Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu

European Commission - MEMO/11/238   13/04/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/238

Briselē, 2011. gada 13. aprīlī

Jautājumi un atbildes par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu

Kas ir Enerģijas nodokļu direktīva?

Enerģijas nodokļi jau tagad ir ieviesti visās ES dalībvalstīs, un ierobežotā mērā tie ir harmonizēti ES līmenī. Pašreizējās, 2003. gadā pieņemtās Enerģijas nodokļu direktīvas primārais mērķis bija novērst konkurences kropļojumus enerģētikas sektorā iekšējā tirgū. Direktīva paredz kopīgus noteikumus — tajā izklāstīts, ko apliek ar nodokli un kad un kādi atbrīvojumi ir atļauti. Produktiem, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai, elektroenerģijas ražošanai un kā motordegvielu, ir noteiktas minimālās nodokļa likmes, galvenokārt pamatojoties uz patērētās enerģijas apjomu. Ja vien likme ir lielāka par minimālo, dalībvalstis var izmantot valsts likmes pēc savas izvēles.

Kāpēc Komisija grib noteikumus pārskatīt?

Pašreizējā Enerģijas nodokļu direktīva ir novecojusi, jo tā neatbilst ES enerģētikas un klimata politikas vērienīgajiem mērķiem. Direktīva jāpārskata arī tādēļ, lai atrisinātu iekšējā tirgū parādījušās problēmas. Turklāt pašreizējais noteikumu tvērums nesaskan ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas ir lielākā starptautiskā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Pirmkārt, energoproduktu pašreizējo minimālo nodokļa likmju pamatā galvenokārt ir apjoms (EUR/ 1000 l), un tās ir noteiktas, pamatojoties uz vēsturiskajām likmēm dalībvalstīs. Rezultātā rodas negodīga konkurence starp kurināmā/ degvielas avotiem un nepamatotas nodokļu priekšrocības dažiem kurināmā/ degvielas veidiem salīdzinājumā ar citiem. Piemēram, pēc pašreizējām minimālajām likmēm mazākais nodokļu slogs ir oglēm, bet lielākais — etanolam. Šobrīd Enerģijas nodokļu direktīva īpaši diskriminē atjaunojamos energoavotus, jo tie tiek aplikti ar tādu pašu nodokļa likmi kā energoavots, ko tie aizstāj (piemēram, biodīzeļdegvielai nodoklis ir tikpat liels kā dīzeļdegvielai). Tā kā nodokļa likmes pamatā ir apjoms, nevis enerģijas saturs, produktiem ar zemāku enerģijas saturu, piemēram, atjaunojamo avotu energoproduktiem, ir lielāks nodokļu slogs nekā konkurējošiem degvielas vai kurināmā veidiem. Komisijas pārstrādātā direktīva šo problēmu novērstu, sasaistot enerģijas nodokli ar enerģijas saturu.

Otrkārt, no klimata pārmaiņu viedokļa pašreizējā Enerģijas nodokļu direktīva neveicina CO2 emisiju samazināšanu. Kā minēts iepriekš, faktiski dažiem fosilajiem kurināmajiem ir labvēlīgāks nodokļu režīms nekā „tīrākām” alternatīvām. ES regulējums ļautu dalībvalstīm izmantot CO2 nodokli, lai sasniegtu savus CO2 samazināšanas mērķus, nebaidoties par savas konkurētspējas kritumu ES līmenī.

Visbeidzot, pārskatīta Enerģijas nodokļu direktīva, kur nodoklī ietverts CO2 elements, novērstu situāciju, kurā fragmentāra valstu politika rada šķēršļus un kropļojumus iekšējā tirgū. Dalībvalstis jau tagad sāk ieviest nacionālos CO2 nodokļus, bet interpretācijas atšķirību dēļ var izveidoties dubulta aplikšana ar nodokļiem un augstas noteikumu ievērošanas izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas vairākās valstīs. Ja CO2 nodokļi tiek regulēti ES līmenī, uzņēmumiem būtu vienādi spēles noteikumi visā ES un tādējādi vienkāršāk kļūtu darboties pārrobežu mērogā. CO2 nodoklis neattiektos uz atjaunojamiem energoresursiem, tāpēc tiem, salīdzinot ar konkurējošiem degvielas vai kurināmā veidiem, būtu labvēlīgāks režīms.

Kādi ir ierosinātās jaunās Enerģijas nodokļu direktīvas galvenie mērķi?

Pārskatītās direktīvas uzdevums ir pārstrukturizēt enerģijas aplikšanu ar nodokļiem, lai tā atbilstu plašākam mērķim — pārejai uz energoefektīvu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām —, un novērst problēmas iekšējā tirgū.

  • Klimata pārmaiņas. Priekšlikumā ir paredzēts iekļaut nodoklī CO2 elementu, lai saskaņotu enerģijas nodokļus ar ES saistībām klimata pārmaiņu jomā. Oglekļa dioksīdam, ko emitē ES ETS neietvertās nozares, tiks noteikta cena: jo vairāk attiecīgais kurināmais vai degviela emitē, jo lielāks CO2 nodoklis būs jāmaksā. Tādējādi priekšrocības gūs zaļāki enerģijas avoti atbilstoši centieniem izpildīt ES CO2 samazinājuma, energoefektivitātes un no atjaunojamiem resursiem ražotas enerģijas mērķus.

  • Energoefektivitāte. Enerģija ir izsīkstošs resurss, un šis faktors jāatspoguļo nodokļu sistēmā. Nodokļa līmeņa piesaiste kurināmā/ degvielas enerģijas saturam visos sektoros radītu ievērojamu stimulu panākt augstāku energoefektivitāti.

  • Iekšējais tirgus. Ja CO2 nodokļu sistēmu nosaka ES mērogā, var izvairīties no atšķirīgām vides nodokļu sistēmām dažādās dalībvalstīs. Tādējādi uzņēmumi iegūs lielāku tiesisko noteiktību un samazināsies noteikumu ievērošanas izmaksas. Priekšlikums paredz nodalīt ES ETS ietvertos sektorus no sektoriem, uz kuriem šī sistēma neattiecas, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu.

  • Izaugsme un nodarbinātība. Dalībvalstis var nolemt par labu pārejai uz izaugsmi veicinošiem nodokļiem, palielinot energoproduktiem uzliktos nodokļus, lai samazinātu nodokļu slogu darbaspēkam — atbilstoši stratēģijai "Eiropa 2020".

Kādas izmaiņas ir ierosinātas jaunajā priekšlikumā?

Enerģijas nodokļi tiktu sadalīti 2 komponentos: viena komponenta pamatā ir CO2 saturs, otra — enerģijas saturs.

CO2. Paredzēts ieviest vienotu minimālo likmi CO2 emisijām (20 euro par tonnu CO2) visos sektoros, kas neietilpst ES ETS. Tādējādi tautsaimniecības sektoros, kas nav ietverti ES ETS, proti, mājsaimniecībās, transportā, mazajos uzņēmumos un lauksaimniecībā, ogleklim tiktu noteikta cena. CO2 elements neattiektos uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

ENERĢIJA. Enerģijas nodokļa minimālo likmju pamatā būtu kurināmā/ degvielas enerģijas saturs (EUR/GJ), nevis apjoms. Tas nozīmē, ka nodoklis, ar kuru apliek kurināmo/ degvielu, ir balstīts uz radītās enerģijas daudzumu, tāpēc priekšrocības automātiski pavērsīsies par labu augstākai energoefektivitātei. Nodokļa enerģijas komponents palīdzēs novērst pašreizējās nepilnības konkurējošu enerģijas avotu regulējumā (piemēram, benzīna un dīzeļdegvielas gadījumā), un nodokļu sistēma no patērētāja viedokļa kļūs taisnīgāka, jo enerģijas patēriņa ziņā svarīgāks ir enerģijas saturs, nevis kurināmā/ degvielas apjoms. Viens GJ tiktu vienādi aplikts ar nodokli neatkarīgi no tā, no kāda produkta šī enerģijas vienība ir ražota.

Kopējo nodokļa līmeni, ar kuru apliek produktu, veido CO2 un enerģijas satura elementu kombinācija. Dalībvalstis var brīvi noteikt savas nodokļu likmes, ievērojot ES līmenī paredzēto minimumu, un var veidot savu nodokļu struktūru, piemēram, virs minimālā līmeņa var nolemt palielināt tikai nodokļa enerģijas satura elementu, bet ne CO2 elementu, vai arī otrādi. Taču visu veidu degviela/ kurināmais, kas tiek izmantoti vienam nolūkam (motordegvielas vai kurināmais), jāapliek ar vienādām likmēm pēc vienādas struktūras.

Ir paredzēts ilgs pārejas periods (līdz 2023. gadam), lai pilnībā saskaņotu nodokļa uzlikšanu enerģijas saturam; tas nozīmē, ka nozarei būs gana laika pielāgoties jaunajai nodokļu struktūrai.

Uz ko priekšlikums attiecas?

Nodokļa enerģijas elements attiecas uz visu veidu degvielu un kurināmo, ko izmanto transportā un siltumenerģijas ražošanā. Tāpat kā tagad, enerģijas nodokļus nepiemēros enerģijas produktu lietojumiem, kas nav izmantošana par degvielu/ kurināmo (piemēram, metalurģijas procesos).

Nodokļa CO2 elements būs kā papildinājums emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, jo ar nodokli apliks sektorus, kas kvotu sistēmā neietilpst (transportu, mājsaimniecības, lauksaimniecību un mazos rūpniecības uzņēmumus). Tādējādi visas emisijas no rūpniecības iekārtām saņems vienu CO2 cenas signālu.

Kāpēc jārīkojas tieši tagad?

Ir vairāki iemesli, kāpēc Komisijai šis ir īstais brīdis iesniegt priekšlikumu. Pirmkārt, laikā, kad dalībvalstis izstrādā un īsteno stratēģijas ES 2013.–2020. gada enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķu īstenošanai, šis priekšlikums var sniegt skaidru atbildi, kādu vietu minētajā stratēģijā var ierādīt nodokļiem. Otrkārt, pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva izstrādāta tā, lai tā papildinātu ES ETS trešo posmu (2013-2020), kurā tiks noteikts vispārējais emisiju maksimums ES un notiks pāreja no kvotām uz izsolēm. Tāpēc priekšlikums jāiesniedz tagad, lai to pagūtu pieņemt Parlamentā un Padomē.

Arī no iekšējā tirgus viedokļa ir svarīgi jau tagad izveidot vienotu sistēmu CO2 aplikšanai ar nodokļiem. Dalībvalstis sāk ieviest savus CO2 nodokļus, un to pieejas var atšķirties. Sadrumstalota valstu politika varētu radīt grūtības uzņēmumiem, kas darbojas ārpus valsts robežām, un izraisīt konkurences traucējumus ES. Tāpēc izdevīgāk ir ieviest ES regulējumu tagad, nevis vēlāk, kad, iespējams, būs vajadzīgas sarežģītas korekcijas valstu tiesību aktos.

Visbeidzot, Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020” un atbilde uz 2008. gada marta Eiropadomes aicinājumu. Tās mērķi atbilst 2010. gada novembrī un decembrī Kankunā, Meksikā notikušajai ANO klimata pārmaiņu konferencei. Priekšlikums palīdz panākt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt resursu ziņā efektīvāku, zaļāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Situācijā, kad daudzas dalībvalstis izstrādā politikas stratēģijas, lai izkļūtu no ekonomikas un finanšu krīzes, pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva piedāvā iespējas panākt vides un ekonomikas mērķu saskaņotību. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis varēs izvēlēties pārnest nodokļu slogu no darbaspēka vai kapitāla uz nodokļu sistēmu, kas veicina videi nekaitīgus, energoefektīvus paradumus. Daudzas ieinteresētās grupas, Eiropas Parlaments un vairākas dalībvalstis, NVO un daļa uzņēmumu aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu pēc iespējas drīz.

Kā priekšlikums sekmēs energoefektivitāti?

Komisija ir apņēmusies veicināt energoefektivitāti, lai paaugstinātu gan ES konkurētspēju, gan energoapgādes drošību, vienlaikus sasniedzot vērienīgākus siltumnīcefekta gāzu samazinājuma mērķus. Nodokļu sistēma ir spēcīgs instruments, kas liek patērētājiem izmantot enerģiju resursu ziņā efektīvākā veidā. Energoproduktu aplikšana ar nodokli pēc to enerģijas satura ir iedarbīgākais veids, kā stimulēt efektīvāku enerģijas lietošanu, jo tiek radīts skaidrs cenas signāls, kas ir sasaistīts ar patērētā produkta faktisko „enerģijas vērtību”.

Runājot par nodokļa enerģijas daļu, priekšlikumā paredzēts stingrāk ieviest minimālās likmes, nosakot, ka uzņēmumiem vairs nevarēs piemērot samazinājumus zem minimālās likmes. Turklāt iespēja piešķirt samazinātas nodokļu likmes, kas tik un tā jānosaka virs minimālās robežas, būs skaidri jāsaista ar energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, piemēram, izmantojot vienošanās ar nozari par pārbaudāmiem ietaupījumu mērķiem.

Kā priekšlikumā iestrādāts piesārņojuma aspekts?

Priekšlikumā paredzētajā nodokļu sistēmā ņemtas vērā degvielas/ kurināmā CO2 emisijas: degvielai/ kurināmajam, kas neietilpst ES ETS, piemēro ar CO2 saistītu nodokļa elementu. CO2 emisijas neapstājas pie valsts robežām, tāpēc šo jautājumu vajadzētu risināt ar kopīgu ES nodokļu pamatsistēmu. No otras puses, instrumentu izvēle vietējā gaisa piesārņojuma problēmu risināšanai Komisijai būtu jāatstāj dalībvalstu rokās. Faktiski šajā ziņā iedarbīgāka var izrādīties nevis enerģijas nodokļu sistēma, bet citi instrumenti, piemēram, ceļa vai sastrēguma maksas.

Kāpēc Komisija piedāvā minimālās likmes, nevis pilnīgu enerģijas nodokļu harmonizāciju?

Minimālo likmju pieeja kā kompromisa risinājums tika izraudzīta 1993. gadā, lai novērstu kropļojumus iekšējā tirgū un atstātu dalībvalstīm izvēles iespējas budžeta vajadzību risināšanai. Kopējā pieeja nav mainījusies, bet ir svarīgi, lai ES tiesību aktos noteiktās minimālās likmes joprojām ir jēgpilnas un tiek regulāri atjauninātas, ņemot vērā norises ekonomikā, politikā un starptautiskajā vidē.

Kā pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva ietekmēs motordegvielas?

Ietekme būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp pašreizējā nodokļu līmeņa un no tā, kā dalībvalstis nolems strukturēt nodokļus, ievērojot jaunās minimālās likmes. Lielākā pārmaiņa, ko izjutīs dalībvalstis — nāksies pārtraukt pašreizējo tirgu traucējošo nodokļa režīmu benzīnam un dīzeļdegvielai. Visās dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti, nodokļa likme dīzeļdegvielai ir zemāka nekā benzīnam, lai gan dīzeļdegvielas enerģijas un CO2 saturs uz vienu tilpuma vienību ir lielāks. Rezultātā ir izveidojusies situācija, kur tirgus signāli vairs nekalpo to sākotnējam mērķim — lai gan dīzeļdegvielas cena pirms nodokļiem ir lielāka nekā benzīnam (jo ES ir liels dīzeļdegvielas pieprasījums), degvielas uzpildes stacijās šī cenu attiecība ir pretēja nodokļu sistēmas dēļ. Tādējādi pieprasījums pēc dīzeļdegvielas arvien palielinās, kaut gan ES jau tāpat šis produkts ir deficīts. Priekšlikums šo neatbilstību novērstu, benzīnam, dīzeļdegvielai un citām motordegvielām piemērojot neitrālu nodokļu režīmu. Lai tirgus dalībnieki varētu pielāgot rūpnieciskos procesus, ir paredzēts desmit gadu pārejas periods. Vairums dalībvalstu to varēs panākt vai nu ar dīzeļdegvielas likmju paaugstinājumu, vai ar benzīna likmju samazinājumu.

Kāds režīms plānots alternatīvām motordegvielām, piemēram, sašķidrinātai naftas gāzei (SNG) vai saspiestai dabasgāzei (SDG)?

Dalībvalstis, kas mudina izmantot SNG un SDG, bieži vien šiem produktiem piemēro ļoti zemas nodokļu likmes. Taču kopumā šīs tehnoloģijas nav kļuvušas īpaši populāras. Lai nodrošinātu konsekvenci, visām motordegvielām, tostarp SNG un SDG, jāpiemēro vienādas nodokļa likmes par enerģijas un CO2 satura vienību. Tas nozīmē, ka nodokļu ziņā automātiski labvēlīgāks režīms būs degvielas veidiem ar relatīvi mazām CO2 emisijām, bet citas papildu konkurences priekšrocības piešķirtas netiks. Taču patlaban šo produktu nodokļu likmes ir samērā zemas, un paies laiks, līdz tie varēs līdzvērtīgi konkurēt ar tradicionālajām motordegvielām, tāpēc jaunajā direktīvā paredzēti ilgi pārejas periodi nodokļu likmju salāgošanai. Dalībvalstis var vēl divpadsmit gadus turpināt piemērot labvēlīgāku nodokļu režīmu SNG un SDG.

Kā priekšlikums ietekmēs biodegvielu?

Patlaban biodegvielas nodokļu pamatā ir apjoms, un tām tiek piemērota tāda pati likme kā degvielai, ko attiecīgais bioprodukts aizstāj, tāpēc biodegvielai ir grūti konkurēt. Priekšlikums paredz, ka biodegvielas nodoklis būs atkarīgs no tās enerģijas satura, kas parasti ir zemāks nekā aizstājējproduktam. Uz biodegvielu netiktu attiecināts CO2 elements, jo tās CO2 emisijas parasti ir zemas. Taču šāds labvēlīgs režīms tiktu piemērots tikai biodegvielām, kas izpilda attiecīgos ilgtspējības kritērijus, kuri ir noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (2009/28/EK) 17. pantā un Degvielas kvalitātes direktīvas (2009/30/EK) 7.b pantā.

Kādas sekas jutīs kurināmā nozare?

Arī attiecībā uz siltumenerģijai izmantoto kurināmo jaunā direktīva novērsīs energoproduktu atšķirīgu aplikšanu ar nodokļiem tirgu traucējošā veidā — dalībvalstīm būs jāpiemēro vienāds nodokļa līmenis par tonnu CO2 un par GJ. Tas, piemēram, nozīmē, ka būs jāpalielina pašreizējās ļoti zemās likmes oglēm, kas ir produkts ar augstāko CO2 saturu.

Ieviešot CO2 elementu, pirmo reizi siltumenerģijas produktu nodokļu režīms atspoguļos attiecīgo produktu ietekmi uz klimatu. Tā kā visiem uzņēmumiem, kas ietilpst ES ETS, šis nodokļa elements automātiski nebūs jāmaksā, priekšlikums radīs vienādus spēles noteikumus ETS ietvertām un neietvertām iekārtām un panāks to, ka visi emitētāji piedalās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumos.

Kāds režīms tiks piemērots elektroenerģijai?

Principā pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva elektroenerģijas nodokļu režīmu negroza. Tāpat kā agrāk ar enerģijas saturu saistītais nodoklis tiks iekasēts patēriņa punktā; arī minimālā likme saglabājas tāda pati.

Kas attiecas uz CO2 elementu, to var uzlikt tikai elektroenerģijas ražošanai izmantotajam kurināmajam, jo elektroenerģija patēriņa punktā emisijas nerada. Taču elektroenerģijas ražošana ietilpst ES ETS, tāpēc CO2 elements uz to neattiecas. CO2 elementu piemēros mazām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras ETS neietver to lieluma dēļ.

Vai priekšlikums ietekmēs kodolenerģētiku?

Priekšlikums neietekmēs kodolenerģijas nodokļu režīmu. Kodolstacijās saražoto elektroenerģiju ar nodokli apliek patēriņa punktā, tāpat kā no citiem avotiem nākušu elektroenerģiju. Uz kodoldegvielas nodokļiem, piemēram, tiem, ko nesen ieviesa Vācija, Enerģijas nodokļu direktīva neattiecas, tāpēc pašreizējā pārskatīšana tos neskars.

Kā priekšlikums ietekmēs mājsaimniecības?

Mājsaimniecību sektorā rodas 10 % CO2 emisiju, tāpēc dalībvalstīm šis sektors jāietver savās stratēģijās neatkarīgi no izvēlētajiem līdzekļiem (piemēram, CO2 nodoklis vai prasība nomainīt siltumapgādes sistēmas). Vides politika mēdz finansiāli ietekmēt mājsaimniecības, jo īpaši tās ar mazākiem ienākumiem. Tāpēc ir plaši pieņemts, ka vērienīgās vides rīcībpolitikās jāparedz drošības tīkli un tās jāpapildina ar sociāliem pasākumiem. Ierosinātā jaunā enerģijas/ CO2 nodokļa ietekme lielā mērā būs atkarīga no tā, kā dalībvalstis nolems izmantot šī nodokļa radītos ieņēmumus. Piemēram, daļu no ieņēmumiem var izmantot kā kompensācijas mājsaimniecībām (jo sevišķi mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem) vienas summas maksājumu veidā. Tāpat daļu ieņēmumu no enerģijas nodokļa var efektīvi pārdalīt, ievērojami samazinot ietekmi uz mājsaimniecībām. Dalībvalstis, kas jau ir ieviesušas CO2 nodokli, to vairumā gadījumā ir papildinājušas ar iedarbīgiem sociālās jomas pasākumiem.

Turklāt priekšlikums arī turpmāk dos dalībvalstīm iespēju izvēlēties samazinātu likmi energoproduktiem, ko izmanto mājokļu siltumapgādē. Tomēr līdzšinējā direktīvā samazinātās likmes iespēja attiecās tikai uz dabasgāzi, oglēm un elektroenerģiju; turpmāk dalībvalstis šādu atbrīvojumu varēs piemērot vienādi visiem mājokļu siltumapgādē izmantotajiem kurināmajiem (tostarp šķidrajam kurināmajam un oglēm). Komisija pēc diviem gadiem sagatavos ziņojumu, kurā apskatīs šī atbrīvojuma noteikuma rezultātus.

Vai tiks ņemtas vērā dažu nozaru īpatnības?

Viens no pārskatītās Enerģijas nodokļu direktīvas mērķiem ir nodrošināt to, ka enerģijas nodokļi tiek piemēroti konsekventākā un efektīvākā veidā visā ES. Tāpēc jaunajā nodokļu sistēmā tiks nodalītas tikai tās nozares, kas ietilpst ETS un kur jau tiek izmantota oglekļa cena, un tās, kas ETS neietilpst un kas maksās CO2 nodokļa elementu.

Taču lai novērstu nevēlamus blakusefektus, nozarēm, kam raksturīgs oglekļa pārvirzes risks (tas ir, rūpniecības nozarēm, kuras emitē siltumnīcefekta gāzes un kurām var būt izdevīgāk pārvietot ražošanu ārpus ES, lai saglabātu konkurētspēju), paredzēti daži īpaši noteikumi. Šīs nozares attiecībā uz CO2 nodokļa elementu varēs izmantot nodokļu kredītus, kuru pamatā būs patēriņa dinamika. Arī pārskatītajā direktīvā tiks zināmā mērā ņemtas vērā lauksaimniecības nozares īpatnības, jo arī turpmāk būs iespējams piešķirt pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa enerģijas elementa, ja tiek panāktas vienošanās par vides un energoefektivitātes uzlabojumu.

Lai dažu energoproduktu (piemēram, dīzeļdegvielas; skatīt iepriekš) lietotāji nesaskartos ar krasām pārmaiņām, ir ierosināti pārejas periodi.

Kas notiks ar importētajām precēm?

Cenas noteikšana ar ražošanu saistītām oglekļa dioksīda emisijām Eiropas Savienībā var kropļot konkurenci ar ražotājiem no trešām valstīm, kur šādi mehānismi nav ieviesti. Vairums siltumnīcefekta gāzes emitējošu nozaru, kurās pastāv oglekļa pārvirzes risks, ietilpst ETS. ES ir pieņēmusi lēmumu novērst oglekļa pārvirzes risku, piešķirot attiecīgajām nozarēm lielāku daļu kvotu, nevis cenšoties uzlikt „oglekļa ievedmuitu” importētajiem produktiem. Tāpēc pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva neparedz „oglekļa ievedmuitu” importētiem produktiem. Nozares, kas neietilpst ETS un maksās nodokļa CO2 elementu, parasti ir mazākas, un tās arī mazāk skar starptautiskā konkurence un iespējamā oglekļa pārvirze. Tomēr priekšlikumā ir paredzēti noteikumi iekārtām nozarēs, kurās var pastāvēt oglekļa pārvirzes risks (var minēt augstas energointensitātes nozares, nozares, ko īpaši ietekmē situācija starptautiskajā tirgū, piemēram, vairākus mineraloģiskos procesus), līdzīgi noteikumiem, kas regulē riska skartās nozares ETS. Šie sektori saņems nodokļa kredītu CO2 elementam, pamatojoties uz iepriekšējo periodu patēriņu. Šāds risinājums pasargās no negodīgas konkurences, vienlaikus saglabājot motivāciju samazināt emisijas iekšzemē.

Apkopojot — kādus atbrīvojumus šobrīd paredz Enerģijas nodokļu direktīva un kādi tie būs turpmāk?

Komupā dalībvalstu izvēles iespējas nesašaurināsies, taču tām būs jāievēro enerģētikas un klimata politikas mērķi.

  • Attiecībā uz motordegvielu priekšlikums pēc pārejas perioda paredz konsekventu nodokļu režīmu visiem produktiem, pamatojoties uz enerģijas un CO2 saturu. Tāpēc pakāpeniski (līdz 2023. gadam) tiks likvidēti pašreizējie atbrīvojumi, ko piemēro biodegvielām, SNG (sašķidrinātai naftas gāzei) un SDG (saspiestai dabasgāzei). Tas nozīmē, ka 2023. gadā produktam piešķirs atbrīvojumu tikai tad, ja šādu atbrīvojumu varēs pamatot ar CO2 bilanci.

  • Runājot par siltumenerģijas ražošanai izmantoto kurināmo uzņēmumos, pašreizējie noteikumi dalībvalstīm ļauj samazināt nodokļu likmes līdz pilnīgam atbrīvojumam energointensīviem uzņēmumiem un līdz 50 % no ES minimālās likmes citiem uzņēmumiem, ievērojot dažus nosacījumus. Lai ierobežotu konkurences kropļojumus starp dalībvalstīm un novērstu valsts atbalsta problēmas, pārskatītā direktīva paredz dalībvalstīm iespēju piemērot pašu izvēlētus nodokļu samazinājumus tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērotas ES minimālās likmes (gan attiecībā uz nodokļa enerģijas daļu, gan CO2 daļu). No otras puses, uzņēmumi, kas ietilpst ES ETS, būs automātiski atbrīvoti no nodokļa CO2 komponenta; turklāt uzņēmumi nozarēs, kur pastāv oglekļa pārvirzes risks, noteikti saņems CO2 nodokļa kredītus. Abi noteikumi dalībvalstīs jāievieš obligāti, tādējādi izvairoties no tirgus kropļojumiem.

  • Attiecībā uz mājokļu siltumapgādi pašreizējā dalībvalstu iespēja piešķirt atbrīvojumu dažiem produktiem (gāzei, oglēm, koksam un elektroenerģijai) tiks paplašināta, aptverot visus siltumenerģijas ražošanai izmantotos kurināmos (tostarp minerāleļļas), lai nodrošinātu konsekventu nodokļu režīmu visiem energoproduktiem. Komisija iztirzās šī atbrīvojuma ietekmi regulārajos ziņojumos, izvērtējot tā atbilstību enerģētikas un klimata jomas mērķiem.

  • Lauksaimniecībā arī turpmāk varēs izmantot zemākas nodokļa likmes, taču tās būs sasaistītas ar vides mērķiem, lai panāktu to, ka arī lauksaimniecība piedalās enerģijas taupīšanas pasākumos.

  • Dalībvalstīm saglabāsies iespēja piemērot labvēlīgāku nodokļu režīmu gadījumos, kad tas no vides viedokļa ir pamatoti, piemēram, no atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai vai augstas efektivitātes siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijai.

  • Šodien iesniegtais priekšlikums negrozīs pašreizējos aviācijas un jūras transporta atbrīvojumus, jo pastāv starptautiskas saistības un dalībvalstu vienpusējas rīcības rezultātā var rasties konkurences kropļojumi. Taču arī šie atbrīvojumi tiks atkārtoti izskatīti Komisijas regulārajā ziņojumā par direktīvas piemērošanu.

  • Deviņām jaunajām dalībvalstīm (Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai) paredzēts pārejas periods CO2 elementa ieviešanai līdz 2020. gadam. Izņēmuma pamatā ir ienākumu līmenis, kas šajās valstīs kopumā ir zemāks.

Vai minimālās likmes tiks koriģētas atbilstīgi ārējiem notikumiem, piemēram, inflācijai vai CO2 cenas dinamikai?

Jā. Tā ir viena no lielākajām priekšlikuma priekšrocībām. Minimālās likmes tiks koriģētas atbilstīgi ārējiem notikumiem, piemēram, inflācijai vai CO2 cenas pieaugumam/ kritumam. Tādējādi pārskatītajā Enerģijas nodokļu direktīvā tiks vairāk atspoguļoti ārējie faktori. Minimālās nodokļu likmes, kas ir saistītas ar enerģijas saturu, saglabās savu reālo vērtību un tiks koriģētas ik pēc trim gadiem atbilstoši pamata inflācijai (produktu inflācijas likme, kur neņem vērā pārtikas un enerģijas cenas). Direktīvā paredzēts regulāri pārskatīt nodokļa CO2 daļas minimālo likmi, lai nodrošinātu, ka tā atbilst ES ETS oglekļa cenai un ka šādi tiek pēc iespējas samazināti konkurences kropļojumi starp uzņēmumiem, kas ietilpst ETS, un uzņēmumiem, kas tajā neietilpst.

Kuras valstis jau ir ieviesušas oglekļa nodokli?

Šobrīd oglekļa nodokli ir ieviesusi Dānija, Īrija, Somija un Zviedrija, Taču valstu likmes ir ļoti atšķirīgas un neatspoguļo ES ETS oglekļa cenu.

Kad pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva stāsies spēkā?

Pārskatīto direktīvu piemērotu no 2013. gada — paralēli ES ETS trešajam posmam. Dalībvalstis varēs izmantot atbilstīgus pārejas periodus pakāpeniskai nodokļu restrukturizācijai, lai valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumi un enerģētikas sektors pagūtu pielāgoties. Garais pārejas periods līdz pilnīgai enerģijas satura nodokļu ievērošanai (līdz 2023. gadam) ļaus nozarei sagatavoties jaunajai nodokļu sistēmai.

Skatīt arī IP/11/468.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website