Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes. Cīņa pret tabaku Eiropas Savienībā

European Commission - MEMO/11/349   27/05/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/349

Briselē, 2011. gada 27. maijā

Jautājumi un atbildes. Cīņa pret tabaku Eiropas Savienībā

Kā tabaka ietekmē ES iedzīvotāju veselību?

Tiek lēsts, ka tabakas patēriņa dēļ katru gadu pāragri mirst aptuveni 650 000 ES iedzīvotāju.

Tostarp arī nesmēķētāji. Saskaņā ar pieticīgiem aprēķiniem 2002. gadā ES-15 valstīs no slimībām, ko izraisa atrašanās tabakas dūmos mājās un darbavietā, miruši aptuveni 80 000 pieaugušo, no tiem 20 000 nesmēķētāju.

Gandrīz 13 miljoni cilvēku 27 ES valstīs slimo ar vienu vai vairākām no sešām galvenajām slimību kategorijām, kas saistītas ar smēķēšanu1. Tās ir:

1. bronhīts un citas apakšējo elpceļu infekcijas;

2. hroniskas obstruktīvas plaušu slimības;

3. insults, infarkts, artēriju nosprostojumi (jo īpaši kājās), kā arī citas kardiovaskulārās slimības;

4. astma;

5. plaušu vēzis;

6. citi vēža slimības veidi, piemēram, aizkuņģa dziedzera, barības vada un kuņģa vēzis.

Kurš un kā īsteno tabakas kontroli ES?

Tabakas kontroli kopīgi veic ES un dalībvalstu iestādes.

Tabakas kontroles pamatā ir ES tiesību akti par tabakas izstrādājumiem un tabakas reklāmu. Šo tiesību aktu mērķis ir saskaņot iekšējā tirgus mērķus ar vajadzību nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija ir atbildīga par šo tiesību aktu īstenošanu un vajadzīgo grozījumu ierosināšanu.

2001. gada Tabakas izstrādājumu direktīva paredz, ka uz visiem ES pārdotajiem tabakas izstrādājumiem jābūt diviem rakstiskiem brīdinājumiem: pirmais obligātais brīdinājums ir: "tabaka nogalina" vai "tabaka var nopietni kaitēt jums un apkārtējiem". Otrs brīdinājums tiek izraudzīts no 14 brīdinājumu saraksta, un tas skan, piemēram, šādi: "smēķēšana izraisa nāvējošu plaušu vēzi". Turklāt direktīva aizliedz arī tādus maldinošus uzrakstus kā "vieglā" un "maigā" tabaka vai tabaka "ar zemu darvas saturu". Direktīvā iekļauts arī orālās tabakas aizliegums un noteikti maksimālie darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda līmeņi.

2003. gada Direktīva par tabakas reklāmu aizliedz pārrobežu tabakas reklāmu drukātajos medijos, radio un tiešsaistes pakalpojumos. Tā arī aizliedz sponsorēt starptautiskus pasākumus. Jāņem vērā, ka jau kopš 1989. gada televīzijā ir aizliegta tabakas reklāma un sponsorēšana.

Attiecībā uz citām tabakas kontroles jomām, piemēram, profilaksi, smēķēšanas pārtraukšanu un no dūmiem brīvu vidi, atbilstošu noteikumu un struktūru izstrāde ir katras dalībvalsts pārziņā. ES loma minētajās jomās ir atbalstīt, papildināt un koordinēt nacionālos pasākumus. ES pieņemtie ieteikumi dalībvalstīm ir šādi:

2003. gada Padomes ieteikums par smēķēšanas novēršanu, kurā dalībvalstis ir aicinātas kontrolēt visa veida tabakas reklāmu un pārdošanu nepilngadīgajiem, kā arī veicināt izpratni un izglītot par veselību;

2009. gada Padomes ieteikums attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem. Šajā ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas pieņemt un īstenot tiesību aktus, lai pasargātu iedzīvotājus no tabakas dūmu ietekmes slēgtās sabiedriskās vietās, darba vietās un sabiedriskajā transportā. Turklāt ieteikums paredz padarīt stingrākus tiesību aktus attiecībā uz vidi, kas brīva no dūmiem, papildinot tos ar pasākumiem, lai aizsargātu bērnus un atbalstītu centienus pārtraukt smēķēšanu, kā arī izvietot uz cigarešu iepakojumiem brīdinājuma attēlus.

Kādi valstu tiesību akti attiecībā uz vidi, kas brīva no dūmiem, jau ir spēkā?

Patlaban 15 dalībvalstīs ir spēkā tiesību akti, kas visaptverošā veidā pasargā iedzīvotājus no atrašanās tabakas dūmos.

Pilnīgs smēķēšanas aizliegums visās slēgtās sabiedriskās vietās un darba vietās, tostarp bāros un restorānos, ir spēkā Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā, Spānijā un Ungārijā. Itālija, Zviedrija, Malta, Latvija, Somija, Slovēnija, Francija, Nīderlande un Kipra ir ieviesušas tiesību aktus attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, atļaujot veidot īpašas norobežotas telpas smēķēšanai.

Pārējās dalībvalstīs tiesību aktos attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, konkrētām sabiedriskām vietām ir noteikti izņēmumi, piemēram, bāriem un restorāniem.

Katrā dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, ir minēti šajā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/health/tobacco/law/free_environments/index_en.htm

Lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, šie tiesību akti ir efektīvi jāīsteno. Ja valsts iestādes pienācīgi to nedara, pat visstingrākie noteikumi šajā jomā nepasargās iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmiem slēgtās telpās darba un sabiedriskās vietās.

Pēc pagājušajā gadā notikušās Pasaules pretsmēķēšanas dienas vairākas valstis pastiprināja centienus nodrošināt iedzīvotājiem no dūmiem brīvu vidi. Piemēram, Ungārija 2011. gada aprīlī pieņēma visaptverošus tiesību aktus attiecībā uz vidi, kas brīva no dūmiem. No 2012. gada janvāra smēķēšana tiks aizliegta visās slēgtās sabiedriskās vietās un darba vietās, tostarp viesnīcu telpās un sabiedriskajā transportā. Aizliegums attieksies arī uz atsevišķām vietām ārā, piemēram, nedrīkstēs smēķēt piecu metru rādiusā ap autobusu pieturām un spēļlaukumiem. Kā vēl vienu piemēru var minēt Spāniju, kurā 2011. gada janvārī stājās spēkā jauns likums, kas aizliegumu smēķēt attiecināja uz visām sabiedriskām vietām, tostarp bāriem, restorāniem, diskotēkām, izklaides pasākumu norises vietām un sabiedriskā transporta termināļiem. Smēķēšana ir aizliegta arī āra spēļlaukumos, veselības aprūpes un izglītības iestāžu pagalmos, izņemot iestādes, kas paredzētas vienīgi pieaugušo izglītošanai. Bavārijā, pēc sekmīga referenduma 2010. gada jūlijā, stājās spēkā pilnīgs smēķēšanas aizliegums visos bāros un restorānos.

Turklāt 2010. gada septembrī Somijā stājās spēkā pirmais valsts tiesību akts, kura mērķis ir pilnībā izbeigt tabakas izstrādājumu lietošanu; tā noteikumi aizliedz redzami izvietot tabakas izstrādājumus un uzstādīt tirdzniecības automātus, kā arī attiecina smēķēšanas aizliegumu arī uz ārtelpām un viesnīcu istabām.

Vai ir pierādījumi, ka politika attiecībā uz vidi, kas brīva no dūmiem, sniedz gaidāmos rezultātus?

Pierādījies, ka smēķēšanas aizliegumiem ir pozitīva ietekme uz veselību, jo samazinās gan patēriņš, gan pakļaušana dūmiem. Lai gan pilnīga priekšstata gūšanai būs vajadzīgi 20-30 gadi, to valstu pieredze, kas ieviesušas no dūmiem brīvu vidi, ir iedvesmojoša — pēc tam, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegumi, iekštelpu gaisa kvalitāte ir būtiski uzlabojusies, par 83 % un 86 % samazinoties makrodaļiņu koncentrācijai gaisā attiecīgi Īrijasi un Skotijasii bāros. Labāka gaisa kvalitāte ir ievērojami samazinājusi infarkta gadījumu skaitu: par 11 % — Īrijāiii un Itālijāiv, par 17 % — Skotijāv, savukārt dažos ASV štatos šis samazinājums ir vēl lielāks.

Daudzi pētījumi ir pierādījuši arī ievērojamu elpceļu veselības uzlabojumu viesnīcu sektorā strādājošajiem pēc tiesību aktu par vidi, kas brīva no dūmiem, ieviešanasvi. Ir ziņojumi, ka no dūmiem brīvas vides politika ir samazinājusi tabakas patēriņu un veicinājusi smēķēšanas pārtraukšanu.

Kādi ir turpmākie soļi tabakas kontroles jomā Eiropas Savienībā?

Komisija šobrīd apsver, vai 2012. gadā iesniegt priekšlikumu par 2001. gada Tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšanu. Pēc pagājušajā gadā sāktās sabiedriskās apspriešanas un iespējamo risinājumu analīzes pārskatīšanai, ietverot ietekmes novērtējumu, direktīvu varētu padarīt stingrāku, pielāgojot starptautiskajām tabakas kontroles saistībām, jauninājumiem tabakas izstrādājumu jomā un zinātniskajai attīstībai. Iespējamie pasākumi, ko patlaban pārbauda, ir šādi:

  • regulatīvi risinājumi, kas vērsti uz jaunajiem bezdūmu tabakas un nikotīna izstrādājumiem;

  • labāka informācija patērētājiem, piemēram, lielāki un uz abām iepakojuma pusēm izvietoti brīdinājuma attēli, standartizēts iepakojums, informācija par kaitīgām vielām;

  • regula par tabakas izstrādājumu sastāvdaļām, jo īpaši tādām, kas padara tabakas izstrādājumus pievilcīgākus, izraisa pieradumu un īpaši piesaista jauniešus, piemēram, vaniļas un augļu aromatizētāji;

  • noteikumu par tabakas izstrādājumu tirdzniecību pārskatīšana.

Vai Komisija atbalsta izpratnes vairošanu par tabakas radītajiem apdraudējumiem?

Jā, Eiropas Komisijas pieeja paredz arī atbalstu iedzīvotājiem, lai viņi saprastu, ko tabaka nodara veselībai. Tāpēc kopš 2005. gada Komisija finansē ES mēroga izpratnes vairošanas kampaņas.

No 2005. līdz 2010. gadam noritēja kampaņa HELP, kuras galvenais mērķis bija smēķēšanas profilakse jauniešu vidū.

Tuvākajās nedēļās Komisija sāks jaunu kampaņu — "Bijušie smēķētāji nav apturami". Kampaņas mērķis ir aicināt jaunus pieaugušos (25 līdz 34 gadu vecuma grupā) pārtraukt smēķēšanu. Tādējādi mērķauditorija ir aptuveni 145 miljoni ES iedzīvotāju. Jaunā kampaņa galveno uzsvaru pārvirzīs no smēķēšanas radītajiem apdraudējumiem uz ieguvumiem no smēķēšanas pārtraukšanas, kā priekšzīmi izmantojot bijušos smēķētājus un viņu sasniegumus.

Kāda ir ES loma starptautiskā līmeņa tabakas kontrolē?

Eiropas Savienībai ir aktīva loma tabakas kontrolē pasaulē. ES bija viens no virzītājspēkiem, lai tiktu pieņemta PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli, kas stājās spēkā 2005. gada 27. februārī. Minētā konvencija ir pirmais saistošais Pasaules veselības organizācijas globālais līgums veselības jomā. Līdz šim tai pievienojušās 172 līgumslēdzējas puses, tostarp ES un 26 dalībvalstisvii.

Pamatkonvencija nodrošina starptautisku regulatīvo pamatu tabakas kontrolei. Tajā ir noteikumi par iepakojumu un marķēšanu, reklāmu, veicināšanas pasākumiem, sponsorēšanu, aizsardzību pret pakļaušanu tabakas dūmiem, tabakas sastāvdaļu reglamentēšanu, nelikumīgu tirdzniecību, cenu noteikšanu un nodokļiem, kā arī atbalstu tabakas audzētājiem, izvēloties ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas.

1 :

Avots: ASPECT pētījums: http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/life_style/Tobacco/Documents/tobacco_fr_en.pdf.

i :

Netiešā dūmu iedarbība un risks pēc smēķēšanas aizlieguma Īrijā: nikotīna koncentrācijas siekalās novērtējums viesnīcu darbiniekiem un nikotīna koncentrācija gaisā bāros, M Mulcahy et al. Tob Control 2005;14:384-388 doi:10.1136/tc.2005.011635.

ii :

Netiešā dūmu koncentrācija Skotijas bāros: tiesību aktu par vidi, kas brīva no dūmiem, ietekme; Semple et al. Tob Control 2007;16:127-132 doi:10.1136/tc.2006.018119.

iii :

http://www.independent.ie/national-news/fall-in-heart-attacks-as-smoking-ban-takes-full-effect-1071344.html.

iv :

Smēķēšanas aizlieguma Itālijā ietekme uz akūtu sirdsdarbības traucējumu skaitu iedzīvotājiem; G Cesaroni et al. Circulation, publicēts 2008. gada 11. februārī, doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.107.72988.

v :

Starptautisks pārskats par smēķēšanas ierobežojumu sabiedriskās vietās ietekmi uz veselību un ekonomiku; A Ludbrook et al. (2005) Edinburgh, NHS Health Scotland.

vi :

Sīkāka informācija par šiem pētījumiem pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā “Priekšlikuma Padomes ieteikumam attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, pavaddokuments”. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS. {COM(2009) 328, galīgā redakcija} {SEC(2009) 894.}.

vii :

Visas dalībvalstis, izņemot Čehiju.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website