Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par KKUINB

European Commission - MEMO/11/171   16/03/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/11/171

Briselē, 2011. gada 16. martā

Jautājumi un atbildes par KKUINB

Kas ir kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)?

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir vienots noteikumu kopums, ko ES strādājošie uzņēmumi varētu izmantot, lai aprēķinātu savu peļņu, kas apliekama ar nodokli. Citiem vārdiem, uzņēmumam vai uzņēmumu grupai būtu jāpiemēro tikai viena ES sistēma, lai aprēķinātu savus ienākumus, kas apliekami ar nodokli, nevis dažādi noteikumi katrā dalībvalstī, kurā uzņēmumi darbojas. Turklāt saskaņā ar KKUINB uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, būtu jāiesniedz tikai viena nodokļu deklarācija par visu ES teritorijā veikto darbību.

Kā KKUINB darbosies praksē?

KKUINB uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām dod iespēju konsolidēt visu peļņu un zaudējumus ES, tādējādi atzīstot to pārrobežu darbību. Vienoto konsolidēto nodokļu deklarāciju izmanto, lai noteiktu uzņēmuma nodokļa bāzi, un pēc tam visas dalībvalstis, kurās šis uzņēmums darbojas, būtu tiesīgas aplikt ar nodokli noteiktu daļu no šīs bāzes, izmantojot speciālu formulu, kuras pamatā ir trīs līdzvērtīgi izsvērti faktori (aktīvi, darbaspēks un pārdevumi). Tas viss notiek ar uzņēmuma galvenās dalībvalsts nodokļu iestāžu starpniecību, t. i., izmantojot vienas pieturas aģentūras sistēmu.

Atbilstīgi ieteiktajai Direktīvai ir paredzēti skaidri procesuālie noteikumi par to, kā uzņēmumi var izvēlēties pievienoties KKUINB sistēmai, kā tiem jāiesniedz savas nodokļu deklarācijas, kā jāsaskaņo attiecīgās veidlapas un kā jākoordinē auditi. Attiecībā uz katru uzņēmumu vai grupu nodokļu deklarācijas par to darbību ES kopumā jāiesniedz ar to galvenās dalībvalsts nodokļu iestādes starpniecību, un šī pati dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo pārbaužu koordinēšanu un par tādu papildu pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar nodokļu deklarācijām.

Ko nozīmē katrs KKUINB elements?

KKUINB atsevišķie elementi skaidrojami šādi:

Kopējā — viens vienots noteikumu kopums, ko var piemērot visā ES.

Konsolidētā — „konsolidācija” nozīmē uzņēmuma/uzņēmumu grupas visas peļņas un zaudējumu, kas radušies dažādās dalībvalstīs, saskaitīšanu, lai noteiktu visas ES veiktās darbības tīro peļņu vai zaudējumus. To pēc tam izmanto, lai noteiktu uzņēmuma vai uzņēmumu grupas galīgo nodokļa bāzi.

Piemērs. KKUINB grupā ietilpst uzņēmumi A, B, C un D. Uzņēmumi A un B katrs guvuši EUR 10 miljonus lielu peļņu, uzņēmuma C peļņa ir EUR 5 miljoni, bet uzņēmumam D ir EUR 8 miljonus lieli zaudējumi.

Šīs grupas konsolidētā nodokļa bāze ir A+B+C-D = EUR 17 miljonu.

Uzņēmumu — tā attiecas uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokli.

Ienākuma nodokļa bāze — uzņēmuma peļņa, kas apliekama ar nodokli. Ienākuma nodokļa bāzi aprēķina šādi: uzņēmuma ieņēmumi mīnus summa, kam var piemērot atbrīvojumu no nodokļa un nodokļa atskaitījumus, piemēram, algas un amortizāciju. Katrai dalībvalstij ir atšķirīgs noteikumu kopums šīs ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai. Piemēram, dalībvalsts A var ļaut amortizēt aktīvus 10 gadu laikā, turpretī dalībvalsts B var ļaut veikt amortizāciju tikai piecu gadu laikā. Vai arī dalībvalsts A var ļaut no peļņas atskaitīt visus reprezentācijas izdevumus, turpretī dalībvalsts B to var neļaut. Vienota ES ienākuma nodokļa bāze nozīmē, ka uzņēmumiem jāveic savi aprēķini tikai atbilstīgi vienam noteikumu kopumam.

Piemērs. Uzņēmumam ir EUR 10 miljonu lieli ieņēmumi (piemēram, preču pārdevumi)

Mīnus izdevumi EUR 3 miljoni (piemēram, algas un pārdošanai iepirkto preču izmaksas)

Mīnus atskaitījumi EUR 2 miljoni (piemēram, piegādes transportlīdzekļu amortizācijas izmaksas)

= kopējā ienākuma nodokļa bāze EUR 5 miljoni.

Kāpēc ES nepieciešama KKUINB?

KKUINB ievērojami samazina uzņēmumu izmaksas un vienkāršo to darbību, izveidojot vienu noteikumu kopumu uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai un vienas pieturas aģentūras sistēmu nodokļu deklarāciju iesniegšanai. Šobrīd uzņēmumiem ir jāsaskaras ar 27 dažādiem noteikumu kopumiem, lai aprēķinātu savu peļņu, kas apliekama ar nodokli, un nodokļu deklarācijas ir jāiesniedz nodokļu iestādēm visās dalībvalstīs, kurās tie darbojas. Tas rada lielas atbilstības ievērošanas izmaksas, administratīvo slogu un sarežģītas atkārtotās korekcijas. Komplicētā iekšējo cenu noteikšanas sistēma, kas šobrīd ir spēkā attiecībā uz darījumiem grupas iekšienē, ir īpaši dārga un apgrūtinoša uzņēmumiem, kas darbojas ES, un var radīt strīdus starp dalībvalstu administrācijām un novest pie nodokļu dubultās uzlikšanas uzņēmumiem.

Turklāt, ļaujot konsolidēt peļņu un zaudējumus ES mērogā, ar KKUINB var pilnībā ņemt vērā uzņēmumu pārrobežu darbību un izvairīties no pārmērīgas aplikšanas ar nodokli.

Vai KKUINB ir pirmais solis nodokļa likmju saskaņošanas virzienā?

Nē. KKUINB neattiecas uz nodokļa likmēm, un Komisija neplāno saskaņot dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. Dalībvalstis arī turpmāk lems par savām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, kā nosaka to suverēnās tiesības. Ja tās nerada izkropļojumus, nodokļa likmju atšķirības ļauj iekšējā tirgū saglabāt zināmu nodokļu konkurenci. KKUINB ir paredzēta, lai radītu lielāku caurskatāmību attiecībā uz faktisko situāciju uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā dalībvalstīs, tādējādi radot godīgāku konkurenci nodokļu jomā ES. KKUINB arī būs daudz efektīvāka ES konkurētspējas veicināšanā pasaulē salīdzinājumā ar jebkādu pasākumu, kas saistīts ar vienotām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm.

Vai ir skaitliski dati, kas parādītu, kādu labumu sniedz KKUINB?

Uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību ES, KKUINB viennozīmīgi ļauj ietaupīt laiku un izmaksas par atbilstības ievērošanu. Tiek lēsts, ka pašreizējās atbilstības ievērošanas izmaksas varētu samazināties par 7 %, kas ir līdzvērtīgi EUR 0,7 miljardu ietaupījumam visā ES.

Jaunā sistēma dod arī taustāmu labumu uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs. Šobrīd jauna meitasuzņēmuma atvēršanai citā dalībvalstī liels uzņēmums tērē vairāk nekā EUR 140 000 tikai izdevumiem, kas saistīti ar nodokļiem. KKUINB samazina šīs izmaksas par EUR 87 000 jeb 62 %. Vidējie uzņēmumi iegūtu vēl vairāk, to vidējām nodokļu izmaksām, kas saistītas ar darbības paplašināšanu ES, sarūkot no EUR 127 000 līdz EUR 42 000 (kritums par 67 %). Pat ja tikai 5 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nolemtu paplašināt savu darbību, kopējie ietaupījumi būtu apmēram EUR 1 miljards.

Turklāt nodokļu vajadzībām ļaujot uzņēmumiem ieskaitīt zaudējumus vienā dalībvalstī pret peļņu citur ES (t. i., konsolidācija), šis priekšlikums uzņēmumiem visā ES varētu radīt papildu ietaupījumus EUR 1,3 miljardu apmērā.

Kopsavilkumā, KKUINB var ietaupīt uzņēmumiem EUR 0,7 miljardus par samazinātām atbilstības ievērošanas izmaksām, EUR 1 miljardu par samazinātām izmaksām par pārrobežu darbības paplašināšanu un EUR 1,3 miljardu ietaupījumu, izmantojot konsolidāciju.

Kāpēc Komisija ir ierosinājusi, ka uzņēmumi brīvprātīgi var izvēlēties KKUINB?

KKUINB jābūt brīvprātīgai, lai ļautu uzņēmumiem, kas uzskata, ka tie varētu gūt patiesu labumu no šīs saskaņotās sistēmas, izvēlēties tai pievienoties, bet citi uzņēmumi varētu turpināt strādāt ar savu valstu sistēmām. Tā ir veselā saprāta pieeja, un tā nozīmē, ka uzņēmumiem, kam nav nolūka paplašināt savu darbību ārpus savas valsts robežām un kas tāpēc vienmēr būs pakļauti tikai vienai sistēmai, nebūs nevajadzīgi jāpāriet uz jaunu nodokļu sistēmu. Komisija arī uzskata, ka obligāta KKUINB neatbilstu subsidiaritātes principam, jo tā nozīmētu, ka tiek ieviesti ES mēroga pasākumi, lai aptvertu gan tikai iekšzemes, gan ES mēroga darbību.

Kāpēc konsolidācija ir svarīga šīs sistēmas sastāvdaļa?

Konsolidācija ir būtisks KKUINB aspekts, jo tā nozīmē, ka tiek pilnībā atzīta uzņēmuma pārrobežu darbība ES.

Piemēram, šobrīd grupa var pieskaitīt viena dalībvalstī A esoša meitasuzņēmuma peļņu cita meitasuzņēmuma, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī A, zaudējumiem, lai noteiktu tīro peļņu vai zaudējumus. Taču tā pati grupa nevar ņemt vērā zaudējumus, kas tai var uzkrāties citā dalībvalstī B. Tas nozīmē, ka pat tad, ja grupas zaudējumi vienā dalībvalstī ir lielāki nekā tās peļņa citur ES (t. i., ir bijuši tīrie zaudējumi), tai joprojām jāmaksā nodokļi dalībvalstīs, kur tika gūta peļņa. Nav atvieglojumu par pārrobežu zaudējumiem. Atbilstīgi KKUINB grupa var saskaitīt kopā savu peļņu un zaudējumus no visiem meitasuzņēmumiem visā ES, lai iegūtu tīro summu. Pēc tam nodokļus maksā par grupas tīro peļņu visā ES. Tas atspoguļo vienotā tirgus patieso garu.

Turklāt konsolidācija novērstu nepieciešamību pēc sarežģītas iekšējo cenu noteikšanas sistēmas, kas šobrīd pastāv attiecībā uz pārrobežu pārdevumiem grupas iekšienē. Ņemot vērā, ka iekšējo cenu noteikšana uzņēmumiem ir viens no apgrūtinošākajiem un dārgākajiem uzņēmumu aplikšanas ar nodokļiem aspektiem, tās likvidēšana radīs nozīmīgus labumus uzņēmumiem un grupām ES.

Kā Komisija nonāca pie sadalījuma formulas?

Pamatojoties uz KKUINB, tiklīdz uzņēmuma ienākuma nodokļa bāze ir noteikta, tā tiek sadalīta visām dalībvalstīm, kurās uzņēmums darbojas, izmantojot fiksētu sadalījuma formulu. Šīs formulas pamatā ir trīs vienlīdzīgi izsvērti faktori:

  • Aktīvi: ietver visus materiālos aktīvus, ieskaitot ēkas, lidaparātus un iekārtas. Izmaksas, kas radušās par pētniecību un izstrādi, tirdzniecību un reklāmu sešu gadu laikā pirms uzņēmuma pievienošanās KKUINB, piecus gadus tiek attiecinātas uz nemateriālajiem aktīviem.

  • Darbaspēks: darbaspēka iedaļā ņem vērā divus faktorus: 50 % — algu saraksta izmaksas un 50 % — darbinieku skaits.

  • Pārdevumi: tos aprēķina, ņemot vērā preču nosūtīšanas vai paredzēto galamērķi. Attiecībā uz pakalpojumiem tā ir pakalpojumu fiziskās sniegšanas vieta.

Piemērs

Uzņēmumi A, B un C veido KKUINB grupu. Konsolidētā ienākuma nodokļa bāze ir 900.

Uzņēmumam A ir kapitāls 100, algas 100, 1000 darbinieki un pārdevumi dalībvalstī A 10 000.

Uzņēmumam B ir kapitāls 200, algas 200, 2000 darbinieki un pārdevumi dalībvalstī B 20 000.

Uzņēmumam C ir kapitāls 300, algas 300, 3000 darbinieki un pārdevumi dalībvalstī C 30 000.

Aprēķins ir šāds:

Viena trešā daļa no 900 par kapitālu: 100/600 uzņēmumam A, 200/600 uzņēmumam B un 300/600 uzņēmumam C

½ no vienas trešās daļas no 900 par algām: 100/600 uzņēmumam A, 200/600 uzņēmumam B un 300/600 uzņēmumam C

½ no vienas trešās daļas no 900 par darbiniekiem: 1000/6000 uzņēmumam A, 2000/6000 uzņēmumam B un 3000/6000 uzņēmumam C

Viena trešā daļa no 900 par pārdevumiem: 10 000/60 000 uzņēmumam A, 20 000/60 000 uzņēmumam B un 30 000/60 000 uzņēmumam C

A ienākuma nodokļa bāze = 50 + 25 + 25 + 50 = 150 – ar nodokļiem apliekamie ieņēmumi dalībvalstī A pēc A likmes

B ienākuma nodokļa bāze = 100 + 50 + 50 + 100 = 300 – ar nodokļiem apliekamie ieņēmumi dalībvalstī B pēc B likmes

C ienākuma nodokļa bāze = 150 + 75 + 75 + 150 = 450 – ar nodokļiem apliekamie ieņēmumi dalībvalstī C pēc C likmes

Uzņēmumu peļņu gūst no pārdevumiem, darbaspēka un aktīviem, tāpēc šie trīs kritēriji veido sadalījuma formulu. Šie trīs faktori nozīmē, ka formula izmanto viegli pieejamus datus, ar kuriem grūti manipulēt un kuri norāda, kur uzņēmumā reāli tiek radīta peļņa.

Kāda ir amortizācijas loma ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanā? Vai tā tiks saskaņota ar KKUINB un kā?

Amortizācija ir aktīva sarūkošā vērtība laika gaitā, ko nodokļu vajadzībām ņem vērā kā atskaitījumu. Piemēram, ja iegādājaties iekārtu par EUR 100 000 un pēc pieciem gadiem to pārdodat par EUR 20 000, iekārtas vērtība ir „amortizēta” par EUR 80 000. Šis process nenotiek piektajā gadā — vērtība nedaudz samazinās katru gadu. Kad uzņēmums iegādājas kādu aktīvu, piemēram, ēku vai automašīnu, ar nodokli apliekamā bāze katru gadu ir ieņēmumi mīnus izdevumi, mīnus atskaitījums par šā aktīva amortizāciju. Aktīva aplēstā amortizācija tiek sadalīta pa periodu, kurā sagaidāms, ka uzņēmums izmantos šo aktīvu, un, vadoties no tā, katru gadu tiek veikts atskaitījums no nodokļa bāzes.

Katrā dalībvalstī ir atšķirīgi amortizācijas noteikumi. Dažas var izvēlēties sadalīt atskaitījumu ilgākā laika posmā (piemēram, 5 % 20 gadu laikā), bet citas var ietilpināt šos atskaitījumus īsākā laika posmā (piemēram, 20 % 5 gadu laikā). Mērķis ir sadalīt aktīvu izmaksas pa atbilstošu gadu skaitu un neizkropļot peļņu, piemēram, ļaujot atskaitīt visas izmaksas pirmajā gadā.

KKUINB paredz vienu amortizācijas noteikumu kopumu (25 % 4 gadu laikā) uzņēmumiem, kas izvēlēsies pievienoties šai sistēmai. Tiem, kas paliks ārpus KKUINB, joprojām tiks piemēroti valstu noteikumi.

Kādu labumu no KKUINB gūs MVU?

KKUINB paver iespēju paplašināt savu darbību ES robežās tiem MVU, kam līdz šim tas varētu būt licies pārāk dārgi un sarežģīti. MVU parasti nav tādu resursu (nodokļu juristi un eksperti, konsultanti un padomnieki) kā lielākiem uzņēmumiem, tāpēc saskare ar dažādiem noteikumiem par nodokļa bāzes aprēķināšanu citās dalībvalstīs tiem bieži rada nepārvaramu šķērsli. Izvēloties pievienoties KKUINB, MVU var turpināt izmantot tikai vienu sistēmu un vienu nodokļu administrāciju, tāpat kā līdz šim, pat ja tie izvēlētos paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs. Ir aplēsts, ka ar KKUINB palīdzību vidējam uzņēmumam, kas paplašina savu darbību ES, ar nodokļiem saistītās izmaksas samazinās par 67 %. Komisija ir strādājusi pie tā, lai nodrošinātu, ka ieteiktie jaunie noteikumi ir pietiekami pieejami, saprotami un izmantojami MVU un arī lielākiem uzņēmumiem.

Vai KKUINB palīdzēs veicināt pētniecību un izstrādi un inovatīvus uzņēmumus?

Pētniecības un izstrādes izdevumu traktējumu KKUINB raksturo labvēlīgi un inovācijai draudzīgi noteikumi, piemēram, pētnieku algas ir pilnībā atskaitāmas to rašanās gadā (neatkarīgi no pētījuma rezultātu pieejamības laika), un ir atļauts tūlītējs 100 % atskaitījums par pētniecības ēku izdevumiem. Turklāt vispārējā amortizācijas noteikumā tehniskais progress ir ļoti ātrs un pirmajos trijos gados rada atskaitāmas izmaksas gandrīz 60 % apmērā. Šī metode labāk atspoguļo pamatlīdzekļu ekonomiskās vai tehniskās vērtības straujo kritumu. Kopumā KKUINB piedāvā labāku vidi pētījumiem un inovācijai, nekā paredz pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas lielākajā daļā dalībvalstu.

Vai ir kādi nosacījumi saistībā ar pievienošanos KKUINB sistēmai un izstāšanos no tās?

. Uzņēmumiem būs jāizvēlas pievienoties KKUINB vismaz uz pieciem gadiem (lai izvairītos no tā, ka uzņēmumi izvēlas pievienoties šai sistēmai un izstāties no tās nodokļu plānošanas nolūkos). Turklāt priekšlikuma pielikumā minēti dažādi kritēriji, kas uzņēmumam jāievēro, lai varētu pievienoties KKUINB sistēmai (piemēram, to uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikumu veids, kam šobrīd jābūt piemērojamiem šim uzņēmumam; uzņēmuma veids…).

Vai KKUINB būs pieejams uzņēmumiem, kuri nav ES uzņēmumi, bet kuru bāzes vieta ir Eiropa?

. Uzņēmumi, kuri nav ES uzņēmumi, bet kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi dalībvalstī, varēs izvēlēties pievienoties KKUINB attiecībā uz savu ES darbību, kamēr tie atbilst tiem pašiem kvalifikācijas kritērijiem, kas tiek pieprasīti no ES uzņēmumiem (sk. iepriekš).

Vai KKUINB palīdzēs piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas?

KKUINB var padarīt ES par daudz pievilcīgāku tirgu ārvalstu investoru acīs. Piemēram, šobrīd uzņēmumiem, kas darbojas tādās trešās valstīs kā ASV vai Ķīna, jāsaskaras tikai ar vienu valsts nodokļu sistēmu. To salīdzina ar Eiropas sistēmu, ko veido 27 dažādi noteikumu kopumi un kas rada daudz lielāku sarežģītību un izmaksas. Viens vienots noteikumu kopums par uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un vienas pieturas aģentūras sistēma nodokļu deklarāciju iesniegšanai ievērojami atvieglos ārvalstu uzņēmumu investīcijas ES. Daudzas trešās valstis jau ir norādījušas Komisijai, ka KKUINB palīdzētu padarīt ES par daudz interesantāku tirgu ārvalstu investīcijām.

Vai KKUINB nodokļa likme atšķirsies no valsts sistēmas nodokļa likmes?

Dalībvalstis joprojām var lemt par savām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm, tostarp par likmi uzņēmumiem, kas darbojas KKUINB (jo KKUINB attiecas tikai uz nodokļa bāzi, nevis nodokļa likmi). Dalībvalsts varētu izvēlēties piemērot atšķirīgu nodokļa likmi KKUINB, ja tās pašas bāze būtu ļoti atšķirīga un tā vēlētos saglabāt to pašu efektīvo nodokļu likmi (t. i., reālais nodokļu nomaksas līmenis pēc tam, kad ir ņemta vērā likme, bāze un dažādi atskaitāmie lielumi). Piemēram, ja KKUINB bāze būtu plašāka par valsts bāzi, dalībvalsts var izvēlēties noteikt zemāku likmi KKUINB, lai saglabātu tādu pašu efektīvo nodokļu likmi. Vēl viena iespēja ir, ka dalībvalstis iespējami pietuvina savas bāzes KKUINB, lai izvairītos no atšķirīgām likmēm abās sistēmās. Katra dalībvalsts izlemj, kuru pieeju tā uzskata par vislabāko savām vajadzībām.

Vai būs drošības pasākumi, lai aizsargātu dalībvalstis pret to, ka uzņēmumi pārvietos aktīvus, lai gūtu maksimālu labumu no sadalījuma formulas?

KKUINB priekšlikumā ir ietverti stingri noteikumi izvairīšanās novēršanai, lai nodrošinātu, ka grupas nevar mākslīgi pārvietot savu peļņu no vienas dalībvalsts uz citu. Taču uzņēmumi joprojām varēs izmantot savu pārvietošanās un uzņēmējdarbības veikšanas brīvību patiesu komerciālu iemeslu dēļ (piemēram, jaunas rūpnīcas ēka citā dalībvalstī), tāpat kā tie to dara šobrīd.

Kādi ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi ir ietverti šajā priekšlikumā?

Priekšlikumā ir ietverta vispārēja ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas klauzula, kas atbilst tai, kas jau ir spēkā daudzās dalībvalstīs. Turklāt tajā ietverti konkrēti ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi, piemēram, procentu atskaitāmības ierobežojumi dažos gadījumos un izņēmums no ārvalstu ienākumiem piešķirtā atbrīvojuma citos gadījumos.

Vai KKUINB varētu veicināt lielāku konkurenci nodokļu jomā?

Izveidojot vienotu bāzi, KKUINB var nodrošināt lielāku caurskatāmību un tādējādi nodrošināt, ka konkurence notiek efektīvās nodokļu likmes jomā, nevis atšķirīgu bāzu potenciāli slēpto elementu jomā. Tam vajadzētu radīt atklātāku un godīgāku konkurenci nodokļu jomā. Dalībvalstis joprojām nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes savām teritorijām. Katra dalībvalsts pati izlemj, kāda pieeja ir vispiemērotākā tās budžeta vajadzību un nodokļu politikas kombinācijai.

Vai KKUINB novedīs pie nodokļa bāzes paplašināšanas vairumā dalībvalstu?

Vairākumā dalībvalstu1 KKUINB būs plašāka nekā esošā valsts nodokļa bāze. Vidēji, kopējā nodokļa bāze ir par 7,9 % plašāka. Šāda plašāka nodokļa bāze nozīmē, ka dalībvalstīm nevajadzētu uztraukties par savu nodokļu sistēmu ilgtspējību budžeta konsolidācijas kontekstā (t. i., plašāka nodokļa bāze samazina fiskālo zaudējumu risku).

Vai KKUINB varētu novest pie tā, ka uzņēmumi faktiski tiek aplikti ar lielāku nodokli, ja peļņa tiek gūta tirgos ar augstākiem nodokļiem?

KKUINB būs brīvprātīga. Ja uzņēmumi neuzskata, ka viņi gūs labumu no KKUINB, tiem nav jāizvēlas pievienoties sistēmai. Taču lielais vairums uzņēmumu (80 %) ir atbalstījuši KKUINB, redzot labumus, ko tā piedāvā saistībā ar samazinātu administratīvo slogu, zemākām atbilstības ievērošanas izmaksām un domstarpībām par izvairīšanos no iekšējo cenu noteikšanas (KPMG 2007. gada pētījums „Saskaņota uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze — vai Eiropas uzņēmumi ir par to vai pret to? Viseiropas pētījuma rezultāti, pētot reakciju uz ieteikto kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi”, Džefs Veglends (Jeff Wagland)).

Vai šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam?

. KKUINB attiecas uz šķēršļu novēršanu iekšējā tirgū, lai uzņēmumiem būtu lētāk un vieglāk veikt pārrobežu darbību. To var veiksmīgi īstenot tikai ES mērogā. ES pieeja ir nepieciešama, lai izveidotu kopējus noteikumus un vienas pieturas aģentūras sistēmu pārrobežu uzņēmumiem, turklāt dažus no priekšlikuma galvenajiem elementiem (piemēram, atvieglojumus par pārrobežu zaudējumiem, nodokļa bāzes sadalījumu ar kopējas formulas palīdzību) nevarētu īstenot tikai valstu līmenī.

Kādas ir turpmākās darbības?

Pēc Eiropas Parlamenta atzinuma saņemšanas dalībvalstīm priekšlikums jāapspriež un jāsaskaņo Padomē.

See also IP/11/319

1 :

Igaunija nav iekļauta, jo valstij ir tikai sadalījuma nodoklis, kas piemērojams izmaksātajām dividendēm, un nodokļa bāzes definīcija nav nepieciešama.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website