 3 galvenajām prioritātēm: dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

Kontroles vienkāršošana. Kontroles prasības tiek pazeminātas reģionos, kur iepriekšējās pārbaudes uzrādījušas labus rezultātus, t. i., noteikumi tiek kārtīgi ievēroti. Taču reģionos, kuros ir problēmas, pārbaudes nāksies pastiprināt.

Līdz gada beigām tiks izvirzīti atsevišķi priekšlikumi par atbalsta programmu trūcīgajiem (laikposmam pēc 2013. gada) un par tiešo maksājumu un citu KLP subsīdiju pilnīgu pārredzamību, ņemot vērā Tiesas 2010. gada oktobra nolēmumu, kurā noteikts, ka pašreizējie noteikumi nerespektē fizisko personu datu privātuma normas.

Dokumenti un informācija par KLP reformas priekšlikumu atrodami adresē

http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/legal-proposals/index_en.htm.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site