Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par kopējās zivsaimniecības politikas reformu

European Commission - MEMO/11/503   13/07/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/503

Briselē, 2011. gada 13. jūlijā

Jautājumi un atbildes par kopējās zivsaimniecības politikas reformu

Vispārējais mērķis Komisijas priekšlikumiem par modernu un vienkāršu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) ir padarīt zvejošanu par ilgtspējīgu no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa. Ar jaunās politikas palīdzību tiks panākts, ka zivju krājumi būs ilgtspējīgā apjomā, likvidējot pārzveju un nosakot zvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Tā ES iedzīvotājiem ilgtermiņā nodrošinās stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku, un tās mērķis ir panākt jaunu uzplaukumu zvejniecības nozarē, likvidēt atkarību no subsīdijām un sniegt jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas piekrastes reģionos.

Kāpēc ir vajadzīga jauna politika?

Eiropas zivsaimniecības politikai ir steidzami nepieciešama reforma. Ar kuģiem tiek zvejots vairāk zivju, nekā to krājumi var droši atjaunoties, tādējādi izsīkst atsevišķi zivju krājumi un ir apdraudēta jūras ekosistēma. Pašlaik trīs no četriem krājumiem ir pārzvejoti: 82 % Vidusjūras krājumu un 63 % Atlantijas okeāna krājumu. Zvejniecības nozare gūst mazāku nozveju un ir neskaidras nākotnes priekšā.

Ņemot to vērā, Komisija ierosina vērienīgu politikas reformu. Šīs reformas mērķis ir ieviest nosacījumus, lai nodrošinātu labāku nākotni zivīm un zvejniecībām, kā arī jūras videi, kas ir to pamatā. Reforma palīdzēs īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, un politika tiks izstrādāta plašākas jūrniecības ekonomikas ietvaros, lai nodrošinātu saskaņotākus politikas virzienus attiecībā uz ES jūrām un piekrastes reģioniem, strādājot pie tā, lai panāktu pārliecinošākus nozares ekonomiskos rādītājus, integrējošu izaugsmi un labāku kohēziju piekrastes reģionos.

Ilgtspējība ir ierosinātās reformas pamats. Ilgtspējīga zveja nozīmē to, ka netiek apdraudēta krājumu atjaunošanās un ilgtermiņā tiek nodrošināti lieli ieguves apjomi. Šajā nolūkā ar zvejošanas palīdzību ir jāpārvalda jūrā nozvejoto zivju daudzums. Komisija ierosina līdz 2015. gadam panākt to, ka krājumi tiek izmantoti ilgtspējīgā līmenī, kas definēts kā vislielākā nozveja, ko var droši gūt katru gadu un kas saglabā zivju populācijas lieluma maksimālo produktivitāti. Šis līmenis ir zināms kā "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms" (MSY). Šis mērķis ir noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā, un tas tika pieņemts 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību kā mērķis, kas pasaulei jāsasniedz līdz 2015. gadam.

Aplēses1 liecina, ka tad, ja krājumi tiktu izmantoti šādā veidā, krājumu apjomi palielinātos par aptuveni 70 %. Kopējās nozvejas apjomi palielinātos par aptuveni 17 %, peļņas norma būtu trīs reizes lielāka, ienākumi no ieguldījumiem būtu sešas reizes lielāki un bruto pievienotā vērtība zvejas nozarē palielinātos gandrīz par 90 %, kas atbilst 2,7 miljardiem eiro nākamajā desmitgadē.

Turklāt, zvejojot ilgtspējīgi, zvejas nozare vairs nebūtu atkarīga no publiskā atbalsta. Rezultātā būtu vieglāk panākt stabilas cenas pārredzamos apstākļos, sniedzot nepārprotamus ieguvumus patērētājiem. Spēcīgai, efektīvai un ekonomiski dzīvotspējīgai nozarei, kas darbojas saskaņā ar tirgus nosacījumiem, būtu svarīgāka, aktīvāka loma krājumu pārvaldībā.

Kādi ir jauno priekšlikumu galvenie elementi?

Uz ekosistēmas pieeju balstīta daudzgadu pārvaldība

Lai atjaunotu Eiropas zivsaimniecības ekonomikas dinamiku, jūras vide ir jāaizsargā efektīvāk. No šī brīža ES zvejniecības tiks pārvaldītas ar daudzgadu plāniem un tiks izmantota uz ekosistēmu balstīta pieeja un piesardzības princips, lai nodrošinātu, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmu ir ierobežota. Zvejniecības nozarei būs labāks un stabilāks pamats ilgtermiņa plānošanas un ieguldījumu jomā. Tas aizsargās resursus un palielinās ilgtermiņa ieguves apjomus.

Daudzgadu pārvaldības plāni jāpārorientē no pašreizējiem viena krājuma pārvaldības plāniem uz zvejniecību pārvaldības plāniem, mazākā skaitā plānu ietverot vairāk zivju krājumu, lai līdz 2015. gadam sasniegtu ilgtspējīgus apjomus. Krājumi, kas nav iekļauti plānos, tiks pārvaldīti ar Padomes noteiktām zvejas iespējām un īstenojot citus saglabāšanas un tehniskos pasākumus, kas ir ierosināto instrumentu kopuma daļa.

Izmetumu aizliegšana

Ir aprēķināts, ka izmetumi, tas ir, nevēlamo zivju izmešana atpakaļ jūrā, ir 23 % no kopējās nozvejas (dažās zvejniecībās ievērojami vairāk!). Šī nepieņemamā prakse pakāpeniski tiks izskausta, nosakot precīzus izpildes termiņus un vienlaikus īstenojot vairākus papildpasākumus. Zvejniekiem būs obligāti jāizkrauj visu komerciālo sugu nozveja. Mazizmēra zivis nedrīkstēs pārdot lietošanai pārtikā.

Dalībvalstīm būs jāpārliecinās, ka to zvejas kuģi ir aprīkoti, lai nodrošinātu pilnīgu dokumentāciju par visām zvejas un apstrādes darbībām ar nolūku uzraudzīt to, kā tiek ievērots pienākums izkraut visu nozveju.

Šādas pieejas rezultātā tiks gūti ticamāki dati par zivju krājumiem, uzlabosies pārvaldība un resursu efektivitāte. Tā ir arī stimuls zvejniekiem, lai ar tehniskiem risinājumiem, piemēram, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus, izvairītos no nevēlamas nozvejas.

Zvejošana kā peļņu nesoša nodarbe

No 2014. gada kuģiem, kuru garums ir lielāks par 12 metriem, un visiem kuģiem, kuri izmanto velkamos zvejas rīkus, tiks piemērota nododamo nozvejas daļu jeb koncesiju sistēma. Balstoties uz ES līmenī apstiprinātiem principiem, dalībvalstis pārredzamā veidā sadalīs koncesijas un to īpašniekam piešķirs tiesības uz daļu no valsts zvejas iespējām katrā gadā. Operatori varēs iznomāt vai tirgot savas koncesijas savā dalībvalstī, bet ne starp dalībvalstīm. Koncesijas būs derīgas vismaz 15 gadus, bet, ja to turētājs izdara nopietnu pārkāpumu, tās varēs atsaukt pirms termiņa beigām. Dalībvalstis var izveidot rezervi un ieviest maksu par koncesijām.

Šī jaunā sistēma sniegs zvejniecības nozarei ilgtermiņa perspektīvas, lielāku elastību un lielāku atbildību, vienlaikus samazinot pārmērīgo zvejas jaudu. Vieniem operatoriem būs stimuls palielināt savu koncesijas, bet citiem — pamest nozari. Prognozē, ka saskaņā ar šo sistēmu2 līdz 2022. gadam ienākumi varētu palielināties par vairāk nekā 20 % un kuģu apkalpes algas no 50 % līdz vairāk kā 100 %.

Mazapjoma zvejniecību atbalstīšana

ES mazapjoma flote veido 77 % no kopējās ES flotes kuģu skaita ziņā, bet tikai 8 % tilpības (kuģu izmēra), un 32 % dzinēja jaudas ziņā. Mazapjoma piekrastes zvejniecībām bieži vien ir nozīmīga loma daudzu Eiropas piekrastes reģionu sociālajā struktūrā un kultūras identitātē. Tāpēc tām ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Reformētā KZP līdz 2022. gadam pagarina dalībvalstu tiesības ierobežot zveju zonā, kas ir 12 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas. Turklāt mazapjoma zvejniecības var tikt atbrīvotas no nododamo zvejas koncesiju shēmas. Gaidāmais finanšu instruments zivsaimniecības jomā ietvers pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē mazapjoma zvejniecības, un palīdzēs vietējai ekonomikai pielāgoties izmaiņām.

Ilgtspējīgas akvakultūras veidošana

Labāks akvakultūras regulējums palielinās jūras produktu ražošanas un piegādes apjomu ES, mazinās atkarību no importētām zivīm un veicinās izaugsmi piekrastes un lauku apvidos. Līdz 2014. gadam dalībvalstis izstrādās valsts stratēģiskos plānus, lai likvidētu administratīvus šķēršļus, un apstiprinās vides, sociālos un ekonomiskos standartus, kas piemērojami zivaudzēšanas nozarē. Tiks izveidota jauna Akvakultūras konsultatīvā padome, kura sniegs ieteikumus ar nozari saistītos jautājumos. Akvakultūras attīstībā skaidri iezīmējas ES dimensija: stratēģiski lēmumi, kurus pieņem vienā valstī, var ietekmēt attīstību kaimiņos esošajās dalībvalstīs.

Zinātnes atziņu pilnveidošana

Uzticama un atjaunināta informācija par jūras resursu stāvokli ir svarīga, lai varētu pieņemt pamatotus pārvaldības lēmumus, kā arī efektīvi īstenot reformēto KZP. Priekšlikumā ir paredzēti galvenie noteikumi un pienākumi, kas dalībvalstīm jāievēro saistībā ar datu vākšanu, pārvaldību, datu pieejamību, un noteikumi par Komisijas piekļuvi datiem. Dalībvalstīm tiks uzticēts vākt, uzturēt un kopīgi izmantot zinātniskus datus par zivju krājumiem un zvejas ietekmi jūras baseina līmenī. Lai koordinētu šo darbu, tiks izstrādātas valsts pētniecības programmas.

Decentralizēta pārvaldība

Komisijas priekšlikumā ir skaidri noteikti katra dalībnieka uzdevumi un pienākumi, un tas lēmumu pieņemšanu ģeogrāfiski tuvinās zvejas vietām. Tas pieliks punktu mikropārvaldībai no Briseles, proti, ES likumdevēji noteiks tikai vispārīgo regulējumu, pamatprincipus, vispārējos mērķus, darbības rādītājus un termiņus. Pēc tam dalībvalstis lems par faktiskajiem īstenošanas pasākumiem un sadarbosies reģionālā mērogā. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgo dalībvalstu pieņemtie pasākumi ir saskanīgi un efektīvi. Ir izveidots “rezerves mehānisms”, lai Komisija varētu rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis nevar vienoties vai mērķi netiek sasniegti.

Jauna tirgus politika — lielākas iespējas nozarei un labāk informēti patērētāji

Priekšlikums par jauno tirgus politiku ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas ierosināts ar mērķi panākt, lai zivsaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija palīdzētu īstenot jaunās KZP ieceres. Tās nolūks ir stiprināt ES nozares konkurētspēju, uzlabot tirgu pārredzamību un nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visiem Savienībā tirgotajiem produktiem.

Turklāt tajā paredzēts modernizēt intervences režīmu, jo pašreizējā sistēma, kurā publiskie līdzekļi tiek tērēti zivju iznīcināšanai, vairs nav attaisnojama. To aizstās vienkāršots uzglabāšanas mehānisms, kas ļaus ražotāju organizācijām uzpirkt zvejas produktus laikos, kad cenas ir zemākas par noteiktu līmeni, un uzglabāt produktus, lai vēlāk tos laistu tirgū. Šī sistēma sekmēs tirgus stabilitāti.

Ražotāju organizācijām būs plašākas funkcijas arī kopīgā pārvaldībā, uzraudzībā un kontrolē. Pilnveidojot ES zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, tiks samazināts atkritumu apjoms un radīti tirgus signāli ražotājiem.

Jauni tirdzniecības standarti par marķēšanu, kvalitāti un izsekojamību sniegs patērētājiem skaidrāku informāciju un palīdzēs atbalstīt ilgtspējīgu zvejniecību. Noteikta informācija marķējumā būs jānorāda obligāti, piemēram, būs jānošķir zvejas produkti un akvakultūras produkti; citas norādes varēs sniegt brīvprātīgi.

Moderns un pielāgots finanšu instruments

ES finansiālo palīdzību piešķirs, lai atbalstītu jaunās KZP ilgtspējības mērķu izpildi. Finansiālo palīdzību piešķirs ar nosacījumu, ka noteikumi ir ievēroti, un šis princips attieksies gan uz dalībvalstīm, gan operatoriem.

Ja dalībvalstis neievēros noteikumus, tām draud Savienības finansiālās palīdzības maksājumu pārtraukšana, apturēšana vai finanšu korekcijas. Ja smagu pārkāpumu izdarīšanā tiks pieķerti operatori, viņiem varēs liegt piekļuvi finansiālai palīdzībai vai noteikt tās samazinājumus. Turklāt priekšlikumā ieviests pienākums dalībvalstīm, piešķirot finansiālo palīdzību, ņemt vērā operatoru darbību nesenā pagātnē (jo īpaši to, ka smagi pārkāpumi nav izdarīti).

Priekšlikums par jauno finanšu instrumentu Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu (EJZF) 2014.–2020. gadam tiks iesniegts vēlāk 2011. gadā. Daudzgadu finanšu shēmā Komisija ir ierosinājusi atvēlēt EJZF budžetu 6,7 miljardu eiro apmērā.

Atbildība starptautiskā mērogā

FAO dati liecina, ka gandrīz 85 % pasaules zivju krājumu, par kuriem pieejama informācija, tiek izmantoti pilnībā vai pat pārmērīgi. ES ir pasaulē lielākais zvejas produktu importētājs naudas izteiksmē, un tāpēc tai jārīkojas gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Ārējai zivsaimniecības politikai jākļūst par KZP neatņemamu daļu. Tāpēc starptautiskās un reģionālās organizācijās ES aizstāvēs ilgtspējības un zivju krājumu un jūras daudzveidības saglabāšanas principus. Tā veidos apvienības un rīkosies kopā ar galvenajiem partneriem, lai apkarotu nelegālu zveju un samazinātu pārmērīgu kapacitāti.

Ar trešām valstīm noslēgtos divpusējos zvejas nolīgumos ES veicinās ilgtspējību, labu pārvaldību un demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu. Pašreizējos partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē aizstās ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi, un tie nodrošinās to, ka zvejas resursu izmantošana notiek, pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un apgūstot tikai resursu pārpalikumu, kuru partnervalsts nevar vai nevēlas nozvejot pati. Saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem partnervalstis saņems kompensāciju par piekļuvi zvejas resursiem, un tām tiks sniegta arī finansiāla palīdzība ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Vai gaidāmi jauni noteikumi kontroles un noteikumu izpildes jomā?

Priekšlikums ir saskaņā ar jauno ES kontroles režīmu, kas ir spēkā no 2010. gada3, un tajā ir iestrādāti kontroles un noteikumu izpildes režīma pamatelementi, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu. Lai novērstu izmetumus, ir ieviests pienākums izkraut nozveju, un šajā sakarībā Komisija ierosina uzraudzības un kontroles pienākumus, jo īpaši prasību pilnībā dokumentēt zvejniecību, kā arī jaunu kontroles tehnoloģiju izmēģinājuma projektus, kas veicinās ilgtspējīgu zvejniecību.

Kad reforma stāsies spēkā?

Jaunie noteikumi stāsies spēkā, tiklīdz Ministru padome un Eiropas Parlaments būs nobalsojuši par priekšlikumiem. Īstenošana noritēs pakāpeniski, jo nozarei vajadzīgs laiks, lai pielāgotos un varētu sasniegt rezultātus. Taču reformas priekšlikumos ir noteikti skaidri termiņi: jaunajiem tiesību aktiem jābūt pieņemtiem un jāstājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Sk. arī: IP/11/873

1 :

Ietekmes novērtējums, kas pievienots Komisijas priekšlikumam regulai par kopējo zivsaimniecības politiku.

2 :

Ietekmes novērtējums, kas pievienots Komisijas priekšlikumam regulai par kopējo zivsaimniecības politiku.

3 :

Padomes Regulas Nr. 1005/2008 un Nr. 1224/2009.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website