Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Vulkānisko pelnu izraisītie traucējumi: situācija pēc gada un gatavība krīzei

Commission Européenne - MEMO/11/235   12/04/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/235

Briselē, 2011. gada 12. aprīlī

Vulkānisko pelnu izraisītie traucējumi: situācija pēc gada un gatavība krīzei

Vienu gadu pēc Eijafjallajekulla izvirduma 2010. gada aprīlī, starptautiskajā, ES un dalībvalstu līmenī ir veikti plaši turpmākie kontroles pasākumi — par kuriem 2010. gada 4. maijā Transporta padomē vienojās ministri, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, un tie uzlabos gatavību krīzei aviācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz vulkānisko pelnu izraisītajiem traucējumiem. Līdz šim sasniegtie rezultāti uzskaitīti turpmākajā tekstā, bet darbs šajā jomā turpinās. Eiropas Komisija, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra piedalīsies ICAO (Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas) simulācijas mācībās 13. un 14. aprīli, lai pārbaudītu ICAO Eiropas vulkānisko pelnu ārkārtas rīcības plānā un saistītajās procedūrās ieviesto izmaiņu efektivitāti. Komisija, pamatojoties uz simulācijas mācību rezultātiem, kā arī novērtējot līdz šim sasniegto, jūnijā sniegs atbildes ziņojumu satiksmes ministriem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass sacīja: "Intensīvi centieni pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir devuši rezultātus, uzlabojot krīžu plānošanu un ar to saistītās sistēmas. Taču darbs turpinās. Vulkānu darbības un citu iemeslu izraisītās krīzes aviācijā nav prognozējamas, un katrs gadījums būs atšķirīgs. Mēs nekad nevarēsim pilnībā novērst risku, bet mēs varam censties pēc iespējas labāk sagatavoties, lai radītu uzticamas sistēmas, kas darbojas katastrofu gadījumā. Ir veikti būtiski uzlabojumi starptautiskajās pamatnostādnēs saistībā ar vulkāniskajiem pelniem, ir panākts ļoti ievērojams progress, lai paātrinātu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un veikts intensīvs darbs, lai sniegtu pārskatāmu informāciju aviosabiedrībām par robežvērtībām, kas saistītas ar vulkāniskajiem pelniem. Vulkānisko pelnu simulācijas mācības šajā mēnesī sniegs vairāk informācijas par darbu, ko vēl ir nepieciešams veikt. Balstoties uz minēto un pamatojoties uz detalizētu analīzi par sasniegto progresu, Komisija jūnijā sniegs atbildes ziņojumu satiksmes ministriem un, ja tas būs nepieciešams, ieteiks turpmākus pasākumus, kas jāveic."

Būtiskas pārmaiņas kopš 2010. gada aprīļa:

Pārskatītais Eiropas vulkānisko pelnu ārkārtas rīcības plāns (ICAO)

Pēc vulkānisko pelnu izraisītās krīzes bija steidzami nepieciešama koordinēta Eiropas rīcība, lai pārskatītu spēkā esošās starptautiskās procedūras vulkāniskās aktivitātes gadījumā (ICAO pamatnostādnes Eiropai). Esošās ICAO pamatnostādnes bija izrādījušās nepiemērotas krīzes laikā, jo tās ir balstītas uz ļoti stingru piesardzības principu. 2010. gada decembrī ICAO pabeidza pārskatīt tās Eiropas "vulkānisko pelnu ārkārtas rīcības plānā", tostarp arī standartizētas pamatnostādnes par gaisa kuģu brīdināšanu izvirdumu gadījumā, un procedūras, kas jāievēro arī iespējamās gaisa telpas slēgšanas gadījumos.

Šajos metodiskajos materiālos, kas atspoguļo pieeju, kura tika panākta ar Eiropas Komisijas starpniecību nedēļas nogalē 2010. gada 17. un 18. aprīlī, pamatojoties uz pieredzi saistībā ar Eijafjallajekulla izvirdumu, tagad izšķir trīs pelnu piesārņojuma pakāpes, ko paredzēts izmantot praksē Eiropā turpmāko izvirdumu gadījumā.

Vulkāna izvirduma simulācijas mācības notiks 2011. gada 13. un 14. aprīlī ICAO aizbildnībā, lai pārbaudītu un pārliecinātos par jaunā ārkārtas rīcības plāna efektivitāti.

Paralēli ICAO 2010. gada jūnijā ir izveidojusi savu Vulkānisko pelnu Starptautisko darba grupu, lai pārskatītu visus elementus, kas saistīti ar vulkāna izvirdumu metodiskajiem materiāliem, tostarp, lai izveidotu globālās drošības riska pārvaldības sistēmu, kā arī nodrošinātu iespēju regulāri noteikt darbības drošuma līmeņus gaisa telpā, kas piesārņota ar pelniem. Tā izstrādā metodiskos materiālus lidojumu pārvaldībai un valsts aviācijas iestāžu procedūrām. Sagaida, ka rezultāti tiks iesniegti 2011. gada jūnijā.

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības integrācijas paātrināšana, izmantojot Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvu

Šī krīze ir parādījusi, ka vajadzīga daudz labāka Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas koordinācija. Pastāvošā gaisa satiksmes kontroles sadrumstalotība pa valstīm saasinājusi un pastiprinājusi krīzes negatīvo ietekmi. 2010. gada 4. maijā Eiropas Padome norādīja, ka Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas īstenošanas paātrinājums ir vissvarīgākā politiskā prioritāte.

Pēdējā gada laikā Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanas darbā ir sasniegts ievērojams progress. Svarīgākie pasākumi, kas veikti 2010. gadā, ir šādi:

  • Darbības mērķi: 2011. gada 11. februārī dalībvalstis, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma darbības mērķus Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai. Šie ir galvenie mērķi — noteikt ES un dalībvalstu līmenī — gaisa satiksmes pārvaldību, piemēram, attiecībā uz satiksmes pārvaldības efektivitātes standartiem, reisu aizkavēšanās līmeņus, drošības standartus un ietekmi uz vidi. Šie standarti ir Eiropas vienotās gaisa telpas struktūras centrālais jautājums un kopīgas vienošanās ar dalībvalstīm panākšana bija nozīmīgs solis uz priekšu, lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu.

  • Funkcionālie gaisa telpas bloki: Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas pamatā būs deviņas dažādas dalībvalstu grupas, kas organizētas funkcionālos gaisa telpas blokos (FAB). Dalībvalstu uzdevums ir vienoties un izveidot atsevišķus funkcionālos gaisa telpas blokus, taču, lai to veiktu, Komisijai vajadzēja pieņemt FAB īstenošanas noteikumus un metodiskos materiālus, ar ko nosaka pamatu, kā to būtu jāveic. Šos noteikumus dalībvalstis pieņēmušas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, kas izteikti Vienotās gaisa telpas komitejas sanāksmē 2010. gada 3. decembrī. Līdz šim trīs FAB ir noteikti, pamatojoties uz starpvaldību nolīgumiem: Apvienotās Karalistes/Īrijas FAB, Dānijas/Zviedrijas FAB, un FABEC (ietver Franciju, Vāciju, Luksemburgu, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici). Deviņu FAB īstenošanas termiņš ir 2012. gada 4. decembris. Pamatojoties uz pašreizējo plānošanu, FAB grafiks atbilst plānotajam un mērķi tiks lielā mērā izpildīti.

  • Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir jābūt lielākai lomai, nosakot kopējos drošības standartus Eiropas vienotajai gaisa telpai. 2010. gadā tika ievērojami paātrināti plāni paplašināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kompetences, iekļaujot drošuma regulējumu gaisa satiksmes pārvaldības jomā, tādējādi vēl vairāk veicinot saskaņotu Eiropas pieeju saistībā ar vispārīgo prioritāti saglabāt drošumu kā aviācijas pirmo prioritāti. Oficiāls dalībvalstu lēmums ir sagaidāms 2011. gada aprīlī.

  • Tīkla pārvaldītāja izraudzīšana: Eiropas vienotās gaisa telpas struktūras centrā ir tīkla pārvaldītājs, kas būs centrālā vienība, ik dienu koordinējot Eiropas gaisa satiksmes kontroli, kā arī uzņemoties vadošo koordinatora lomu reaģējot uz turpmākajām krīzes situācijām, kas ietekmē aviāciju. 2010. gadā tika paātrināts darbs, lai par tīkla pārvaldītāju tiktu izraudzīta Eirokontrole, pieņemot "tīkla funkciju" īstenošanas noteikumu un dalībvalstīm izraugoties Eirokontroli, lai varētu optimizēt un koordinēt Eiropas gaisa telpas izmantošanu.

  • Krīzes vienības izveidošana: 2010. gadā tika izveidota Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienība (EACCC). Kad EACCC sāks darboties, to vadīs Komisija un Eirokontrole, ka arī ietvers ES prezidentvalsts, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju un lidostu, kā arī citu ieinteresēto personu dalību, ko uzskatīs par nepieciešamu saskaņā ar konkrēto krīzes situāciju. Krīzes vienība ir paredzēta kā papildu atbalsta struktūra tīkla pārvaldītājam krīzes situācijā.

  • Aviācijas platforma: Pēc krīzes Komisija nolēma izveidot aviācijas platformu, ko sasauca priekšsēdētāja vietnieks Kallas, un to veidoja galvenās ieinteresētās personas Eiropas līmenī, lai veicinātu ilgtermiņa koordināciju ar gaisa transporta nozari, kā arī lai ļautu īsā laika posmā efektīvi sekot šo krīzes pasākumu izpildei. Aviācijas platforma ir izveidota kā augsta līmeņa aviācijas nozares darba grupa, kura sniegs stratēģiskus ieteikumus par ilgtspējīgu gaisa transporta nākotni un Eiropas aviācijas nozares konkurētspējīgu nākotni. Tās locekļi aicināja pilnībā izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, ieviest vienotās gaisa telpas principus ārpus Eiropas Savienības robežām un noteikt efektīvu vadības struktūru attiecībā uz SESAR izstrādi nākotnē.

  • Tehnoloģija Eiropas vienotās gaisa telpas izveidei (SESAR izstrāde). SESAR ir Eiropas vienotās gaisa telpas tehnoloģiskais komponents. 2010. gadā darbs ar SESAR izstrādes stratēģiju saistītiem detalizētiem jautājumiem ir kļuvis intensīvāks, kas ļaus Komisijai iesniegt Padomei paziņojumu par vadības un finansēšanas mehānismiem SESAR izstrādes posmam 2011. gada laikā.

Riska novērtējums un pārvaldība

Informācija, kas nepieciešama, lai ļautu valsts un Eiropas iestādēm, kā arī aviosabiedrībām precīzi novērtēt ar gaisa satiksmes pakalpojumu izmantošanu saistīto risku vulkānisko pelnu apstākļos, nebija pieejama 2010. gada aprīļa krīzes laikā.

Ļoti liels darbs ir ieguldīts jo īpaši divās jomās: i) vulkānisko pelnu koncentrācijas robežvērtības, ii) meteoroloģiskā modelēšana.

i) vulkānisko pelnu koncentrācijas robežvērtības:

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir strādājusi, lai noteiktu vulkānisko pelnu robežvērtības, jo 2010. gada maijā Transporta padome pilnvaroja aģentūru veikt šo uzdevumu. Ir pierādījies, ka darbs, kas jāveic, lai izveidotu vienotas vulkānisko pelnu robežvērtības, ir ārkārtīgi grūts.

Arvien vairāk kļūst skaidrs, ka patiesībā, katra vulkānisko pelnu izraisītā krīze var būt atšķirīga, kā arī vulkānisko pelnu iezīmes būs atšķirīgas. Tātad "vienas visos gadījumos piemērojamas" robežvērtības noteikšana īsā laika posmā nav "dzīvotspējīga". EASA turpinās darbu šajā jautājumā, taču to noteikti nav iespējams pabeigt īsā laika posmā. Jāatzīmē, ka šāda veida robežvērtība neeksistē nekur citur pasaulē — pat tādās teritorijās kā Amerika vai Dienvidaustrumu Āzija, kur ir daudz ilgāka pieredze šo jautājumu risināšanā — tātad nav iespējams pielāgot sistēmu, ko izmanto citur pasaulē.

Tomēr šis jautājums ir ļoti svarīgs. Tagad EASA mēģinās risināt problēmu, izmantojot citu risinājumu. Netiks rasta "viena visos gadījumos piemērojama" robežvērtība, bet gan noteikti juridiski saistoši pasākumi, kas prasīs dzinēju ražotājiem sniegt detalizētu informāciju par risku, kas saistīts ar vulkānisko pelnu iedarbību un to ražoto dažādo dzinēju pielaides līmeņiem.

2011. gada rudenī EASA publicēs priekšlikumu par juridiski saistošiem pasākumiem (t.i., izmaiņas EASA esošajās lidojumderīguma normās), lai pieprasītu motora ražotājiem sniegt aviosabiedrībām detalizētu informāciju par risku, kas saistīts ar dažādu vulkānisko pelnu iedarbību un dzinēju pielaides līmeņiem. Dzinēju ražotājiem šobrīd nav šāda pienākuma. EASA pēc apspriedes perioda 2012. gada sākumā šie pasākumi būs oficiāli jāpieņem. EASA paziņojuma par ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā būs uzsvērta vajadzība definēt un standartizēt lidojumderīguma datus, ko sniedz dzinēja ražotāji, kas ir nepieciešams, lai novērtētu darbības risku.

Tas būs nozīmīgs solis uz priekšu, lai risinātu pamata problēmu – sniegt aviosabiedrībām svarīgāko informāciju, kas vajadzīga, nosakot risku un pielaides līmeni pret vulkāniskajiem pelniem, lai veiktu nepieciešamos novērtējumus par gaisa satiksmes izmantošanu vulkānisko pelnu apstākļos. Jo īpaši tam būtu jāpieļauj daudz precīzāku riska novērtējumu tām aviosabiedrībām, kas veic lidojumus "pelēkajā zonā" jebkuras vulkānisko pelnu krīzes apstākļos.

ii) meteoroloģiskie produkti:

Otra joma, kurā veikti ievērojami centieni, ir precīzi meteoroloģiskie produkti, kurus izmanto krīzes situācijā. Ir skaidrs, ka vajadzīga lielāka precizitāte un uzlabota modelēšana. Tajā ietverts darbs gan informācijas avotu apkopošanā modeļos, gan arī darbs ar pašām modelēšanas sistēmām.

Attiecībā uz to datu kvalitātes uzlabošanu, kurus apkopo modeļi, Īslandē ir izveidotas jaunas radaru sistēmas. Turklāt Londonas VAAC centram ir jaunas iespējas veikt pasākumus gaisā — ar jaunu lidmašīnu un instrumentu palīdzību paaugstināt testa lidojumu vulkānisko pelnu apstākļos dotā ieguldījuma kvalitāti un kvantitāti.

Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai aviācijas nozare varētu saņemt precīzu, savlaicīgu un sistemātisku informāciju par vulkānisko pelnu stāvokli, daudzumu, sastāvu, augstumu virs jūras līmeņa, prognozēto trajektoriju un novirzīšanos. Tas savukārt ļauj uzlabot un precizēt darbības lēmumu pieņemšanu.

EIROKONTROLE ir sagatavojusi jaunu instrumentu Eiropas līmenī - "Eiropas krīzes vizualizācijas interaktīvo instrumentu ATFCM" (EVITA). Dalībvalstis joprojām lemj par to gaisa telpu atvēršanu un aizvēršanu, taču šis rīks sniedz daudz efektīvāku iespēju vizualizēt šo informāciju reālā laikā un tas palīdzēs aviokompānijām darbības lēmumu pieņemšanā un veicinās labāku gaisa satiksmes pārvaldību pelnu ietekmētajā gaisa telpā.

Vienota pasažieru tiesību koordinācija pēc vulkānisko pelnu krīzes

Viena no galvenajām prasībām, ko izteica ministri pēc vulkānisko pelnu krīzes, bija tāda, ka Komisijai jānodrošina vienota to tiesību aktu piemērošana, kuros noteiktas pasažieru tiesības pēc vulkānisko pelnu krīzes. Bija svarīgi nodrošināt, ka pasažieri visā Eiropā varētu izmantot savas tiesības, un ka attiecīgā nozare varētu paļauties uz vienotu tiesību aktu interpretāciju visā Eiropā.

Dažu nedēļu laikā pēc vulkānisko pelnu krīzes Eiropas Komisijas koordinēja valsts iestādes, lai vienotos par kopīgām skaidrojošām vadlīnijām valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kas nodarbojas ar pasažieru tiesību prasībām saistībā ar vulkānisko pelnu krīzi. Komisija arī plaši sadarbojās ar valsts iestādēm un atsevišķām aviosabiedrībām, lai nodrošinātu vienotu pieeju visā ES.

Tiek lēsts, ka valsts tiesībaizsardzības iestādes pēc vulkānisko pelnu krīzes saņēmušas apmēram 10 000 pasažieru sūdzības. Ņemot vērā, ka miljoniem pasažieru skāra lidojumu atcelšana, šis skaitlis ir relatīvi mazs - vairāk nekā 100 000 lidojumi vulkānisko pelnu krīzes laikā 2010. gada aprīlī tika atcelti, un tas skāra vairāk nekā 10 miljonus cilvēku.

Pēc gada Komisijas novērtējums par situāciju pēc gada ir tāds, ka lielākā daļa aviokompāniju nopietni uztvēra savus pienākumus vulkānisko pelnu krīzes laikā. Prasības par izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar atceltiem lidojumiem tika izskatītas pieņemamā laika posmā, tāpat arī daudzas prasības par maršruta maiņu un īstermiņa aprūpi. Lielākā daļa to prasību, ko neapmierināja pārvadātāji un tādējādi tās tika novirzītas valsts iestādēm, bija sarežģītākas, jo šie pasažieri tika aizkavēti (bieži ārzemēs) uz ilgāku laiku, un tādēļ tās ir ļoti būtiskas prasības. Šīs prasības jāvērtē valsts iestādēm un vajadzības gadījumā tās tiks izskatītas tiesā.

Šomēnes (2011. gada aprīlī) Komisija publicē divus paziņojumus, novērtējot Regulas Nr. 261/2004 par gaisa transporta pasažieru tiesībām un Regulas Nr. 1107/2006 par cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām ("PRM regula") darbību un nosakot turpmāko rīcību. Paziņojumos ņemta vērā pieredze, jo īpaši tā, kas gūta vulkānisko pelnu un 2010. gada sniega krīzes laikā, ņemot vērā vajadzību veicināt sadarbību starp kompetentajām iestādēm un pārskatīt dažus noteikumus Regulā Nr. 261/2004.

Eiropas mobilitātes rīcības plāns

Pēc vulkāna izvirduma Īslandē ieilgušās Eiropas gaisa telpas slēgšanas dēļ bija ļoti daudz neapmierinātu ceļotāju, kas tika aizkavēti lidostās.

Pēc vulkānisko pelnu krīzes transporta ministri sanāksmē, kas notika 2010. gada 4. maijā, stingri atbalstīja Komisijas priekšlikumus pastiprināt darbu pie Eiropas mēroga mobilitātes plānu izstrādes. Gan vulkānisko pelnu krīzes, gan 2010. gada decembra sniega krīzes laikā kļuva skaidrs, ka gadījumā, kad tiek smagi ietekmēta viena transporta veida darbība, citi transporta veidi nespēja viegli pārņemt transportēšanas pienākumus un uzlabot šo situāciju. Transporta padomē 2010. gada 2. un 3. decembrī Komisija ministriem sniedza detalizētu kopsavilkumu ministriem, izklāstot savu iniciatīvu Eiropas transporta sistēmas stiprināšanai, nodrošinot nepārtrauktu pasažieru un kravu mobilitāti pēkšņas transporta krīzes gadījumā.

Komisija ir lūgusi valstu valdībām sniegt atsauksmes ziņojumus par šo priekšlikumu dažādiem aspektiem, lai varētu noteikt turpmāko rīcību.

Turpmākie pasākumi

2011. gada aprīlis: ICAO vulkānisko pelnu simulācijas mācības

Eiropas Komisija, EIROKONTROLE un EASA piedalīsies lielākajās ICAO krīzes simulācijas mācībās, lai pārbaudītu ICAO vulkānisko pelnu ārkārtas rīcības plānā un procedūrās veikto izmaiņu un uzlabojumu efektivitāti. Mācības notiks 13. un 14. aprīlī un tajās piedalīsies vairāk nekā 70 aviokompānijas, 14 aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, 10 valsts pārvaldes iestādes, Londonas Vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs (VAAC), kā arī Eiropas Komisija, EASA un EIROKONTROLE.

Mācības ļaus pilnībā novērtēt atjauninātās ICAO Vulkānisko pelnu Eiropas ārkārtas procedūras ietekmi. Mācību ietvaros sāks darboties nesen izveidotā Eiropas Krīzes koordinācijas vienība (EACCC) un tiks pārbaudīts jaunais instruments, ko izveidojusi EIROKONTROLE - "Eiropas krīzes vizualizācijas interaktīvais instruments ATFCM" (EVITA). Šīs mācības būs tikai simulācija un tās neietekmēs reālos lidojumus.

Mācības simulēs Īslandes Grimsvötn vulkāna izvirdumu, kas rada vulkānisko pelnu mākoni, kurš virzās uz dienvidiem pāri Ziemeļatlantijas okeānam un izplatās tālāk visā Eiropas gaisa telpā. Mācību pirmajā dienā valstis lūgs EIROKONTROLI atvērt, aizvērt vai ierobežot to gaisa telpas pieejamību gaisa kuģiem, pamatojoties uz to pašlaik piemērojamajām valsts procedūrām. Otrajā mācību dienā tiks pārbaudīta jauna saskaņota Eiropas pieeja. Šī pieeja ir saskaņā ar ICAO metodisko materiālu projektu - "Lidojumu pārvaldība zināma vai prognozēta vulkānisko pelnu mākoņa piesārņojuma gadījumā", kas ir izstrādāts kopš 2010. gada aprīļa un ļauj aviosabiedrībām izlemt, vai tās turpinās gaisa satiksmi vulkānisko pelnu piesārņotajās zonās, pamatojoties uz drošības riska novērtējumu, ko akceptējusi attiecīgās valsts uzraudzības iestāde.

Pēc šīm mācībām jūnija sākumā notiks Eiropas mēroga novērtējuma sesija, lai sniegtu kopsavilkumu par gūto pieredzi, kā arī vienotos par turpmākajiem pasākumiem.

2011. gada jūnijs. Eiropas Komisijas ziņojums transporta ministriem par vulkāniskajiem pelniem un gatavību krīzei. Jūnijā Komisija iesniegs transporta ministriem novērtējumu par progresu saistībā ar vulkāniskajiem pelniem un gatavību krīzei un vajadzības gadījumā sniegs ieteikumus turpmākajai darbībai.

Komisija turpinās pastāvīgi uzraudzīt situāciju un patur tiesības veikt jebkādas iniciatīvas, ja nepieciešams.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site