Navigation path

Left navigation

Additional tools

ZIŅOJUMS/11/469

Brisele, 2011. gada 29. jūnijs

Ieguldījumi tur, kur tie visvairāk nepieciešami  ES budžeta sniegtā pievienotā vērtība iedzīvotājiem

Eiropas Savienības budžets sniedz ievērojamu pievienoto vērtību tās 500 miljonu iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Tas nav liels (ap 1 % no ES nacionālā kopienākuma), tomēr sniedz konkrētus rezultātus daudzviet, kur finansējums ES līmenī nodrošina lielāku atdevi no ieguldījuma. Šajā ZIŅOJUMĀ izklāstīta virkne piemēru, kas apliecina, kādu ietekmi ir devis pašreizējais ES.

Satura rādītājs

1. Izaugsmes un nodarbinātības veicināšana 2

Savienojumu nodrošināšana Eiropā — enerģētika 2

Savienojumu nodrošināšana Eiropā: transports 5

Savienojumu nodrošināšana Eiropā — telekomunikācijas un IKT 7

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos — pētniecība 8

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos — nodarbinātība un sociālais finansējums 11

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos — izglītība 13

Ieguldījumi Eiropas reģionos — Kohēzijas politika 14

2. Drošāka Eiropa tās iedzīvotājiem 16

Drošākas robežas 16

Nekaitīgāka pārtika — lauksaimniecība, zivsaimniecība un veselība 19

Drošāka vide — klimata politika un vides aizsardzība 21

Lielāka drošība pilsoņiem 24

Tirdzniecība 25

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika 26

Ārējā politika 27

Attīstības politika 29

Humānā palīdzība un reaģēšana krīzes situācijās 30

  • Izaugsmes un nodarbinātības veicināšana

Vai kādreiz esat domājuši par to, kāpēc ātrvilcienam pēkšņi jāsamazina ātrums no 200 km/h līdz 90 km/h tikai tāpēc, ka tas šķērso kādu no Eiropas Savienības robežām? Vai arī, kāpēc atsevišķas gāzes plūsmas nevar nodrošināt pretējā virzienā un iedzīvotāji un uzņēmumi tiek atstāti aukstumā gāzes krīzes laikā? Vai arī, kāpēc vēl joprojām ir grūtības iegūt izglītību ārzemēs vai panākt, lai profesionālā kvalifikācija tiktu atzīta arī citās dalībvalstīs? Eiropas Savienības budžets var palīdzēt rast risinājumus un mazināt šīs pastāvīgās problēmas un trūkumus. Tas var palīdzēt veicināt izaugsmi un nodarbinātību, nodrošinot savienojumus Eiropā, ieguldot Eiropas iedzīvotājos un Eiropas reģionos.

Savienojumu nodrošināšana Eiropā — enerģētika

Eiropas Savienības energoinfrastruktūras attīstība ir ne tikai galvenais jautājums, uz ko ir vērsta stratēģija „Eiropa 2020”, bet arī galvenais mērķis virzībā uz resursu ziņā efektīvu Eiropu. Tīklu izveide, attiecīgu trūkumu novēršana un no enerģētikas viedokļa izolētu teritoriju (tā dēvēto „energosalu”) likvidācija ir būtiski faktori, lai veicinātu iekšējā enerģētikas tirgus attīstību, energoapgādes drošību un atjaunojamo energoresursu transportēšanu. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jānodrošina tādas iespējas, lai tie varētu paļauties uz to, ka gāze un elektroenerģija ir pieejama vienmēr un par taisnīgu cenu. Eiropas Savienības finansējuma daļa parasti ir samērā neliela, un tiek piesaistīti ieguldījumi no publiskā un privātā sektora. Eiropas Ekonomikas atveseļošanas 2009. gada plāna (EEAP) ietvaros tika aprēķināts, ka piesaistītie ieguldījumi būs desmitkārtīgi.

Pārvades jaudu divkāršošana starp Franciju un Spāniju. Eiropas Savienība sedza trešdaļu no kopējām ieguldījumiem paredzētajām izmaksām 700 miljonu euro apmērā, lai gandrīz divkāršotu pašreizējās elektroapgādes līnijas jaudu līdz 2800 MW. Spānija un Francija vienas pašas nebija spējušas vienoties par ieguldījumu. Tika uzskatīts, ka projekts izmaksā pārāk dārgi attiecībā pret šo valstu ieguvumiem. Projektā iesaistījās Eiropas Savienība, jo tā sniegtie ieguvumi attiecās ne tikai uz šīm divām valstīm. Tā kā projekts nodrošina labāku savienojumu starp Spāniju un pārējām Eiropas valstīm, Vācijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Itālijas iedzīvotāji un uzņēmumi nākotnē varēs saņemt enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem (saules bateriju paneļi un vēja enerģija) Spānijā. Tas nozīmē, ka Eiropā daudz plašāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, kas noteikti nāk par labu klimatam. Tāpat tas nozīmē arī to, ka patērētāji un uzņēmumi saņems atjaunojamo enerģiju par taisnīgu cenu, jo saules enerģiju Spānijā var saražot daudz lētāk nekā Ziemeļeiropā kaut vai tikai tāpēc, ka tur ir vairāk saulainu dienu. Bez šī savienojuma Spānija nevarētu eksportēt visu tās saražoto saules un vēja enerģiju.

Gāzes plūsmu nodrošināšana pretējā virzienā. Eiropas Savienība līdzfinansē Baumgartenas gāzes apmaiņas centra atjaunošanu Austrijā un kompresoru uzstādīšanu, lai nodrošinātu gāzes transportēšanu no Vācijas caur Austriju uz Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju un Horvātiju. Finansējot 50 % no kopējās ieguldījumu summas 13,4 miljonu euro apmērā, ES līdz 2012. gadam uzlabos piegāžu drošību Slovākijā, Ungārijā, Slovēnijā un Horvātijā. Gāzes krīzes gadījumā Vācija varētu iesaistīties, apgādājot šīs valstis ar gāzi. Tas nebija iespējams 2009. gada Krievijas un Ukrainas krīzes laikā, jo pa pašreizējiem cauruļvadiem gāzi varētu transportēt tikai no austrumiem uz rietumiem, nevis pretējā virzienā. Bez ES palīdzības atjaunošana nenotiktu, jo Austrijai nebija stimula veikt tādus ieguldījumus, kuri nodrošina ieguvumus vienīgi citu valstu klientiem.

Jauna gāzes cauruļvada izbūve no Alžīrijas uz Itāliju. Eiropas Savienība līdzfinansē 3 % (120 miljoni eiro) no ieguldījumiem tādu jaunu gāzes cauruļvadu izbūvē, kuri savienos ne tikai gāzes rezerves Alžīrijā un Itālijā, bet arī uzlabos piegāžu drošību Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovēnijā.

Pirmais Austrumu un Rietumu elektrotīklu starpsavienojums starp Īriju un Apvienoto Karalisti. Pateicoties Eiropas Savienības finansējumam 110 miljonu euro apmērā, tika saņemts 300 miljonu euro aizdevums no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas nodrošināja izdevīgus aizdevumu nosacījumus no citām bankām. Ar šā finansējuma starpniecību projektam tika piešķirta ES kvalitātes zīme un uzsvērts tā politiskais nozīmīgums, jo tas paredz savienojuma nodrošināšanu starp ES teritorijām, kas no enerģētikas viedokļa uzskatāmas par izolētām, un pārējo Eiropas elektrotīklu. Īrijai ir iespējas saražot ievērojamu elektroenerģijas apjomu no atjaunojamās vēja enerģijas. Elektroenerģijas pārpalikumu var eksportēt uz Apvienoto Karalisti, izmantojot šo starpsavienojumu. Projekts netiktu īstenots bez stimula, ko nodrošināja ES finansējums. Tas tiks pabeigts 2012. gadā.

Estlink-2 elektrotīklu starpsavienojums starp Somiju un Igauniju. Komisija 2010. gada martā piešķīra finansējumu 100 miljonu euro apmērā, lai sniegtu atbalstu Estlink-2 elektrības kabeļa ar 650 megavatu jaudu izbūvei starp Igauniju un Somiju, kam būtu jāsāk darbība 2014. gadā. Estlink-2 savienojums ir projekts, kurā veikti vislielākie ieguldījumi Igaunijas elektrotīkla ietvaros; tā kopējās lēstās izmaksas ir 320 miljoni euro. Izbūvi projekta ietvaros kopīgi veic Igaunijas un Somijas elektropārvades operatori. Projekts ievērojami veicinās Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgu turpmāku integrāciju, trīskāršojot pārvades jaudu starp šīm divām valstīm. Tas arī uzlabos energoapgādes drošību Baltijas valstīs.

Savienojumu nodrošināšana Eiropā: transports

Eiropas Savienības transporta politika ir izstrādāta, lai radītu transporta infrastruktūru un starpsavienojumus, kas ir vienotā tirgus pamatā, nodrošinātu preču brīvu apriti un cilvēku pārvietošanos un veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un ES konkurētspēju. Agrāk Eiropā transporta sistēmu attīstība notika galvenokārt valstu mērogā. Tas noveda pie tā, ka pie robežām vai paralēli galvenajiem maršrutiem šie transporta starpsavienojumi bija vāji attīstīti vai arī to nebija vispār. Nepietiekami transporta starpsavienojumi aizkavē ekonomisko izaugsmi. No otras puses, katrs miljons, kuru mēs tērējam ar TEN-T fonda starpniecību, Eiropas līmenī rada 5 miljonus euro ieguldījumu veidā no dalībvalstu valdībām. Savukārt katrs miljons rada 20 miljonus euro no privātā sektora. Ir aplēsts, ka, novēršot 20–25 būtiskus trūkumus, lai periodā no 2014. līdz 2020. gadam izveidotu Eiropas pamata transporta tīklu, tiktu ievērojami ietekmēta ekonomiskā izaugsme, potenciāli radot līdz pat 2,9 miljoniem darbavietu. Vēl viena problēma ir sadarbspēja. Citiem vārdiem, valstu tehniskais nodrošinājums (dzelzceļa sliežu platumi, drošības sertificēšanas sistēmas, elektrifikācijas sistēmas, dzelzceļa signalizācijas sistēmas utt.) nav savstarpēji saderīgs. Lidmašīnām jāsazinās ar dažādiem gaisa satiksmes vadības dispečeriem katrā valstī, kuras robežu tās šķērso. Šie tehniskie šķēršļi noved pie darbību dublēšanas un aizkavēšanās. Tie arī izmaksā ļoti dārgi un ir neefektīvi. Kopš 1970. gada tiek īstenota Eiropas transporta politika, lai izveidotu galvenos savienojumus un novērstu daudzos trūkumus un šķēršļus, kas traucē preču brīvu apriti un cilvēku pārvietošanos. Ir sasniegti ievērojami rezultāti.

ES gaisa transporta liberalizācija patiesi pilnībā pārveidoja gaisa transporta veidolu. Zemo cenu aviolīniju rašanās nebūtu iespējama, ja 20. gadsimta 90. gados ES nebūtu sākusi atvērt tirgus. Eiropas Savienībā tagad ir 20 zemo cenu aviosabiedrības, kas pārstāv 40,2 % no ES iekšējā tirgus. 1990. gadā šādu aviosabiedrību vispār nebija. Pateicoties gaisa transporta liberalizācijai, miljoniem patērētāju ir pieejama daudz lielāka lidojumu maršrutu izvēle par daudz konkurētspējīgākām cenām. Liberalizācija krasi palielināja gaisa transporta pasažieru un apkalpoto maršrutu skaitu. Regulāro pasažieru pārvadātāju skaits ir pieaudzis no 135 līdz 152, un vidējais maršrutu skaits Savienības robežās laikposmā no 1992. līdz 2010. gadam ir palielinājies par 140 %  no 1680 līdz 4000. Vienlaikus kļuvusi intensīvāka arī konkurence  to maršrutu skaits, kuros konkurē vairāk nekā divi pārvadātāji, ir pieaudzis par 415 %  no 93 līdz 479 (avots: Official Airline Guide). Savukārt to pasažieru skaits, kuri pārvietojas ES iekšienē, ir palielinājies no 367 miljoniem 2000. gadā līdz 480 miljoniem 2009. gadā.

Trūkstošo posmu izbūve, infrastruktūras atjaunošana. ES līdzekļi tika izmantoti, lai daļēji finansētu un veicinātu ievērojamus dalībvalstu ieguldījumus trūkstošo posmu izbūvē un galveno transporta savienojumu un maršrutu atjaunošanā. Šie trūkstošie posmi netiktu būvēti, ja katrai atsevišķai dalībvalstij būtu jāpaļaujas tikai uz sevi, jo ir nepieciešams Eiropas atbalsts un koordinācija, dažkārt pat starp vairākām dalībvalstīm.

Malme–Kopenhāgena. Ēresunda tilts ir garākais apvienotais autotransporta un dzelzceļa tilts Eiropā. To atvēra satiksmei 2000. gada 1. jūlijā. Šā projekta izmaksas bija 2,7 miljardi euro, un budžets netika pārsniegts. No ES budžeta tam tika piešķirti 127 miljoni euro. Pārvietošanās pa dzelzceļu ir piedzīvojusi strauju attīstību, kopš 2001. gada pieaugot par 230 % un pasažieru skaita ziņā 2009. gadā sasniedzot 11,2 miljonus. Minētajā gadā Ēresunda tiltu šķērsoja 7 miljoni transportlīdzekļu. Pateicoties šim starpsavienojumam, arvien vairāk uzņēmumu izvērš savu darbību otrpus Ēresunda tiltam. Visveiksmīgākie šādas sadarbības piemēri ir Ēresunda Universitāte un Ēresunda zinātnes reģions. Ēresunda pastāvīgais savienojums parāda, svarīga ir infrastruktūra iekšējā tirgus funkcionēšanai.

Ātrgaitas dzelzceļa ass Parīze–Brisele–Ķelne–Amsterdama–Londona. Pirmais Eiropas pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa tīkla savienojums starp Parīzi, Briseli, Ķelni, Amsterdamu un Londonu tika pabeigts 2007. gadā. Tas ir ievērojami samazinājis ceļā pavadīto laiku starp šīm piecām valstīm un nodrošina pasažieriem reālu alternatīvu gaisa transportam un autotransportam. Ceļā pavadītais laiks tika samazināts vairāk nekā uz pusi (piemēram, no vairāk nekā 3 stundām līdz 1 stundai 22 minūtēm Parīzes–Briseles posmā un no 5 stundām līdz 1 stundai 50 minūtēm Londonas–Briseles posmā). Daudzos gadījumos jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija ir pilnībā pārņēmusi pasažieru pārvadājumus no tradicionālajiem lidojumu maršrutiem. Projekta rezultātā ir notikusi ievērojama pāreja no gaisa transporta un autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumiem. Piemēram, Eurostar un Thalys pasažieru skaits no 6,5 miljoniem 1995. gadā pieauga līdz 15,3 miljoniem 2009. gadā. Aviosabiedrības vairs nepiedāvā lidojumus starp Parīzi un Briseli, jo aizbraukt ar vilcienu var ātrāk nekā aizlidot ar lidmašīnu. Eiropas Savienības TEN-T programmas ietvaros šim projektam tika piešķirts finansējums 720 miljonu euro apmērā, un EIB aizdeva 1,8 miljardus euro no kopējām projekta izmaksām, kas bija 17,3 miljardi euro.

Eiropas vienotā gaisa telpa

Eiropas gaisa telpai un lidostām draud pārblīvētība. Ja netiks veikti ievērojami ieguldījumi, lai atbalstītu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (Eiropas vienotās gaisa telpas) paplašināšanu, mūsu lidostas būs pārpildītas. Konkrēti, 2030. gadā 19 lidostas strādās ar pilnu jaudu astoņas stundas dienā, katru dienu visa gada garumā, ietekmējot 50 % reisu izlidošanu vai ielidošanu, vai arī abas. Tikai 5 lidostas 2007. gadā strādāja ar pilnu vai gandrīz pilnu jaudu, kas ietekmēja 17 % lidojumu. Tādējādi Eiropa ne tikai būs spiesta atteikties no lielas daļas potenciālā pieprasījuma. Tai nāksies saskarties arī ar lidojumu regulāru aizkavēšanos un to atcelšanu vēl nepieredzētā mērogā. Ja viss turpināsies kā līdz šim, sastrēgumu izmaksas līdz 2050. gadam pieaugs par aptuveni 50 %. Galvenā problēma ir tāda, ka gaisa satiksmes pārvaldības sistēma ir novecojusi un izmantotās pamata tehnoloģijas jau pastāv kopš 20. gadsimta 50. gadiem. Risinājums meklējams Eiropā, un tam ir piešķirts nosaukums SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte) — tā ir Eiropas Komisijas, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas EUROCONTROL un aviācijas nozares kopīga iniciatīva, kuras mērķi ir a) trīskāršot gaisa telpas kapacitāti, b) desmitkārtīgi uzlabot drošību, c) par 10 % samazināt ietekmi uz vidi, d) par 50 % samazināt gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas un e) par 10 % saīsināt pasažieru lidojuma ilgumu un par 50 % samazināt atcelto reisu skaitu.

http://www.youtube.com/watch?v=k-2G_vxso9g

Tiek izstrādātas un ieviestas tirgū elektriskās automašīnas. Tādēļ ir nepieciešams noteikt kopējus pamatstandartus elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu nodrošināšanai visā ES — pretējā gadījumā, braucot, piemēram, no Francijas uz Vāciju nav iespējams uzlādēt automašīnu. Šis darbs ir uzsākts. Četrdesmit divi partneri no nozares, enerģētikas sektora, elektrisko transportlīdzekļu ražotāju vidus, pašvaldībām, kā arī universitātēm un pētniecības iestādēm ir uzsākuši sadarbību, lai izstrādātu un nodemonstrētu vispārīgi pieņemtu un lietotājiem draudzīgu sistēmu uzlādes punktu infrastruktūras izveidei. Projekta Green eMotion kopējais budžets ir 41,8 miljoni euro, un Eiropas Komisija nodrošinās tam finansējumu 24,2 miljonu euro apmērā. Green eMotion projekta ietvaros tiks apvienotas pašreizējās reģionālās un valstu elektromobilitātes iniciatīvas, tādējādi veicinot rezultātus un salīdzinot dažādas tehnoloģiskās pieejas, lai rastu vislabākos risinājumus Eiropas tirgum.

Savienojumu nodrošināšana Eiropā  telekomunikācijas un IKT

Zemākas cenas, plašāka kvalitatīvu pakalpojumu izvēle. Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem tagad ir daudz plašāka izvēle starp labas kvalitātes tālruņu pakalpojumiem, kuri kļuvuši ievērojami lētāki. Tas ir tiešs rezultāts ES veiktajai telekomunikāciju tirgu liberalizācijai, tādējādi ieviešot lielāku konkurenci. Cilvēkiem tagad ir iespējams izvēlēties starp vairākiem telekomunikāciju operatoriem un arī tiesības mainīt operatoru vienas darbadienas laikā (saglabājot esošo numuru). Tā rezultātā kopš 1998. gada maksa par iekšzemes sarunām fiksēto tālruņu līniju tīklā samazinājusies par vairāk nekā 60 %. Mobilo sakaru cenas laikposmā no 2006. līdz 2010. gadam samazinājušās par vismaz 30 %.

Viesabonēšana. Pateicoties Komisijas izstrādātajiem tiesību aktiem, ar kuriem tika ieviesti tarifu griesti, mobilo sakaru viesabonēšanas cenas ES ietvaros kopš 2005. gada samazinājušās par 73 %. Šie griesti katru gadu tika pazemināti, un pēdējais pazeminājums notiks 2011. gada 1. jūlijā. Turklāt patērētāji un uzņēmēji vairs nesaņems pārsteidzoši lielus rēķinus par datu lejupielādi mobilajos tīklos  ikmēneša rēķini par datu lejupielādi ir ierobežoti līdz EUR 50, izņemot, ja klients ir skaidri piekritis citiem noteikumiem. Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai starpība starp viesabonēšanu un iekšzemes telekomunikāciju tarifiem līdz 2015. gadam tuvotos nullei. Tādēļ 2011. gada jūlijā Komisija ierosinās jaunu priekšlikumu viesabonēšanas noteikumiem, kuri piemērojami no 2012. gada 1. jūlija.

Vienots digitālais tirgus. Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai izveidotu vienotu digitālo tirgu. Eiropas elektronisko sakaru uzņēmumu izaugsme var notikt vienīgi telpā bez robežām, bet šobrīd Eiropa sastāv no atsevišķiem valstu tiešsaistes tirgiem. Tādējādi Eiropas patērētāji nevar baudīt vienota digitālā tirgus priekšrocības. 60 % no pārrobežu pirkumu mēģinājumiem internetā ir nesekmīgi. Eiropas Savienībā tikai 8 % no tiem iedzīvotājiem, kuri iepērkas tiešsaistē, iegādājas kaut ko no citām valstīm. Patērētājiem bieži nav iespējas tiešsaistē likumīgi lejupielādēt mūziku no citas ES valsts. Ja netiks izveidots vienots digitālais tirgus, Eiropa turpmākajos 10 gados var zaudēt savas konkurences priekšrocības. Lai nodrošinātu, ka tā nenotiek, Komisija strādā pie sadrumstalotības novēršanas un vienotā tirgus stiprināšanas.

Īpaši ātrdarbīgs internets. Plaša piekļuve īpaši ātrdarbīgam internetam par konkurētspējīgām cenām ir kā digitālais skābeklis, kas vajadzīgs, lai Eiropa varētu augt un palielināt savu labklājību. Tādēļ ES mērķis ir līdz 2013. gadam ieviest visiem eiropiešiem pieejamu pamata platjoslas pieslēgumu un nodrošināt, lai 2020. gadā i) visiem eiropiešiem būtu piekļuve internetam ar daudz lielāku ātrumu, kas pārsniedz 30 Mbps, un ii) 50 % vai vairāk Eiropas mājsaimniecību abonētu internetu ar piekļuves ātrumu, kas pārsniedz 100 Mbps.

Mobilie tālruņi un platjosla — 3G un 4G pakalpojumi. Pateicoties ES finansējumam, Eiropas rūpniecība ir kļuvusi par pasaules līderi mobilo un bezvadu tehnoloģiju un standartu jomā. Eiropas 3G standarts tiek izmantots vairāk nekā 600 miljonos mobilo tālruņu visā pasaulē. Pirms 10–15 gadiem veiktie ieguldījumi 120 miljonu euro apmērā ES mērogā ir ļāvuši uzplaukt tirgum, kas šobrīd ir 250 miljardus euro vērts 3G telekomunikāciju produktu un pakalpojumu tirgus. Ar šo finansējumu pētnieki ir izstrādājuši pirmo 4G mobilā tīkla infrastruktūras koncepciju. 4G ir jaunākā bezvadu tehnoloģija, kura nodrošina mobilo internetu ar ātrumu, kas 10 reizes pārsniedz ātrumu, kādu nodrošina pašreizējie 3G mobilie tīkli. Tā piedāvās ātrumu, kas vajadzīgs, lai turpmākos 100 gadus apmierinātu pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kuriem nepieciešams liels joslas platums, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi. Aptuveni 500 miljoni lietotāju 2016. gadā varēs izmantot priekšrocības, ko nodrošina 4G komunikāciju tīkli. Tirgus analītiķi paredz, ka līdz 2013. gadam 4G aprīkojuma izstrādē operatori ieguldīs gandrīz 6 miljonus euro.

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos  pētniecība

Dažkārt pētniecība ir ļoti dārga, un to nepieciešams veikt ļoti lielā mērogā, lai iegūtu pārliecinošus rezultātus. Ir būtiski maksimāli palielināt lietderību. Ja konkrēti pētījumi tiek veikti, sadarbojoties ES mērogā, ir iespējams izvairīties no dublēšanās, kā arī tas ļauj apvienot esošās prasmes un zināšanas, tādējādi nodrošinot lielāku pievienoto vērtību nekā tā, kuru varētu sasniegt, izmantojot šim nolūkam vienīgi valsts pašas līdzekļus. Viens euro no ES pamatprogrammas finansējuma palielina nozarē pievienoto vērtību par EUR 7 līdz EUR 14. Pašreizējās Septītās pamatprogrammas (ap 8 miljardiem euro gadā) ilgtermiņa makroekonomiskā ietekme ir ļāvusi izveidot 900 000 darbavietu, no kurām 300 000 ir pētniecības nozarē, kā arī veicinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,96 %, eksporta pieaugumu par 1,57 % un importa samazinājumu par 0,88 %.

Vienīgi apvienojot resursus  gan ar ES programmu, gan valstu finansējuma turpmākas koordinācijas starpniecību , ES var sasniegt kritisko masu zinātnes un pētniecības nozarē, lai varētu uzņemties vadību, risinot lielākās pašreizējās un arī turpmākās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa un visa pasaule. Šīs problēmas ir klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība un nodrošinājums ar pārtiku, resursu efektīva izmantošana, veselība un iedzīvotāju novecošanās.

Progress, kas sasniegts risinājumu meklēšanā šīm problēmām, ne tikai tiešā veidā uzlabos dzīvi miljoniem eiropiešu — tas dos Eiropai konkurences priekšrocības nākotnes nozarēs, kā arī attiecībā uz izstrādājumiem un pakalpojumiem, kurus vēlēsies iegādāties citas valstis, kuras saskaras ar tādām pašām problēmām. Tas savukārt nozīmē ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbavietu radīšanu Eiropā.

Eiropas iniciatīva par videi nekaitīgiem automobiļiem padara par komerciālu realitāti elektrisko transportlīdzekļu plašu ieviešanu Eiropā. Apvienojot 51 pētniecības projektu, tādi lielie iekārtu ražotāji kā Siemens kopā ar vadošajiem autobūves uzņēmumiem (Volkswagen un Renault), šī iniciatīva ir spējusi panākt to, ka lielākās ieinteresētās personas darbojas vienā virzienā. Iniciatīvas ietvaros tiek risināti tādi jautājumi kā Eiropas standarti, elektrības sadales tīkli, viedas IKT tehnoloģijas, ātrāka uzlāde, ilgāks akumulatoru kalpošanas laiks un vieglākas, izturīgākas automašīnu detaļas. Tā kā naftas resursi izsīkst un spiediens uz autobūves uzņēmumiem padarīt savus ražojumus videi draudzīgākus tikai pieaug, daudzas valstis nosaka vērienīgus mērķus elektrisko automobiļu ieviešanai: Ķīna 2010. gadā plāno, ka tie būs 50 % no pārdotajiem jaunajiem automobiļiem. Pasaules tirgus būs milzīgs, un Eiropai jābūt svarīgai tā dalībniecei; elektrisko automobiļu tehnoloģijām ir potenciāls radīt nepieredzētas darba iespējas un izaugsmi. Kopējie ieguldījumi šajā iniciatīvā ir 5 miljardi euro, no kuriem 4 miljardi euro nāk no Eiropas Investīciju bankas un 1 miljards euro tika piešķirts no ES pētniecības programmas. Eiropa var kļūt par pasaules līderi šajā jaunajā nozarē vienīgi sadarbojoties, nosakot kopīgus standartus un vienojoties par savietojamu un papildinošu tehnoloģiju izstrādi.

Eiropas Savienības finansējumam tiek piesaistīti privātie ieguldījumi. Eiropas Savienības riska dalīšanas finanšu mehānisma (RSFF) gadījumā, kas sniedz finansējumu liela apjoma, augsta riska tehnoloģiju projektiem ar ievērojamu ekonomisko un sociālo ieguvumu potenciālu, aizdevumu apjoms 12 reizes pārsniedz ES finansējumu, un piesaistītie papildu ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijā 30 reizes pārsniedz ES finansējumu.

Pateicoties Komisijas Kopīgā pētniecības centra mērķtiecīgajiem pētījumiem, kuri izmaksāja aptuveni 1 miljonu euro, tika samazinātas govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu izmaksas, un tiešo EK subsīdiju katram testam varēja samazināt no EUR 20 līdz EUR 7, kā rezultātā laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam Kopienas budžeta kopējie ietaupījumi sasniedza aptuveni 250 miljonus euro.

Ar mērķi apvienot valstu pētniecības programmas un finansējumu, lai veicinātu neirodeģeneratīvo slimību, it īpaši Alcheimera slimības, izpēti, 2009. gadā tika uzsākta pirmā izmēģinājuma iniciatīva, kurā pašlaik piedalās 23 valstis. Pētniecības darba labāka koordinācija ES mērogā sekmēs Eiropas efektivitāti cīņā ar sociālām problēmām, kuras saistītas ar šiem jautājumiem.

Pētniecības resursu un zināšanu apvienošana ir ļoti būtiska, ja vēlamies efektīvi konkurēt ar ASV un Japānu, kurām ir daudz lielāks iedzīvotāju skaits un tādējādi arī lielāks publiskā un privātā sektora budžets pētniecības un inovācijas jomā nekā jebkurā atsevišķā ES valstī. Šajā sacensībā ir iesaistījušās un ātri progresē arī valstis ar strauji augošu ekonomiku. Kaut arī no 1995. līdz 2008. gadam ES ieguldījumi pētniecībā reālā izteiksmē pieauga par 50 %, ASV tomēr piedzīvoja izaugsmi par 60 %, vienlaikus par 75 % palielinājās ieguldījumi četrās zināšanu ietilpīgākajās valstīs Āzijā (Japānā, Dienvidkorejā, Singapūrā un Taivānā). Vēl straujāk (par 145 %) ieguldījumi pieaug BRIS valstīs (Brazīlijā, Krievijā, Indijā, Dienvidāfrikā) un Ķīnā (par 855%). Šādā tempā pētniecības un attīstības izmaksu apjoma ziņā līdz 2014. gadam Ķīna apsteigs ES.

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos — nodarbinātība un sociālais finansējums

Eiropas Sociālais fonds (ESF) katru gadu sniedz atbalstu aptuveni 10 miljoniem eiropiešu un palīdz atrast darbu 2 miljoniem iedzīvotāju. Ceturtā daļā iedzīvotāju, kuri ir atraduši darbu laikposmā no 2000. līdz 2008. gadam, to ir izdarījuši pēc ESF nodrošinātajām mācībām. Ar ES līmeņa atbalstu dalībvalstis veic jaunus ieguldījumus iedzīvotājos, kas citādi nebūtu noticis. Tērējot vairāk līdzekļu trūcīgākās valstīs, Eiropas Sociālais fonds (ESF) palīdz dalībvalstīm daudz vairāk ieguldīt cilvēku kapitālā, kas ir būtiski, lai palīdzētu tām panākt vislabāk attīstītās valstis. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Polija no ESF līdzekļiem saņem EUR 250 uz vienu iedzīvotāju, savukārt Dānija EUR 50. Kopš 2000. gada dalībvalstis ir saņēmušas ESF atbalstu 80 miljardu euro apmērā, kas ir 10 % no Eiropas Savienības kopējā budžeta. To ir papildinājis valstu finansējums un privātais līdzfinansējums vairāk nekā 40 miljardu euro apmērā. Laikposmā no 2000. līdz 2008. gadam1 ESF sniedza atbalstu aptuveni 76 miljoniem iedzīvotāju un 1,7 miljoniem organizāciju. Eiropas Sociālais fonds (ESF) katru gadu sniedz atbalstu aptuveni 10 miljoniem eiropiešu un palīdz atrast darbu 2 miljoniem iedzīvotāju. Ceturtā daļa no tiem 10 miljoniem iedzīvotāju, kuriem ESF palīdz katru gadu, veicinot jauniešu nodarbinātību, uzņēmējdarbību un gados jaunu darbinieku mobilitāti, palīdzot mazināt mācības pametušo cilvēku skaitu un uzlabojot prasmju līmeni, ir jaunieši. (2009. gadā šis skaits bija 3,1 miljons no 11 miljoniem).

Kopš Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izveides 2006. gadā tas ir saņēmis 77 pieteikumus no 19 valstīm saistībā ar mācībām un palīdzību darba meklēšanā 75 000 Eiropas iedzīvotāju, kuri zaudējuši darbu. EGF nodrošina finansējumu pasākumiem, kas neietilpst uzņēmumu pienākumos masveida atlaišanas gadījumos, un 2009. gadā vairāk nekā 40 % no tiem iedzīvotājiem, kuriem tika nodrošinātas mācības ar EGF atbalsta starpniecību, atrada darbu.

Jaunā mikrofinansēšanas instrumenta PROGRESS ietvaros ES finansējumam tiek piesaistīts finansējums no citām starptautiskām finanšu iestādēm, tādējādi nodrošinot mikrofinansēšanas iespējas riska grupām un veicinot uzņēmējdarbību, sociālo ekonomiku un mikrouzņēmumu izveidi visā ES. Līdz 2013. gada beigām Savienības ieguldījumiem mikrofinansēšanas instrumentā ir paredzēti 100 miljoni euro (no 2010. līdz 2013. gadam). Komisija lēš, ka, iesaistot citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju fondu (EIF), Savienības ieguldījumu mikrokredītu jomā varētu palielināt līdz 500 miljoniem euro.

Reaģējot uz ekonomisko krīzi, papildu ES finansējuma avansa maksājumi 2009. gadā nodrošināja tūlītēju finanšu ieguldījumu 6,25 miljardu euro apmērā (1,76 miljardi euro ESF gadījumā un 4,5 miljardi euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gadījumā), lai varētu ātri izmantot vairāk līdzekļu dalībvalstu prioritārajiem projektiem, tādējādi palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un novirzot atbalstu visneaizsargātākajām grupām.

Vācijā ESF līdzfinansēta federālā programma ir ļāvusi iegūt jaunu kvalifikāciju iedzīvotājiem, kurus skāris daļējs bezdarbs.

MG Rover gadījums (Apvienotā Karaliste)

Atbalsta pakete, ko piedāvā projekts Better West Midlands Anglijā, sniedz īpašus pakalpojumus, kas ir pielāgoti gan darba devēju, gan indivīdu vajadzībām. Tie ietver individuālas konsultācijas un atbalstu un piekļuvi prasmju uzlabošanas un mācību iespējām. Eiropas Sociālā fonda finansējums ir palīdzējis nodrošināt plašu atbalsta un mācību klāstu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana vai kuriem jau ir paziņots par atlaišanu pirms pašreizējās nodarbinātības beigām. Tā mērķis ir maksimāli palielināt šo cilvēku iespējas uzreiz atrast jaunu darbu. Šis projekts sniegs palīdzību aptuveni 14 500 cilvēku no uzņēmumiem visā Rietummidlendā ražošanas un citās nozarēs.

EGF sniedz atbalstu vairāk nekā 3000 darbinieku Vācijā

Pēc 3303 darbavietu zaudēšanas, kad Taivānas mobilo tālruņu ražotājs BenQ pārtrauca finansēt divas uzņēmuma filiāles Vācijā, izraisot to maksātnespēju, Vācija 2007. gada jūnijā pieteicās EGF atbalstam. Šīs filiāles atradās Minhenē (Bavārijā), Kamplintfortā [Kamp-Lintfort] un Boholtā [Bocholt] (Ziemeļreinas-Vestfālenes reģionā). Lai gūtu labumu no aktīvā darba tirgus politikas pasākumiem, 2528 no atlaistajiem darbiniekiem izlēma iesaistīties pārejas uzņēmumā. EGF nodrošināja iespēju pagarināt attiecīgo periodu no 12 līdz 17 mēnešiem un uzlabot atbalsta pasākumu kvalitāti. Rezultātā darba tirgū atgriezās 1879 EGF atbalsta saņēmēji (jeb 74 %).

Ieguldījumi Eiropas iedzīvotājos — izglītība

Kopumā izglītībā, jauniešos, kultūrā, kino nozarē un pētnieku mobilitātē ES gadā iegulda 2,5 miljardus euro jeb 1,8 % no ES kopējā budžeta. Šī salīdzinoši mazā daļa nodrošina ievērojamus rezultātus un būtisku pievienoto vērtību dalībvalstīm, kurām nav līdzīgu finansēšanas shēmu. Starptautiskas studentu mobilitātes organizēšana un sadarbība starp izglītības iestādēm (piemēram, universitātēm, skolām u. c.) ir daudz efektīvāka, ja tā notiek ES līmenī, nevis divpusējo iniciatīvu labirintos. Ar ES programmu starpniecību izlietotie līdzekļi parasti tiek uzskatīti par starta kapitālu, kas piesaista papildu publisko un privāto finansējumu, palīdzot uzsākt daudzus svarīgus projektus. Ir pierādījies, ka ES finansējums var nodrošināt ļoti lielu atdevi.

Ar Mūžizglītības programmas starpniecību ES laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ieguldīs aptuveni 7 miljardus euro apmaiņas un pārrobežu projektos. Katru gadu ap 300 000 Eiropas studentu un pasniedzēju var noteiktu laiku studēt vai mācīties ārzemēs, un ap 20 000 izglītības iestāžu var piedalīties starptautiskos sadarbības projektos. Programma arī palīdz mazināt plaisu starp izglītības un darba pasauli, īpaši strādājot praksē uzņēmumos. Konkrēti, programmas Erasmus ietvaros kopš 1987. gada atbalstu ir saņēmuši 2,5 miljoni studentu, lai studētu vai apgūtu praksi kādā nozarē ārzemēs. Pētījumi liecina, ka programmā Erasmus iesaistītie studenti spēj labāk pielāgoties un ir motivētāki, kā arī gūtā pieredze uzlabo viņu izredzes darba tirgū. Vienlaikus šī programma ir palīdzējusi izveidot salīdzināmākas universitāšu programmas un veicināt studiju ārzemēs atzīšanu (Boloņas process). Programmas budžets katru gadu tiek izmantots pilnā apmērā, un ap 50 % pieteikumu nākas noraidīt.

Ar Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu starpniecību ES katru gadu nodrošina iespēju 8000 pētnieku strādāt ārzemēs un sekmē partnerību veidošanu starp pētniecības un uzņēmējdarbības nozarēm. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir uzskatāms par pirmo mēģinājumu ES mērogā nostiprināt tā dēvēto izglītības, pētniecības un inovācijas „zināšanu trīsstūri”. Institūts turpinās pārvarēt novatorisma trūkumu, tādējādi uzlabojot ES konkurētspēju un radot darbavietas.

Kultūra. Kultūras un citas radošās darbības jomas nodrošina 4,5 % no Eiropas Savienības IKP un nodarbina 3,8 % iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā citās pamatnozarēs. Atbalsts, ko sniedz filmu izplatīšanas programma MEDIA, uzlabo nozares konkurētspēju un palīdz mazajiem uzņēmumiem, radot darba iespējas. Programmas sniegtā atbalsta pavairojošā ietekme kinoteātru nozarē izpaužas tā, ka katrs ieguldītais euro nes EUR 13 lielu peļņu.

Mobilitāte mācību praksei uzņēmumos (stažēšanās)

Mācību prakse jeb stažēšanās uzņēmumos vai organizācijās ir visstraujāk augušā darbības daļa Mūžizglītības programmas Erasmus iniciatīvā. 2009. un 2010. gadā tika finansēti vairāk nekā 35 000 mācību prakses pasākumu uzņēmumos ārvalstīs, kas ir pieaugums par vairāk nekā 17 % gadā. Dotācijas ļauj studentiem pavadīt trīs līdz divpadsmit mēnešus ilgu laikposmu mācību prakses ietvaros uzņēmumā ārvalstīs. Šis ārvalsts uzņēmumā pavadītais laiks palīdz studentam labāk pielāgoties darba tirgus prasībām, attīstīt īpašas iemaņas un arī uzlabo sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem.

Ieguldījumi Eiropas reģionos — Kohēzijas politika

Kohēzijas politika palīdz trūcīgākiem reģioniem un valstīm panākt pārējās un iesaistīties vienotajā tirgū. Tā ir uz nākotni vērsta ieguldījumu politika, kas arī nepārprotami sniedz ieguvumus pārējai Eiropai, veicinot izaugsmi un radot darbavietas visās jomās.

Piemēram, ir ievērojami palielinājies eksports ES iekšienē uz reģioniem, kuri gūst labumu no Kohēzijas fonda ieguldījumiem. Eiropas Savienībā pastāv skaidra saikne starp kohēzijas politiku un izaugsmi. Pētījumi liecina, ka pateicoties kohēzijas politikas ieguldījumiem laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam, IKP Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs kopumā 2009. gadā bija par 0,7 % augstāks. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā tas būs pieaudzis līdz 4 %. Tikai ES-15 valstīs vien prognoze ir tāda, ka 2020. gadā kopējā neto ietekme uz IKP būs 3,3 %. Citiem vārdiem, reģionālie ieguldījumi ir Eiropas attīstības stūrakmens. Izaugsme vienā, iespējams, trūcīgākā reģionā veicina preču un pakalpojumu iegādi no cita, attīstītāka reģiona. Tas sekmē vienotā tirgus attīstību, kas aptver 60–80 % no dalībvalstu eksporta — tas ir ievērojami vairāk nekā eksports uz tādām trešām valstīm kā Ķīna, Indija un ASV.

Laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam katrs kohēzijas politikas ietvaros ieguldītais euro ienesa EUR 2,1 lielu peļņu. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā šī atdeve būs EUR 4,2 uz katru ieguldīto euro. Kohēzijas politika ir arī palīdzējusi uzlabot nodarbinātības līmeni. 2009. gada aplēses liecina, ka no 2000. līdz 2006. gadam īstenotās kohēzijas politikas rezultātā nodarbināto skaits palielinājās par 5,6 miljoniem jeb vidēji bija par 560 000 vairāk gadā nekā tad, ja kohēzijas politika netiktu īstenota.

Sakarā ar neseno ekonomikas kritumu, kā arī valstīs, kas šobrīd cenšas pārvarēt parādu krīzi, kohēzijas politikai ir būtiska nozīme, lai pārvarētu ekonomisko un sociālo lejupslīdi, piesaistītu ieguldījumus tādās augošās nozarēs kā energoefektivitāte un lai palīdzētu iedzīvotājiem iegūt apmācību un uzlabot prasmes, kas ļautu vieglāk atrast darbu.

Kohēzijas izdevumi sniedz atbalstu vairākām dalībvalstīm

Polija, kas ir lielākā kohēzijas politikas finansējuma saņēmēja pašreizējā plānošanas periodā, 2009. gadā sāka pētījumu2 par ES-15 valstu ieguvumiem, ko nodrošinājusi kohēzijas politikas īstenošana Polijā. Pamatojoties uz to līgumu izpēti, kurus bija ieguvuši uzņēmumi no ES-15 valstīm, pētījums liecina, ka aptuveni 8 % no kopējā līgumu apjoma Polijā saņēma ES-15 valstu uzņēmumi, no kuriem visnozīmīgākā grupa bija Vācijas uzņēmumi. Šie uzņēmumi parasti sekmīgi īstenoja lielākus Polijas projektus.

Lahti videi draudzīgu tehnoloģiju kopa [Lahti Cleantech Cluster] (Somijā)

Eiropas Savienības dalībai šajā projektā bija katalizatora efekts, proti, tā veicināja inovāciju un attīstību, saaicinot kopā mazus un lielus uzņēmumus, izglītības organizācijas un reģionālās pārvaldes iestādes. Šī kopa nodrošina tādus pakalpojumus, kas atvieglo tajā iesaistītajiem 200 uzņēmumiem tīklu veidošanu un darbības paplašināšanu starptautiskajā tirgū.

Lahti Zinātnes un uzņēmējdarbības parks, kas koordinē kopu, ir kļuvis par videi draudzīgu tehnoloģiju vadošo centru Somijā. No 2005. līdz 2007. gadam uz šo reģionu tika pārvietoti aptuveni 20 videi draudzīgu tehnoloģiju uzņēmumi un organizācijas. Šim projektam tika piešķirti 1,5 miljoni euro no ES budžeta. Parka piedāvātie uzņēmējdarbības attīstības un uzņēmumu pārvietošanas pakalpojumi ir piesaistījuši ieguldījumus vairāk nekā 30 miljonu euro apmērā, kā arī ir radījuši reģionā aptuveni 170 jaunu darbavietu.

Jauna pieeja atjaunojamajiem energoresursiem Gusingā [Güssing] (Austrijā)

Gusinga (maza pilsēta Austrijas dienvidaustrumos) ir perspektīvas atjaunojamo energoresursu politikas paraugs vietējā līmenī, kas ir visa reģiona ekonomikas attīstības virzītājspēks. Biomasas apkures iekārtā izmantojot koksni no vietējiem mežiem, pilsēta saražo vairāk elektroenerģijas, nekā tā patērē, un var nodrošināt elektroenerģiju visam reģionam. Atjaunojamo energoresursu nozarē vien ir izveidoti vairāk nekā 50 uzņēmumi, un kopš 1995. gada Gusinga ir samazinājusi oglekļa dioksīda emisiju apjomu par 100 %.

Pateicoties tam, ka ir pieejama lēta siltumenerģija (par 30 % lētāka), pilsētā un tās apkārtnē ir radīts 1000 jaunu darbavietu, tostarp 100 no tām jaunā biroja ēkā rūpnieciskajā zonā, kurā atrodas Eiropas Atjaunojamās enerģijas centrs. Lai veicinātu pieredzes izplatīšanu atjaunojamo energoresursu jomā, ir izveidots reģionālo, valstu un starptautisko partneru tīkls.

Šim projektam tika piešķirts EUR 461 000 no ES budžeta.

  • Drošāka Eiropa tās iedzīvotājiem

Eiropieši ikdienā saskaras ar tūkstošiem mazāku un lielāku pārrobežu problēmu. ES uzdevums ir veidot tiesību, pamattiesību un tiesiskuma telpu, atvieglojot mūsu pilsoņu dzīvi. Pie mūsu ārējām robežām nesenie notikumi Vidusjūras dienvidu reģionā parāda, ka Eiropa tiek aicināta ne tikai sniegt nepārprotamu atbalstu pārejas procesiem uz lielāku demokrātiju arābu valstīs, bet arī to, ka ir nepieciešama plašāka sadarbība un solidaritāte, lai atrisinātu situāciju saistībā ar desmitiem tūkstošu migrantu, kuri ierodas Eiropā. Arī vides problēmas neapstājas pie mūsu robežām, un tās vislabāk var risināt ar Eiropas līmeņa rīcību un atbalstu. Virzīties uz videi draudzīgāku tautsaimniecību būs vieglāk, ja ES rīcība un atbalsts palīdzēs veicināt ieguldījumus ekoinovācijā, resursu efektīvu izmantošanu un pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Tāpat atzinīgi novērtējam plašo pārtikas produktu klāstu, kas pieejams visā ES. Tam nepieciešamas sistēmas visas Eiropas mērogā, kā arī pārtikas nekaitīguma, patērētāju aizsardzības un dzīvnieku veselības noteikumi, un nodrošināt to, ka riskam pakļauti produkti nenonāk Eiropas Savienībā, vislabāk var, sadarbojoties muitas kontroles jomā.

Drošākas robežas

ES izmēģinājuma projekts bēgļu pārvietošanai ES iekšienē no Maltas (EUREMA): Eiropas Bēgļu fonda (EBF) ietvaros Komisija finansēja divus projektus attiecībā uz bēgļu pārvietošanu ES iekšienē no Maltas: viens izmēģinājuma projekts ar Francijas līdzdalību par kopējo summu EUR 770 000 un otrs projekts, kurš vēl nav noslēdzies, ar nosaukumu EUREMA (European Relocation Malta) par kopējo summu nepilnu 2 miljonu euro apmērā. EUREMA vadību uzņēmušās Maltas varas iestādes, līdzdarbojoties desmit dalībvalstīm (Francijai, Vācijai, Apvienotai Karalistei, Portugālei, Luksemburgai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai, Slovākijai un Rumānijai), kuras apņēmušās pārvietot uz savu teritoriju gandrīz 260 bēgļus, kuri nonākuši Maltā. Projektā piedalās arī ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). Eiropas sniegtais finansējums sedza izmaksas un ļāva dalībvalstīm uzņemt bēgļus, piedāvāt viņiem labāku nākotni un atvieglot uz Maltu vērsto migrācijas plūsmu spiedienu, ko tā bieži izjūt sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Tādas aģentūras kā Eiropols vai Frontex palīdz dalībvalstīm sadarboties uz vietas, piemēram, cīņā pret organizēto noziedzību, kontrolējot ES ārējās robežas, vai arī lai garantētu drošību Eiropas atvērtajā telpā. Apvienoto izmeklēšanas vienību izveide, kuras koordinē Eiropols (83 miljonu euro budžets 2011. gadā), ļāvusi sekmīgi īstenot operācijas cīņai pret starptautiskajiem noziedzīgajiem grupējumiem, kuri nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību vai naudas viltošanu. Aptuveni 77 tonnas konfiscētā kokaīna vien 2008. gadā gandrīz divkārt pārsniedz 2003. gadā Eiropā konfiscētos apjomus. Ja „tirgus" ir Eiropa, tad arī atbildei uz to jānāk no Eiropas.

Šengenas zonas izveide nozīmē, ka katra dalībvalsts visu pārējo dalībvalstu vārdā kontrolē savu daļu no ES ārējām robežām. ES ir jābūt spējīgai atbalstīt tās dalībvalstis, kuras saskaras ar sarežģītām situācijām tieši sava ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī migrācijas plūsmu un ceļu dēļ. Tāda loma ir aģentūrai Frontex (78 miljonu euro budžets 2011. gadā), kura saskaras ar pieaugošu pieprasījumu no dalībvalstīm. 2011. gada jūnijā tika panākta vienošanās par Frontex pastiprināšanu.

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības (RABIT) Grieķijā. Operācijas laikā, kura noritēja no 2010. gada 2. novembra līdz 2011. gada 2. martam, katru nedēļu gandrīz 200 labi apmācītu virsnieku no 26 dalībvalstīm palīdzēja saviem grieķu kolēģiem kontrolēt pierobežas teritoriju, kā arī identificēt aizturētos nelegālos imigrantus. Frontex vadībā veiktā ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību nosūtīšana palīdzēja Grieķijas varas iestādēm arī ievākt informāciju par migrācijas ceļiem un tās veicinātāju tīkliem, kuri izmanto nelegālo imigrantu izmisuma situāciju. Pirms operācijas uzsākšanas oktobrī uz Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas tika atklātas 7607 personas. Operācijas laikā, kura ilga 4 mēnešus, tika atklāti 11 800 migranti, un nelegālo ieceļošanas gadījumu skaits samazinājās par vairāk nekā 70 %.

Kopīgā operācija „Hēra”, kuru koordinēja Frontex, ir lielākā meklēšanas un glābšanas operācija Eiropā. Tika novērsti neskaitāmi nāves gadījumi, neļaujot nelegālajiem imigrantiem doties bīstamā ceļojumā atklātā jūrā no Rietumāfrikas (Senegālas, Mauritānijas un Kaboverdes) uz Kanāriju salām tam nepiemērotās nelielās laivās. Secīgas operācijas „Hēra" ļāva praktiski slēgt Rietumāfrikas nelegālās migrācijas ceļu (no lielākā migrantu pieplūduma Kanāriju salās — nepilniem 32 000 personu 2006. gadā). Tomēr kontrabandas un cilvēku tirdzniecības ceļus nav viegli likvidēt. Organizētā noziedzība ir orientēta uz peļņas gūšanu, un izmantotās metodes kļūst aizvien sarežģītākas un izsmalcinātākas. Kopš operācijas „Hēra" uzsākšanas cilvēku tirdzniecības maršruts ir sistemātiski novirzījies caur Vidusjūras centrālo reģionu uz Vidusjūras austrumu reģiona ceļu, izmantojot Grieķijas un Turcijas robežu.

Muita. Kad pēc Fukusimas incidenta Japānā 2011. gada martā daudzi eiropieši bija nobažījušies par radiācijas līmeni no Japānas importētajā pārtikā un precēs, muitas iestādes Eiropā aktīvi darbojās, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegtas radiācijas robežvērtības un ES nenonāk piesārņoti produkti.

ES Muitas savienība darbojas jau vairāk nekā 40 gadus un ir radījusi pievienoto vērtību, kas ievērojami pārsniedz Eiropas muitas politikas kompetences jomu. Papildus muitas un lauksaimniecības nodevu iekasēšanai ES dalībvalstīm un ES budžetam (vairāk nekā 20 miljardi euro gadā) tā atbalsta dalībvalstis PVN, akcīzes nodokļa un citu ieņēmumu iekasēšanā un nodrošina eksporta kontroli ar mērķi izvairīties no neatbilstošu PVN vai akcīzes nodokļa atmaksu veikšanas. Turklāt tā tiešā veidā kontrolē un ievieš citas ES politikas nostādnes, piemēram, transporta, lauksaimniecības, sanitāro vai vides pasākumu jomā. Muitas savienība ir arī pirmā aizsardzības līnija piegādes ķēdes drošības nodrošināšanai, cīņai pret kontrabandu un krāpniecību, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai uz robežām.

Kopējās izmaksas, kuras rodas 27 dalībvalstīm, lai sasniegtu tādus pašus rezultātus cīņā pret krāpniecību, tirdzniecības veicināšanā un tiesību aktu vienotā piemērošanā, būtu vismaz 4 reizes lielākas par Komisijas izmaksām šāda paša pakalpojuma nodrošināšanā. Īsumā, katrs Komisijas iztērētais euro samazina 27 dalībvalstu izmaksas par vismaz 4 euro.

Ar 324 miljonu euro budžetu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam programma Muita ir viens no būtiskākajiem ES instrumentiem, kas ļauj Muitas savienībai darboties kā vienotam veselumam, nevis mēģināt apvienot 27 īstenošanas iestāžu darbību. Programma cita starpā ļauj valstu muitas iestādēm ik sekundi apstrādāt 7 muitas deklarācijas, kopskaitā 211 miljonus gadā, neradot pārtraukumus importam un eksportam.

Eiropas līmeņa drošais datortīkls, kas savstarpēji savieno visas muitas un nodokļu iestādes, gadā izmaksā 11 miljonus euro. Dalībvalstīm tas ļauj gadā ietaupīt 35 miljonus euro, jo pretējā gadījumā tām būtu jāveido divpusējie tīkli.

Vēl viens piemērs milzīgajiem apjomradītajiem ietaupījumiem, kurus var sasniegt, izmantojot ES pārvaldību, ir centrālā IT sistēma (saukta „TARIC"), kas katru dienu sniedz pieeju visām ES tarifu likmēm un tirdzniecības pasākumiem tiešsaistē. Kopš 2007. gada Komisija šīs sistēmas izstrādē ir ieguldījusi 3,7 miljonus euro. Ja visas dalībvalstis būtu izstrādājušas katra savu sistēmu, kopējo izmaksu apjoms būtu ap 80 miljoniem euro, kas ir attiecība 1 pret 20.

Vēl viens piemērs muitas jomā ir uzņēmēju sistēma (EOS), kurā uzglabā informāciju par 27 ES dalībvalstīs reģistrētiem 2,5 miljoniem juridisko personu, kuras ir sazinājušās ar muitas iestādēm. Ar šādu vienotu sistēmu uzņēmumi ietaupa laiku un līdzekļus, jo savas darbības veikšanai vairs nav nepieciešams reģistrēties katrā dalībvalstī. Komisijai EOS izstrāde izmaksāja 5 miljonus euro, bet dalībvalstis šādas sistēmas individuālai izstrādei būtu izlietojušas 25 miljonus euro.

Nekaitīgāka pārtika  lauksaimniecība, zivsaimniecība un veselība

Nodrošinātība ar pārtiku ir stratēģiski svarīga Eiropas Savienībai un jebkurai tautai, un arī lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka tas ir būtisks jautājums. Līdz ar to tā ir svarīga budžeta daļa, jo 70 % publiskā finansējuma lauksaimniecībai un lauku attīstībai Eiropā nodrošina no ES budžeta.

Ar šo politikas jomu tiek sasniegts plašs mērķu klāsts. Eiropas Savienībā lauku apvidi aptver 77 % no ES teritorijas (47 % lauksaimniecības zemes un 30 % mežu) un kalpo par mājvietu aptuveni pusei tās iedzīvotāju (iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību, un citi). Eiropā 13,7 miljoni lauksaimnieku pabaro 500 miljonus iedzīvotāju, uztur mūsu ainavas, tiem ir svarīga loma vides saglabāšanā, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām, lai saglabātu dzīvus laukus apvidus. Augsti patērētāju aizsardzības standarti nodrošina to, ka uz iedzīvotāju galda nonāk augstas kvalitātes pārtikas produkti.

Lai gan KLP budžeta īpatsvars kopējā ES budžetā ir salīdzinoši augsts, pats par sevi tas ir neliels.

Lauksaimniecības politikas izdevumi KLP ietvaros ir mazāki par 1 % no visu dalībvalstu kopējiem izdevumiem. Salīdzinājumam: ES un tās dalībvalstis tērē 3 reizes vairāk aizsardzībai un gandrīz 5 reizes vairāk pētniecībai, kas nav saskaņotas jomas.

ES kopējās izmaksas ir aptuveni 55 miljardi euro gadā, tātad uz vienu iedzīvotāju tas ir EUR 110 gadā, EUR 2,20 nedēļā jeb 30 centi dienā, kas ir vienas cigaretes cena.

Tā kā lauksaimniecība ir vienīgā nozare, kuru galvenokārt finansē no Eiropas Savienības budžeta, atšķirībā no cirtām jomām izdevumi Eiropas līmenī lielā mērā aizstāj izdevumus valstu līmenī. Ar to izskaidrojams, kāpēc KLP atvēlēta liela daļa no ES budžeta. Šogad tā bija 40 % no kopējā ES budžeta, bet šī daļa ir pastāvīgi samazinājusies no 71 % 1984. gadā (toreiz tikai 10 dalībvalstīm). 2013. gadā tā būs 39 % (27 dalībvalstīm). Šī samazinājuma tendence turpināsies arī pēc 2013. gada.

Bez vienotas politikas 27 atšķirīgas valstu politikas būtu daudz dārgākas un mazāk efektīvas, nosakot atšķirīgus intervences līmeņus un izraisot lielu konkurences kropļošanas risku. Reformas ir padarījušas Eiropas lauksaimniecību par ekonomiku, kas daudz vairāk orientēta uz tirgu; praktiski vairs nav uzkrātu valsts rezervju, un pārtika netiek vienkārši izmesta.

Tāpat ir uzsākta arī Kopējās zivsaimniecības politikas reforma. Savienībai ir ekskluzīva kompetence jūras bioloģisko resursu saglabāšanas jomā un dalīta kompetence pārējā šīs politikas jomā. Jūrniecības un zivsaimniecības politikas jomā ar izmēģinājuma projektiem MARSUNO un BluemassMed ir plānots ievirzīt efektīvāku un rentablāku jūrniecības uzraudzību visā ES. BluemassMed projektā iesaistās iestādes no 6 dalībvalstīm ar jūras krastu Vidusjūras baseinā. MARSUNO projektā darbojas iestādes no 9 dalībvalstīm ar Ziemeļeiropas jūras baseinu robežu, kā arī Norvēģija. Tādējādi BluemassMed un MARSUNO sniedz ievērojamu ieguldījumu izpētē, kā izvairīties no dārgas datu ievākšanas pasākumu pārklāšanās, ko iespējams panākt, ja minētās iestādes pienācīgi sazinās viena ar otru. BlueMassMed koordinē Francija, tā izmaksas ir 10,2 miljoni euro, no kuriem ES finansējums ir 3,6 miljoni euro. MARSUNO koordinē Zviedrija, tā izmaksas ir 3,05 miljoni euro, no kuriem ES finansējums ir 1,9 miljoni euro.

Slimības, kuras skar dzīvniekus vai augus, kā arī pārtikas ķēdes piesārņojums neapstājas pie robežām. ES piešķir ap 300 miljoniem euro gadā, lai nodrošinātu līdzfinansējumu ikgadējās vai daudzgadu programmas, kuru mērķis ir kontrolēt un izskaust virkni slimību. ES nodrošina pārtikas nekaitīgumu, izmantojot tiesību aktus un citus līdzekļus, kuri ir ietverti visaptverošā pieejā, kuras mērķis ir nodrošināt pārtikas nekaitīgumu no tās ražošanas vietas, līdz tā nonāk uzturā, proti, no lauku saimniecības līdz pat patēriņam. Lai gan rodas jaunas slimības, piemēram, infekciozais katarālais drudzis, ES veselības statuss pastāvīgi uzlabojas, tostarp arī jaunajās dalībvalstīs, un tas pozitīvi ietekmē dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas iekšējā tirgus darbību, ES eksporta iespējas un uz patērētāju uzticēšanos. Atbalsts ES līmenī ir svarīgs, jo ietekme sniedzas pāri robežām, bet izmaksas parasti jāuzņemas vienai dalībvalstij. Līdzīgi arī augu veselības jomā dalībvalstis var saņemt ES līdzfinansējumu tiem izdevumiem, kas saistīti ar regulēto augiem kaitīgo organismu apkarošanu un ierobežošanu. Liela mēroga apkarošanas pasākumi slimību uzliesmojuma gadījumā dalībvalstīm ir ļoti grūti īstenojami bez ES atbalsta, jo tad vienai dalībvalstij būtu jāsedz lielas izmaksas, kas lielā mērā sniegtu labumu citām dalībvalstīm un ES kopumā.

Piemēram, ļoti nopietna slimība, kas skar cūkas un mežacūkas, ir klasiskais cūku mēris; tās uzliesmojumiem 20. gadsimta deviņdesmitajos gados bija graujošas sekas vairākās ES dalībvalstīs. Tiešie un netiešie zaudējumi no šāda uzliesmojuma Nīderlandē 1997. un 1998. gadā tika lēsti ap 2 miljardiem euro. Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu vidus ES ir piešķīrusi aptuveni 218 miljonus euro apkarošanas un uzraudzības ārkārtas pasākumiem. Situācija saistībā ar šo slimību ir ievērojami uzlabojusies, pēdējo desmit gadu laikā nav konstatēts neviens liela apjoma uzliesmojums, kas nozīmē, ka lielākajā daļā ES slimība praktiski ir izskausta, un panākti ievērojami uzlabojumi arī jaunajās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka attiecībā uz izmaksām vienīgi Nīderlandē katrs ES līmenī izdotais euro potenciāli var ļaut ietaupīt EUR 9 vai pat vairāk, ja ņemtu vērā arī izmaksas citās dalībvalstīs. Mērķtiecīgu pētījumu rezultātā, kurus veica Kopīgais pētniecības centrs un kas izmaksāja ap 1 miljonu euro, tika samazinātas GSE (plašāk pazīstama kā govju trakumsērga) testa izmaksas. Eiropas Komisijas tiešās subsīdijas vienam testam samazinājās no EUR 20 līdz EUR 7, laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam ļaujot kopsummā ietaupīt ap 250 miljoniem euro.

Drošāka vide — klimata politika un vides aizsardzība

Lielākā daļa vides problēmu, tostarp klimata pārmaiņas, nepazīst robežas, un tās nevar atrisināt, dalībvalstīm darbojoties atsevišķi. Tām jāapkopo spēki un jāveido partnerības ar ieinteresētajām personām, lai risinātu šīs problēmas, kuras pretējā gadījumā visai ES kopumā vēlāk var izmaksāt daudz vairāk.

ES klimata politikas pasākumi ietver ne tikai pirmo un visvērienīgāko juridiski saistošo mērķu kopumu emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā, bet arī pasaulē pirmo emisiju tirdzniecības sistēmu ETS. Neviens nenoticētu, ka būtu loģiski veidot Beļģijas vai Dānijas oglekļa valsts tirgu vai ka tas palīdzētu efektīvi samazināt emisijas  kur nu vēl rosināt starptautiskos partnerus sekot mūsu piemēram. Vienīgi kopīgiem spēkiem Eiropa varēs sekmīgi īstenot efektīvus pasākumus klimata pārmaiņu jomā, kuriem būs pozitīva ietekme uz ilgtspējīgāku izaugsmi un darbavietu radīšanu. Turklāt ES pasākumi klimata jomā samazina mūsu rēķinus par energoresursiem: 2010. gadā par naftas importu Eiropa maksāja aptuveni par 50 miljardiem euro vairāk nekā 2009. gadā. Tā ir aptuveni trešā daļa no summas, kuru visas ES dalībvalstis kopā tērē pētniecībai un attīstībai. Arvien mazāka paļaušanās uz fosilajiem kurināmajiem un plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana nozīmētu milzīgus ietaupījumus, nepārskaitot pasakainas summas ārpus Eiropas ik reizi, kad naftas cenas sasniedz maksimumu. Tā vietā ietaupītos līdzekļus varētu ieguldīt Eiropas pētniecības, izglītības vai citos pasākumos, kuri veicina izaugsmi un nodarbinātību.

Apņēmīga un savlaicīga Eiropas rīcība klimata un enerģētikas politikas jomās līdz 2020. gadam radītu 1,5 miljonus jaunu papildu darbavietu, piemēram, lai modernizētu ēkas un izveidotu Eiropā viedos elektroenerģijas tīklus. Tiek prognozēts, ka bez šādas kolektīvas rīcības fosilo kurināmo importa apjomi līdz 2050. gadam dubultosies. Savukārt ar šādu rīcību fosilo kurināmo importa apjoms salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni samazināsies vairāk nekā uz pusi. Degvielas vidējās izmaksas samazināsies par summu robežās no 175 miljardiem euro līdz 320 miljardiem euro gadā.

Ar Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda starpniecību Komisija ir izveidojusi inovatīvu, globālu riska kapitāla fondu, kura mērķis ir izmantot privātos ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos jaunattīstības valstīs un valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam no ES budžeta tika iedalīti tikai 80 miljoni euro, bet aptuveni 300 miljonus euro tiek plānots piesaistīt no privātajiem ieguldītājiem. ES izdevumi tehnoloģiju attīstībai un to agrīnai izmantošanai (piemēram, saistībā ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu) sniedz tādu priekšrocību kā riska sadalījums inovatīvos paraugprojektos, kuros kāda tehnoloģija tiek izmēģināta pirmo reizi. Riska dalīšana ar ES budžeta palīdzību un ieguvumi no rezultātiem valstu līmenī ir atzīstami veidi, kā mazināt klimata pārmaiņas, izmantojot jaunas tehnoloģijas.

ES vides programma LIFE+ piesaista tādas partnerības, kuras citos apstākļos būtu grūti izveidot; tā nodrošina resursu un kompetences pastiprinātu apvienošanu un daudz efektīvāku atbalstu, nekā to spētu panākt dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi. Programmas kopējais budžets ir 2,2 miljardi euro (jeb aptuveni 300 miljoni euro gadā), tostarp klimata politikas pasākumiem. Kaut arī programmas mērogs ir salīdzinoši neliels, tās individuālajiem projektiem bieži vien ir bijusi nesamērīgi liela ietekme.

Daudzējādi ieguvumi apkārtējai videi. Austrijas LIFE projekts ar nosaukumu Donauufer ir labs piemērs tam, kādus daudzējādus ieguvumus Eiropas līmenī var nodrošināt videi paredzēts finansējums. Šis neliela apjoma projekts atjaunojis dabīgos upes krastus un applūstošās teritorijas gar 3 km garu Donavas upes posmu, tomēr tā atstātais iespaids jūtams daudz tālāk par tuvāko apkaimi. Tāpat arī vietējie uzlabojumi apdraudēto zivju, augu un putnu sugu, piemēram, jūras ērgļu, saglabāšanas statusā, upes straumes plūsmas palēnināšana un ap applūstošām teritorijām esošo sānu pieteku attīrīšana ir samazinājušas applūšanas risku netālu esošajā Hainburgā, kā arī tālāk upes lejtecē pie Bratislavas Slovākijā. Pēc tam projektu apmeklējuši neskaitāmi eksperti, un tas kalpo kā piemērs līdzīgām iniciatīvām gar Donavas krastiem un arī citur. Tomēr tā izmaksas ir tikai 1,miljoni euro (no kuriem 0,7 miljoni euro ir ES līdzfinansējums).

Visā ES dubļus pārvērš zeltā. Kanalizācijas nosēdumu attīrīšanai ir būtiska loma ES vides tiesību aktos, jo ūdens neapšaubāmi ir koplietojams resurss. Viens no notekūdeņu attīrīšanas procesu galaproduktiem ir kanalizācijas nosēdumi — katru gadu Eiropā tiek saražoti 9 miljoni tonnu kanalizācijas nosēdumu, kas satur tik daudz enerģijas, ar ko pietiktu 1,7 miljonu mājsaimniecību apgādei ar elektrību un apkuri. Tomēr nosēdumi ir vides ziņā riskants jautājums, un ir būtiski jāpalielina sabiedrības uzticēšanās. LIFE projekta MAD but Better ietvaros tika izstrādāts pilna apjoma pārstrādes process, ko lielā mērā iespējams pielāgot virknei uzņēmumu saistītās atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, un tas ir kļuvis par katalizatoru notekūdeņu apsaimniekošanas uzlabošanai. Projektā izstrādātā tehnoloģija tagad kalpo par standartu kanalizācijas nosēdumu attīrīšanai visā Apvienotās Karalistes ūdenssaimniecības nozarē. Līdz 2007. gada augustam visā Apvienotajā Karalistē tika uzbūvētas četras fermentatīvās hidrolīzes rūpnīcas un pasūtīta vēl piecu šādu rūpnīcu būvniecība. Šobrīd jau 12 ES dalībvalstis un 26 citas pasaules valstis ir izrādījušas interesi par šādas pārstrādes iekārtas iegūšanu. Daļa no iekārtas pievilcīguma ir tās zemā cena: nosēdumu utilizācijas izmaksas tiek vēl samazinātas līdz pat EUR 210 par tonnu sausās masas, kas ir puse no standarta cenas par noglabāšanu poligonā. Šī metode ļauj lauksaimniekiem ietaupīt arī ap EUR 175 uz vienu hektāru, izmantojot tos mēslojuma vietā.

Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES) varētu nopelnīt nozarei ap 6,9 miljardiem euro gadā jeb 0,2 % no ES IKP gada apjoma. Dabas un cilvēka izraisītās katastrofas Eiropā, Amerikas kontinentā, Āzijā un Āfrikā kopā ar pieaugošām drošības vajadzībām ir vēl vairāk stiprinājušas pārliecību par to, ka ir jāuzlabo novērošanas sistēmas. Ar Vides un drošības globālās novērošanas iniciatīvas (GMES) starpniecību ievāks atbilstīgus datus, piemēram, attiecībā uz vides piesārņojumu, plūdiem, bēgļu plūsmām, mežu ugunsgrēkiem vai zemestrīcēm, lai sniegtu atbalstu valsts politikas lēmumu pieņemšanai. GMES nodrošina lielu potenciālu uzņēmumiem pakalpojumu tirgū, kuri varēs izmantot sistēmas sniegtos bezmaksas datus. Laikposmā no 2006. līdz 2030. gadam potenciālie ieguvumi no GMES kopsummā būtu ap 0,2 % ES pašreizējā ikgadējā IKP. Ieguvums no visiem GMES pakalpojumiem, to izmantojot pilnā apmērā, varētu būt 130 miljardi euro (2005. gada cenās) jeb aptuveni 6,9 miljardi euro gadā.

Lielāka drošība iedzīvotājiem

Tiesību, pamattiesību un tiesiskuma ES mēroga telpas izveide. Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķis tiesiskuma jomā ir piedāvāt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem praktiskus risinājumus pārrobežu problēmām  iedzīvotājiem, lai tie varētu droši dzīvot, kā arī ceļot un strādāt citā dalībvalstī, un paļauties, ka viņu tiesības tiek aizsargātas neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas; bet uzņēmumiem, lai tie varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tiesiskuma jomā izmanto tikai 0,1 % no ES budžeta izdevumiem, bet daudzām tās politikas iniciatīvām ir konkrēta izmaksas samazinoša ietekme, un tās var veicināt izaugsmi.

Datu aizsardzība

Strauja tehnoloģiju attīstība un globalizācija ir ievērojami mainījušas pasauli. Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai šie noteikumi būtu piemēroti problēmu pārvarēšanai jaunajā laikmetā, kuram raksturīga globalizācija un jaunas tehnoloģijas. Stingra, konsekventa un vienota Eiropas sistēma datu aizsardzības jomā stiprinās datu aizsardzības iekšējā tirgus dimensiju. Jaunie noteikumi samazinās administratīvo slogu uzņēmumiem (piemēram, attiecībā uz paziņojumiem, kuru izmaksas tiek lēstas ap 80 miljoniem euro gadā) un nodrošinās patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kuri uzglabā personas datus un darbojas dažādās dalībvalstīs.

Patērētāju tiesību direktīva

Patērētāju tiesību direktīva dos praktisku labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Šobrīd spēkā esošie noteikumi ir sadrumstaloti, un tas neļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot mūsu vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. Šis priekšlikums uzlabos patērētāju aizsardzību, izskaužot slēptās maksas un izmaksas tīmeklī. Uzņēmumi tikai iegūs no vienota pamatnoteikumu kopuma Eiropas Savienībā attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, ar kuru izveidos līdzvērtīgus konkurences apstākļus un samazinās darījumu izmaksas pārrobežu tirgotājiem, it īpaši e-komercijas jomā. Patērētāju standarta līguma noteikumu kopums tirgotājiem, kas darbojas visā ES, varētu ievērojami samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas  līdz pat 97 %.

Romu integrācija

Eiropā dzīvojošie 10-12 miljoni romu joprojām saskaras ar diskrimināciju, atstumtību un viņu tiesību neievērošanu. Romu sociālā un ekonomiskā integrācija ir Eiropas sabiedrības interesēs, kaut vai tādēļ, ka romu integrēšana dotu arī ievērojamus ekonomiskos ieguvumus. Arvien lielāka daļa iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā ir romi, un to vidējais vecums ir 25 gadi, bet ES vidējais vecums  40 gadi. Tie ir piektā daļa no jaunajiem dalībniekiem darba tirgū Bulgārijā un Rumānijā. Pasaules Bankas veiktais pētījums liecina, ka romu pilnvērtīga integrācija dažu valstu tautsaimniecībai varētu izmaksāt ap 0,5 miljardiem euro gadā  uzlabojot darba ražīgumu, samazinot tēriņus pabalstiem un palielinot nodokļu ieņēmumus. Tieši tādēļ Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izstrādāt valstu stratēģijas romu integrācijai.

Sievietes darba tirgū

Lai gan sievietes ES ir gandrīz puse no darbaspēka un 60 % no jauniem universitāšu absolventiem, tās joprojām ir mazākumā amatos, kuri saistīti ar saimniecisku lēmumu pieņemšanu, īpaši augstākajos vadības amatos. Mūsu mērķis ir izmantot līdz šim neizmantotos talantus, lai sasniegtu ekonomikas un sociālos mērķus. Vairāk sieviešu vadošos amatos nāk tikai par labu uzņēmējdarbībai, it īpaši tādēļ, ka viņas pieņem ap 80 % no patērētāju lēmumiem par iepirkumiem. Goldman Sachs veiktajās prognozēs konstatēja, ka, izlīdzinot dzimumu nevienlīdzību, varētu palielināt euro zonas iekšzemes kopproduktu par līdz pat 13 %.

  • Eiropas lomas stiprināšana pasaulē

Vai kāds pavisam nopietni var uzskatīt, ka viņa valsts viena pati ir tik liela vai nozīmīga, ka spēj ietekmēt globalizāciju vai aizstāvēt mūsu intereses un vērtības visā pasaulē? Laikā, kad strauji mainās pasaules kārtība un tādas valstis ar strauji augošu ekonomiku kā Ķīna, Indija un Brazīlija pastiprina savu ietekmi, Eiropai jābūt vienotai, un tai jābūt aktīvai partnerei, kura veido starptautisko politiku. Lai nostiprinātu savu lomu pasaulē un aizstāvētu savas intereses un vērtības, Eiropai ir jāapvieno resursi un jārīkojas vienoti, piemēram, ar Kopējās tirdzniecības politikas starpniecību, gatavojot pievienošanās kandidātvalstis, lai tās kļūtu par jaunām dalībvalstīm, veicot ieguldījumus kaimiņvalstīs un palīdzot tiem, kuri dzīvo trūkumā.

Tirdzniecība

ES ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē. ES tirdzniecības (preču, pakalpojumu eksporta un importa un ārvalstu tiešo ieguldījumu) kopējā vērtība ir aptuveni 3,5 triljoni euro gadā (2010. gadā). ES tirdzniecības politikas mērķis ir radīt izaugsmi un darbavietas Eiropas uzņēmumiem, atvieglojot ES uzņēmumiem komercdarbības veikšanu visā pasaulē. Tirdzniecības politika savieno Eiropu ar galvenajiem globālās izaugsmes avotiem un reģioniem. Vairāk nekā 36 miljoni darbavietu Eiropā ir tieši atkarīgas no mūsu tirdzniecības ar pārējo pasauli. ES tirdzniecības politikas mērķis ir nākamajos 5 gados pievienot mūsu ekonomikai ap 150 miljardiem euro. Plašāka tirdzniecība piedāvā patērētājiem lielāku preču daudzveidību par zemākām cenām. Ieguvums vidējam patērētājam tiek lēsts ap EUR 600 gadā.

Vienota tirdzniecības politika (tostarp preču un pakalpojumu tirdzniecība un ārvalstu ieguldījumi) labi darbojas ES līmenī, jo Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm ir vienots tirgus un vienota ārējā robeža, kas nozīmē, ka ES veic tirdzniecību ar ārvalstīm kā vienots bloks. Gan Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kur tiek pieņemti un īstenoti starptautiskās tirdzniecības noteikumi, gan ar individuālajiem tirdzniecības partneriem ES dalībvalstis ar ES Tirdzniecības komisāra starpniecību pauž vienotu nostāju un risina sarunas par būtiskākajiem darījumiem.

Valstis ar strauji augošu ekonomiku palielina savu daļu pasaules izaugsmē. Līdz 2015. gadam 90 % no pasaules izaugsmes tiks nodrošināta ārpus Eiropas, trešdaļu no tās radīs viena pati Ķīna. Jaunattīstības un valstis ar strauji augošu ekonomiku līdz 2030. gadam, iespējams, nodrošinās gandrīz 60 % no pasaules IKP (pašlaik mazāk nekā 50 %). Lai gan attīstījās valstis ar strauju ekonomikas izaugsmi, pēdējā desmitgadē ES vidēji ir saglabājusi savu 17,5 % no daļu pasaules tirdzniecības apjoma.

ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums stājas spēkā 1. jūlijā. Tas ir svarīgs stūrakmens ES un Dienvidkorejas tirdzniecības attiecībās  stājoties spēkā brīvās tirdzniecības nolīgumam (BTN), jau tā darbības pirmajā dienā ES eksportētāji varēs ietaupīt 850 miljonus euro. Šis ir visvērienīgākais tirdzniecības darījums, par kādu ES jebkad ir vienojusies, un pirmais ar Āzijas valsti. Tiek sagaidīts, ka BTN radīs jaunu tirdzniecību ar ES ar precēm un pakalpojumiem 19,1 miljarda euro vērtībā un tuvākajos 20 gados vairāk nekā dubultos ES un Dienvidkorejas divpusējo tirdzniecību salīdzinājumā ar notikumu scenāriju bez šāda nolīguma.

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

ES var vislabāk palīdzēt (potenciālajām) kandidātvalstīm sagatavoties, lai pievienotos ES, un sniegt atbalstu kaimiņvalstu tautsaimniecībai to centienos nodrošināt atbilstību ES noteikumiem un standartiem. Atbalsts ciešākai integrācijai ar mūsu kaimiņvalstīm palīdz ES sasniegt tās mērķus vairākās jomās, kuras ir būtiskas pašas ES labklājībai un drošībai, kā arī ekonomikas atveseļošanas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, piemēram, tādās jomās kā enerģētikas un tīkla infrastruktūra, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana.

Paplašināšanās politika sniedz taustāmus rezultātus attiecībā uz izaugsmi un darbavietu radīšanu visā ES  gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs. Paplašināšanās rada situāciju, kurā visi ir ieguvēji  kā pašreizējās, tā arī iespējamās nākamās dalībvalstis.

Piemēram, kopš ES paplašināšanas 2004. un 2007. gadā (12 valstis) Austrijā radīti aptuveni 150 000 jaunu darbavietu. Puse no Austrijas eksporta šobrīd tiek sūtīta uz šīm jaunajām dalībvalstīm. Austrijas tiešie ieguldījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir gandrīz 50 % no Austrijas kopējiem tiešajiem ieguldījumiem ārvalstīs.

Pievienošanās perspektīva ir spēcīgs pamudinājums politiskām un ekonomikas reformām ES tuvākajās kaimiņvalstīs. Reformas tiesiskuma jomā, tostarp tiesu sistēmas reforma, un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību sniedz labumu ne tikai attiecīgajām valstīm, bet arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šīs reformas stiprina mieru, stabilitāti un demokrātiju Eiropā un ļauj ieekonomēt ES naudas līdzekļus, kas pretējā gadījumā tiktu izlietoti krīzes novēršanai, stingrākai robežkontrolei un cīņai nelegālā imigrācijas apkarošanai.

Eiropas Kaimiņattiecību politika (EKP) tika izstrādāta 2004. gadā ar mērķi stiprināt gan pašas ES, gan arī tās kaimiņvalstu labklājību, stabilitāti un drošību. Lai uzlabotu mūsu partnerību, mēs ejam tālāk par klasisko ārpolitiku, atbalstot reformas un modernizāciju, kas balstās uz dalīšanos pieredzē pāri mūsu robežām. Tas attiecināms uz virkni jautājumu, piemēram, transportu, enerģētiku, pētniecību, migrāciju.

Inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu reģionā, uz kuru attiecas kaimiņattiecību politika, ievadīja Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma (NIF) izveide. NIF ir apvienojošs instruments, ar kuru ES budžets nodrošina sviras efektu starptautisko finanšu organizāciju aizdevumiem, lai sniegtu atbalstu EKP mērķu sasniegšanā un tās reģionālo iniciatīvu īstenošanā (Savienība Vidusjūrai (UfM), Austrumu partnerība vai Melnās jūras reģiona sinerģija). Kopš NIF izveidošanas 2008. gada maijā tajā iemaksāti gandrīz 308 miljoni euro dotāciju līdzekļu (245 miljoni euro no ES budžeta, 62,5 miljoni euro no dalībvalstīm) un apstiprināta dotāciju piešķiršana 39 projektiem par kopējo summu aptuveni 277 miljoni euro, tādējādi palīdzot piesaistīt vairāk nekā 5 miljardus euro aizņēmumos no Eiropas finanšu iestādēm; to kopējās ieguldījumu izmaksas pārsniedz 10 miljardus euro. NIF ir izrādījies efektīvs papildu instruments atbalsta piešķiršanai EKP valstīm (austrumos un dienvidos), un tas ir arī palīdzējis veicināt līdzekļu devēju darbības koordināciju reģionā, uz kuru attiecas kaimiņattiecību politika.

Ārējā politika

Eiropas Savienība ir pasaules mēroga ekonomikas un politikas dalībniece ar reģionālajām un globālajām drošības interesēm un pienākumiem. Tā aktīvi piedalās cilvēktiesību aizstāvēšanā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas un citu vispārēju vērtību popularizēšanā, kā arī aicina ievērot starptautiskās konvencijas vides un sociālajā jomā. ES ar tās vadīto krīzes pārvaldības misiju starpniecību aizvien aktīvāk darbojas konfliktu novēršanā, krīžu pārvarēšanā un miera veidošanā. Turklāt ES ir apņēmusies atbalstīt daudzpusējo sistēmu un tās reformu. Līdz ar to ārējā politika ir svarīga ES darbības joma, kuru nostiprināja Lisabonas līguma noteiktā jaunā iestāžu sistēma. ES konkurences priekšrocības ir saistītas ar tās starptautisko klātbūtni, plašo kompetenci, pārnacionālo būtību, koordinācijas veicinātājas lomu un apjomradītiem ietaupījumiem.

Nevienas atsevišķas dalībvalsts rīcībā nav tāda starptautisku vienošanos tīkla ar partneriem un organizācijām visā pasaulē, kāds ir ES, un kas tām visām nodrošina ietekmi gandrīz visās starptautisko attiecību jomās. 27 dalībvalstīm darbojoties vienotas politikas un stratēģiju ietvaros, ES viena pati spēj risināt starptautiskus uzdevumus, piemēram, samazināt nabadzību, cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārvaldīt migrāciju un nodrošināt stabilitāti. ES uzticas kā globālo procesu dalībniecei un tic tās neitralitātei, ar ko nevar mēroties neviena atsevišķa dalībvalsts attiecībā uz cilvēktiesībām, vēlēšanu novērošanu, pārvaldību un krīzes situāciju risināšanu, kā arī neitralitāti un objektivitāti, sniedzot humāno palīdzību. Tāpat ES ir unikāla ar savu ilgtermiņa un prognozējamo iesaistīšanos attīstības palīdzības sniegšanā, kas iet roku rokā ar pierādāmu pieredzi atbalsta sniegšanā globālā mērogā iedzīvotājiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

ES pievienoto vērtību ārējās politikas jomā dažādās situācijās raksturo turpmāk minētie piemēri. Lielākoties tie uzsver ES spēju nodrošināt būtiskus finanšu un politiskos līdzekļus, lai ievērojami ietekmētu konkrēto situāciju, ko diez vai spētu panākt dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi.

Pāreja

Kopš krīzes Ziemeļāfrikā ES ir veltījusi ievērojamus politiskos un finanšu līdzekļus, lai palīdzētu mūsu kaimiņiem pārejas posmā uz demokrātiju. Šāds process neapšaubāmi prasa ievērojamus līdzekļus. Apskatīsim Tunisijas piemēru: kopš gada sākuma ir darīti pieejami 60 miljoni euro ar mērķi palīdzēt atrisināt Lībijas krīzes humanitārās sekas Tunisijā un Ēģiptē. ES gatavojas arī atbalstīt vēlēšanu procesus Tunisijā un pielāgo savu pastāvīgo sadarbību ar Tunisiju, laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam piešķirot papildu 140 miljonus euro. Lai iesaistītu Tunisijas pilsonisko sabiedrību un atbalstītu demokrātiskus pārejas procesus, tiek izmantoti arī citi instrumenti. ES šobrīd apspriež arī savas kaimiņattiecību politikas iespējamu pielāgošanu. ES ārējās darbības pievienotā vērtība ir tās spēja ātri rast ievērojamus politiskos un finanšu līdzekļus apvienojumā ar vienotas struktūras noteikšanu intervences pasākumiem.

Drošība

Ņemot vērā straujo situācijas pasliktināšanos Rietumu Sāhelas reģionā, kur drošība un attīstība ir nesaraujami savstarpēji saistītas, ES ir nodrošinājusi gan ievērojamu finansējumu, gan aizvien lielākus politiskos līdzekļus, lai risinātu šo situāciju, kurai iespējamas katastrofālas sekas. ES pašreizējā un plānotā līdzdalība, reaģējot uz nepieciešamību sasniegt stratēģijas drošības un attīstības mērķus, ir aptuveni 450 miljoni euro, kuri galvenokārt nāk no Eiropas Attīstības fonda, kā arī no stabilitātes instrumenta. Sāhelas drošības un attīstības stratēģijai būtu jārada iespējas vērienīgākai un labāk koordinētai Eiropas līdzdalībai, kā arī jāpiesaista papildu finanšu un politiskie līdzekļi.

Krīze

Pēc Haiti zemestrīces 2010. gada janvārī ES un tās dalībvalstis vienojās par vienotu darbību, sniedzot atbalstu atjaunošanas darbos. Ņujorkas līdzekļu devēju konferencē 2010. gada martā Haiti atjaunošanai ES un dalībvalstis iesniedza kopīgu apņemšanos piešķirt 1,234 miljardus euro, no kuriem 522 miljoni euro būtu no ES. Šāda kopīga apņemšanās ir neapšaubāmi palielinājusi situācijas atpazīstamību un būtiskumu saistībā ar ES kā galvenā starptautiskā līdzekļu devēja lomu atjaunošanas procesā. Dalībvalstis un ES veica arī kopīgu plānošanas darbu, kura rezultātā tika pārstrādāta kopīgā stratēģija laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam. Šis kopīgais plānošanas darbs ir pamatā mērķim sniegt labāk koordinētu un efektīvāku ES un dalībvalstu atbalstu.

Attīstības politika

ES un tās dalībvalstis sniedz vairāk nekā pusi no attīstības palīdzības pasaulē (56 %). ES ir apņēmusies savlaicīgi līdz 2015. gada beigām sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir vēl jo loģiskāk nekā jebkad agrāk uzlabot attīstības palīdzības koordinēšanu ar mērķi maksimāli palielināt tās ietekmi, vienlaikus izvairoties no pasākumu pārklāšanās un naudas līdzekļu zaudēšanas. Rīkojoties ES līmenī, dalībvalstis var faktiski ietaupīt līdzekļus. Saskaņā ar nesen veikto pētījumu (The Benefits of a European Approach, HTSPE, 2009) potenciālais ietaupījums varētu būt no 3 līdz 6 miljardiem euro gadā.

Darboties ES līmenī ir arī lētāk. Administratīvās izmaksas, kuras, pamatojoties uz 2009. gada datiem, tiek lēstas 5,4 % apmērā, ir mazākas nekā galveno divpusējas palīdzības līdzekļu devēju vidējās administratīvās izmaksas. Piemērojamie administratīvie noteikumi paredzēti, lai nodrošinātu, ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta atbilstīgi, izmantojot stingrus kritērijus, kurus iespējams uzraudzīt. Galvenais ir pārskatāmība un laba pārvaldība.

Turklāt attīstības palīdzība ir ieguldījums visu eiropiešu labā. Pateicoties attīstības sadarbībai, atsevišķas problēmas iespējams atrisināt jau iepriekš un ietaupīt naudas līdzekļus. Veicot ieguldījumus jaunattīstības valstīs, mēs risinām tādus problēmjautājumus kā migrācija, klimata pārmaiņas, nodrošinātība ar pārtiku, pirātisms, seksuālā vardarbība un daudzus citus. Bieži vien ir daudz lētāk izskaust nabadzības iemeslus, nekā vēlāk apkarot tās simptomus.

Āfrikas miera nodrošināšanas fonds (APF) ir pirmšķirīgs piemērs tam, kā ES var uzņemties iniciatīvu konkrēta jautājuma risināšanā, iesaistot arī dalībvalstis. Lielākā daļa dalībvalstu nedarbojas šajā jomā, bet ar ES darbību tās spēj vienkārši un ātri novirzīt savu finansējumu šim mērķim. Kopš 2004. gada ES ir sniegusi finansējumu 740 miljonu euro apmērā, palīdzot novērst konfliktus un veicināt stabilitāti pēc šādiem konfliktiem.

Pārtikas mehānisms ir vēl viens projekts, kuru īstenot spēja vienīgi līdzekļu devējs ar tik lielu ietekmi kā ES. To izveidoja 2008. gada decembrī kā ātru reakciju uz strauji kāpjošām pārtikas cenām jaunattīstības valstīs, un tā ietvaros no 2009. līdz 2011. gadam tika sniegts finansējums 1 miljarda euro apmērā projektiem un programmām 50 mērķa valstīs. Līdz šim tas ir palīdzējis aptuveni 50 miljoniem cilvēku. Tas apliecina Eiropas spēju reaģēt uz pasaules mēroga pārtikas nodrošinātības krīzi un darīt to tādā mērogā un kvalitātē, kādu dalībvalstis pašas nevarētu sasniegt.

Eiropas Savienības 2009. gadā aizsāktais neaizsargātības FLEX mehānisms (V-FLEX) ir palīdzējis no 40 līdz 80 miljoniem cilvēku jaunattīstības valstīs, kuri globālās ekonomiskās krīzes dēļ saskaras ar absolūtas nabadzības risku. No 500 miljoniem euro, kuri 2009. un 2010. gadā piešķirti mehānisma ietvaros, jau ir izmaksāti 434 miljoni euro. No tā labumu guvušas 17 no visnabadzīgākajām Āfrikas un Karību jūras reģiona valstīm.

Humānā palīdzība un reaģēšana krīzes situācijās

Humānā palīdzība un palīdzība civilās aizsardzības jomā ir pirmie pasākumi, ko Eiropas Savienība īsteno, reaģējot uz krīzes situācijām un dabas katastrofām. Par to, cik svarīga ir ES rīcība šajā jomā, ko pārvalda Komisija, liecina humāno krīžu un dabas un cilvēku izraisīto katastrofu pieaugošais biežums, intensitāte un sarežģītība visā pasaulē. Globālā mērogā dabas katastrofu skaits laikposmā no 1979. līdz 2010. gadam ir pieaudzis pieckārtīgi. Tikai 2010. gadā vien visā pasaulē notika 950 katastrofas (no tām piecas bija megakatastrofas), kuras skāra simtiem miljonu cilvēku. Arī Eiropa ir apdraudēta, proti, arvien biežāk notiek plūdi un mežu ugunsgrēki, zemestrīces, un tiek novēroti ekstrēmi laika apstākļi. Humāno krīžu saimnieciskās izmaksas 2010. gadā tika aplēstas aptuveni 100 miljardu euro apmērā. Šī problēma nākotnē, visticamāk, saasināsies — tiek prognozēts, ka līdz 2015. gadam klimata katastrofu skarto cilvēku skaits pieaugs par 375 miljoniem gadā. Ja visa Eiropas Savienība kopā risina šīs arvien pieaugošās problēmas, sniedzot humāno palīdzību un civilās aizsardzības atbalstu, mūsu rīcība un ieguldījumi ir efektīvāki un nozīmīgāki nekā tad, ja katra dalībvalsts atsevišķi censtos novērst krīžu sekas Eiropā un citviet.

Eiropas Savienība ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja pasaulē, nodrošinot aptuveni 50 % no oficiālās humānās palīdzības. Savukārt Komisija ir otra lielākā atbalsta sniedzēja humānās palīdzības jomā. Pateicoties tā lielajam apjomam, ES humānās palīdzības budžets maksimāli palielina citkārt izkliedētu centienu lietderību, vienlaikus veicinot saprātīgu veicamā darba sadalījumu. Viens no piemēriem, kā izpaužas šī lietderība, ir tā dēvētās „aizmirstās krīzes” — katastrofas vai konflikti, kuriem plašsaziņas līdzekļi nepievērš pārāk lielu uzmanību, bet kuru upuriem ir nepieciešama starptautiska palīdzība. Piemēram, Eiropas Komisijai bija izšķiroša nozīme, kad vajadzēja pievērst starptautisku uzmanību krīzei Sāhelas reģionā (Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā un Nigērā), kurš cieta no pastāvīgām, postošām lietusgāzēm, politiskās nestabilitātes, augstām pārtikas cenām un epidēmijām, kas pasliktināja jau tā neaizsargāto kopienu stāvokli, bet vienlaikus piesaistīja visai ierobežotu uzmanību ārvalstīs.

Katrai dalībvalstij atsevišķi bieži vien nav tādu iespēju, lai efektīvi reaģētu uz tādām arvien sarežģītākām krīzēm kā, piemēram, Haiti, Japānā un Lībijā, vai arī var rasties pārmērīgas izmaksas. Turpretim Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās kopējos resursus un valstīs pieejamās iespējas, ir pietiekami līdzekļi, pieredze un speciālās zināšanas, lai efektīvā un rentablā veidā reaģētu krīzes situācijās. Kā vienu no piemēriem var minēt Savienības sniegto palīdzību Japānai pēc trīskāršās katastrofas 2011. gada martā, kad ar Civilās aizsardzības mehānisma starpniecību tika koordinēta palīdzības nodrošināšana un piegāde (sākot no segām līdz pat ūdenim un radiācijas mērītājiem) un Komisija papildināja šo dalībvalstu sniegto atbalstu civilās aizsardzības jomā ar humāno palīdzību evakuētajiem cilvēkiem. Vēl viens piemērs ir Lībija, proti, pirmās civilo nemieru nedēļas laikā Komisija apzināja, palīdzēja nodrošināt un līdzfinansēja transportlīdzekļus 5800 ES pilsoņu tūlītējai evakuācijai. Šī operācija tika īstenota, izmantojot dalībvalstu nodrošinātās lidmašīnas un kuģus, un to koordinēja un daļēji līdzfinansēja Eiropas Komisija. Tajā pašā nedēļā tā nosūtīja humānās palīdzības vienības uz Ēģiptes un Tunisijas robežreģioniem, kur tūkstošiem cilvēku bija nonākuši, cenšoties aiz Lībijas robežām patverties no vardarbības. Komisija bija pirmā starptautiskā humānās palīdzības sniedzēja un atbalsta devēja ar pastāvīgu klātbūtni Lībijā. Eiropas Savienības humānās palīdzības eksperti Bengāzī koordinēja starptautisko palīdzību Lībijas austrumu daļā, līdz 9. aprīlī ieradās Apvienoto Nāciju Organizācijas parstāvji.

  •  Eiropas Savienības personāla darba lietderība

Lietderība izpaužas ne tikai tajā, kā tiek ieviestas un īstenoti ES politikas virzieni un programmas, bet arī faktā, ka ES iestādēs strādā augsti kvalificēti darbinieki, kuri sagatavo un pārrauga ES tiesību aktus, koordinē dalībvalstu rīcību, sagatavo lēmumus attiecībā uz apvienošanos, karteļiem un prettrestu lēmumus, kā arī nodrošina ES darbu 23 valodās un pārvalda finansēšanas programmas. Turpmāk minēti daži piemēri tam, kā izpaužas Eiropas Komisijas darbinieku lietderība.

Cilvēkiem, kuri strādā Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā, ir izšķiroša nozīme cīņā ar smagāko finanšu krīzi pēdējo desmitgažu laikā, it īpaši ar tās sekām attiecībā uz euro zonu. Eiropas Komisija ir bijusi darbības centrā saistībā ar kopējas un visaptverošas Eiropas reakcijas uz krīzi izstrādi. Piemēram, sešu priekšlikumu pakete, ar kuru Eiropas Komisija iepazīstināja 2010. gada septembrī, mainīs veidu, kā Eiropā tiek koordinēta un uzraudzīta ekonomikas politika.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (DG MARKT) darbinieki ir izstrādājuši priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas jaunās pamatstruktūras izveidi, kuras ietvaros šogad darbu sāka jaunas iestādes. Šīs jaunās uzraudzības iestādes atvieglos un koordinēs valstu uzraudzības iestāžu darbu. Šie ES mēroga centieni ir būtisks efektivitātes uzlabojums salīdzinājumā ar agrāko sadrumstalotību. Iestāžu kopējais darbinieku skaits 2011. gadā būs aptuveni 150 cilvēku, un tiek plānots, ka pēc četru gadu darbības tas pieaugs līdz apmēram 300 darbiniekiem. Šis skaits ir daudz mazāks nekā darbinieku skaits lielākajā daļā valstu uzraudzības iestāžu (piemēram, Apvienotās Karalistes finanšu uzraudzības iestādē strādā aptuveni 3300 darbinieku), bet ar to būs pietiekami, lai paveiktu nepieciešamos uzdevumus.

DG MARKT darbinieki arī palīdzēja ieviest ES noteikumus, kuri veicināja atvērtu un uz konkurenci orientētu publisko iepirkumu, kas ir nodrošinājis ietaupījumu aptuveni 20 miljardu euro apmērā. Šis ietaupījums ievērojami pārsniedz tiesiskā regulējuma izstrādes izmaksas, kuras tiek lēstas 5 miljardu euro apmērā.

Viesabonēšana. Pateicoties Komisijas darbinieku izstrādātajiem tiesību aktiem, ar kuriem tika ieviesti tarifu griesti, mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksas ES ietvaros kopš 2005. gada ir samazinājušās par 73 %.

Traģiskās naftas tankkuģu Erika un Prestige avārijas noveda pie tā, ka ES būtiski mainīja pastāvošo kārtību un pieņēma jaunus noteikumus un standartus attiecībā uz avāriju novēršanu jūrā. Arī šajā gadījumā vislielāko darbu paveica Komisijas darbinieki, kuri sagatavoja tiesību aktu priekšlikumus, lai novērstu turpmākas naftas noplūdes.

Palīdzības dienests MVU intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai Ķīnā [China IPR SME Helpdesk], ko līdzfinansēja Komisija, nodrošina bezmaksas atbalsta pakalpojumus ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai aizsargātu un piemērotu to intelektuālā īpašuma tiesības Ķīnā vai saistībā ar Ķīnu.

Komisijas darbinieki, kuri strādā Konkurences ģenerāldirektorātā, īsteno Eiropas Savienības konkurences politiku, kas nodrošina tiešus un netiešus ieguvumus Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem daudzu miljardu euro apmērā. Visos minētājos gadījumos ir ievērojama pārrobežu ietekme, tāpēc tos labāk risināt Eiropas, nevis valstu mērogā. Komisija 2010. gadā pieņēma 14 prettrestu lēmumus un lēmumus par karteļiem, nosakot soda naudas EUR 2 873 676 433 apmērā. Soda naudās saņemtie līdzekļi samazina nepieciešamo summu, kura dalībvalstīm jāiemaksā ES budžetā. Aplēstie klientu ieguvumi no Komisijas lēmumiem par karteļiem 2010. gadā bija vismaz 7,2 miljardu euro apmērā (un, iespējams, sasniedza pat 10,8 miljardus euro). Attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos Komisija 2010. gadā izdeva 274 lēmumus, no kuriem 16 lēmumos attiecīgajām personām tika noteikts mainīt apvienošanās plānus. Aplēstie ieguvumi no Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos 2010. gadā bija vismaz 4,2 miljardi euro (un, iespējams, sasniedza pat 6,3 miljardus euro). Kopš Apvienošanās regulas pieņemšanas 1989. gadā Eiropas Komisija ir izskatījusi 4500 lietas. Pamatojoties uz konservatīvo pieņēmumu, ka vidēji apvienošanās gadījumā parasti ir iesaistītas četras dalībvalstis, mēs esam izvairījušies no 18 000 valstu tiesas procesu 20 gados. Komisija 2010. gadā arī pieņēma 435 lēmumus par valsts atbalstu, no kuriem daudzi ir būtiska daļa no ES reaģēšanas pasākumiem finanšu un ekonomikas krīzes seku novēršanai.

Eiropas Komisija atbalstīja vairāku tādu nolēmumu atzīšanu ES mērogā, kurus sagatavoja Tieslietu ģenerāldirektorāta darbinieki. Eiropas Komisija 2010. gada decembrī ierosināja atcelt „exequatur”, kas ir sarežģīta un dārga procedūra civillietu un komerclietu nolēmumu atzīšanai un piemērošanai starp dalībvalstīm. Komisijas piedāvātā reforma veicinās nolēmumu brīvu apriti. Līdz ar „exequatur” procedūras atcelšanu jebkurā dalībvalstī pieņemts nolēmums tiks atzīts arī jebkurā citā dalībvalstī. Vidēji „exequatur” procedūra uzņēmumam vai privātpersonai izmaksā aptuveni EUR 2000 par vienkāršu lietu, kura tiek izskatīta ES līmenī, sākot no EUR 1100 Bulgārijā līdz pat EUR 3800 Itālijā. Sarežģītu lietu gadījumā izmaksas var sasniegt EUR 12 700. Šī procedūra arī ietver nevajadzīgus sarežģījumus, ko rada starpprocesi, kuri dažkārt var aizņemt līdz pat 12 mēnešiem. Lisabonas līgums tagad ļauj mums pilnībā uzticēties nolēmumiem civillietās un komerclietās visās 27 ES dalībvalstīs.

Iekšējā tirgū nodokļu noteikumu atšķirības var būt šķērslis uzņēmējdarbības efektīvai īstenošanai. Piemēram, Padome, pamatojoties uz Komisijas darbinieku izstrādātajiem priekšlikumiem, 2010. gada 13. jūlijā pieņēma direktīvu, kas nodrošina, ka nodokļu iestādes tagad pieņem citās dalībvalstīs izdotus elektroniskos rēķinus. Līdz šim valstu elektronisko rēķinu nosacījumu atšķirības kavēja šādu attīstību. Komisija lēš, ka novēršot šķēršļus attiecībā uz elektroniskajiem rēķiniem noteikumos par PVN, uzņēmumi katru gadu varētu ietaupīt līdz pat 18 miljardiem euro.

Tirdzniecības ģenerāldirektorāta darbinieku galvenais uzdevums ir vadīt sarunas gan par daudzpusējiem, gan divpusējiem tirdzniecības darījumiem, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem. ES Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tirdzniecības sarunu dalībnieki katru gadu dodas aptuveni 2000 komandējumu, lai atvērtu tirgus un uzlabotu nosacījumus tirdzniecības uzņēmumiem. Tirdzniecības ģenerāldirektorāta ietvaros Briselē un ES delegācijās visā pasaulē strādā mazāk nekā 750 darbinieku. Tas ir pieticīgs skaits salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem tirdzniecības politikas departamentiem ASV, Kanādā vai Japānā. Pateicoties kopējai ES tirdzniecības politikai, nevienai valstij vairs nav jāiesaistās 27 atsevišķos tirdzniecības sarunu maratonos, kā arī nav nepieciešamas 27 atsevišķas sarunu dalībnieku komandas, kuras ir spiestas ceļot uz 27 dažādām galvaspilsētām, lai piedalītos sarunās. Tādējādi ES kopējā tirdzniecības politika efektīvi un iedarbīgi nodrošina patiesu lietderību. Komisijas tirdzniecības jomas darbiniekiem ir arī uzdevums nodrošināt, ka mūsu tirdzniecības partneri ir godīgi un ievēro ES un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, un uzsākt tiesvedību ES uzņēmumu vārdā, ja tā nav. Mēs arī nosakām papildu maksas importētājiem, kuri neievēro ES tirgus noteikumus. Papildus ģenerāldirektorāts piedāvā ES uzņēmumiem daudzus pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka tie pēc iespējas labāk var izmantot ES kopējās tirdzniecības politikas sniegtās iespējas, piemēram, tiešsaistes tirgus piekļuves datubāzi ES eksportētājiem, eksporta atbalsta dienestu jaunattīstības valstīm un īpašas tirgus piekļuves vienības ES un citās valstīs visā pasaulē, kuras strādā, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi, ar ko saskaras ES uzņēmumi.

Eiropas virzītājspēks šajā jomā ir vairāk nekā 100 Komisijas humānās palīdzības ekspertu. Krīžu un katastrofu gadījumos viņi izvērtē humānās vajadzības un nosaka tūlītējās prioritātes — tās ir iespējas, kas nebūtu pieejamas katrai dalībvalstij atsevišķi. Šie eksperti sniedz Komisijai un dalībvalstīm tiešu, regulāru un uzticamu informāciju par humānajām vajadzībām (piemēram, sagatavojot ziņojumus par aktuālo situāciju). Viņi arī saskaņo savas darbības ar humānās palīdzības jomas partneriem uz vietas, lai novērstu palīdzības dublēšanos un pamanītu visas vajadzības. Papildus tam humānās palīdzības eksperti pārrauga ES finansēto projektu īstenošanu, un tādējādi viņi tieši saskaras ar Eiropas Komisijas stingro pārbaužu un revīziju sistēmu.

1 :

Šajā sadaļā minētie dati ir iegūti no ESF retrospektīvā novērtējuma, kā arī no dalībvalstu 2009. gada datiem, kuri iekļauti gada īstenošanas ziņojumos.

2 :

Instytut Badan Strukturnalnych, Assessment of the benefits drawn by EU15 countries as a result of Cohesion Policy Implementation in Poland (2009. gads).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website