Navigation path

Left navigation

Additional tools

Brisele, 2011. gada 13. maijs — Eurobarameter zibensaptauja par „Jaunatni kustībā”

European Commission - MEMO/11/292   13/05/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/292

Brisele, 2011. gada 13. maijs

Brisele, 2011. gada 13. maijs — Eurobarameter zibensaptauja par „Jaunatni kustībā”

53 % Eiropas jauniešu ir gatavi pārcelties darba nolūkos

Vairāk nekā puse jauniešu Eiropā (53 %) atzinuši, ka ir gatavi vai vēlētos strādāt citā Eiropas valstī. Nedaudz vairāk aptaujāto deva priekšroku īstermiņa darbam ārzemēs (28 %), nekā ilgtermiņa darbam (25 %). Jauni vīrieši (56 %) pauda lielāku gatavību strādāt ārzemēs, nekā jaunas sievietes (49 %), un aptaujātie vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem bija vairāk gatavi strādāt ārzemēs, nekā vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem. Aptaujātie ar augstāku kvalifikāciju biežāk izteica vēlmi dzīvot ārzemēs, nekā cilvēki ar pamatizglītību (55 % iepretim 33 %). Apstāklis, ka vairāk nekā puse jauniešu ir gatavi pārcelties darba nolūkos, ir pozitīva ziņa Eiropas darba tirgum, jo patlaban darbaspēka mobilitāte Eiropas Savienībā ir ap 3 %.

Jauniešu gatavība strādāt citā Eiropas valstī

14 % Eiropas jauniešu ir pavadījuši laiku ārzemēs studiju vai apmācības nolūkos

Ir lielāka iespēja, ka cilvēki, kas ir pavadījuši laiku, studējot ārzemēs, pēc studiju beigām strādās ārzemēs. Katrs septītais Eiropas jaunietis(-e) (14 %) norādīja, ka viņš/viņa izglītības vai apmācības nolūkos ir uzturējušies ārzemēs (vai aptaujas laikā uzturējās ārzemēs). Šis īpatsvars svārstījās no 3 % Turcijā līdz 39 % Kiprā un 41 % Luksemburgā.

Jauniešu īpatsvars, kas ir uzturējušies ārzemēs mācību vai apmācības nolūkos

No 14 % aptaujāto, kas ir bijuši ārzemēs izglītības vai apmācības nolūkos, 43 % studēja augstākās izglītības iestādēs un 26 % praktizējās uzņēmumos savas izglītības programmas satvarā. 43 % norādīja, ka viņi ir bijuši ārzemēs skolas izglītības (pamatskola un vidusskola) satvarā, bet 33 % aptaujāto profesionālās izglītības un apmācības satvarā. 21 % praktizējās vai stažējās savas profesionālās izglītības un apmācības programmas satvarā.

Jauniešu galvenais mērķis, gūstot mācību mobilitātes pieredzi

Kopumā pilngadīgie jaunieši ar augstāko izglītību un tie, kuri patlaban iegūst augstāko izglītību, visbiežāk atbildēja, ka viņi ir uzturējušies ārzemēs; pilsētu iedzīvotāji gandrīz divas reizes biežāk nekā mazo pilsētu un lauku rajonu iedzīvotāji norādīja, ka viņi ir bijuši ārzemēs izglītības nolūkos (21 % iepretim 12 %).

65 % izmantoja privātos līdzekļus, lai finansētu mācību mobilitāti

Atbildot uz jautājumu, kā esat finansējis garāko uzturēšanos ārzemēs, gandrīz divas trešdaļas (65 %) norādīja, ka viņi izmantojuši privātos līdzekļus/uzkrājumus. Ar ES programmām, piemēram, Erasmus finansēja 15 % studiju un apmācības ārzemēs. No aptaujātajiem, kas ir minējuši šo finansēšanas veidu, 19 % studēja augstākās izglītības iestādē un 9 % vispārizglītojošā vidusskolā vai profesionālās izglītības un apmācības iestādē.

Jauniešu finanšu resursi, lai nodrošinātu garāko uzturēšanos ārzemēs

Jauniešu īpatsvars, kas ir saņēmuši valsts vai reģionu studiju kredītus vai stipendijas, lai finansētu uzturēšanos ārzemēs, dažādās aptaujātajās valstīs būtiski atšķīrās. Lai gan aptuveni puse aptaujāto Norvēģijā, Luksemburgā un Islandē atbildējā, ka viņi ir izmantojuši šo finansējuma veidu, šis īpatsvars bija mazāks par 20 % 17 no 31 aptaujātās valsts.

Jauniešu finanšu resursi, lai nodrošinātu garāko uzturēšanos ārzemēs

Valstu un reģionu studiju kredīti un stipendijas


Vispārīgas iemaņas — svarīgākais ieguvums no uzturēšanās ārzemēs

Jaunieši uzskata vispārīgas iemaņas, piemēram, iespēju uzlabot svešvalodu zināšanas, starpkultūru kompetenci, spēju pielāgoties un personu saskarsmes prasmes (proti, iemaņas, ko ļoti novērtē darba devēji), kā vissvarīgāko ieguvumu no uzturēšanās ārzemēs izglītības un apmācības nolūkos. 18 no 31 aptaujātās valsts lielākais aptaujāto īpatsvars norādīja, ka svešvalodu zināšanu uzlabošana bija svarīgākais vai otrais svarīgākais ieguvums no uzturēšanās ārzemēs.

Svarīgākie ieguvumi no jauniešu garākās uzturēšanās ārzemēs

Finansējums — būtiskākais šķērslis, kas kavē došanos uz ārzemēm

Lielākā daļa Eiropas jauniešu nav pavadījuši laiku ārzemēs izglītības nolūkos. Jautājot jauniešiem, kuri būtu gribējuši doties uz ārzemēm, kādēļ viņi to nav darījuši, 33 % atbildēja, ka galvenais iemesls ir finansējuma trūkumus un izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanos ārzemēs. Ceturtā daļa aptaujāto atbildēja, ka uz ārzemēm nav varējuši doties ģimenes saistību dēļ. Jaunas sievietes salīdzinājumā ar jauniem vīriešiem daudz biežāk izvēlējās šo iemeslu (31 % iepretim 19 %). Līdzīgi aptaujātie ar vispārējo pamatskolas izglītību daudz biežāk izvēlējās šo iemeslu (38 %) salīdzinājumā ar pārējām izglītības grupām (24–28 %).

Jauniešu norādītie iemesli nedoties uz ārzemēm izglītības, apmācības, darba vai brīvprātīgā darba nolūkos


Vairāk Eiropas jauniešu nākotnē vēlas dibināt savu uzņēmumu

43 % Eiropas jauniešu atbildēja, ka nākotnē vēlētos dibināt savu uzņēmumu, turpretim 42 % nebija ieinteresēti. To cilvēku īpatsvars, kuri vēlētos dibināt savu uzņēmumu, bija ievērojami lielāks vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem (50 %) salīdzinājumā ar vecuma grupu no 30 līdz 35 gadiem (34 %); šis rādītājs ir lielāks arī starp aptaujātajiem ar profesionālās izglītības un apmācības vai augstākās izglītības kvalifikāciju. 6 % aptaujāto atbildēja, ka viņi jau ir dibinājuši savu uzņēmumu. Jaunieši Bulgārijā visvairāk tiecas dibināt savu uzņēmumu (74 %), turpretim jaunieši Itālijā vismazāk (27 %). Iemesli, kas minēti saistībā ar nevēlēšanos dibināt savu uzņēmumu, atšķīrās, bet katrs septītais atbildēja, ka tas ir pārāk riskanti, un 13 % norādīja, kas tas ir pārāk sarežģīti.

Jauniešu tieksme dibināt uzņēmumu

Dalība organizācijās

Gandrīz puse Eiropas jauniešu (46 %) ir iesaistīti sporta klubos, jauniešu centros vai jauniešu vai kultūras organizācijās.

Jauniešu īpatsvars, kas ir iesaistīti sporta klubos, jauniešu centros vai jauniešu vai kultūras organizācijās

Dalība brīvprātīgā darba pasākumos

Aptuveni ceturtā daļa jauniešu (24 %) atbildēja, ka viņi pēdējos 12 mēnešos pirms aptaujas ir bijuši iesaistīti organizētā brīvprātīgā darba pasākumā.

Dalība organizētos brīvprātīgā darba pasākumos

Dalība vēlēšanās

Astoņi no desmit jauniešiem (79 %) atbildējā, ka pēdējos trijos gados viņi ir balsojuši politiskajās vēlēšanās, proti, vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī.

Dalība vēlēšanās vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī

Aptaujas metode

Šajā Eurobarameter zibensaptaujā par „Jaunatni kustībā” (Nr. 319a+b) no 2011. gada 26. janvāra līdz 4. februārim telefoniski aptaujāja 57 000 Eiropas jauniešu. Sadaļā par izglītību, apmācību, mobilitāti un nodarbinātību aptvēra vecuma grupu no 15 līdz 35 gadiem un iekļāva 27 ES dalībvalstis, Horvātiju, Islandi, Norvēģiju un Turciju. Sadaļā par jauniešu līdzdalību sabiedriskajos procesos aptvēra jauniešus vecumā no 15 līdz 30 gadiem 27 ES dalībvalstīs.

Papildinformācija

Eurobarameter zibensaptaujas ziņojums pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion

IP/11/567


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website