Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vēstule ko priekšsēdētājs Barroso kungs Eiropas Parlamenta, Jerzy Buzek

European Commission - MEMO/11/645   28/09/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/645

Briselē, 2010. gada 28. septembrī

Vēstule ko priekšsēdētājs Barroso kungs Eiropas Parlamenta, Jerzy Buzek

"Godātais Buzeka kungs!

Kā es norādīšu savā runā par situāciju Savienībā, ar kuru es šodien uzstāšos Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienība ir nonākusi izšķirīgā pavērsiena punktā. Ekonomikas krīze joprojām turpinās, un mūsu iedzīvotāji izjūt, cik garš un stāvs ir ceļš uz ekonomikas atveseļošanos. Jaunu darbavietu izveide notiek gausi, jo daudzos reģionos ekonomikas izaugsme vēl nav pilnībā atsākusies. Smagu slogu joprojām rada publiskais parāds, kas var aizkavēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa izaugsmi, ja tas netiks steidzami un ar stingru apņēmību mazināts. Zem spiediena ir nonākuši daudzi no mūsu ievērojamākajiem sasniegumiem, piemēram, eiro un Šengenas brīvas pārvietošanās režīms. Ņemot vērā šo situāciju, ir pienācis brīdis visiem proeiropeiskajiem spēkiem, īpaši Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, dot saliedētu atbalstu mūsu Eiropas projektam un uzskatāmi parādīt, ka minēto problēmu risinājuma atslēga ir Eiropas dziļāka integrācija.

Mēs visi zinām, ka šīs paaudzes primārais uzdevums ir panākt ekonomikas ilgtspējīgu atveseļošanos. Izaugsmes un uzticības atjaunošana dos mums iespēju saglabāt ES unikālo sociālo modeli un palīdzēt mūsu iedzīvotājiem sasniegt iecerēto. Tādi ir pamata uzstādījumi, kurus ievērojot Komisija gatavo savu darba programmu 2012. gadam. Tā būs programma, kas vērsta uz intensīvu darbu un rezultātiem, lai sekmētu izaugsmi un reformas, kopīgi apzinoties rīcības prioritātes un steidzamību. Programmā tiks izmantots pēdējos gados radītais pamats izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Papildus manā uzrunā minētajiem priekšlikumiem tā būs strukturēta, pievēršoties vairākām galvenajām tēmām.

  • Veidot Savienību, kas sekmē stabilitāti un atbildību

  • Veidot Savienību, kas sekmē izaugsmi un solidaritāti

  • Dot ES nostājām efektīvu skanējumu pasaulē

Darbs, ko mēs kopīgi esam paveikuši dažos pēdējos gados, ir bijis līdz šim bezprecedenta ieguldījums ES ekonomikas struktūru atjaunošanā. Eiropas pusgads un Gada izaugsmes apskats ir būtiski uzlabojuši mūsu spēju efektīvi koordinēt rīcību. Pašlaik mēs ieviešam jaunas paaudzes regulējumu un uzraudzību, lai veicinātu spēcīgu un stabilu finanšu sektoru. Mēs maksimāli liekam lietā vienotā tirgus sviras efektu, lai ieliktu pamatus rītdienas izaugsmei un nodarbinātībai. Visās šajās jomās Komisija šogad jau ir iesniegusi nozīmīgus jaunus priekšlikumus. Nākamajās nedēļās sekos vēl citi priekšlikumi — par tādiem svarīgiem finanšu pakalpojumiem kā atvasinātie instrumenti, par banku krīžu novēršanu un pārvarēšanu, par kredītreitingu aģentūrām, par apstākļu uzlabošanu MVU darbībai, par enerģētiku un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Turklāt mēs ierosināsim vērienīgu paketi ar nozaru programmām un instrumentiem moderna Eiropas budžeta īstenošanai. Ikviens priekšlikums būs orientēts uz to, lai sasniegtu mūsu mērķi nodrošināt ES pievienoto vērtību. Lai varētu sasniegt mūsu nākamā gada mērķus, vienošanās panākšanai par šo pasākumu paketi ir jābūt vienai no mūsu programmas prioritātēm.

Ar Komisijas 2012. gada darba programmu pirmo reizi saskaņā ar mūsu jauno Pamatnolīgumu tiks pilnībā īstenots viss sagatavošanas cikls. Abu mūsu iestāžu īpašo partnerattiecību uzskatāma konkrētā izpausme ir strukturētais dialogs. Es pateicos Jums par Komiteju priekšsēdētāju konferences (KPK) vispusīgo ziņojumu, ko Komisija ir padziļināti izskatījusi programmas sagatavošanas procesā. Tāpat kā Eiropas Parlamenta 6. jūlija rezolūcija, kas pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu, šis dokuments apliecina Parlamenta tālejošo redzējumu attiecībā uz ES. Sākot no šodienas debatēm par situāciju Savienībā, mūsu strukturētais dialogs nākamo nedēļu laikā kļūs arvien intensīvāks, līdz 15. novembrī tiks pieņemta jaunā darba programma. Ievērojot Pamatnolīgumu, šajā vēstulē ir norādīti galvenie elementi, kas dod ievirzi darba programmas sagatavošanā un mūsu dialogā. Daži svarīgākie elementi ir izcelti punktu uzskaitījumā, minot konkrētus sagatavojamos priekšlikumus, taču šis uzskaitījums nav ne galīgs, ne izsmeļošs. Es ar paļāvību gaidu 12. oktobrī plānoto KPK un Kolēģijas sanāksmi. Pagājušā gada sanāksme apliecināja, ka šāda veida tikšanās spēj radīt spēcīgu pamatu kopēja mērķa apziņai.

Savienība, kas sekmē stabilitāti un atbildību — izaugsmi veicinošs makroekonomikas un pārvaldības satvars

Mums ir jāizveido pozitīvas mijiedarbības modelis Eiropas ekonomikas pārvaldībai, kas nodrošinātu, ka valstu un ES politika iet roku rokā. Mums ir sekmīgi jāpabeidz spēcīgu ekonomikas pārvaldības un finanšu uzraudzības struktūru ieviešana, lai varētu atjaunot iedzīvotāju un tirgu paļāvību. Eiropas Savienības vienotajam tirgum ir milzīgs potenciāls sekmēt izaugsmi, un tas ir jāizmanto.

Mums ir jāsper nākamais solis un krīzes risinājumu vietā uzsvars jāpārnes uz nākotnes izaugsmes modeli, ievērojot stratēģiju “Eiropa 2020”. Mums ir uzskatāmi jāparāda, ka līdz šim veiktie pasākumi ir tikuši ieviesti un ir devuši reālu labumu iedzīvotājiem. Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • otrais Gada izaugsmes apskats;

  • Eiropas pusgada ieteikumi katrai dalībvalstij, ievērojot jauno pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un citi ekonomikas pārvaldības priekšlikumi, kas minēti manā uzrunā.

Laikā, kad izšķirīga nozīme ir fiskālajai konsolidācijai, Komisija turpinās arī savu darbu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp ar nozīmīgākajām trešām valstīm sākot sarunas par uzkrājumu nodokļa oāzēm, pamatojoties uz pilnvaru projektu, kas patlaban gaida Padomes apstiprinājumu.

Viens no Savienības efektīvākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ir ES budžets. Jūnijā tika iesniegts vispārīgais priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu, bet šoruden Komisija nāks klajā ar tiesisko pamatu nākamajai finanšu shēmai, koncentrējoties uz jomām, kurās ES spēj viest reālas pārmaiņas un liekot uzsvaru uz vienkāršošanu.

Savienība, kas sekmē izaugsmi un solidaritāti

Vienotais tirgus kā izaugsmes veicinātājs

Nodrošināt, ka Eiropas vienotais tirgus pilda savu funkciju, ir būtiski svarīgi no ilglaicīgas izaugsmes un nodarbinātības viedokļa. Lai panāktu, ka mēs pilnībā izmantojam vienotā tirgus pašreizējo potenciālu, jāliek, lai jaunas idejas un jaunas tehnoloģijas strādā mūsu labā. Pēc plašas sabiedriskās apspriešanas pieņemtais Vienotā tirgus akts ietver 12 pasākumus, par kuriem Komisija nākamo mēnešu laikā iesniegs priekšlikumus. Es mudinu Parlamentu un Padomi šīs iniciatīvas likumdošanas procesā izskatīt paātrināti, lai uzņēmumi un iedzīvotāji pēc iespējas drīz varētu sajust taustāmu labumu.

Taču mūsu darbs neaprobežosies tikai ar to. Attīstoties ekonomikai, līdzi jāattīstās arī regulējumam, kas piemērojams uzņēmumiem. 2012. gadā Komisija nāks klajā ar jaunām iniciatīvām, lai stiprinātu vienoto tirgu, mazinātu administratīvo slogu un dotu uzņēmējiem iespēju pilnībā izmantot potenciālu, ko piedāvā iekšējais tirgus ar 500 miljoniem patērētāju. Pēc drīzumā gaidāmajiem “veiktspējas pārbaudes” secinājumiem tiks sagatavoti regulējuma priekšlikumi ar mērķi pilnveidot pakalpojumu vienoto tirgu, apzinot jaunus izaugsmes un nodarbinātības avotus. PVN sistēmas modernizēšana palīdzēs uzņēmumiem — īpaši MVU — koncentrēties uz izaugsmi.

Patērētāju uzticēšanās ir plaukstošu tirgu atslēga. Kā papildinājumu šā rudens darbam jaunā darba programma ietvers pasākumus, lai stiprinātu patērētāju tiesības, tostarp elektronisku un pārrobežu darījumu jomā, un lai efektīvi risinātu ar veselību un drošību saistītus jautājumus, tādējādi sekmējot iedzīvotāju drošības aizsardzību un vienlaikus nostiprinot pieprasījumu vienotajā tirgū.

Lai nodrošinātu dzelzceļa pakalpojumu konkurētspēju un drošību, dodot būtisku ieguldījumu Eiropas transporta sistēmas ilgtspējā, tiks sagatavots vispusīgs priekšlikumu kopums. No globālās konkurētspējas viedokļa infrastruktūrai ir tik svarīga loma kā vēl nekad agrāk, un programma “Eiropas infrastruktūras savienošana” ir kodols mūsu stratēģijā efektīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras attīstīšanai ES.

Visbeidzot, kaut arī galvenie priekšlikumi, lai izpildītu G-20 ietvaros dotās ES apņemšanās par finanšu pakalpojumu reformu, līdz 2011. gada beigām jau būs iesniegti izskatīšanai, Komisija turpinās darbu, lai vēl palielinātu atbildīgumu, pārredzamību un stabilitāti izaugsmei un ieguldījumiem tik svarīgajā nozarē. Papildu pasākumi 2012. gadā ietvers priekšlikumus par ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas nozari un ieguldītāju aizsardzību.

Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • ieguldītāju aizsardzība attiecībā uz fizisko personu ieguldījumiem un ieguldījumu fondiem;

  • PVN nākotnes sistēmas sagatavošana;

  • Eiropas Patērētāju programma;

  • pārskatīti noteikumi par produktu vispārējo drošību;

  • dzelzceļa pakalpojumu liberalizācijas pakete;

  • e-identifikācija un e-autentifikācija;

  • efektīva kolektīvo tiesību pārvaldība.

  • valsts atbalsta regulējums vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā.

Darbavietas un prasmes

Eiropā sasniegumi ekonomikā un sociālā kohēzija tiek uzskatīti par vienlīdz svarīgiem mērķiem. Pašlaik piedzīvotais augstais bezdarba līmenis daudziem nozīmē grūtus apstākļus un apdraud sociālo kohēziju un turpmāko ekonomikas attīstību. Eiropa gūs panākumus tikai tad, kad tā ikvienam indivīdam dos iespēju dot savu artavu sabiedrības virzībā uz priekšu.

Mūsu sabiedrībām šis ir pavērsiena punkts. Arvien saasinoties sabiedrības novecošanās ietekmei, mēs nevaram atļauties neizmantot mūsu darbaspēka potenciālu, prasmes un talantus. Mums ir jāiegulda cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā. Vairākas dalībvalstis un uzņēmumi to jau ir sapratuši — krīzes laikā tie saglabāja darbavietas, vajadzības gadījumā samazinot darba laiku vai paredzot jaunus amatus, un tagad var pilnībā izmantot šo darba ņēmēju talantus un profesionālo izglītību.

Turklāt krīzes sociālā ietekme sniedzas daudz tālāk par darba sfēru — finansiālās grūtībās nonākušām ģimenēm jādomā, kā segt izdevumus, arvien lielākam skaitam bērnu jāsaskaras ar nabadzības risku, un negatīvu ietekmi uz sabiedrību atstāj ar stresu saistītas slimības un citas veselības problēmas. Tāpēc Komisija turpinās apkarot nabadzību un izvērsīs kampaņu, lai tiktu sasniegts šis svarīgais stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis.

Sagatavot mūsu sabiedrības nākotnei nozīmē arī laikus risināt ilgtermiņa problēmas, tostarp pensiju sistēmu ilgtspējas jautājumu. Kaut arī lielākā daļa instrumentu ir valstu pārziņā, ES var dot būtisku ieguldījumu, un, balstoties uz mūsu darbu pensiju jomā, ir paredzētas vairākas iniciatīvas. Labklājības sistēmas finansēšana, vienlaikus atjaunojot publisko finanšu stabilitāti, prasa pārdomāt ne tikai tēriņu prioritātes, bet arī ieņēmumu avotus.

Lai stiprinātu Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, nākamā gada darba programma ietvers šādas iniciatīvas:

  • nodarbinātības pakete (ietverot atjauninātu elastdrošības programmu, iniciatīvu par ekoloģiskām darbavietām un Jauniešu iespēju iniciatīvu);

  • papildpensijas kapitāla uzkrāšanas veicināšana;

  • papildu pensijas tiesību aizsardzība, mainot darbu.

Ilgtspējīgs redzējums, domājot par nākotni

Saskanīga regulējuma izveide, lai nodrošinātu pakāpenisku virzību uz sabiedrības modeli, kas rada maz oglekļa dioksīda emisiju un taupa resursus, ir bijusi viena no šā Komisijas sastāva galvenajām prioritātēm. 2012. gads būs pēdējais sagatavošanās gads, pirms pilnībā stājas spēkā 2009. gada klimata un enerģētikas pakete, un tiks ierosināti arī jauni pasākumi, lai palīdzētu sasniegt mūsu nospraustos mērķus un palīdzētu iedzīvotājiem, kopienām un uzņēmumiem veidot tādus ilgtermiņa plānus, kas nākotnē mazinātu emisijas. Transporta nozarē mēs turpināsim darbu, balstoties uz sekmīgajiem transportlīdzekļu emisiju mazināšanas pasākumiem. Mēs palīdzēsim veidot tādu infrastruktūru, kas nepieciešama, lai alternatīva degviela un transportlīdzekļi būtu vispārpieejami. Būtisks pasākums pamatiniciatīvā par resursu efektīvu izmantošanu būs jauns plāns attiecībā uz ūdens resursiem.

Līdztekus minētajiem pasākumiem klimata pārmaiņu jautājumi tiks iestrādāti visās turpmākajās ES budžeta izdevumu jomās, tādējādi ievērojami veicinot mūsu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu. Komisija turpinās klimata pārmaiņu mērķu iestrādi visos attiecīgajos tiesību aktos un Eiropas līmenī ņems vērā starptautiskajās sarunās panāktos rezultātus.

Enerģijas izmantojums vēsturiski ir pierādījis sevi kā vienu no galvenajiem pārtikušas sabiedrības faktoriem. ES ir noteikusi kopēju mērķi nodrošināt drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu. Lai veicinātu stabilitāti ilgtermiņā, tiks izstrādāta stratēģija par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu perspektīvā pēc 2020. gada. Turklāt, ņemot vērā traģisko Fukušimas avāriju un stresa testu rezultātus, tiks pamatīgi pārskatīts pašreizējais kodoldrošības regulējums.

Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • turpmāki pasākumi attiecībā uz vieglo automobiļu un vieglo preču automobiļu emisijām;

  • ekoloģisku enerģijas avotu veicināšana transporta jomā;

  • Eiropas ūdens resursu aizsardzība;

  • EURATOM kodoldrošības tiesiskā regulējuma atjaunināšana.

Atvērta Eiropa, kas kalpo pilsoņiem

Atvērtā un drošā telpa, kurā Eiropas Savienības pilsoņi un trešo valstu pilsoņi, kam ir likumīgas ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, ir viena no ES darbības sasniegumu pārliecinošākajām izpausmēm.

Pēdējā gada notikumi gan Savienībā, gan ārpus tās ir likuši īpaši pievērsties robežkontroles jautājumam. Lai nosargātu mūsu līdzšinējos sasniegumus brīvības un mobilitātes ziņā, mums ir jāturpina stiprināt un pilnveidot mūsu robežu sistēmu, ņemot vērā aktuālās norises. Mums ir arī jāturpina piemērot kopēju migrācijas politiku, lai nodrošinātu migrācijas atbildīgu pārvaldību ES. Pēc padziļinātas apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija nāks klajā ar nākamās paaudzes robežpārbaužu noteikumu paketi. Mēs strādāsim arī pie tā, lai nodrošinātu iespējas praktiski izmantot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesības Savienībā, kas ir vienas no iedzīvotāju galvenajām tiesībām vienotajā tirgū.

Komisijas 2012. gada darba programmā tiks ietvertas vairākas svarīgākās iniciatīvas, kas paredzētas tālejošajā Stokholmas programmas rīcības plānā. Ar tiesību akta priekšlikumu par e-tiesiskuma izvēršanu būs paredzēts IKT izmantojums sadarbības veicināšanai tieslietās. Mēs arī pievērsīsimies tam, lai nodrošinātu, ka tiesvedības dokumenti tiek atzīti visā Savienībā.

Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • nākamās paaudzes robežpārbaužu noteikumi;

  • cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas stratēģija.

  • nodarbinātība un migrācija.

Dot ES nostājām efektīvu skanējumu pasaulē

ES pilsoņu labklājību un drošību arvien vairāk tiešā viedā ietekmē norises aiz mūsu robežām. Mūsu interesēs ir censties ietekmēt šīs norises, un to vislabāk mēs spējam paveikt kopā.

Vēsturiskie notikumi tuvējās Vidusjūras dienvidu piekrastes valstīs dod ES iespēju pozitīvi ietekmēt virzību uz demokrātiju un pārticību. Mums ir jāstrādā ar jaunajām valdībām un jāapzina iespējamie palīdzības un stimulu veidi, kādus mēs varam piedāvāt, ieskaitot politisko atbalstu, tehnisko palīdzību un konkrētu rekonstrukcijas un ekonomiskās attīstības atbalstu.

Viena no Eiropas pamatvērtībām ir solidaritāte, un tā ir svarīga arī aiz mūsu robežām. Eiropas Savienībai kā pasaulē lielākajai starptautiskās attīstības palīdzības līdzekļu devējai būs vadošā loma palīdzībā pasaules nabadzīgākajām valstīm, īpašu uzsvaru liekot uz TAM sasniegšanu. 2012. gadā ES globālās solidaritātes konkrēta izpausme būs priekšlikumi par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidi.

Komisija arī turpinās darbu pie ES izaugsmes mērķu veicināšanas starptautiskajā arēnā. Galvenais mērķis ir sekmīgi noslēgt daudzpusējās tirdzniecības sarunas un nostiprināt PTO ar Krievijas iestāšanos šajā organizācijā, taču mēs arī ceram, ka nākamajā periodā tiks noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi ar Ukrainu, Kanādu, Singapūru un Indiju un tiks sperts liels solis uz priekšu sarunās ar Japānu. Mēs strādājam arī pie tā, lai sāktu sarunas par ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu.

2012. gadā turpināsies turpmākas paplašināšanās iespēju izvērtējums un risinātas uzsāktās sarunas. Patīkams notikums būs Horvātijas drīzā pievienošanās mūsu pulkam kā 28. dalībvalstij. 2012. gadā tiks turpināts darbs pie tā, lai Horvātija varētu pilnvērtīgi veikt sagatavošanos un savlaicīgi būt gatava uzņemties dalībvalsts saistības.

Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveide;

  • paplašināšanās 2012. gada pakete.

Lietpratīgs regulējums un efektīva īstenošana

Īstenojot savu darba programmu, Komisija turpinās ievērot savu stingro apņemšanos sagatavot augstākās kvalitātes priekšlikumus. Kvalitātei būtisks ir sagatavošanas process, un tas nozīmē nodrošināt, ka iniciatīvas tiek izstrādātas, pilnībā apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu ieinteresēto personu ieguldījumu, no 2012. gada apspriešanās ilgums no 8 nedēļām tiek pagarināts līdz 12.

Pat ja priekšlikumi ir pienācīgi sagatavoti un veiksmīgi izskatīti un apstiprināti Parlamentā un Padomē, to reālā ietekme ir atkarīga no īstenošanas. Šobrīd pārāk daudzi politikas pasākumi netiek pārvērsti reālos ieguvumos iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm. Komisija turpinās pilnībā pildīt savu Līguma izpildes uzrauga lomu. Tas ietver arī iniciatīvas uzņemšanos konkurences politikas piemērošanā un pilnveidē, to izmantojot kā svarīgu instrumentu vienlīdzīgu apstākļu un labi strādājoša vienotā tirgus nodrošināšanā.

Ņemot vērā šos mērķus, Komisijas 2012. gada darba programma ietvers šādus priekšlikumus:

  • Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība.

Turpmākā rīcība

Līdz 2020. gadam paliek tikai astoņi gadi. Ņemot vērā pasaules norišu gaitu, Eiropas Savienībai ir jāizmanto iespēja nostiprināt savas pozīcijas pasaulē. Mūsu tālejošo mērķu sasniegšana ir atkarīga no tā, kā dalībvalstis un Eiropas iestādes pildīs savu kopējo apņemšanos veikt reformas. Lai līdz 2020. gadam panāktu reālus rezultātus, Eiropas līmeņa pasākumi jāveic tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu paredzēto, ir jārīkojas tagad. Es ceru uz auglīgu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, nākamo nedēļu laikā izstrādājot iniciatīvu programmu, kas palīdzēs Savienībā atjaunot izaugsmi un uzticēšanos."


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website