Daudzgadu finanšu shēma (DFS) — jautājumi un atbildes

MEMO/11/468

Briselē, 2011. gada 29. jūnijā

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) — jautājumi un atbildes

Šis dienesta ziņojums ir paredzēts, lai sniegtu atbildes par Komisijas ierosināto priekšlikumu galvenajiem aspektiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu. Tajā iekļauti 1) galvenie elementi DFS definīcijai un darbībai, 2) galvenie Komisijas ierosinātie politikas jauninājumi un 3) jaunas idejas par nākotnes budžeta finansēšanu.

1. Definīcija, priekšvēsture un procedūras

Kas ir daudzgadu finanšu shēma (DFS)?

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) finanšu izteiksmē definē Savienības politiskās prioritātes vismaz uz pieciem gadiem. Lisabonas līguma 312. pantā ir paredzēts, ka DFS nosaka ar regulu, ko vienprātīgi pieņem Padome pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana (pieņem vai noraida kopumā, bez grozījumiem). Tajā nosaka kopējo maksimālo ikgadējo ES izdevumu un galveno izdevumu kategoriju (pozīciju) apjomu (griestus). Tas nav tik sīki izstrādāts kā gada budžets.

Kāpēc ir vajadzīga daudzgadu finanšu shēma?

Nosakot tēriņu ierobežojumus katrai izdevumu kategorijai, DFS ievieš budžeta disciplīnu un nodrošina, ka Savienības izdevumi attīstās regulētā veidā atbilstoši pašu resursu ierobežojumiem un saskaņā ar Savienības politikas mērķiem. Turklāt šāda sistēma nodrošina paredzamu līdzekļu ieplūdi Savienības ilgtermiņa prioritātēm un sniedz lielāku noteiktību ES finansējuma saņēmējiem, piemēram, MVU, mazāk attīstītajiem reģioniem, pētniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u. c.

DFS nosaka ikgadējās budžeta procedūras stūrakmeņus. Tā būtiski atvieglo vienošanos par ikgadējo budžetu starp Eiropas Parlamentu un Padomi — divām Savienības budžeta lēmējinstitūcijām. Tajā pašā laikā tā nodrošina nepārtrauktību, lai sasniegtu prioritātes, kas noteiktas Eiropas interesēs. Finanšu shēma paredz arī visus pārējos noteikumus, kas nepieciešami, lai ikgadējā budžeta procedūra netraucēti darbotos.

Vai daudzgadu shēmas vienmēr bijušas budžeta pamatā?

DFS ir Eiropas Savienības darbības sastāvdaļa kopš 1988. gada, un tā aptvērusi periodus no pieciem līdz septiņiem gadiem.

• Pirmā finanšu shēma, tā sauktā Delora I pakete, aptvēra laikposmu no 1988. gada līdz 1992. gadam, un tajā uzmanība bija vērsta uz iekšējā tirgus izveidi un daudzgadu pētniecības un izstrādes pamatprogrammas stiprināšanu.

• Otrajā shēmā, kas aptvēra 1993.–1999. gadu, — Delora II paketē — par prioritāti noteica sociālo un kohēzijas politiku, un euro ieviešanu.

• "Agenda 2000" aptvēra 2000.–2006. gadu, un tajā uzmanība bija vērsta uz Savienības paplašināšanos.

• Visbeidzot, DFS 2007.–2013. gadam kā prioritāti noteica līdzsvarotu attīstību un konkurētspēju nolūkā radīt vairāk darbavietu.

Nākamā DFS noteiks Savienības budžeta prioritātes 2014.–2020. gadam.

Kā Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā ietekmējusi DFS 2014.–2020. gadam?

Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā DFS radās starpiestāžu vienošanās rezultātā. Tomēr ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu daudzgadu finanšu shēmai ir piešķirts juridiski saistošs spēks noteikt "saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām". Turklāt saskaņā ar jauno līgumu lēmums par DFS Padomei jāpieņem vienprātīgi pēc tam, kad saņemta piekrišana no Parlamenta.

Kāpēc par finanšu shēmu būtu jāvienojas ne vēlāk kā 2012. gadā?

Ir nepieciešami 12–18 mēneši, lai vienotos par juridisko pamatu visām tām daudzgadu programmām un projektiem, kurus finansēs saskaņā ar DFS, tādās jomās kā pētniecība, izglītība, kohēzija, atbalsts attīstībai, kaimiņattiecību politika utt. Lai šīs programmas varētu sākt 2014. gada janvārī, politiskā vienošanās par DFS griestiem jāpieņem ne vēlāk kā pusotru gadu pirms šī shēma stājas spēkā. Turklāt saskaņā ar šo politisko vienošanos ir jāizstrādā Padomes regula, kurai jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana.

Kas notiek, ja netiek panākta vienošanās?

Ja vienošanās netiek panākta līdz 2013. gada beigām, tad 2014. gadā paliek spēkā 2013. gada finansējuma griesti, tiem pieskaitot 2 % inflācijas korekciju. Līgumā ir arī paredzēts, ka var pagarināt "citus noteikumus" atbilstoši finanšu shēmas pēdējam gadam. Tas nozīmē, ka tiktu pagarināti visi noteikumi par finanšu shēmas korekciju un pārskatīšanu un instrumentiem ārpus finanšu shēmas.

Neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par nākamo DFS, būs noteikti finanšu shēmas griesti 2014. gadam, un tādējādi budžetu varēs apstiprināt atbilstoši Līgumam.

Apstiprinātas 2014.–2020. gada finanšu shēmas trūkums ievērojami sarežģītu jaunu programmu pieņemšanu. Bez jauna juridiskā pamata, tostarp indikatīva paredzētā finansējuma, nevarēs uzņemties jaunas saistības attiecībā uz tām daudzgadu izmaksu programmām, kam juridiskais pamats beidzas 2013. gadā.

Tādējādi ļoti iespējams, ka līdzīgi kā novēlotas vienošanās gadījumā no 2014. gada budžeta varēs segt tikai maksājumus lauksaimniecībai un nesamaksātās saistības. Citiem vārdiem sakot, pilsoņi, kuri gūst labumu no ES fondiem, piemēram, pētnieki, studenti, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, saskarsies ar būtisku finansējuma samazinājumu.

2. Jauninājumi DFS izdevumu pusē

Kādi ir jauninājumi attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku?

Komisija ierosina piešķirt 36,2 % no DFS kopējai lauksaimniecības politikai salīdzinājumā ar 39,4 % iepriekšējā reizē (2013. gadā – 41,5 %).

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) divu pīlāru pamatstruktūra tiks saglabāta. Turpmāk uzskaitītas Komisijas ierosinātās galvenās izmaiņas.

• Tiešo maksājumu ekoloģiskais komponents ieviests, lai ar KLP palīdzētu sasniegtu ES vides un klimata jomas pasākumu mērķus, 30 % no tiešā atbalsta būs atkarīgi no "ekoloģiskā komponenta". Tas nozīmē, ka visiem lauksaimniekiem būs jāiesaistās vidi stiprinošā praksē, kas būs definēta tiesību aktos un būs pārbaudāma. Tā rezultātā lauksaimniecības nozare būtiski mainīsies ilgtspējīgā virzienā, jo lauksaimnieki saņems maksājumus par to, lai līdzpilsoņiem sniegtu sabiedrisko labumu.

• Maksājumu konverģence — tiks progresīvi koriģēts tiešā atbalsta līmenis par hektāru (vienlaicīgi ņemot vērā atšķirības, kas joprojām pastāv algu līmenī un ieguldījuma izmaksās), lai nodrošinātu vienlīdzīgāku tiešo maksājumu sadali.

• Lauku attīstības fonda piešķīrumi tiks pārskatīti, pamatojoties uz objektīvākiem kritērijiem, un tie tiks precīzāk novirzīti atbilstoši politikas mērķiem. Tas nodrošinās godīgāku attieksmi pret lauksaimniekiem, kas veic vienādu darbību. Lai izvairītos no tā, ka samazinās lauksaimnieku ieņēmumi, Komisija ierosinās ļaut dalībvalstīm, ja tās vēlēsies, saglabāt pašreizējo nominālo finansējuma līmeni, veicot pārskaitījumus no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru.

• Tiešo maksājumu maksimālā līmeņa noteikšana, ierobežojot tiešo atbalsta ieņēmumu pamatlīmeni, ko drīkst saņemt lieli lauksaimniecības uzņēmumi, ņemot vērā lielu struktūru apjomradītos ieguvumus un tiešo nodarbinātību, ko rada šīs struktūras. Komisija ierosina ietaupījumus novirzīt atpakaļ budžetā lauku attīstībai un saglabāt tos piesaistītus to dalībvalstu finansējumam, no kurām tie nākuši.

Komisija ierosina 2014.–2020. gadam Kopējās lauksaimniecības politikas pirmajam pīlāram piešķirt 281,8 miljardus euro un lauku attīstībai piešķirt 89,9 miljardus euro. To palielinās ar papildu finansējumu 15,2 miljardu euro apmērā.

Kādi ir jauninājumi attiecībā uz kohēzijas politiku?

Komisija ierosina piešķirt 36,7 % no DFS kohēzijas politikai salīdzinājumā ar 35 % iepriekšējā reizē.

Galvenās Komisijas ierosinātās pārmaiņas ir šādas.

• Priekšlikums paredz ieviest tādu vidēji attīstītu reģionu kategoriju, kuru IKP ir starp 75 % un 90 % no ES vidējā IKP. Šī jaunā kategorija papildinātu jau esošās divas (konverģences reģioni un konkurētspējas reģioni). Šie "pārejas reģioni" uz nākamo DFS posmu saglabātu divas trešdaļas no iepriekšējā finansējuma piešķīruma. Tā Eiropas Savienības nabadzīgākie reģioni un dalībvalstis saņemtu palīdzību prioritārā kārtā, lai tās sasniegtu turīgāko dalībvalstu līmeni.

• Nosacījumu ieviešana kohēzijas politikā — to pamatā būs sasniegtie rezultāti un iniciatīva īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu finanšu resursu izmantošanu. Papildus tam no katras dalībvalsts kohēzijas budžeta 5 % tiks novirzīti izpildes rezervei, un tos pēc starpposma pārskata piešķirs tām dalībvalstīm, kuru programmām būs vislielākie sasniegumi attiecībā uz atskaites punktiem, kas noteikti attīstības un ieguldījumu partnerības nolīgumos.

• Komisija ierosina izstrādāt kopēju stratēģisko programmu visiem struktūrfondiem, lai programmas "Eiropa 2020” mērķus pārvērstu ieguldījumu prioritātēs. Konkrēti Komisija ierosina noslēgt partnerības nolīgumus ar katru dalībvalsti. Šajos nolīgumos būtu iekļautas partneru saistības valstu un reģionu līmenī izmantot piešķirtos līdzekļus, lai īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”.

• Eiropas sociālais fonds (ESF) saglabās būtisko nozīmi cīņā pret bezdarbu un augsta līmeņa nabadzību, sasniedzot „Eiropa 2020” pamatmērķus. Eiropas sociālajam fondam tiks novirzīti 25 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta, proti, 84 miljardi euro.

Komisija ierosina kohēzijas politikas instrumentiem kopumā piešķirt 376 miljardus euro (tostarp Eiropas saslēgumu sistēmai – skatīt turpmāk).

Kādi ir jauninājumi attiecībā uz infrastruktūru un iekšējā tirgus savstarpējiem savienojumiem?

Komisija ierosina izveidot Eiropas saslēgumu sistēmu, lai kopējam labumam paātrinātu infrastruktūras attīstību transporta, enerģētikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā visā Eiropā. Pieredze rāda, ka valstu budžetos nekad par pietiekami augstu prioritāti nav atzīti pārrobežu ieguldījumi vairākās valstīs, lai vienotajā tirgū nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru. ES budžetā var paredzēt finansējumu Eiropas mēroga projektiem, kas savieno centru un nomales.

Šo sistēmu pārvaldīs centralizēti un finansēs no jaunas budžeta sadaļas. Ja ieguldījumi tiks veikti "konverģences” reģionos, līdzfinansējuma proporcija no ES budžeta būs lielāka nekā tad, ja tie tiks veikti "konkurētspējas” reģionos. Vietējās un reģionālās infrastruktūras būs sasaistē ar prioritārām ES infrastruktūrām, savienojot visus ES pilsoņus, un tās varēs saņemt (līdz)finansējumu no struktūrfondiem (Kohēzijas fonda un/vai ERAF, atkarībā no situācijas katrā dalībvalstī/reģionā).

Eiropas saslēgumu sistēma piedāvā iespējas izmantot jaunus finansēšanas instrumentus, lai nodrošinātu lielākus ieguldījumus nekā izmantojot tikai publisko finansējumu un paātrinātu to piešķiršanu. Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Investīciju banku un citām publisko ieguldījumu bankām, lai piesaistītu finansējumu šiem projektiem. Īpaši Komisija aicinās izmantot ES projektu obligācijas ¹ kā līdzekli, ar kura palīdzību virzīt šo svarīgo projektu īstenošanu.

Komisija ierosina šai prioritātei piešķirt 40 miljardus euro, ko palielinās ar papildu finansējumu 10 miljardu euro apmērā, kas Kohēzijas fondā nodalīti pie attiecīgajiem transporta ieguldījumiem. Šajā summā 9,1 miljards euro paredzēts enerģētikas nozarei, 31,6 miljardi euro — transporta nozarei (tostarp 10 miljardi euro no Kohēzijas fonda) un 9,1 miljards euro — informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarei.

Kādi ir jauninājumi izpētes politikā?

Tiks izveidota kopēja pētniecības un izstrādes stratēģiskā programma ("Horizonts 2020”), un tas nozīmē, ka apvienos trīs esošos pētniecība un inovāciju instrumentus (Septīto pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu). Tā būs cieši saistīta ar galvenajām nozaru politikas prioritātēm, piemēram, veselības aizsardzību, nodrošinātību ar pārtiku un bioekonomiku, enerģētiku un klimata pārmaiņām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts būs daļa no programmas "Horizonts 2020” un veiks būtisku darbību, lai ar zināšanu un inovāciju kopienu starpniecību nodrošinātu visu trīs zināšanu trijstūra elementu — izglītības, inovāciju un pētniecības — saplūšanu vienkop.

No finanšu aspekta jauni finanšu instrumenti palīdzēs efektīvi izmantot privātos ieguldījumus. Tiks veicinātas publiskās un privātās partnerības, kā arī publiskās un publiskās partnerības. Finansēšanas shēmas tiks standartizētas un vienkāršotas. Tāpat visās finansējuma shēmās būs vienots noteikumu kopums attiecībā uz piedalīšanos, revīziju, atbalsta struktūrām, rezultātu izplatīšanu un atmaksas shēmām.

Komisija 2014.–2020. gadam ierosina piešķirt 80 miljardus euro Kopējai pētniecības un izstrādes stratēģiskajai programmai. Šo finansējumu papildinās ar būtisku atbalstu no struktūrfondiem (60 miljardiem euro laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam).

Kādi ir jauninājumi vides aizsardzības un klimata pārmaiņu rīcības politikā?

Vides aizsardzības politika un klimata pārmaiņu rīcības prioritātes būs iekļautas visos būtiskajos ES finansējuma instrumentos, tostarp kohēzijas, lauksaimniecības, jūrniecības un zivsaimniecības, pētniecības un inovāciju, kā arī ārējās palīdzības programmās. Komisija plāno palielināt ar klimatu saistīto izdevumu īpatsvaru vismaz līdz 20 %, uz ieguldījumiem no dažādām politikas jomām attiecinot ietekmes novērtējumu pierādījumus. Šāda pieeja sniegs maksimālus ieguvumus no sinerģijas starp vides aizsardzības politiku un citām jomām, apliecinot, ka vienas un tās pašas darbības var tiekties un tām vajadzētu tiekties uz dažādu savstarpēji papildinošu mērķu sasniegšanu. Šāda pieeja arī palīdzētu izvairīties no programmu skaita palielināšanās un samazinātu administratīvo slogu.

Papildus iekļaušanai visās programmās Komisijas ierosina turpināt īpašu vides aizsardzības programmu, kas būtu pēctece esošajai LIFE+ programmai. Komisija pauž uzskatu, ka arī nākotnē programmai jābūt centralizēti pārvaldītai, bet vadības pienākumi lielā mērā varētu būt deleģēti kādai no esošajām izpildaģentūrām, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūrai. Komisija ierosina piešķirt 3,2 miljardus euro laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam LIFE+ programmai (0,8 miljardus euro klimatam un 2,4 miljardus euro videi).

Vai ir jaunumi attiecībā uz izglītību un apmācību?

Lai izvairītos no fragmentācijas, pārklāšanās un/vai tādu projektu skaita palielināšanās, kam trūkst kritiskā apjoma, lai nodrošinātu ilgstošu ietekmi, ir paredzēts vienkāršot esošo struktūru, veidojot vienu galveno programmu. Jaunajā Eiropas Izglītības programmā būs trīs galvenās prioritātes. Pirmkārt, tā atbalstīs starpvalstu izglītības mobilitāti. Precīzi kvalitātes nosacījumi mobilitātei, uzmanības pievēršana galvenajiem politikas mērķiem, ar kuriem iespējams sasniegt kritisko apjomu un kurus var papildināt ar citām ES programmām, nodrošinās ļoti augstu Eiropas pievienoto vērtību. Otrkārt, tā stiprinās sadarbību starp izglītības iestādēm un darba tirgu, lai veicinātu izglītības modernizāciju, inovācijas un uzņēmējdarbību. Treškārt, tā nodrošinās politisko atbalstu, lai apkopotu informāciju par ieguldījumu efektivitāti izglītībā, un palīdzēs dalībvalstīm īstenot efektīvu politiku.

Komisija ierosina izglītības un apmācību jomai piešķirt 15,2 miljardus euro. Šo finansējumu papildinās ar būtisku atbalstu no struktūrfondiem (72,5 miljardi euro 2007.-2013. gadam).

Vai ir kādi jaunumi attiecībā uz migrācijas problēmām un iekšlietām?

Komisija ierosina samazināt programmu skaitu līdz divām. Migrācijas un patvēruma fonds un Iekšējās drošības fonds. Abos fondos būs iekļauta ārējā dimensija — darbība tiks sākta Eiropas Savienībā un turpināta trešās valstīs — tā nodrošinot turpmāku finansējumu (piemēram, attiecībā uz bēgļu pārvietošanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī attiecībā uz reģionālās aizsardzības programmām). Tajos būs vienkāršoti izdevumu instrumenti, un tas nodrošinās, ka netraucēti tiek izveidota teritorija bez iekšējām robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu pilsoņi ar ieceļošanas un uzturēšanās tiesībām varēs ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt.

Komisija arī paredz atteikties no ikgadējās plānošanas un ieviest uz rezultātiem vērstu daudzgadu plānošanu, tādējādi samazinot Komisijas, dalībvalstu un galīgo saņēmēju darba noslodzi.

Komisija ierosina 2014.–2020. gadam iekšlietu jomai piešķirt 8,2 miljardus euro.

Kādi ir jaunumi attiecībā uz paplašināšanos, kaimiņattiecībām un ārējām attiecībām?

Jāatzīmē vairākas būtiskas pārmaiņas.

• Kā paplašināšanās stratēģijas finanšu pīlāru ierosina veidot vienotu integrētu pirmspievienošanās instrumentu, kurā iekļautu visas iekšējās politikas dimensijas un tematiskos jautājumus. To īstenos ar valsts/ daudzu saņēmēju programmu starpniecību, par kurām panākta vienošanās ar saņēmējiem, un tajā būs atspoguļoti struktūrfondi, Kohēzijas fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

• Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) būs finanšu instruments, ar ko tiks sniegta lielākā daļa ES palīdzības kaimiņvalstīm. Ar to atbalstīs Eiropas kaimiņattiecību politiku un divpusējās attiecības (tostarp divpusējos asociācijas nolīgumus). Papildus EKI partnervalstis gūs labumu arī no citiem instrumentiem, piemēram, no Eiropas iniciatīvas par demokrātiju un cilvēktiesībām vai Instrumenta sadarbībai kodoldrošības jomā, un, reaģējot uz krīzes situācijām, — no humanitārās palīdzības, makrofinansiālā atbalsta un stabilitātes instrumenta. Kaimiņattiecību ieguldījumu mehānisms, ko arī turpmāk atbalstīs EKI, partnervalstīs nodrošinās elastīgu un efektīvu finanšu instrumentu ieguldījumu atbalstam partnervalstīs transporta un enerģētikas starpsavienojumu, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu, un ekonomikas attīstības jomās.

• Komisija ierosina pārtraukt programmu finansēšanu industrializētās un attīstības valstīs un tā vietā izveidot jaunu partnerības instrumentu, lai atbalstītu publisko diplomātiju un vienotas nostādnes, veicinātu tirdzniecību un regulējuma konverģenci tajos gadījumos, kad finansējums var palīdzēt stiprināt ES partnerattiecības visā pasaulē. Šie ierosinājumi atspoguļo pašlaik notiekošās starptautiskās pārmaiņas.

• Tāpat ierosinājums paredz izveidot Āfrikas instrumentu, lai atbalstītu Āfrikas un Eiropas kopējās stratēģijas īstenošanu, uzmanību pievēršot skaidrai pievienotai vērtībai no darbībām pāri reģionu un kontinenta robežām. Šis instruments būs pietiekami elastīgs, lai saņemtu iemaksas no ES dalībvalstīm, Āfrikas valstīm, finanšu iestādēm un privātiem kreditoriem.

Komisija ierosina 2014.–2020. gadam tradicionālajiem ārējo attiecību instrumentiem piešķirt 70 miljardus euro. To papildinās ar finansējumu no budžeta un DFS līdzekļiem Eiropas Attīstības fondam (29,9 miljardi euro).

3. Finansējums un pašu resursi

No kurienes iegūst naudu?

Izdevumu finansēšanai Eiropas Savienībā ir trīs veidu pašu resursi:

• tradicionālie pašu resursi (cukura nodevas, lauksaimniecības un muitas nodokļi),

• no PVN gūtie pašu resursi (daļa no valstu PVN, ko iekasē dalībvalstis),

• pašu resursi no nacionālā kopienākuma ("valstu iemaksas", kuru noteikšanai izmanto katras dalībvalsts nacionālo kopienākumu (NKI)).

2011. gadā 76 % no ES budžeta veidosies no NKI resursiem, 12 % — no muitas nodokļiem un cukura nodevām un 11 % — no PVN resursiem. Atlikušo 1 % saņems no nodokļiem, kurus maksā ES darbinieki, un no dažādiem citiem avotiem, piemēram, no soda naudām, kas uzliktas uzņēmumiem par konkurences vai citu noteikumu pārkāpumiem, no neiztērētajiem līdzekļiem iepriekšējos gados.

Kāpēc jāierosina jauni pašu resursi?

Tāpēc, ka esošajai sistēmai ir vairāki trūkumi. Tā ir neskaidra un sarežģīta. Lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka tā nav godīga — jo īpaši attiecībā uz korekcijām, no kurām vislabāk zināmā ir Apvienotās Karalistes korekcija, bet mazāk zināms ir tas, ka Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai ir izņēmuma statuss attiecībā uz Apvienotās Karalistes samazinājuma finansēšanu ("korekcijas korekcija!"). Šīm pašām valstīm ir zemāka proporcija no PVN iemaksām, un Nīderlande un Zviedrija papildus samazināja valsts iemaksas no NKI. Turklāt esošais finansējums pilnībā balstās uz valstu iemaksām. Daudzi tās uzskata par izdevumiem, kas jāsamazina un jāpamato ar ieguvumiem, kurus saņem valsts. Visbeidzot, esošie resursi nav saistīti ar ES politiku, izņemot muitas nodokli, ko iegūst no muitas savienības.

Šā ierosinājuma mērķis ir samazināt valstu iemaksas un tādējādi atbalstīt dalībvalstu budžetu konsolidācijas centienus, radīt saikni starp ES politikas mērķiem un ES finansējumu, un veidot pārskatāmāku un godīgāku sistēmu. Ar šo nav paredzēts palielināt ES budžetu.

Vai iepriekš ir mainīta ES budžeta finansēšana?

Kopš 1970. gada ir pieņemti seši lēmumi par pašu resursiem. Patiesībā laika gaitā ir būtiski attīstījusies ieņēmumu puses struktūra. Reformas izdevumu pusē parasti pavada reformas, kas maina veidu, kā Savienība tiek finansēta. Iemaksas no nacionālā kopienākuma (NKI), proti, tās ir proporcionālas katras dalībvalsts labklājībai, ir kļuvušas aizvien būtiskākas, un tagad tās veido trīs ceturtdaļas no budžeta. Laika gaitā ir ieviestas daudzas sarežģītas korekcijas un īpašie režīmi gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu pusē.

Šo pārmaiņu rezultātā budžeta sarunas pēdējā laikā būtiski ietekmē dalībvalstu koncentrēšanās uz neto pozīcijas jēdzienu ("taisnīgas kompensācijas" diskusijas), un tā sekas ir labvēlīgi instrumenti ar ģeogrāfiski iepriekš noteiktu finansējumu, nevis tādi, kas sniedz augstāko pievienoto vērtību Eiropas Savienībai.

Kurš lemj par pašu resursiem?

Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi pieņem lēmumu. Lai šis lēmums stātos spēkā, tas jāratificē visām dalībvalstīm saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām (311. pants).

Kādi būtu jaunie resursi?

Komisija ierosina šādas pārmaiņas.

• Sākot no 2014. gada, vienkāršot dalībvalstu iemaksas, pārtraucot sarežģītos pašu resursus no PVN iemaksām. Tas radīs vienkāršāku un pārskatāmāku iemaksu sistēmu.

• Ieviest divus jaunus pašu resursus: nodokli finanšu darījumiem (FDN) un modernizētu PVN. Ar šo tiks atvieglināta dalībvalstu budžetu konsolidācija, samazinot to iemaksas ES budžetā, un tas dos jaunu stimulu iekšējā tirgus attīstībai PVN un finanšu nozares nodokļu jomā.

• Reformēt korekciju mehānismus, aizvietojot visas esošās korekcijas ar vienkāršu un pārskatāmu viena maksājuma sistēmu atbilstoši dalībvalstu labklājībai.

Šie Komisijas priekšlikumi pilnībā izmanto Lisabonas līgumā paredzētās iespējas ieviest jaunas pašu resursu kategorijas vai atcelt esošās. Ziņojumā par pašu resursu sistēmas darbību skaidrots, kā katrs no šiem priekšlikumiem saistīts ar citiem priekšlikumiem un kā tos papildina.

Kāpēc atkāpties no PVN resursiem?

Komisija ierosina atcelt sarežģītos pašu resursus no PVN. Salīdzinājumā ar pašu resursiem no NKI, pašreizējiem pašu resursiem no PVN ir zema pievienotā vērtība. Lai izveidotu salīdzināmu nodokļu bāzi, PVN iemaksas aprēķina matemātiski, nevis tās tieši no pilsoņiem nonāk ES budžetā. Turklāt PVN iemaksas tiek noteiktas proporcionāli NKI un tādējādi tās ir daļēji salīdzināmas ar NKI iemaksām. PVN pašu resursi ES budžeta finansēšanas sistēmu padara sarežģītāku un neskaidrāku.

Kāpēc izvēlēties ES finanšu nozares aplikšanu ar nodokļiem un ES PVN?

Lai analizētu dažādus potenciālo pašu resursu avotus, bija jāveic nozīmīgs tehnisks darbs Tika norādīti šādi būtiski elementi.

• ES nodoklis finanšu darījumiem (FDN). Tas dotu valstu valdībām papildu manevrēšanas iespējas un atbalstītu vispārējos budžeta konsolidācijas centienus. Dažās dalībvalstīs šāds nodoklis pastāv, bet darbības ES līmenī varētu būt efektīvākas un iedarbīgākas, un tās varētu palīdzēt samazināt esošo iekšējā tirgus fragmentāciju. Komisija šo priekšlikumu iesniegs pēc vasaras mēnešiem.

• Modernizēts PVN. Tas radītu patiesu saikni starp valstu un ES PVN un papildus stiprinātu valstu PVN sistēmu saskaņošanu. Tas nodrošinātu būtiskus un stabilus ES ieņēmumus, valstu pārvaldēm un uzņēmējiem radot ierobežotas administratīvās un atbilstības izmaksas. Tā ir daļa no nesenas plašākas Komisijas iniciatīvas, ko tā darīja zināmu 2010. gada decembrī, laižot klajā Zaļo grāmatu par PVN nākotni, kuras mērķis ir samazināt nodokļu radītus iekšējā tirgus izkropļojumus. Nodokļu bāzes paplašināšana, krāpšanas apjomu samazināšana, nodokļu administrēšanas uzlabošana un atbilstības izmaksu samazināšana, administratīvā sadarbība saistībā ar plašu PVN reformu varētu sniegt būtiskus rezultātus un radīt jaunus ieņēmumu avotus dalībvalstīm un ES.

Cik lielus ieņēmumus paredzat no šiem jaunajiem pašu resursiem?

Novērtējumi rāda, ka līdz 2020. gadam jaunie pašu resursi varētu veidot gandrīz pusi no ES budžeta ieņēmumiem, tikmēr NKI iemaksu proporcija samazinātos līdz vienai trešdaļai (no vairāk nekā divām trešdaļām pašlaik). Dalībvalstu iemaksas attiecīgi samazināsies, proporcionāli to NKI (kas ir proporcionāls to relatīvajai labklājībai).

Kādi ir korekcijas mehānismi?

Eiropadome 1984. gadā Fontenblo noteica būtiskus pamatprincipus, lai nodrošinātu godīgumu ES budžetā. Tajos īpaši uzsvērts, ka "izdevumu politika ir galēji svarīgs līdzeklis budžeta nelīdzsvarotības jautājuma risināšanai". Tomēr tajos atzīts, ka "katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas". Šie principi ir apstiprināti un konsekventi piemēroti turpmākajiem lēmumiem par pašu resursiem.

Kopš tā laika ir pievienoti dažādi sarežģīti korekcijas mehānismi, tostarp:

• korekcija par labu Apvienotajai Karalistei (AK korekcija),

• samazināts AK korekcijas finansējums Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai ("korekcija korekcijai"),

• dalībvalstu ieturējumi 25 % apjomā kā "iekasēšanas izmaksas" no tradicionālajiem pašu resursiem (īpaši muitas nodokļiem), kas veido slēptu korekciju par labu nelielam dalībvalstu skaitam,

• pagaidu samazinājums PVN iemaksām Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai un

• pagaidu samazinājums NKI iemaksām Nīderlandei un Zviedrijai.

Kas notiks ar Apvienotās Karalistes korekciju?

Komisija ierosina pārveidot esošo mehānismu par viena maksājuma bruto samazinājumu no NKI iemaksām pašu resursos. Viena maksājuma sistēma būtu pārskatāma un viegli saprotama, tādējādi tā būtu atvērtāka sabiedrībai un parlamenta pārbaudēm; tā būtu godīga, izturoties pret lielajiem ES budžeta maksātājiem saskaņā ar viņu ekonomisko labklājību un nodrošinot sabalansētu korekciju finansēšanu; tās ex ante raksturs novērstu jebkādus nevēlamus stimulus.

Šā priekšlikuma pamatā ir turpmāk minētā analīze. AK korekcija 1984. gadā, kad to ieviesa, risināja nepārprotami netaisnīgu situāciju — AK pieredzēja pārlieku budžeta slogu salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību. Taču šī situācija ir mainījusies. Šobrīd AK ir viena no bagātākajām ES dalībvalstīm, kas ir spējīga veikt pilnas iemaksas, lai solidarizētos ar nabadzīgākām ES dalībvalstīm. AK budžeta slogs pašlaik ir vairāk pielīdzināms dažiem citiem neto iemaksu veicējiem, pateicoties progresīvam kopējās lauksaimniecības politikas daļas samazinājumam ES budžeta izdevumos, kuras turpmāku samazinājumu paredz nākamajā finanšu shēmā, un pateicoties pašreizējās PVN pašu resursu daļas samazināšanai, ko pēc 2013. gada Komisija ierosina pilnībā likvidēt. Turklāt, kad likvidēs pašreizējos PVN pašu resursus, vairs nebūs pieejami būtiski dati, lai aprēķinātu AK korekciju.

¹ :

Sīkākai informācijai skatīt pievienoto dienesta darba dokumentu SEC (2011) 868.