Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Transports 2050: galvenie uzdevumi, svarīgākie pasākumi

Commission Européenne - MEMO/11/197   28/03/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/197

Briselē, 2011. gada 28. martā

Transports 2050: galvenie uzdevumi, svarīgākie pasākumi

Kāpēc tas ir no svara

Transports ir viens no mūsu ekonomikas un sabiedrības stūrakmeņiem. Savukārt mobilitāte ir izšķirīgs faktors izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Transporta nozarē tieši nodarbināti aptuveni 10 miljoni cilvēku, un tā rada aptuveni 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). No transporta sistēmu efektivitātes atkarīga arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū. Eiropas uzņēmumiem loģistikas izdevumi (izdevumi par transportu un glabāšanu) veido 10-15 % no galaprodukcijas izmaksām. Transporta pakalpojumu kvalitātei ir liels iespaids uz ļaužu dzīves kvalitāti. 13,2 % no katras mājsaimniecības budžeta vidēji tiek iztērēti par precēm un pakalpojumiem transporta nozarē.

Galvenie uzdevumi

Nākotnē mobilitāte tikai augs. Tomēr Eiropas transports pašlaik ir nonācis krustcelēs. Mūsu transporta sistēmu gaida grūti risināmas problēmas:

  • nākamajās desmitgadēs naftas resursi pamazām izsīks, turklāt naftu aizvien vairāk iegūs politiski nestabilos pasaules reģionos. Prognozē, ka naftas cena 2050. gadā būs vairāk nekā divkāršojusies, salīdzinot ar 2005. gada līmeni (2005. gadā tā bija USD 59 par barelu). Pašreizējās norises liek domāt, ka naftas cenas būs ārkārtīgi svārstīgas;

  • transporta energoefektivitāte ir augusi, tomēr vēl joprojām 96 % no nepieciešamās enerģijas iegūst no naftas;

  • sastrēgumi Eiropai ik gadus izmaksā aptuveni 1 % no IKP;

  • ir ļoti krasi jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas visā pasaulē, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 2ºC. Lai sasniegtu šo mērķi, kopumā līdz 2050. gadam ES emisijas ir jāsamazina par 80-95 %, salīdzinot ar 1990. gadu;

  • lielas bažas rada sastrēgumi gan uz ceļiem, gan gaisā. Prognozē, ka kravas pārvadājumi, salīdzinot ar 2005. gadu, 2030. gadā būs pieauguši par aptuveni 40 %, bet 2050. gadā — par nedaudz vairāk kā 80 %. Pasažieru pārvadājumi augs nedaudz lēnāk: tikai par 34 % līdz 2030. gadam un par 51 % līdz 2050. gadam;

  • infrastruktūra ES rietumos un austrumos ir nevienlīdzīgi attīstīta. Jaunajās dalībvalstīs automaģistrāļu kopgarums pašlaik ir tikai 4800 km, un nav nevienas īpaši izbūvētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, bet tradicionālās dzelzceļa līnijas bieži vien ir sliktā stāvoklī;

  • ES transporta nozare sastopas ar aizvien lielāku konkurenci strauji augošajos pasaules transporta tirgos.

Nozīmīgākos apkopotos statistikas datus par transportu sk. Transports 2050: 50 fakti un attēli.

Transports 2050: svarīgākie pasākumi

Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir fundamentālas strukturālas pārmaiņas, lai pārveidotu transporta nozari.

Stratēģija aptver tuvākos gadus (2011-2014), un tajā izklāstītie galvenie pasākumi ir šādi.

  • Dzelzceļa nozares tiesiskā regulējuma pārstrādāšana pašos pamatos (dzelzceļa tiesību akti, 2012.–2013. g.). Viena no galvenajām ceļvedī paustajām domām ir tāda, ka dzelzceļa nozare ir jāpārveido tā, lai vairotu tās pievilcību un lai tā sekmīgi piesaistītu daudz lielāku daļu no pasažieru un kravas pārvadājumu tirgus vidējos attālumos (> 300 km) līdz 2050. gadam. Tajā pašā laikā mērķis ir līdz 2030. gadam trīskāršot pašreizējā ātrgaitas dzelzceļa tīkla līniju kopgarumu. Tālab būs ievērojami jāgroza dzelzceļa tiesiskais regulējums, tostarp: jāatver iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus; jāievieš vienotas vadības struktūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem; strukturāli jānošķir infrastruktūras vadība no pakalpojumu sniegšanas; jāuzlabo regulatīvā vide, lai padarītu dzelzceļu pievilcīgāku privātā sektora investīcijām. Komisija 2012.–13. gadā nāks klajā ar vērienīgām likumdošanas iniciatīvām dzelzceļa nozarē.

  • Stratēģiskās infrastruktūras pamattīkls ir viens no nepieciešamajiem elementiem, lai izveidotu patiesu Eiropas vienoto transporta telpu. Komisija 2011. gadā iepazīstinās ar jauniem priekšlikumiem par Eiropas "multimodālo" pamattīklu (publicēs TEN-T jeb Eiropas Transporta tīkla pamatnostādnes, kartes un finansēšanas priekšlikumus). ES nodrošinās finansējumu, izmantojot vienotu sistēmu, kuras mērķis ir saskanīgi izmantot TEN-T, kohēzijas fondu un struktūrfondu līdzekļus. Finansējumu piešķirs ar tādiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka vislielākā vērība ir veltīta ES prioritātēm un jaunu tehnoloģiju ieviešanai (uzlādes/uzpildes stacijas jauniem transportlīdzekļiem, jaunas satiksmes vadības tehnoloģijas).

  • Lai izveidotu pilnībā funkcionējošu multimodālu transporta sistēmu, ir jānovērš kavēkļi un šķēršļi citās būtiskās tīkla daļās, proti, ir jāpieņem tiesību akti par lidostām, lai uzlabotu to efektivitāti un jaudu (2011. g.), paziņojums par iekšzemes ūdensceļu transportu (2011. g.), lai novērstu šķēršļus un uzlabotu efektivitāti šajā jomā, kā arī jāsagatavo E-jūrniecības iniciatīva (2011. g.), kuras mērķis ir intelektiska kuģniecība bez liekas birokrātijas un kas ir viens no pasākumiem, lai stimulētu reāli funkcionējošas un šķēršļubrīvas "zilās zonas" izveidi. Komisija arī strādās pie tā, lai atceltu ierobežojumus autotransporta kabotāžai (2012.-13. g.).

  • Taisnīgu finansiālo apstākļu radīšana: jauna pieeja transporta tarifiem. Transporta tarifi ir jāpārstrukturē tā, lai pēc iespējas plašāk tiktu izmantots princips "piesārņotājs maksā" un "lietotājs maksā". Tuvākajos gados galvenie pasākumi šajā sakarā izklāstīti zemāk.

  • Tiks publicētas vadlīnijas, kā panākt, ka infrastruktūras izmaksas jāsedz arī vieglajiem automobiļiem (2012. g.). Otrajā posmā tiks sagatavots priekšlikums, lai izveidotu sistēmu ārējo izmaksu internalizēšanai attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem (izņemot tos, uz kuriem attiecas Eurovignette sistēma), lai segtu gan infrastruktūras izmaksas, gan sastrēgumu, CO2 emisiju (ja tās nav ierēķinātas degvielas nodokļos), vietējā piesārņojuma, trokšņa un satiksmes negadījumu sociālās izmaksas. To, vai šādas nodevas piemērot, izlems dalībvalstis pašas; dalībvalstis, kas nolems šādi rīkoties, varēs to darīt saskaņā ar vienotu ES regulējumu.

  • Jāturpina ārējo izmaksu internalizēšana arī attiecībā uz citiem transporta veidiem.

  • Lai nodrošinātu stabilu finansējumu transportam, ir jāpiemēro šāds princips: no transporta lietotājiem iekasētie ieņēmumi ir jāparedz integrēta un efektīva tīkla attīstībai (t.i., zināma daļa no iekasētajām transporta nodevām ir jānovirza ieguldījumiem transportā, lai nodrošinātu kvalitatīvai transporta infrastruktūrai nepieciešamo finansējumu).

  • Eiropā pakāpeniski jāievieš elektroniskas ceļa nodevu iekasēšanas sistēmas, piemēram, jau 2012. gada oktobrī tiks ieviesta elektroniskās iekasēšanas sistēma kravas automobiļiem, bet vēl pēc diviem gadiem — visa veida transportlīdzekļiem; tāpat jānodrošina, ka kravas automobiļu vadītāji visā Eiropā dažādas autoceļu lietošanas nodevas var samaksāt elektroniski, izmantojot vienu pakalpojumu sniedzēju. Tas aizstātu daudzās atšķirīgās sistēmas, ko pašlaik izmanto 21 dalībvalstī, kur iekasē maksu par ceļu lietošanu. Princips ir tāds pats kā mobilajiem telefoniem — lai kur Eiropā neatrastos vadītājs, iekasētā maksa nonāk pie viņa valsts operatora/iestādēm. Turklāt elektroniska iekasēšana ļauj maksu bez grūtībām pielāgot dažādiem apstākļiem (sastrēgumstundas, piesārņojošāki transportlīdzekļi).

  • ES Stratēģiskais transporta tehnoloģiju plāns (2011). Jaunu tehnoloģiju izstrāde un reāla ieviešana ir panākumu ķīla, lai gan ES, gan visā pasaulē samazinātu pilsētu, starppilsētu un tālsatiksmes transporta emisijas. 2011. gadā Stratēģiskais transporta tehnoloģiju plāns (STTP) būs plaša iniciatīva, lai pārkārtotu un pārorientētu pētniecību un izstrādi transporta jomā Eiropā.

  • Prioritāte būs radīt nepiesārņojošus, drošus un klusus visa veida transportlīdzekļus, sākot ar automobiļiem un beidzot ar kuģiem, baržām, dzelzceļa ritošo sastāvu un lidmašīnām. Galvenās pētniecības jomas būs alternatīvas degvielas, jauni materiāli, jaunas dzinēju sistēmas, IT un satiksmes vadības rīki sarežģītu transporta sistēmu vadībai un integrēšanai. STTP būs izklāstīts, kādām pētniecības jomām jānovirza līdzekļi, kādai jābūt stratēģijai, lai stimulētu/nodrošinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu tirgū, kā sagatavot vajadzīgos ES standartus, lai nodrošinātu saskanīgu ieviešanu visā Eiropā.

  • STTP ietvaros Komisija 2012. gadā publicēs Nepiesārņojošu transporta sistēmu stratēģiju, kurā būs sīkāk iztirzāti konkrēti pasākumi, kā stimulēt un atvieglot nepiesārņojošu transportlīdzekļu ieviešanu un kā izstrādāt ES mēroga standartus nepiesārņojošu transportlīdzekļu ieviešanai (piemēram, noteikumus par uzlādes infrastruktūras sadarbspēju, vadlīnijas un standartus degvielas uzpildes infrastruktūrai).

  • Trīsdaļīga stratēģija transportam pilsētās. Stratēģijā "Transports 2050" nozīmīga vieta atvēlēta mērķim līdz 2050. gadam panākt, ka pilsētu ielās vairs nav sastopami ar tradicionālu degvielu darbināmi transportlīdzekļi: to vietā jānāk elektroautomobiļiem, ar ūdeņradi darbināmiem automobiļiem, hibrīdautomobiļiem, sabiedriskajam transportam, iešanai kājām vai riteņbraukšanai. Lielā mērā par pilsētu transportu joprojām atbildīgas dalībvalstis, un pašas pilsētas var lemt par tām vispiemērotāko transporta veidu kombināciju. Tomēr arī Komisija nestāvēs dīkā, lai sekmētu pāreju un nepiesārņojošāku transportu pilsētās.

  • Komisija ieviesīs procedūras un finansiālu atbalstu brīvprātīgām pilsētu mobilitātes revīzijām un pilsētu mobilitātes plāniem. Tā arī izvērtēs, vai ir iespējams piesaistīt Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus pilsētām un reģioniem, kas iesnieguši pilsētu mobilitātes plānus.

  • Komisija iesniegs priekšlikumus, lai izveidotu ES satvaru tādiem pasākumiem kā maksas iekasēšana par pilsētas ceļu lietošanu un piekļuves ierobežošanas shēmas, uz ko varētu balstīties tās dalībvalstis (kuru skaits turklāt aizvien aug), kas vēlas ieviest maksas sistēmas, lai mazinātu sastrēgumus un mainītu transporta koncepciju pilsētās. Tas nodrošinās, ka dažādās shēmas un sistēmas darbojas saskaņā ar vienotu ES regulējumu un nav diskriminējošas.

  • Ja runājam par tehnoloģiskiem risinājumiem nepiesārņojošiem transportlīdzekļiem, neviena pilsēta netiks galā saviem spēkiem vien. Šajā jomā ES līmenī galveno uzmanību pievērsīs šādiem aspektiem: pētniecībai, ES mēroga ieviešanas stratēģijām un piemērotiem tirgus apstākļiem, lai sekmētu nepiesārņojošāku transportlīdzekļu ienākšanu pilsētās, jo viena no STTP prioritātēm (2011. g.) ir pāreja uz nepiesārņojošu transportlīdzekļu izmantošanu.

  • Tālsatiksmes sektorā arī turpmāk dominēs gaisa un jūras pārvadājumi, un lielākie pūliņi tiks veltīti konkurētspējas palielināšanai un emisiju samazināšanai, īstenojot tālāk minētos pasākumus.

  • Līdz 2020. gadam tiks pilnībā modernizēta Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēma (SESAR1), tādējādi pabeidzot Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, kas nodrošinās īsākus un drošākus gaisa pārvadājumus un lielāku pārvadājumu jaudu. Pirmais solis ir funkcionālie gaisa telpas bloki, kas, dalībvalstīm sadarbojoties, tiks izveidoti līdz 2012. gada beigām. Pateicoties Eiropas vienotajai gaisa telpai vien, gaisa pārvadājumu efektivitāte palielināsies par 10 %, kas savukārt ļaus ievērojami samazināt degvielas patēriņu un emisijas.

  • Līdzīgi ievērojami uzlabojumi satiksmes vadībā ļaus kopumā uzlabot efektivitāti un samazināt emisijas visos transporta veidos. Tas nozīmē, ka jāievieš modernas sauszemes un ūdens transporta vadības sistēmas (ERTMS, ITS, RIS, Safeseanet un LRIT)2.

  • Varam minēt vēl citus nozīmīgus pasākumus gaisa un jūras transporta jomā: tiks ieviesti mazāk piesārņojoši dzinēji, tiks izstrādātas un ieviestas ilgtspējīgas degvielas (sk. STTP); līdz 2020. gadam tiks izveidota Eiropas Kopējā aviācijas telpa, kas aptver 58 valstis un 1 miljardu iedzīvotāju; noritēs sadarbība ar starptautiskajiem partneriem un starptautiskām organizācijām, piemēram, ICAO (Starptautiskā civilās aviācijas organizācija) un IMO (Starptautiskā jūrniecības organizācija), lai globālā mērogā veicinātu Eiropas konkurētspēju un popularizētu izvirzītos mērķus klimata jomā.

  • Jo īpaši jūrniecības jomā ir iespējas par 40 % samazināt kuģu degvielu radītās emisijas, ja tiek īstenoti operatīvi un tehniski pasākumi (tostarp izmantotas jaunas kuģu konstrukcijas) un ieviesta degviela, kas rada zemas oglekļa emisijas. Tā kā kuģniecība pēc būtības ir globāla parādība, lai šie pasākumi būtu efektīvi, pie tiem jāstrādā starptautiskā mērogā kopā ar IMO.

  • Ievērojama pārkārtošanās: multimodālu maršrutu plānošana un vienota biļešu pārdošana. Eiropas vienotās transporta telpas panākumi atkarīgi no tā, vai būs ieviestas efektīvas un sadarbspējīgas sistēmas multimodālu maršrutu plānošanai un vienotai biļešu pārdošanai.

  • Tuvākajā laikā redzēsim ļoti aktīvu virzību, lai tiktu pieņemti nepieciešamie ES pasākumi nolūkā sekmēt multimodālu un integrētu maršrutu plānošanu: pamatstandarti, kas nepieciešami, lai atvieglotu ES mēroga dzelzceļa pārvadājumu plānošanu (2012. g.), un likumdošanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir reāllaikā pieejama informācija par maršrutiem un satiksmi.

Kvalitatīvi transporta pakalpojumi visos sektoros ir atkarīgi arī no tā, vai pasažieru tiesībām veltītie tiesību akti tiks konsolidēti un piemēroti attiecībā uz visiem transporta veidiem. Kad būs galīgi izveidots tiesiskais regulējums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos, Komisija publicēs ziņojumus par gaisa pasažieru tiesību piemērošanu, un 2011. gadā sagatavos vadlīnijas par vienotu pasažieru tiesību interpretāciju attiecībā uz visiem transporta veidiem.

Šie nebūt nav visi plānotie pasākumi; šī izklāsta mērķis ir informēt par dažām būtiskākajām iecerēm, ko īstenos 2011.-14. gadā, lai aizsāktu fundamentālas strukturālas pārmaiņas, kas nepieciešamas integrētas Eiropas vienotās transporta telpas izveidei.

Ar visiem ceļvedī izklāstītajiem pasākumiem, kas aptver vairāk nekā 40 autotransporta, dzelzceļa, gaisa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta aspektus, var iepazīties vietnē http://ec.europa.eu/transport/index_en.htm.

1 :

Pētījumi par Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes vadību, sk. http://ec.europa.eu/transport/air/sesar/sesar_en.htm.

2 :

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma, Intelektiskas transporta sistēmas (autotransportam), Upju informācijas pakalpojumi, ES jūras informācijas sistēmas SafeSeaNet un Kuģu identifikācijas lielos attālumos un izsekošanas sistēmas.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site