Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/680

Briselē, 2011. gada 11. oktobrī

Fakultatīvi Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi: bieži uzdotie jautājumi.

Ko nosaka Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi?

Patērētāji un uzņēmumi, jo īpaši mazie uzņēmumi, pilnībā neizmanto iespējas, ko sniedz 500 miljonu cilvēku vienotais tirgus. Pašreiz 44 % eiropiešu apgalvo, ka viņi neiepērkas ārvalstīs, jo viņiem nav skaidrības par savām tiesībām1. Šodien publicētajā jaunajā Eirobarometra pētījumā konstatēts, ka 55% eksportējošo uzņēmumu atzīst atšķirības līgumtiesībās par vienu no galvenajiem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībai ar patērētājiem2.

Eiropas Vienoto tirdzniecības noteikumu mērķis ir novērst šos šķēršļus. Tie atvērs tirgus uzņēmumiem un sniegs patērētājiem lielākas izvēles iespējas un augsta līmeņa aizsardzību. Tie atvieglos tirdzniecību, piedāvājot vienotu noteikumu kopumu pārrobežu līgumiem visās 27 ES valstīs. Ja tirgotāji piedāvā savus izstrādājumus, pamatojoties uz Eiropas Vienotajiem tirdzniecības noteikumiem, pircējiem tiešsaistē, tikai reizi noklikšķinot datora peles taustiņu, būtu iespēja izvēlēties lietotājam draudzīgu Eiropas līgumu ar augsta līmeņa aizsardzību.

Ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi, pārdodot izstrādājumus uz citām ES dalībvalstīm?

Tikai 9,3% uzņēmumu pārdod preces ārpus ES robežām3. Īstenība ir tāda, ka uzņēmumiem, kas vēlas veikt pārrobežu darījumus, var nākties pielāgoties pat līdz 26 dažādiem valstu līgumtiesību veidiem, tos tulkot un nolīgt juristus, kas par katru papildu eksporta tirgu izmaksā vidēji EUR 10 000. Tīmekļa vietnes pielāgošana var izmaksāt vēl vidēji EUR 3 000.

Tā ir problēma gan uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību patērētājiem, gan tiem, kuri sadarbojas ar citiem uzņēmumiem.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kas veido līdz pat 99% no visiem uzņēmumiem ES, ir īpaši smagi skarti, jo tiem nav pašu juridisko vai citu īpašo zināšanu, kas vajadzīga darbam ar dažādām valstu līgumtiesību sistēmām. Vairākos ārvalstu tirgos tirdzniecības izmaksas ir īpaši augstas salīdzinājumā ar MVU apgrozījumu. Darījumu izmaksas eksportam uz kādu citu dalībvalsti varētu veidot līdz 7% no mikrovairumtirgotāja gada apgrozījuma. Lai eksportētu uz četrām dalībvalstīm, šīs izmaksas varētu palielināties līdz 26% no viņa gada apgrozījuma. Tirgotāji, kurus no pārrobežu darījumiem attur līgumtiesību šķēršļi, katru gadu zaudē vismaz EUR 26 miljardus tirdzniecībā ES iekšienē. Tās ir ES ekonomikas tiešās izmaksas no tirdzniecības un darbavietu viedokļa.

Darījumos starp uzņēmumiem un patērētājiem 55% uzņēmumu, kas aktīvi darbojas vai ir ieinteresēti pārdošanā patērētājiem ārpus savas valsts tirgus, atzina, ka viņus attur virkne ar līgumtiesībām saistītu šķēršļu4:

Galvenie ar līgumtiesībām saistītie šķēršļi (pēc uzņēmumu vērtējuma) darījumos starp uzņēmumiem un patērētājiem ir šādi:

  • Izziņas darbs par ārvalstu līgumtiesībām – 40%

  • Dažādu patērētāju aizsardzības noteikumu ārvalstīs ievērošana – 38%

  • Juridiskas konsultācijas par ārvalstu līgumtiesībām ‑ 35%

  • Pārrobežu strīdu par līguma noteikumiem risināšana ‑ 34%

Darījumos starp uzņēmumiem 49% uzņēmumu, kas aktīvi darbojas vai ir ieinteresēti pārdošanā patērētājiem ārpus savas valsts tirgus, atzina, ka viņus attur virkne ar līgumtiesībām saistītu šķēršļu5:

Galvenie ar līgumtiesībām saistītie šķēršļi (pēc uzņēmumu vērtējuma) darījumos starp uzņēmumiem ir šādi:

  • Izziņas darbs par ārvalstu līgumtiesībām – 35%

  • Pārrobežu strīdu par līguma noteikumiem risināšana ‑ 32%

  • Juridiskas konsultācijas par ārvalstu līgumtiesībām ‑ 31%

  • Vienošanās par piemērojamajām līgumtiesībām - 30%.

Ar kādām problēmām saskaras patērētāji, veicot pārrobežu pirkumus?

Tikai 7% patērētāju izdara pirkumus tiešsaistē no citas dalībvalsts, salīdzinot ar 33% patērētāju, kas izdara pirkumus tiešsaistē savā dalībvalstī6.

Patlaban iedzīvotājiem, kuri tiešsaistē izdara pirkumus no citas Eiropas valsts, var tikt liegta pārdošana vai piegāde viņu valstī: ar to Eiropā katru gada saskaras 3 miljoni patērētāju. Tas ir tādēļ, ka šķēršļi tirdzniecībai citā ES dalībvalstī darbojas kā kavēklis, lai uzņēmumi sniegtu pakalpojumus pircējiem visā ES teritorijā.

44% patērētāju atzīst, ka neskaidrība par viņu tiesībām laupa viņiem vēlmi izdarīt pirkumus no citām ES valstīm7.

Kādu labumu patērētājiem dos Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi?

Patērētāju tiesību aizsardzības līmenis būs vienādi augsts visās dalībvalstīs. Patērētāji varēs paļauties uz Eiropas Vienotajiem tirdzniecības noteikumiem kā uz kvalitātes zīmi. Piemēram, patērētājiem tiks piedāvāta iespēja brīvi izvēlēties tiesību aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja tiks piegādāts izstrādājums ar defektu. Tas nozīmē, ka patērētāji varētu, piemēram, izbeigt līgumu vai pieprasīt izstrādājumu aizstāt vai salabot, vai samazināt cenu. Šobrīd lielākajai daļai patērētāju visā ES šāda izvēles iespēja nepastāv. Šie tiesību aizsardzības līdzekļi būtu pieejama arī tiem patērētājiem, kas ir iegādājušies digitāla satura produktus, piemēram, mūziku, filmas, programmatūru vai lietojumprogrammas, kas lejuplādētas no interneta. Noteikumi attiektos uz šiem produktiem arī tad, ja tie tiek uzglabāti uz materiāla datu nesēja, piemēram, CD vai DVD.

Šī augsta līmeņa patērētāju aizsardzība sniegs patērētājiem pārliecību par to, ka var pirkt izstrādājumus citās ES valstīs.

Tā kā Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi ļaus tirgotājiem lētāk pārdot izstrādājumus pāri robežām, tas mudinās uzņēmumus eksportēt uz vairākiem ārvalstu tirgiem. Tas ļaus patērētājiem iegūt piekļuvi plašākiem un labākiem piedāvājumiem par zemāku cenu. Pircējiem tiešsaistē vairs nevajadzētu saņemt paziņojumu "Šis produkts jūsu valstī nav pieejams." tikai tādēļ, ka pastāv atšķirības valstu līgumtiesībās. Saskaņā ar aplēsēm gandrīz pusei (44%) patērētāju, kas iepērkas tiešsaistē, nav skaidrības par viņu tiesībām. Visi kopā šie patērētāji varētu ietaupīt EUR 380 miljonus, ja viņi izdarītu vismaz vienu pārrobežu pirkumu tiešsaistē.

Vidējā cenu starpība patēriņa precēm ES valstīs ir apmēram 24%8. Patērētāji mazākās ES valstīs, piemēram, Maltā, Kiprā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Slovēnijā9 ir jo īpaši neizdevīgā stāvoklī augstāku cenu dēļ. Nesens anonīms pircēju pētījums, kurā pārbaudīja populāru patēriņa preču pieejamību tiešsaistē, parādīja, ka 50% vai vairāk gadījumu patērētāji no citām ES valstīm varētu iegādāties izstrādājumus par vismaz 10% lētāk10. Patērētāji Portugālē, Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Dānijā, Rumānijā, Latvijā, Grieķijā, Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Kiprā un Maltā jo īpaši varētu izmantot labāku cenu priekšrocības, iepērkoties citās ES dalībvalstīs. 11

Tas pats anonīmais pircēju pētījums parādīja, ka gandrīz pusē no ES dalībvalstīm preču izvēle ir ierobežotāka. No 100 populāru patēriņa preču groza lielākā daļa meklējamo preču (Kiprā (98%), Maltā (98%), Luksemburgā (80%), Lietuvā (76%), Latvijā (72%), Īrijā (71%), Beļģijā (65%), Igaunijā (61%), Portugālē (59%), Somijā (58%), Slovēnijā (54%), Rumānijā (51%) un Grieķijā (51%))12 pašu valstī tiešsaistē nebija pieejama.

Kāds būs labums uzņēmumiem?

Pārrobežu tirdzniecība visiem uzņēmumiem kļūtu lētāka, jo īpaši labumu gūtu mazie un vidēji uzņēmumi – tiem būtu iespēja iekļūt jaunos tirgos. Pārrobežu e-komercijas izmaksas samazinātos, tiklīdz uzņēmumiem vairs nebūtu jāpielāgo savas tīmekļa vietnes katras ES valsts noteikumiem, kurā tie pārdod savus izstrādājumus. Tas palīdzēs e-komercijas nozarei un maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā, kas veido līdz 99% ES uzņēmumu.

Kopumā 71% uzņēmumu atzina, ka pastāv varbūtība vai pat ļoti liela varbūtība, ka tās izmantotu vienotas ES līgumtiesības pārrobežu tirdzniecībai ai patērētājiem13 un 70% to atzina pārrobežu tirdzniecībai ar uzņēmumiem14.

Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem, kurus Komisija publicēja šodien, uzņēmumi atzina, ka ar vienotām Eiropas līgumtiesībām viņi eksportētu vairāk: apmēram puse atzina, ka paplašinātu savu uzņēmējdarbību vēl vismaz trīs valstīs (50% tirdzniecībai ar patērētājiem un 48% tirdzniecībai ar uzņēmumiem).

Turklāt Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi sniegtu uzņēmumiem juridisko noteiktību – tie varētu paļauties uz vienu vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz pārdošanas līgumiem patērētājiem un citiem uzņēmumiem, kas būtu spēkā visās 27 dalībvalstīs.

Vai Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi aizstās valstu līgumtiesības?

Nē. Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi būtu fakultatīvi un pastāvētu paralēli valstu līgumtiesībām. Pārdevēji var brīvprātīgi izmantot noteikumu kopumu, kas ir vienāds visās 27 dalībvalstīs. Tie, kuri nevēlas izmantot Eiropas Vienotos tirdzniecības noteikumus, vienkārši var turpināt izmantot savas valsts noteikumus. Patērētāji vienmēr būs skaidri informēti un būs nepieciešama viņu nepārprotama piekrišana, pirms tiks izmantots līgums, kura pamatā ir Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi.

Kas notiks ar līguma brīvības principu? Kā tas tiks ievērots?

Līguma brīvības princips tiek ievērots, jo abām pusēm būs jāvienojas par līguma piemērošanu. Nevienam nav pienākums to izmantot. Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi būtu līguma noteikumu vienots kopums, otrs regulējums, ko puses brīvprātīgi varētu izmantot pārrobežu darījumos. Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi neradītu nekādas izmaksas tiem uzņēmumiem, kas tos nevēlas izmantot. Uzņēmumi, kas nolems tos izmantot, tas būtu jādara tikai tādā gadījumā, ja ekonomiskais izdevīgums būs lielāks par izmaksām.

Kā Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi darbotos praksē?

1. piemērs.

Bísaro-Salsicharia Tradicional ir mazs uzņēmums, kas atrodas Portugāles ziemeļos, un pārdod vietējas cūkgaļas izstrādājumus. Pašlaik tas izstrādājumus pārdod tirgotājiem un patērētājiem sešās citās dalībvalstīs. Šis eksports atbilst 8% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Ārzemju uzņēmumi, ar kuriem tas tirgojas, vienmēr uzstāj, ka līgumam jāpiemēro viņu valsts tiesību akti. Uzņēmums vēlas iekļūt Holandes tirgū, bet to attur atšķirības līgumtiesībās un patērētāju aizsardzības tiesībās salīdzinājumā ar Portugāles tiesību aktiem. Uz šo brīdi tas ir ieguldījis apmēram 5% no sava apgrozījuma, lai iekļūtu ārvalstu tirgos. Uzņēmumam šķiet, ka visā ES vienotas līgumtiesības vienkāršotu darījumus un padarītu to norisi raitāku. Izmantojot Eiropas Vienotos tirdzniecības noteikumus, tas paredz, ka varētu eksportēt uz vēl vairāk valstīm, palielinot gada apgrozījumu pat līdz 15%.

2. piemērs.

Laboratorium Kosmetyczne Dr Irena Eris ir vidējs uzņēmums Polijā, kas tirgo kosmētikas līdzekļus un uzskata, ka atšķirības līgumtiesībās rada ievērojamas izmaksas un ir būtisks šķērslis, lai tas pārdotu savus izstrādājumus Rumānijā. Uzņēmumu jo īpaši skar atšķirības noteikumos par vairumtirgotāju kavētiem maksājumiem. Vispārējie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas pieejami visās ES valodās, paredz vienotu noteikumu kopumu, kas risina kavētu maksājumu problēmu (procentu likme, apmaksas datums, kaitējums utt.). Poļu uzņēmums tos varētu izmantot visiem saviem līgumiem ar uzņēmumiem Rumānijā vai jebkurā citā ES valstī, un tam nebūtu jāņem vērā valstu tiesību akti.

3. piemērs.

Bulgārijas iedzīvotājs Kalins nolemj savai sievai dzimšanas dienā nopirkt e-grāmatu lasītāju. Viņš dodas uz vietējo elektronikas veikalu, taču tur piedāvā tikai trīs e-grāmatu lasītāju modeļus. Lētākais no tiem maksā apmēram EUR 100 un abi pārējie maksā apmēram EUR 250 katrs. Kalins vēlas zināt, vai ir vēl kādas izvēles iespējas. Kāds draugs viņam pastāsta par divām labi zināmām vietnēm pirkumiem tiešsaistē. Pārsteigts par piedāvātajām izvēles iespējām, Kalins izvēlas iegādāties konkrētu modeli, kas maksā EUR 160. Tomēr, nonācis līdz solim, kad viņam jānorāda savas dzīvesvietas valsts, viņš saņem tīmekļa vietnes norādi, ka Bulgārija nav to valstu sarakstā, kurās šis uzņēmums pārdod savus izstrādājumus.

Kalins izmēģina citu uzņēmumu tiešsaistē un atrod e-grāmatu lasītāja alternatīvu modeli pat par labāku cenu. Tomēr viņš atkal saduras ar to pašu problēmu: uzņēmums neļauj konkrēto izstrādājumu iegādāties savā tīmekļa vietnē Apvienotajā Karalistē, un Kalins tiek novirzīts uz tīmekļa vietni, kas ļauj viņam izstrādājumu nopirkt Amerikas Savienotajās Valstīs.

Beigās Kalinam izdodas nopirkt e-grāmatu lasītāju, tomēr viņš joprojām nesaprot, kādēļ iegādāties noskatīto izstrādājumu izrādījās vieglāk Amerikas Savienotajās Valstīs, nevis Eiropā.

4. piemērs.

Vācu biškopis, kas ražo un pārdod medu, ir nopircis iekārtu no franču uzņēmuma. Izrādās, ka iekārta ir ar defektu. Franču piegādātājs piekrīt novērst defektu, bet atsakās maksāt par iekārtas nogādi no Vācijas uz Franciju. Vācu uzņēmums vēlas noskaidrot, kam būtu jāmaksā un vai līgumu var izbeigt, taču tam būtu jāmaksā par dārgu juridisku konsultāciju. Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi paredzētu skaidru un pilnīgu abu pušu tiesību un pienākumu kopumu, ja izstrādājums izrādītos ar defektu. Jo īpaši Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi skaidri nosaka, ka izmaksas par transportēšanu sedz pārdevējs.

5. piemērs.

Uzņēmums, kura galvenā mītne ir Polijā, vēlas sākt plašāku darbību, taču ir saskāries ar problēmām, ko rada atšķirības līgumtiesībās Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Ungārijā. Jo īpaši pretrunīgie noteikumi par piegādi sagādā grūtības sagatavot līgumus, kas būtu spēkā vienlaicīgi visos četros tirgos. Eiropas Vienotie tirdzniecības noteikumi, kas pieejami visās ES valodās, paredz vienu skaidru noteikumu kopumu, ko uzņēmums varētu izmantot pārrobežu līgumos, tostarp piegādes vietu, laiku un līdzekļus, pārdevēja pienākumus attiecībā uz preču transportēšanu, pušu pienākumus un tiesības gadījumos, ja piegādi veic pirms laika vai ja piegādātas sliktas kvalitātes preces.

Nākamie soļi?

Tagad priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un ES Padomei pieņemšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un kvalificētu balsu vairākumu. Kad tā būs pieņemta, regula stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants par iekšējo tirgu.

1 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299a par attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, 10. lpp.

2 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr.321 par Eiropas līgumtiesībām, darījumiem ar patērētājiem, 20. lpp.

3 :

Eurostat datubāze DS-056329-1: tirdzniecība pēc darbības un uzņēmuma lieluma klases, 2007. gads.

4 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr.321 par Eiropas līgumtiesībām, darījumiem ar patērētājiem, 20. lpp.

5 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr.320 par Eiropas līgumtiesībām, B2B, 16. lpp.

6 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299 par patērētāju attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, 15. lpp.

7 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299a par attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, 10. lpp.

8 :

Eurostat, Statistika tuvplānā, 50/2009.

9 :

Eurostat ziņojums (Borchert 2009) , 2500 patēriņa preču cenu līmeņa salīdzinājums.

10 :

YouGov Psychonomics, Anonīms pircēju novērtējums par pārrobežu e-tirdzniecību ES, 2009. gada oktobris, 40. lpp.

11 :

YouGov Psychonomics, Anonīms pircēju novērtējums par pārrobežu e-tirdzniecību ES, 2009. gada oktobris, 40. lpp.

12 :

YouGov Psychonomics, Anonīms pircēju novērtējums par pārrobežu e-tirdzniecību ES, 2009. gada oktobris, 38. lpp.

13 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr.321 par Eiropas līgumtiesībām, darījumiem ar patērētājiem, 32. lpp.

14 :

Eirobarometra zibensaptauja Nr.320 par Eiropas līgumtiesībām, B2B, 29. lpp.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website