Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/11/32

Briselē, 2011. gada 19. janvārī

Jautājumi un atbildes: Pacientu Tiesìbas Pàrrobežu Veselìbas Aprūp

Vecāka gadagājuma vācietis, kuram ir diabēts, dodas braucienā uz Itāliju, līdzi ņemot zāļu papildu receptes. Vai itāļu aptiekārs šīs receptes pieņems? Poliete, kam nepieciešama gūžas operācija, vēlētos tikt operēta valstī, kurā dzīvo un strādā viņas mazbērni. Kā viņa var to noorganizēt, dzīvodama Polijā? Portugālis vēlas, lai katarakta operāciju tam veiktu kāds Spānijas speciālists. Vai šīs operācijas izdevumi tiks atlīdzināti? Šie piemēri ir tikai daži no gadījumiem, kad pacientiem nepieciešami skaidrojumi par tiesībām un noteikumiem pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

ES ir pieņemts jauns likums, kas skaidro pacientu tiesības attiecībā uz piekļuvi drošai un kvalitatīvai veselības aprūpei pāri ES robežām un šādu veselības aprūpes izdevumu atlīdzinājumu. Pacientiem, kas dosies uz citu ES valsti, lai saņemtu medicīnisko aprūpi, ir tiesības uz tādu pašu aprūpi kā tās valsts iedzīvotājiem, kurā tie tiek ārstēti. Šis likums nodrošinās priekšrocības ES pacientiem dažādos veidos. Tas vienkāršos valsts veselības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu šo valstu starpā par veselības aprūpes kvalitāti un drošumu. Tas arī palīdzēs pacientiem, kam nepieciešama specializēta ārstēšana (piemēram, pacientiem, kam jādiagnosticē un jāārstē kāda reta slimība). Ar šiem jaunajiem noteikumiem tiek atbalstīta „Eiropas references tīklu” attīstība, kuros brīvprātīgi var piedalīties Eiropā jau atzīti specializētu zināšanu centri. Eiropas veselības jomas eksperti varēs dalīties veselības aprūpes paraugpraksē un nodrošināt izcilības standartus.

Par kāda mēroga darbības jomu ir runa?

Pacienti parasti dod priekšroku saņemt veselības aprūpi savā valstī. Tālab pieprasījums pēc pārrobežu veselības aprūpes nav liels — tikai aptuveni 1 % no valsts izdevumiem veselības aprūpes jomā, kas atbilst aptuveni 10 miljardiem eiro. Šajās aplēsēs ietilpst pārrobežu veselības aprūpe, kuru pacienti nav iepriekš plānojuši (tāda kā neatliekama medicīniskā palīdzība). Tas nozīmē, ka plānotā pārrobežu veselības aprūpe (piemēram, gūžas, ceļa vai katarakta operācija) veido mazāk nekā 1 % no izdevumiem un pacientu aprites.

Kas notiek ar citiem šajā jomā spēkā esošiem tiesību aktiem (sociālā nodrošinājuma regulām)?

Uz iedzīvotājiem, kuri kādu laiku atrodas ārzemēs un kuriem nepieciešama medicīniskā aprūpe (tostarp neatliekamā palīdzība), joprojām attieksies spēkā esošajās regulās paredzētā shēma, un tiem tiks sniegta nepieciešamā aprūpe.

Kas attiecas uz plānoto aprūpi, pacienti jau tagad var iesniegt pieteikumu iepriekšējas atļaujas saņemšanai. Šādu aprūpi nedrīkst atteikt, ja pacientam šī aprūpe ir nepieciešama medicīniski pamatotā laikposmā.

Kāpēc ir vajadzīgs šis jaunais tiesību akts?

Jaunā direktīva neietekmēs priekšrocības, kuras iedzīvotājiem jau nodrošina spēkā esošās sociālā nodrošinājuma regulas. Lai gan jau kopš 1971. gada šajā jomā ir spēkā noteikumi (kuri galvenokārt attiecas uz sociālā nodrošinājuma nolīgumiem, nevis pacientu tiesībām), joprojām ir nepieciešami precīzāki skaidrojumi par ES iedzīvotāju tiesībām saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī.

Kas attiecas uz stacionāro aprūpi, viens no galvenajiem jaunās direktīvas ieviestajiem jauninājumiem ir tas, ka pacientiem būs iespēja izvēlēties savu veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju.

Nestacionārās aprūpes pacienti varēs saņemt veselības aprūpi ārvalstīs, kam iepriekšēja atļauja vai formalitātes nebūs vajadzīgas, un, atgriežoties mājās, tie varēs iesniegt šīs aprūpes izdevumu atlīdzinājuma pieprasījumu. Direktīva attiecas ne vien uz valsts, bet arī privātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Gan stacionāras, gan nestacionāras aprūpes gadījumā pacientiem būs pieejama informācija par saņemtās aprūpes kvalitāti un drošumu

Direktīvā ir aplūkoti arī citi praktiski jautājumi: kur es varu iepazīties ar informāciju par attiecīgajā slimnīcā piemērotajiem kvalitātes standartiem? Cik lielā apmērā mani izdevumi tiks atlīdzināti? u. c. Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi1, ka šīs tiesības — saņemt pārrobežu veselības aprūpi — jau ir paredzētas Līgumā. Savukārt ar šo jaunpieņemto direktīvu šis princips ir skaidri izklāstīts ES tiesību akta formā un ir noteikts vienots un saskanīgs satvars visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Vai pirms došanās uz ārzemēm ārstēšanās nolūkā man ir nepieciešama manas dzīvesvietas valsts iestādes atļauja?

Valsts iestādes var noteikt „iepriekšējas atļaujas” sistēmu 3 gadījumos:

1) saistībā ar veselības aprūpi, kuru saņemot, būs nepieciešams vismaz vienu nakti uzturēties slimnīcā stacionāri;

2) par ārkārtīgi specializētu un izmaksu ziņā intensīvu veselības aprūpi;

3) ļoti nopietnos un specifiskos gadījumos, kas saistās ar ārvalstīs sniegtā veselības pakalpojuma kvalitāti vai drošumu. Visos šajos 3 gadījumos pacientiem var nākties pieprasīt iepriekšēju tās valsts veselības iestādes atļauju, kas atbild par izdevumu atlīdzinājumu.

Vai šādu pieteikumu var noraidīt?

Valsts veselības iestādes atļauju var nepiešķirt, ja attiecīgā ārstēšana vai konkrētais veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs var radīt pacientam risku. Atļauju var atteikt arī tajos gadījumos, kad attiecīgo veselības aprūpi pienācīgā termiņā var nodrošināt arī pašmāju veselības aprūpes sniedzēji; tomēr šajos gadījumos dalībvalstīm būs jāpaskaidro, kāpēc šāds lēmums ir vajadzīgs.

Ko darīt, ja manu pieteikumu noraida?

Pacientiem ir tiesības lūgt pārskatīt visus ar pārrobežu veselības aprūpi saistītos administratīvos lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz to individuāliem gadījumiem.

Cik lielā apjomā tiks atlīdzināti izdevumi par ārvalstīs saņemtu ārstēšanu?

Pacientu medicīnas aprūpes izdevumi tiks atlīdzināti tikpat lielā apmērā, kā tas būtu, ja tāda pati veselības aprūpe tiktu nodrošināta pacienta dzīvesvietas valstī. Dalībvalstīm, kur ir bezmaksas medicīnas aprūpe, jāinformē pacienti par atlīdzinājuma tarifiem.

Vai es varu doties uz ārzemēm, lai saņemtu tādu veselības aprūpi, kas manā dzīvesvietas valstī nav pieejama?

Jā. Ja ārstēšana kādā dalībvalstī nav pieejama, valsts veselības aprūpes iestādes nedrīkst pacientam atteikt atļauju veselības aprūpes saņemšanai citā ES valstī. Tomēr šiem pacientiem izdevumus par saņemto ārstēšanu atlīdzinās tādā apmērā, kas atbilst valsts „veselības jomas labumu” kopumam.

Parasti veselības jomas publisko labumu kopums ir definēts visnotaļ vispārīgi, bet tomēr ir ieviesti arī precizēti saraksti (tādi kā detalizēti medicīnisko izdevumu rēķinu kodi), kas ir noteikti izmantojami gadījumos, kad ir runa par pārrobežu izdevumu atlīdzinājumu.

Vai par ārvalstīs paredzētu ārstēšanu man ir jāmaksā iepriekš?

Principā jā. Pacientam maksājums jāveic avansā, ko pēc tam, tiklīdz kā iespējams, atlīdzinās dzīvesvietas valsts iestāde. Likumā ir arī noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties iespēju apstiprināt atlīdzinājuma summu rakstveidā iepriekš, pamatojoties uz pacienta iesniegtajām paredzētajām medicīnas izmaksu aplēsēm.

Kur var iepazīties ar plašāku informāciju par tiesībām uz veselības aprūpi ārvalstīs?

Ar šo jauno likumu ir paredzēts katrā valstī izveidot kontaktpunktu, kura uzdevums būs sniegt informāciju par pacientu tiesībām uz veselības aprūpi visā Eiropā. Starp šiem centriem notiks informācijas apmaiņa, un tajos pacienti varēs saņemt praktisku informāciju par atlīdzinājuma nosacījumiem un apmēru, iespējamiem ārstēšanas veidiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, atlīdzinājuma saņemšanas procedūrām u. c. Tādējādi pacientiem veidosies skaidrāks priekšstats par ārvalstīs piedāvātās veselības aprūpes kvalitāti un drošumu, kā rezultātā tiem būs iespējas izdarīt pamatotākus spriedumus par pārrobežu veselības aprūpi.

Vai es varu savus medicīniskos datus nosūtīt uz dalībvalsti, kur mani ārstēs?

Dzīvesvietas valsts nodrošinās, lai veselības aprūpes sniedzējam ārstēšanas saņemšanas valstī būtu piekļuve pacienta rakstiskai vai elektroniskai slimības vēsturei, ievērojot noteikumus direktīvās par datu aizsardzību. Pastiprinot dalībvalstu sadarbību e-veselības jomā, izdosies nodrošināt, ka šie dati ir pilnībā salasāmi un saprotami. Proti, IT sistēmas veselības jomā „spēs saprasties”. No tā milzīgu labumu gūs ne vien pacienti drošuma ziņā, bet tas uzlabos arī attiecībā uz veselības sistēmu ilgtspējību.

Kas jādara, ja rodas sarežģījumi, saņemot veselības aprūpi ārzemēs?

Šajā jaunajā likumā ir izklāstīta gan ārstēšanas valsts, gan ārstēšanas izmaksu atlīdzinātājas valsts atbildība attiecībā uz sūdzībām un kompensāciju. Valstu kontaktpunktos pacienti varēs saņemt informāciju, kas šajā sakarā tiem varētu būt nepieciešama.

Kā ir iespējams būt drošam par to, ka tad, kad atgriezīšos savā dzīvesvietas valstī, ārvalstīs saņemtajai ārstēšanai tiks nodrošināta pienācīga medicīniskā novērošana?

Ir paredzēta virkne pasākumu, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību. Ārstēšanas saņemšanas valsts nodrošinās, lai pacientiem rakstiski vai elektroniskā formātā būtu pieejama ar saņemto ārstēšanu saistītā slimības vēsture. Mājvietas valstij būs jāgādā par to, lai turpmākā medicīniskā novērošana būtu tikpat kvalitatīva, neraugoties uz to, kurā ES valstī pati ārstēšana ir notikusi.

Vai man izrakstīto recepti atzīs citā ES dalībvalstī?

Citā ES valstī izrakstīta recepte tiks atzīta pacienta dzīvesvietas valstī un otrādi. Tādējādi tiks panākts, lai vienā ES valstī sniegtai medicīnas aprūpei tiktu garantēta atbilstoša medicīniskā novērošana pacienta dzīvesvietas valstī. Pacientam ir tiesības iegādāties tam izrakstītās zāles, ja vien šīs zāles ir atļauts iegādāties un ir pieejams valstī, kur šī persona vēlas šo produktu saņemt.

Principā izrakstītās receptes būtu jāatzīst visā ES. Tomēr praksē tas ne vienmēr tā ir. Ar šo jauno direktīvu farmaceitiem tiks nodrošināti vajadzīgie līdzekļi, lai tie varētu saprast izrakstītās pārrobežu receptes (tādi kā uzlabotas iespējas identificēt izrakstītās zāles, kā arī attiecīgos ārstus un pacientus).

Kādas priekšrocības nodrošina veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējuma (HTA) tīkls?

Uz šā tīkla pamata, kurā piedalās par veselības tehnoloģijas novērtējumu atbildīgās valstu iestādes vai struktūras, tiks izveidota pastāvīga ES struktūra sadarbībai šajā jomā. HTA tīkla pievienotā vērtība ir sniegt palīdzību lēmumu pieņēmējiem, lai tiem izdotos izdarīt pareizos lēmumus par ieguldījumiem un izdevumiem veselības jomā. Nolūks, kura labad ir iedibināta HTA sadarbība, ir sniegt objektīvu un uzticamu informāciju par veselības tehnoloģiju efektivitāti un iedarbīgumu. Tādēļ ir nepieciešama konkrēta rīcība, kas vēl lielākā mērā nostiprinās lēmumu pieņemšanas procesu veselības aprūpes iestādēs, lai to lēmumi būtu pamatoti.

Kas vēl jādara?

Valsts mērogā dalībvalstīm būs jāizveido vismaz viens valsts kontaktpunkts, kura uzdevumos būs sniegt visu attiecīgo pacientu prasīto informāciju. Dalībvalstis nodrošinās, lai to references centri piedalītos Eiropas references centru tīklā.

Dalībvalstīm arī jāgādā par to, lai tiktu izveidotas administratīvās procedūras pārrobežu veselības aprūpes izmantošanai un veselības izdevumu atlīdzinājuma saņemšanai, kā arī sūdzību iesniegšanas procedūras un izmaksu aprēķina mehānismi.

Komisija izveidos tīklus ES sadarbības sekmēšanai veselības tehnoloģiju izvērtējuma un e-veselības jomā. Komisija arī palīdzēs vienkāršot pārrobežu recepšu atzīšanu.

Kad šis likums sāks darboties?

Valstu valdību rīcībā ir 30 mēneši šo pasākumu iestrādāšanai valsts tiesību aktos.

Papildu informācija pieejama

http://ec.europa.eu/health/cross_border_care/policy/index_en.htm

1 :

Kohll un Decker lieta (1998), Ferlini (2000), Geraets-Smits un Peerbooms (2001), Vanbraekel (2001), Inizan (2003), Müller Fauré un Van Riet (2003), Leichtle (2004), Watts (2006), Stamatelaki (2007), Elchinov (2010).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website