Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/459

Briselē, 2011. gada 29. jūnijā

Mīti par ES budžetu un daudzgadu finanšu shēmu

Par ES budžetu tiek bieži rakstīts, bet sniegtā informācija ne vienmēr ir pareiza. Šajā informatīvajā paziņojumā izklāstīti vairāki vispārēji aplami pieņēmumi un par tiem sniegti reāli fakti un rādītāji.

1. ES budžets ir milzīgs.

Nē, tā nav.

ES budžets 2011. gadā bija aptuveni 140 miljardi eiro, kas ir ļoti mazs rādītājs salīdzinājumā ar visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu budžetu apjomu, kurš pārsniedz 6300 miljardus eiro. Citiem vārdiem sakot, 27 dalībvalstu kopējie valdības izdevumi ir gandrīz 50 reizes lielāki nekā ES budžets.

Izsakot šo rādītāju saprotamāk — lai finansētu gada budžetu, 2010. gadā katrs ES iedzīvotājs maksāja vidēji tikai 67 centus dienā. Tas ir mazāk nekā puscena par kafijas tasīti, kas nebūt nav lieli izdevumi, ņemot vērā milzīgās priekšrocības, ko iedzīvotājiem sniedz ES.

Faktiski ES budžets ir mazāks nekā vidēja lieluma dalībvalsts (piemēram, Austrijas vai Beļģijas) budžets.

To var aplūkot arī savādāk: ES budžets veido aptuveni 1 % no ES-27 iekšzemes kopprodukta (ES visu saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība), turpretim dalībvalstu budžeti — vidēji 44 % no IKP.

ES budžets ir vienmēr līdzsvarots, kas nozīmē, ka parādu atmaksai netiek iztērēts neviens eiro. 94 % no iemaksām ES budžetā tiek tērēti dalībvalstīs politikas un programmu īstenošanai, kuras sniedz tiešu ieguvumu iedzīvotājiem.

2. ES budžets nepārtraukti palielinās, turpretim valstu valdības samazina savus izdevumus.

Nepareizi.

Valstu budžeti NESAMAZINĀS, tie palielinās.

  • No 2000.-2010. g. valstu budžeti ES pieauga par 62 %, turpretim ES budžets tajā pašā laikposmā palielinājās par 37 %.

  • 2011. gadā palielinās 23 no 27 valstu budžetiem.

  • Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm 2012. gadā valsts budžeta apjoms pieaugs 24 no 27 valstīm.

3. Lielākā daļa ES izdevumu tiek tērēti administrācijai.

Tas ir pilnīgi nepareizi. ES administratīvie izdevumi veido mazāk nekā 6 % no kopējā ES budžeta, un algām tiek tērēta puse no minētajiem 6 %.

Vairāk nekā 94 % no Eiropas budžeta tiek veltīti iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, lauksaimniekiem un uzņēmējiem. ES budžeta galvenais mērķis ir radīt izaugsmi un nodarbinātību, cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārrobežu noziedzību un citām problēmām, kas mūs visus ietekmē. Tas palīdz vairot labklājību, piemēram, veidojot Eiropā labākas savstarpējās saiknes enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūras jomā, atbalstot mazāk pārtikušus reģionus, lai radītu izaugsmi un nodarbinātību gan minētajos reģionos, gan pārējā ES teritorijā, kā arī apvienojot centienus tādās jomās kā pētniecība. Budžeta uzdevums ir arī nodrošināt mūsu pašu pārtikas apgādi. Visbeidzot, tā mērķis ir padarīt ES svarīgāku pasaulē (tieši tāpat kā ASV un Ķīna liek sajust savu ietekmi) un apvienot centienus, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

Algas tiek maksātas darbiniekiem, kuri izstrādā un pārvalda vērtīgu ES politiku, kam ir tieša pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem.

Piemēram, gaisa satiksmes liberalizācija, pasažieru tiesības vai lētākas viesabonēšanas cenas. Tāpat jāmin Komisijas lēmumi pretmonopola un karteļu lietās, kurās patērētājiem ir izkrāpti miljoniem eiro, nelikumīgi paaugstinot cenas. Lēš, ka 2010. gadā patērētāju ieguvumi no Komisijas lēmumiem karteļu lietās bija vismaz 7,2 miljardi eiro.

Komisijas darbinieki atbild par tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, kas palīdz samazināt cenas patēriņa precēm un piedāvā pieejamo produktu plašāku izvēli. Viņi arī palīdz ES gūt attiecīgās mācības no finanšu un ekonomikas krīzes, izstrādājot labākus tiesību aktus un uzraugot finanšu tirgus. Administratīvās izmaksas nav mainījušās ilgu laiku, un pēdējos piecos gados tika pieliktas smagas pūles, lai tās netiktu paaugstinātas. Attiecībā uz darbinieku skaitu Komisija ir piemērojusi cilvēkresursu nepalielināšanas politiku. Tā ir pildījusi jaunus uzdevumus un prioritātes, pārceļot pašreizējos darbiniekus citos amatos, un nav pieprasījusi papildu darbiniekus, izņemot tos, kas pieņemti saistībā ar paplašināšanos. Komisija arī nolēma iesaldēt savus administratīvos izdevumus 2012. gadā, neieviešot nekādas pārmaiņas (0 %).

Tieši pirms septiņiem gadiem Eiropas Komisija uzsāka lielas reformas savā administrācijā. Tā noteica zemākas algas jaunpieņemtajiem darbiniekiem, izveidoja līgumdarbinieku kategoriju ar zemākām algām, paaugstināja pensijas vecumu un pensiju iemaksas. Līdz ar šo reformu ES nodokļu maksātājiem jau ir ietaupīti 3 miljardi eiro un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks radīti papildu ietaupījumi 5 miljardu eiro apmērā.

4. ES budžeta jomā valda krāpšana.

Eiropas Revīzijas palāta pamatīgi pārbauda mūsu izdevumu pārskatus un apgalvo, ka tie pareizi atspoguļo, kā tiek iztērēts ES budžets.

Ir taisnība, ka dažās politikas jomās Revīzijas palāta aizvien saskaras ar grūtībām, lai apstiprinātu mūsu maksājumus.

Piemēram, kohēzijas politikā kļūdu koeficients joprojām nedaudz pārsniedz 5 %, lai gan tas ir būtisks samazinājums. Revīzijas palāta lēš, ka Komisijas kļūdu koeficients mūsu maksājumos svārstās no 2 % līdz 5 % atkarībā no politikas jomas, turpretim Tiesas noteiktā robežvērtība ir 2 % kļūdas koeficients.

Tomēr:

  • 2 % līdz 5% kļūdu koeficients nav liels. Tas nozīmē, ka vismaz 95 % no mūsu maksājumiem ir pareizi. Tādēļ mūsu veikums ES līmenī nav peļams.

  • Kļūdas nenozīmē krāpšanu. Aizdomas par krāpšanu ietekmē tikai nelielu budžeta daļu, tas ir, 0,2 % no ES budžeta.

Pagājušā gada maijā Komisija ierosināja pasākumus, lai uzlabotu atbildību, pārskatot finanšu regulu, kas paredzēja, ka dalībvalstu reģionālā atbalsta valsts maksājumu aģentūrām jāizsniedz vadības sagatavota ticamības deklarācija par ES līdzekļiem (kā tas notiek lauksaimniecības jomā), kam veic neatkarīgu revīziju. Līdz šim dalībvalstu reakcija nav bijusi atsaucīga.

5. Par ES budžetu lemj eirokrāti, neievērojot nekādas demokrātiskas procedūras.

Nepareizi.

Par ES gada budžetu lemj ievēlēti politiķi Eiropas Parlamentā un Padomē, kas apvieno visas dalībvalstis. Komisija tikai sagatavo budžeta priekšlikumu, kurā tai ir jāievēro minēto ievēlēto politiķu noteiktās robežvērtības konkrētam laikposmam (patlaban 2007.-2013. g.).

Komisija sagatavo daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu. Pēc tam par to vienojas un to pieņem saskaņā ar pārredzamām un demokrātiskām procedūrām, pilnībā ievērojot valsts suverenitāti un demokrātijas tiesības.

Attiecībā uz izdevumiem lēmumu par regulu, ar ko nosaka jauno daudzgadu finanšu shēmu, kas būs jāīsteno no 2014. gada, vienprātīgi pieņem Eiropadome pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana, ko sniedzis vairākums tā locekļu.

Attiecībā uz pašu resursiem, kas finansē budžetu, Padomei ir jāpieņem vienbalsīgs lēmums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Šis lēmums stājas spēkā tikai tad, kad visas dalībvalstis ir to apstiprinājušas saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Arī attiecībā uz ES gada budžetu ES lēmumu pieņemšanā tiek ievērotas stingras demokrātiskas procedūras, kas ir līdzīgas tām, kuras piemēro vairums valstu valdību. Komisija sagatavo gada budžeta sākotnējo priekšlikumu. Budžetu izskata un par to vienojas Padome un Eiropas Parlaments. Galīgo lēmumu parasti pieņem katra gada decembrī.

Ikviens iedzīvotājs var sekot līdzi budžeta pieņemšanas procedūrai. Attiecīgie dokumenti ir pieejami mūsu tīmekļa vietnēs, un tiešsaistē var vērot Eiropas Parlamenta komiteju padziļinātas apspriedes.

6. ES izmaksā pārāk daudz.

Tā nav taisnība.

To pierāda Tax Freedom Day salīdzinājums. Minētajā salīdzinājumā aplūkots laika periods gadā, kurā cilvēkiem jāstrādā, lai nomaksātu savu kopējo nodokļu slogu. Vairumā dalībvalstu iedzīvotājiem jāstrādā līdz vēlam pavasarim un vasarai, lai nomaksātu savas iemaksas. Turpretim vidējam eiropietim ir jāstrādā tikai četras dienas (līdz 4. janvārim), lai segtu savu iemaksu ES budžetā.

7. ES finansē muļķīgus projektus, piemēram, suņu apmācību centrus vai Eltona Džona koncertus.

Tas ir vēl viens maldīgs priekšstats.

Abos gadījumos attiecīgajām iestādēm jāatmaksā katrs cents, ko tās ir nepareizi pieprasījušas. Nodokļu maksātājam tas neizmaksā nevienu eiro.

Kopumā dalībvalstu valsts un reģionālās iestādes izvēlas projektus, kuri pēc to ieskatiem vislabāk atbilst to vajadzībām saskaņā ar stratēģijām un prioritātēm, kuras ir saskaņotas ar Komisiju. Pārbaudes dažādos (projekta, valsts, ES) līmeņos nodrošina, ka nodokļu maksātāju nauda ir maksimāli aizsargāta. Ja prasība nav likumīga, līdzekļi no ES budžeta tai netiek piešķirti.

8. Komisija vēlas ieviest tiešu ES nodokli un palielināt iedzīvotāju nodokļu slogu.

Tā nav taisnība.

Komisija nekad nav apsvērusi domu par tiešu ES nodokli. Dalībvalstis aizvien kontrolēs nodokļu palielināšanu. Komisija nekļūst par jūsu nodokļu iekasētāju. Budžeta pārskatā izteiktās idejas par jauniem pašu resursiem nav saistītas ar papildu naudu Briselei. Runa nav par nodokļu sloga palielināšanu iedzīvotājiem. Tiek skatīts jautājums par līdzekļu kopumu, kas finansē ES budžetu. Katrs eiro, kas ir iekasēts saskaņā ar reformēto sistēmu, samazina valsts iemaksas no dalībvalstīm un padara jauno budžetu taisnīgāku un pārredzamāku.

Vai jūs zinājāt, ka jebkura lēmuma pieņemšanai par ES finansējumu vajadzīga dalībvalstu vienprātīga vienošanās un turpmāka ratificēšana saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām? Noteikumu īstenošanai turklāt nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana. Tas nozīmē, ka ES pašu resursi ir pakļauti spēcīgai parlamentārai kontrolei un dalībvalstu suverenitāte un demokrātijas tiesības ir pilnībā nodrošinātas.

9. Lielākā daļa ES budžeta tiek veltīta lauksaimniekiem.

Nepareizi.

1985. gadā aptuveni 70 % no ES budžeta tika iztērēti lauksaimniecībai. 2011. gadā tiešais atbalsts lauksaimniekiem un ar tirgu saistītie izdevumi veidoja tikai 30 % no budžeta, savukārt lauku attīstības izdevumi sasniedza 11 %. Šie izdevumi turpina samazināties.

Turklāt šī salīdzinoši lielā daļa izdevumu ir pilnībā pamatota. Lauksaimniecība ir vienīgā politikas joma, ko gandrīz pilnībā finansē no ES budžeta. Tas nozīmē, ka Eiropas izdevumi šajā jomā lielā mērā aizvieto valsts izdevumus, tādēļ tie veido ES budžeta būtisku daļu. No ES budžeta maksā to, ko no valstu budžetiem vairs nemaksā, jo tiek īstenota kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

Secīgu kopējās lauksaimniecības politikas reformu rezultātā atbalsts no ražošanas ir novirzīts uz tiešo ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, ja tie ievēro noteiktus veselības un vides standartus, kā arī projektiem, lai stimulētu ekonomisko darbību lauku rajonos. Līdz ar to KLP regulāri attīstās.

ES ir arī pievienojušās 12 jaunas dalībvalstis, un vairumam no tām ir plašas lauksaimniecības nozares. Tomēr, lai segtu minētās papildu izmaksas, KLP budžets netika palielināts.

10. Tā kā pārtikas un patēriņa cenas ir augstas, mēs varam atcelt mūsu lauksaimniecības subsīdijas.

Tieši pretēji.

Pieaugums un svārstības pārtikas un patēriņa cenu tirgū norāda uz to, cik svarīgi ir ieguldīt lauksaimniecībā, lai panāktu labāku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Augstas cenas nozīmē to, ka pieprasījums ir stiprāks par piedāvājumu. Lēš, ka pārtikas pieprasījums pasaulē palielināsies par 50 % līdz 2030. gadam, jo paralēli iedzīvotāju skaita pieaugumam notiek pārmaiņas uztura paradumos daudzās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Tādēļ šis ir globāla mēroga jautājums, kas norāda uz būtiskām problēmām saistībā ar pārtikas nodrošinājumu un to, cik svarīgi Eiropai ir saglabāt savu lauksaimniecības ražošanas potenciālu visās jomās, lai tā nekļūtu pārāk atkarīga no pārtikas importa.

Turklāt, tā kā Eiropā ir maz iespēju izvērst ražošanas jomu, produktivitātes izaugsme jāpanāk ar inovācijas un pētniecības starpniecību. ES lauku attīstības politika var palīdzēt mūsu lauksaimniekiem integrēt jaunas ražošanas iespējas un paātrināt tehnoloģiju nodošanu.

11. Kopējā lauksaimniecības politika rada pārtikas pārprodukciju un kaitē lauksaimniekiem pasaules nabadzīgākajās valstīs.

„Vīna ezeru” un „sviesta kalnu” dienas jau sen ir pagājušas.

Mēs esam īstenojuši reformas 10 gadus, lai mūsu lauksaimniecības politika kļūtu vairāk attīstību veicinoša. Šodien jaunattīstības valstīm ir izcila tirgus pieeja ar zemiem vai nulles tarifiem, un tirgus izkropļojumi ir būtiski samazināti. Patlaban aptuveni 70 % no ES lauksaimniecības importa nāk no jaunattīstības valstīm. Turklāt eksporta subsīdijas ir krasi samazinātas. Pirms 15 gadiem mēs tērējām 10 miljardus eiro eksporta subsīdijām. 2009. gadā šajā nolūkā mēs iztērējām ne vairāk kā 350 miljonus eiro. PTO sarunu kontekstā ES ir ierosinājusi atcelt visas eksporta subsīdijas līdz 2013. gadam. Līdz 2011. gadam 90 % no tiešā atbalsta nekropļo tirdzniecību (atbalsts nav saistīts ar ražošanu).

Vai jūs zinājāt, ka vidējais ES lauksaimnieks saņem mazāk nekā pusi no valsts atbalsta, ko saņem vidējais ASV lauksaimnieks? Un vai jūs zinājāt, ka ES ir ne tikai attīstības palīdzības lielākā līdzekļu devēja pasaulē, bet arī lielākā Āfrikas tirdzniecības partnere? Gandrīz 40 % no Āfrikas eksporta nonāk ES. Turklāt ES lauksaimniecības produktu importa vērtība no jaunattīstības valstīm ir par 20 % augstāka nekā šis rādītājs par ASV, Kanādu, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi kopā.

12. Kohēzijas politika ir dārga labdarība.

Kohēzijas politika palīdz nabadzīgākiem reģioniem un valstīm atgūt iekavēto un iesaistīties vienotajā tirgū. Tā ir uz nākotni vērsta ieguldījumu politika, kas nepārprotami sniedz priekšrocības pārējiem Eiropas reģioniem, radot izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropā.

Piemēram, ES iekšējais eksporta apjoms ir būtiski palielinājies reģionos, kuri izmanto kohēzijas līdzekļus. Pastāv tieša saikne starp kohēzijas politiku un izaugsmi ES. Pētījumi liecina, ka 2009. gadā IKP ES-25 kopumā bija par 0,7 % augstāks, pateicoties kohēzijas politikas ieguldījumiem no 2000.-2005. gadam. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 4 %. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam ES-15 kumulatīvā neto ietekme būs 3,3 % no IKP. Citiem vārdiem sakot, Eiropas attīstība ir atkarīga no reģionālajiem ieguldījumiem. Izaugsme vienā nabadzīgākā reģionā rada preču un pakalpojumu iepirkšanu no cita, bagātāka reģiona. Tas sekmē vienotā tirgus attīstību, veidojot no 60 % līdz 80 % no dalībvalstu eksporta apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā uz trešām valstīm, piemēram, uz Ķīnu, Indiju vai ASV.

Kohēzijas politika laikposmā no 2000.-2006. g. ir devusi 2,1 eiro peļņu par katru ieguldīto eiro. Lēš, ka līdz 2020. gadam peļņa būs 4,2 eiro par katru ieguldīto eiro. Kohēzijas politika arī palīdzēja palielināt nodarbinātības līmeni. Aplēsēs par 2009. gadu norādīts, ka 2000.-2006. g. politikas rezultātā nodarbināto cilvēku skaits bija par 5,6 miljoniem lielāks jeb, pateicoties Kohēzijas politikai, gadā vidēji tika nodarbināti par 560 000 cilvēkiem vairāk.

Pēc nesenās lejupslīdes un valsts parādu krīzes kohēzijas politikai ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā atveseļošanā, ieguldījumu līdzsvarošanā izaugsmes nozarēs, piemēram, energoefektivitātes jomā. Tā arī palīdz cilvēkiem mācīties un uzlabot savas prasmes, lai atrastu darbu.

13. Daudzgadu finanšu shēma ir vēl viens piemērs ES ceļā uz centralizētu plānošanas ekonomiku.

Noteikti nē.

Daudzgadu finanšu shēma definē ES ilgtermiņa izdevumu prioritātes atbilstīgi saskaņotajām politikas prioritātēm un nosaka katrai prioritātei paredzētos gada maksimālos izdevumu apjomus. Finanšu shēma aptver vairākus gadus (piemēram, no 2000.-2006. g. un no 2007.-2013. g.), lai nodrošinātu efektīvu un atbildīgu finanšu plānošanu un pārvaldību.

Pateicoties šādai daudzgadu finanšu shēmai, pār ES gada budžetiem nevar zaudēt kontroli un uzmanība jāvelta īstām prioritātēm.

ES vienmēr ir bezdeficīta budžets, budžetā nekad neveidojas parāds, un tiek iztērēts tikai tas, kas tiek saņemts. Budžets ir vienmēr līdzsvarots.

Papildinformācija

Sīkāka informācija par ES budžetu:

http://ec.europa.eu/budget/explained/index_en.cfm

Sīkāka informācija par daudzgadu finanšu shēmu:

http://ec.europa.eu/budget/reform/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website