Navigation path

Left navigation

Additional tools

Valsts atbalsts: Komisija apspriežas par filmu atbalsta problēmām – visbiežāk uzdotie jautājumi

European Commission - MEMO/11/428   20/06/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/428

Briselē, 2011. gada 20. jūnijā

Valsts atbalsts: Komisija apspriežas par filmu atbalsta problēmām – visbiežāk uzdotie jautājumi

Kāds ir šīs apspriešanās mērķis?

Darbības termiņš kritērijiem, lai novērtētu valstu, reģionālo un vietējo filmu un audiovizuālā atbalsta shēmu saderību ar ES valsts atbalsta noteikumiem, beigsies 2012. gada 31. decembrī. Šie kritēriji tika izklāstīti Komisijas 2001. gada paziņojumā par kinematogrāfiju (skatīt IP/01/1326). To darbības termiņš ir pagarināts trīs reizes; pēdējo reizi – 2009. gadā (skatīt IP/09/138).

Komisija 2009. gada pagarinājumā norādīja vairākas tendences, kuras, pārskatot valsts atbalsta noteikumus, būtu jāapsver padziļināti. Šie jautājumi ietver izdevumu teritorializācijas pienākumus, ko piemēro filmu atbalsta shēmām, atbalstu citiem pasākumiem, kas nav filmu un TV programmu ražošana (piemēram, filmu izplatīšana un digitālā projicēšana), kā arī konkurenci starp dažām dalībvalstīm, kuras izmanto valsts atbalstu, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus no lielajiem, galvenokārt ASV, filmu ražošanas uzņēmumiem.

Problēmu analīzes dokuments, kas tiek publicēts šodien, ir pirmais solis virzienā uz to, lai līdz 2012. gada beigām pabeigtu valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu.

Ko panāca Komisijas 2001. gada paziņojums par kinematogrāfiju?

Ar ES noteikumiem par valsts atbalstu tiek uzturēts vienotais tirgus, kurā uzņēmumi no visām ES valstīm var konkurēt un tirgoties līdztiesīgi, liedzot dalībvalstīm selektīvi atbalstīt uzņēmumus un tādējādi kaitēt konkurentiem ES. Parasti finansiālais atbalsts, ko valstis vai valsts struktūras sniedz konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm, ir aizliegts saskaņā ar ES tiesībām.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atļauti daži izņēmumi šim principam, tostarp attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir ar mērķi veicināt kultūru. Šādu atbalstu var uzskatīt par saderīgu noteiktos apstākļos, kas ir izklāstīti LESD 107. panta 3.d punktā un 2001. gada paziņojumā par kinematogrāfiju.

Saskaņā ar kādiem nosacījumiem filmas un audiovizuālie projekti var saņemt valsts atbalstu?

Valsts shēmās nedrīkst būt uz valstspiederību balstīta diskriminācija, un ir jāievēro princips par brīvu apriti iekšējā tirgū. Pašreiz saskaņā ar 2001. gada paziņojumu par kinematogrāfiju shēmās ir jāievēro arī konkrēti kritēriji:

  • atbalstam jānāk par labu kultūras produktiem, un tas nedrīkst būt vērsts uz konkrētām darbībām, kas ir saistītas ar filmu veidošanu (piemēram, pēcproducēšana);

  • ir jāievēro noteikti maksimālie apjomi attiecībā uz izdevumu teritorializācijas pienākumiem un atbalsta intensitāte.

Kāpēc šie kritēriji tiek apspriesti tagad?

Ir pagājuši 10 gadi kopš Komisija pieņēma šos kritērijus. Šajā laikā ir būtiski attīstījusies gan tehnoloģija, gan patērētāju uzvedība. Tādējādi šodien publicētajā problēmu analīzes dokumentā izskatīts ne tikai tas, vai šie ir vispiemērotākie kritēriji, bet arī tas, vai filmu atbalstam būtu jāattiecas arī uz tādām darbībām, kas nav tikai producēšana.

Vai Komisija apšauba valsts atbalsta nepieciešamību filmām un audiovizuālajiem darbiem?

Nē. Kopš Valsts atbalsta rīcības plāna 2005. gadam jaunie valsts atbalsta tiesību akti ir strukturēti tā, ka vispirms tiek noteikts šāda atbalsta mērķis un tad tiek izskaidrotas prasības, kas ir jāizpilda, lai atbalsts būtu nepieciešams, samērīgs un piemērots. Tāpēc viens no pirmajiem jautājumiem, kas izvirzīts problēmu analīzes dokumentā, ir "Kāpēc mēs finansējam filmas?" Ar šo jautājumu netiek apšaubīts princips par publisko finansējumu filmām, bet gan tā mērķis ir apkopot viedokļus par to, kādam vajadzētu būt šāda atbalsta kopīgajam Eiropas mērķim, pirms mēģināt definēt valsts atbalsta noteikumus šai nozīmīgajai nozarei.

Komisija 2009. gadā konstatēja tendenci dažu dalībvalstu starpā sacensties ar subsīdijām, lai piesaistītu liela mēroga filmu ražotājus, un kopš tā laika šī tendence ir turpinājusies. Subsīdiju sacensības novēršana ir tieši viens no valsts atbalsta noteikumu mērķiem Līgumā.

Šādas sacensības vienīgie uzvarētāji ir ASV lielie filmu ražotāji, bet vislielākie zaudētāji – valstu filmu ražotāji visā Eiropā. Tomēr 2001. gada paziņojums par kinematogrāfiju bija paredzēts Eiropas filmu atbalsta shēmām, galveno uzmanību vēršot uz valstu un Eiropas kultūras atbalstīšanu. Tāpēc Komisija izskata šo acīmredzamo pretrunu.

Vai ideja, ka visām filmu atbalsta shēmām jābūt balstītām uz kopējiem ES kritērijiem, nav pretrunā ar ES popularizēto ideju par kultūru dažādību?

Problēmu analīzes dokumentā nav minēts, ka visām filmu atbalsta shēmām jābūt balstītām uz kopējiem ES kritērijiem. Patiesībā tajā uzsvērta vajadzība ievērot "subsidiaritātes" principu, saskaņā ar kuru katrs lēmums ir jāpieņem visatbilstošākajā līmenī.

Tomēr saskaņā ar Līgumu visām šādām shēmām ir jāpiemēro vieni un tie paši valsts atbalsta noteikumi. Šādu līdzsvaru ir grūti panākt, bet Komisija cer, ka atbildes uz šo apspriešanos palīdzēs tai noteikt vispiemērotākos, plašākos kopējus kritērijus.

Kāpēc filmu finansējums vispār tiek kvalificēts kā valsts atbalsts, ja lielākā daļa Eiropas filmu, kas ir finansētas no valsts līdzekļiem, netiek rādītas ārpus savas valsts robežām, tām ir maza tirgus daļa, un tāpēc tām nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci dalībvalstu starpā vai ietekme ir minimāla?

Kā redzams pēc satrauktajām reklāmas darbībām starptautisko filmu tirgu laikā, piemēram, Kannu filmu tirgū, Eiropas filmas tiek tirgotas starptautiski un sacenšas par uzmanību. Tādējādi ir izpildīti nosacījumi, lai publisko finansējumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, jo šādas filmas bieži vien saņem atbalstu vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, un tās var potenciāli ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci. Tas jo īpaši attiecas uz publisko finansējumu liela mēroga starptautisku filmu ražotājiem.

Ir vērts atzīmēt, ka datos, kas pieejami par filmu pārrobežu skatīšanos un tirgus daļām, tiek ņemts vērā tikai kinozāļu apmeklējums. Kā norādīts problēmu analīzes dokumentā, cilvēki vairs filmas neskatās tikai kinozālēs. Mājas video, maksas televīzija, bezmaksas televīzija, internets un citas platformas apvienojumā ar iekšējo tirgu tagad ļauj vieglāk piekļūt filmām, kas ražotas citās ES dalībvalstīs.

Vai problēmu analīzes dokumentā nav sajauktas divas ļoti atšķirīgas problēmas, kurām vajadzīgas atšķirīgas pieejas un risinājumi – filmas ar patiesi eiropeisku (pat nacionālu) "izteiktu kultūras" saturu un liela mēroga filmu ražošanas piesaistīšana/novirzīšana?

Problēmu analīzes dokumentā vienkārši vērsta uzmanība uz iespējamo pretrunu starp šīm divām atšķirīgajām pieejām, kas tiek izmantotas dažādās dalībvalstīs. Komisija pārskatīs apspriešanās laikā iegūtās atbildes, pirms ierosināt atbilstīgu veidu abu finansējuma veidu izvērtēšanai, katram no kuriem ir savas labās īpašības.

Vai paziņojuma par kinematogrāfiju darbības jomas paplašināšana padarītu grūtāku publiskā finansējuma sniegšanu filmām un audiovizuālajiem projektiem?

Nē. Komisijai ir jāizvērtē jebkāda publiskā finansējuma, kas ir valsts atbalsts, saderība saskaņā Līguma noteikumiem. Tas, ka Komisija ir pieņēmusi paziņojumu vai pamatnostādnes, nozarē palielina juridisko noteiktību un atvieglo filmu atbalsta shēmu izstrādāšanu.

Kaut gan 2001. gada paziņojuma par kinematogrāfiju pašreizējie noteikumi aptver tikai atbalstu ražošanai, Komisija saņem arvien vairāk paziņojumu no dalībvalstīm, kuros ierosināts atbalsts citām darbībām, piemēram, filmu izplatīšanai.

Tā rezultātā dalībvalstīm rodas juridiska neskaidrība, un gan dalībvalstīm, gan Komisijai tiek uzlikts papildu administratīvais slogs. Nodrošinot, ka turpmāk pieņemts paziņojums par kinematogrāfiju aptver lielāko daļu filmu atbalsta, tiks samazināts gan administratīvais slogs saistībā ar paziņošanu par šādu atbalstu, gan laiks, kas Komisijai vajadzīgs, lai atbalstu novērtētu.

Kāpēc Komisija ir iecerējusi pārskatīt teritoriālo kritēriju?

Eiropas iekšējā tirgus pamatprincips ir preču, kapitāla, cilvēku un pakalpojumu brīva aprite. Teritoriālie nosacījumi, saskaņā ar kuriem filmu ražotājiem ir noteikta daļa kopējā filmas budžeta (vai piešķirtā atbalsta) jāiztērē dalībvalstī, kas atbalstu piešķīrusi, var ierobežot šo brīvo apriti. Šādam ierobežojumam ir jābūt pamatotam un proporcionālam attiecībā uz Eiropas filmu ražošanas darbību īpašajiem apstākļiem un saskaņā ar ES tiesību principiem. Rezultātā Komisija plāno pārskatīt kritērijus, kas ir šīs analīzes pamatā, ņemot vērā tirgu neseno attīstību un ievērojot specifiku, kas saistīta ar kultūras veicināšanu.

Kāds ir Komisijas pārskatīšanas grafiks?

Indikatīvs grafiks ir pieejams sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietnē. Pārskatīšanai progresējot, grafiks tiks atjaunināts.

  • 2011. gada oktobris: apspriedes atbilžu publicēšana

  • 2011. gada decembris – 2012. gada februāris: paziņojuma projekta sabiedriskā apspriešana

  • 2012. gada aprīlis: apspriedes atbilžu publicēšana

  • 2012. gada otrā puse: jauna paziņojuma par kinematogrāfiju pieņemšana

(Skatīt arī IP/11/757)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website