Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par Pārtikas informācijas regulu

European Commission - MEMO/11/481   06/07/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/481

Briselē, 2011. gada 6. jūlijā

Jautājumi un atbildes par Pārtikas informācijas regulu

Kā pusaudzis, kuram ir alerģija pret zemesriekstiem, varētu zināt, ko viņš drīkst ēst pasākumā kopā ar draugiem? Kā sieviete, kura pārtikā vēlas samazināt sāls daudzumu, var zināt, kādas uzkodas labāk izvēlēties? Kā patērētāji var uzzināt nopirktās gaļas izcelsmi? Kā, iegādājoties pārtiku internetā vai pēc kataloga, varēsiet būt pārliecināti, ka sniegtā informācija par pārtikas produktu būs tāda pati kā veikalā? Vai viegli varēsiet atrast un izlasīt attiecīgo informāciju uz pārtikas produktu etiķetēm?

Šie ir jautājumi, ar kuriem katru dienu saskaramies gan mēs paši, gan arī mūsu radinieki, draugi vai paziņas. Nesen pieņemtais ES tiesību akts mēģina sniegt atbildes un risinājumus, izmantojot virkni jaunu pārtikas marķēšanas noteikumu. Kad šis tiesību akts stāsies spēkā, informācija par noteiktām vielām, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, piemēram, zemesriekstiem vai pienu, būs jāsniedz gan uz fasētiem, gan nefasētiem produktiem, tostarp tiem, ko pārdod restorānos un kafejnīcās. Fasētu pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā tiks izcelti galvenie alergēni. Tiesību aktā arī noteikta prasība, ka uz lielākās daļas pārstrādātu pārtikas produktu ir jānorāda konkrēta uzturvērtības informācija. Uz fasētas cūkgaļas, aitas, kazas un mājputnu gaļas būs jānorāda informācija par tās izcelsmi. Patērētājiem, kas vēlas iegādāties pārtiku, izmantojot internetu vai citus tālpārdošanas veidus, pirms iegādes tiks nodrošināta svarīga informācija par attiecīgo pārtikas produktu. Kad šis tiesību akts stāsies spēkā, patērētāji arī varēs viegli salasīt informāciju uz pārtikas produkta etiķetes — nebūs jāizmanto palielināmais stikls.

Kāpēc tika mainīti tiesību akti par pārtikas produktu marķēšanu?

Esošie tiesību akti par vispārējo pārtikas marķējumu tika izstrādāti 1978. gadā, un uzturvērtības marķēšanas noteikumi tika pieņemti 1990. gadā. Kopš tā laika ir būtiski mainījušās patērētāju prasības un tirdzniecības prakse. ES patērētāji, iegādājoties produktus, vēlas būt labāk informēti, kā arī vēlas, lai uzraksti uz etiķetēm būtu vienkārši, salasāmi, saprotami un nebūtu maldinoši. Pēc vairāk nekā triju gadu ilgā sagatavošanas procesa jaunā tiesību akta ieviešana tiem palīdzēs pieņemt pārdomātākus lēmumus par pārtikas iegādi un sekmēs labāka dzīvesveida izvēli.

Ko jaunie noteikumi nozīmēs man?

Jaunajā tiesību aktā ir noteikti vispārēji principi pārtikas produktu marķēšanai. Tajā paredzēti jauni noteikumi par informācijas salasāmību. Tas arī pastiprina noteikumus, kas paredzēti, lai nepieļautu maldinošu praksi. Līdz ar to, pateicoties šim tiesību aktam, jūs varēsiet izdarīt labāku izvēli atbilstoši jūsu vajadzībām. Praktiski tas tiks sasniegts dažādos veidos. Dažas papildu informācijas prasības, piemēram, attiecas uz vielām, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Ir arī jaunas prasības sniegt informāciju par pārtikas produktu uzturvielu saturu. Jaunie noteikumi par marķējumu gaļai dod patērētājam iespēju uzzināt svaigas cūkgaļas, aitas, kazas un mājputnu gaļas izcelsmi. Inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus arī būs jānorāda sastāvdaļu sarakstā.

Kāda jēga sniegt informāciju, ja tā ir norādīta salasīšanai pārāk mazā burtu izmērā?

Šāda situācija noteikti ir bieži sastopama. Tieši šī problēma arī ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas tiek risināts jaunajā tiesību aktā. Tajā noteikts minimālais burtu izmērs, kādā jādrukā obligātā informācija, un brīvprātīgi sniegtu informāciju (piemēram, devīzes vai norādes) nedrīkst noformēt tādā veidā, kas nelabvēlīgi ietekmētu obligātās informācijas izvietojumu. Papildu noteikumi par salasāmību tiks izstrādāti turpmāk.

Es vēlos ēst veselīgi. Vai jaunie noteikumi man palīdzēs to īstenot?

Jā. Būs jāsniedz informācija par dažām svarīgām pārstrādātu pārtikas produktu uzturvērtības īpašībām — enerģētisko vērtību, taukiem, piesātinātajiem taukiem, ogļhidrātiem, cukuru, olbaltumvielām un sāli. Tas ļaus jums salīdzināt pārtikas produktus pirms pirkšanas, palīdzot izvēlēties uzturu atbilstoši jūsu personīgajām prasībām. Tāpat būs iespējams iekļaut informāciju par konkrētām uzturvielām iepakojuma priekšpusē, kas, iepērkoties, jums ļaus vieglāk salīdzināt produktus. Šie jaunie noteikumi ir nozīmīgs solis uz priekšu, un pēc noteikta laika Komisija pārskatīs attīstības tendences.

Kā ņemtas vērā alerģisku cilvēku vajadzības pēc informācijas?

Jaunais tiesību akts nostiprina spēkā esošos noteikumus par informācijas sniegšanu attiecībā uz konkrētām vielām, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas vai nepanesamību, lai informētu un aizsargātu alerģisku patērētāju veselību, patērējot fasētus un nefasētus pārtikas produktus un ēdot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pārtikas uzņēmumiem būs jādara pieejama šāda informācija par visiem pārtikas produktiem, un valsts iestādes varēs izlemt, kādā veidā šī informācija būs jāsniedz.

Kā es varu iegūt atbilstošu informāciju par pārtikas produktiem, ja iepērkos internetā vai izmantoju katalogus?

Jaunajā tiesību aktā iekļauta nepārprotama prasība, ka, pārdodot pārtikas produktus ar distances saziņas līdzekļu palīdzību, lielākajai daļai obligātās informācijas, kas norādīta uz etiķetes, jābūt pieejamai pirms pirkuma pabeigšanas un tai jāparādās tālpārdošanas materiālos (mājas lapā vai katalogā) vai izmantojot citus atbilstošus līdzekļus. Šajā prasībā pilnībā ņemti vērā visi pārtikas piegādes veidi patērētājiem.

Vai, pateicoties jaunajiem noteikumiem, es būšu labāk informēts par pārtikas izcelsmi?

Izcelsmes marķējums kļūst obligāts svaigai aitas, kazas, mājputnu gaļai un cūkgaļai. Kopumā jaunie noteikumi saglabā pašreizējo pieeju, saskaņā ar ko izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas marķējums uz pārtikas ir brīvprātīgs, ja vien tā trūkums nevar maldināt patērētājus. Šāds marķējums tiks piemērots pēc īstenošanas noteikumu pieņemšanas, ar kuriem noteiks veidu, kā sniegt informāciju, tostarp to, vai kā izcelsmes vieta būs jānorāda dalībvalsts vai ES, un to, kurš dzīvnieka dzīves posms vai posmi (dzimšanas vieta, audzēšanas vieta, nokaušanas vieta) būs jānorāda. Īstenošanas noteikumi tiks izstrādāti divu gadu laikā.

Vienlaikus ir noteikti daži kritēriji tiem ražotājiem, kuri brīvprātīgi vēlas iekļaut šo informāciju par savas produkcijas izcelsmi. Šādos gadījumos un saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Codex Alimentarius standarti) izcelsmes valsts būtu jānosaka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu. Sarakstā ir arī jāiekļauj galveno sastāvdaļu izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta, ja šo sastāvdaļu izcelsmes vieta atšķiras no galaprodukta izcelsmes vietas. Piemēram, sviests, kas kults Beļģijā no dāņu piena, būtu jāmarķē kā produkts, kas “ražots Beļģijā no dāņu piena”. Šie noteikumi pasargās patērētājus no maldinošām norādēm par produktu izcelsmi un nodrošinās līdzvērtīgus konkurences nosacījumus pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

Kā es varu zināt, ka ēdu “autentisku” un nevis “viltotu” pārtiku?

Pārtikas produktu un dzērienu viltošana rada nopietnas bažas. Tā var izpausties dažādos veidos, piemēram, produkta atšķaidīšana, tam pievienojot piemaisījumus, vai zemākas kvalitātes sastāvdaļu izmantošana, aizstājot īstās produkta sastāvdaļas, vai nepatiesas produkta izcelsmes norādīšana.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka gadījumā, ja pārtikas produkts īsti neatbilst tam, ko tas atgādina, tiks sniegta atbilstoša informācija, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu ar konkrētu produkta iepakojumu vai izskatu. Ja dažas sastāvdaļas, kam parasti jābūt pārtikas produktā, ir tikušas aizstātas ar citām, aizstājējsastāvdaļas tiks ietvertas ne tikai produkta sastāvdaļu sarakstā, bet arī norādītas labi saskatāmā vietā uz iepakojuma. Attiecībā uz gaļu un zivsaimniecības produktiem tiks norādīta viegli pamanāma informācija par produktam pievienotu ūdeni un jebkādām tam pievienotām olbaltumvielām ar atšķirīgu dzīvnieku izcelsmi. Turklāt šādi pārtikas produkti, kuri izskatās kā izgatavoti no viena gaļas vai zivs gabala, lai gan tie sastāv no dažādiem saliktiem gabaliem, tiks marķēti kā “salikta gaļa” vai “salikta zivs”.

Attiecībā uz pārtikas produktiem, kuru noformējums liek noticēt nepatiesai izcelsmei vai uz kuriem ir norādīta nepatiesa izcelsme, jaunajos noteikumos paredzēti konkrēti kritēriji, lai nodrošinātu, ka brīvprātīgas izcelsmes norādes nemaldina patērētājus. Uzņēmējiem, kas sagatavo izcelsmes norādes, ir jāsniedz papildu informācija, lai cilvēki būtu informēti ne tikai par pēdējo valsti, kur pārtika pārstrādāta, bet arī par to, no kurienes faktiski nāk pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas.

Kāpēc vīns un visi alkoholiskie dzērieni tika izslēgti? Šāda pieeja nepalīdz pasargāt bērnus un jauniešus no gāzētiem alkoholiskiem dzērieniem un citiem alkoholiskiem dzērieniem

Alkoholiskie dzērieni netiek izslēgti no tiesību akta darbības jomas. Tie ir tikai provizoriski atbrīvoti no prasības sniegt sastāvdaļu sarakstu un informāciju par uzturvērtību. Tomēr trīs gadu laikā pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā Komisija šo jautājumu īpaši izskatīs, un, ja būs vajadzīgs, ierosinās izdarīt šajos noteikumos grozījumus.

Kas vēl jādara?

Komisija izstrādās īpašus noteikumus par obligātu gaļas izcelsmes marķēšanu un precizēs, kā tiks piemēroti jaunie noteikumi par brīvprātīgu izcelsmes marķējumu. To ir paredzēts īstenot nākamajos divos gados.

Kad šis tiesību akts sāks darboties?

Jaunās marķēšanas prasības tiks piemērotas pēc trim gadiem pēc tiesību akta oficiālās pieņemšanas. Tomēr uzturvērtības informācijas iekļaušana uzturvērtības marķējumā vēl nebūs obligāta laikā līdz pieciem gadiem pēc tiesību akta oficiālās pieņemšanas, lai gan pēc trim gadiem uzturvērtības marķējums būs jānoformē saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website