Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/683

Briselē, 2010. gada 15. decembrī

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI)

I. Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

1. Kas Lisabonas līgumā ir teikts par Eiropas pilsoņu iniciatīvu?

2. Vai jau ir iespējams iesniegt pilsoņu iniciatīvu? Kad būs iespējams uzsākt pirmās pilsoņu iniciatīvas?

3. Kas notiek līdzīgā gadījumā kā nesenā Greenpeace petīcija? Vai to var iesniegt atkārtoti, tiklīdz ir piemērojama regula par pilsoņu iniciatīvu?

4. Kāda ir EPI pievienotā vērtība?

5. Kāda atšķirība starp EPI un petīciju?

6. Vai dalībvalstīs arī ir pilsoņu iniciatīvas?

7. Vai var iesniegt EPI par Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā?

8. Vai pilsoņi varēs ar EPI uzsākt Līgumu pārskatīšanu?

9. Vai trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo ES, var parakstīt EPI?

II. Jautājumi un atbildes par regulu: kā EPI darbosies?

1. Kas var organizēt iniciatīvu?

2. Vai organizācijas var būt pilsoņu iniciatīvas rīkotājas?

3. Vai tiks paredzēti noteikumi par finansējuma pārredzamību?

4. Vai EPI rīkotājiem tiks nodrošināts ES finansējums?

5. Kā pilsoņi uzzinās par notiekošajām iniciatīvām?

6. Kā Komisija pārbaudīs, ka grupas, kas uzsāk iniciatīvas, to dara nopietni?

7. Kā Komisija novērsīs to, ka ekstrēmisti izmanto šo instrumentu kā platformu savu uzskatu popularizēšanai?

8. Kādas būs prasības, lai reģistrētu ierosinātu iniciatīvu?

9. Kura valoda rīkotājiem būs jāizmanto, lai lūgtu reģistrēt ierosināto iniciatīvu?

10. Vai Komisija tulkos ierosinātās iniciatīvas?

11. Kā iespējamie rīkotāji var būt pārliecināti, ka viņu ideja ietilpst Komisijas kompetencē?

12. Komisija ir vienmēr apgalvojusi, ka procedūras vēlākā gaitā tā vēlas iekļaut reģistrācijas posmu un pieņemamības pārbaudes posmu. Kāpēc šī ideja ir atmesta?

13. Kāpēc tiek teikts, ka iniciatīvas parakstītājiem ir jāpārstāv ceturtā daļa dalībvalstu? Kāpēc nevar pārstāvēt tikai vienu valsti?

14. Kāpēc paziņojumu par atbalstu minimālajam skaitam katrā dalībvalstī kā slieksnis tiek izmantots Eiropas Parlamenta deputātu skaita koeficients?

15. Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti dalībvalstīs, kurās netiek sasniegts minimālais slieksnis?

16. Cik veciem ir jābūt pilsoņiem, lai parakstītu iniciatīvu?

17. Vai pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem vēlētājiem, lai parakstītu iniciatīvu?

18. Ja pilsonis ir vienas dalībvalsts valstspiederīgais, kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā no dalībvalstīm tiks ņemts vērā viņa/viņas paziņojums par atbalstu?

19. Vai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES, būs iespējams parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī tiks ieskaitīti viņu paziņojumi par atbalstu?

20. Vai EPI varēs parakstīt tiešsaistē?

21. Kā pilsoņi var pārliecināties, ka iniciatīvas parakstīšana tiešsaistē ir droša?

22. Kā pilsoņi, kas atbalsta iniciatīvu, var pārliecināties, ka viņu personas dati netiks izmantoti citiem mērķiem?

23. Kā tiks pārbaudīti paziņojumi par atbalstu?

24. Kā Komisija reaģēs uz sekmīgām iniciatīvām?

25. Kas notiek, ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu? Kādas ir iedzīvotāju tiesības apstrīdēt šo lēmumu?

26. Vai būs iespējams iesniegt iniciatīvu, kas ir pretēja citai, jau uzsāktai iniciatīvai? Vai būs iespējams iesniegt vienu un to pašu iniciatīvu vairākas reizes?

27. Kāpēc dalībvalstīm vajadzīgs gads, lai īstenotu EPI?

28. Vai vienošanās nepadara EPI pārāk birokrātisku?

I. Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

1. Kas Lisabonas līgumā ir teikts par Eiropas pilsoņu iniciatīvu?

Ar Lisabonas līgumu tiek ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva. Līgums paredz, ka „Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.” (Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punkts)

Tas paredz arī to, ka pilsoņu iniciatīvai vajadzīgās procedūras un nosacījumi, tostarp dalībvalstu minimālo skaitu, kas pilsoņiem jāpārstāv, jānosaka ar regulu, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma (Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. pants). Komisija pieņēma priekšlikumu 2010. gada 31. martā. Parlaments un Padome tagad ir panākuši galīgo vienošanos par regulu.

2. Vai jau ir iespējams iesniegt pilsoņu iniciatīvu? Kad būs iespējams uzsākt pirmās pilsoņu iniciatīvas?

Ir panākta vienošanās par pilsoņu iniciatīvas noteikumiem, bet saskaņā ar regulu pirmās pilsoņu iniciatīvas būs iespējams uzsākt tikai vienu gadu pēc regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstīm ir vajadzīgs laiks, lai pielāgotu savus tiesību aktus līdz pirmo iniciatīvu uzsākšanai.

3. Kas notiek līdzīgā gadījumā kā nesenā Greenpeace petīcija? Vai to var iesniegt atkārtoti, tiklīdz ir piemērojama regula par pilsoņu iniciatīvu?

Tādas petīcijas kā nesenā Greenpeace petīcija nevar uzskatīt par pilsoņu iniciatīvām. Tā kā Līgumā paredzēts, ka pilsoņu iniciatīvai vajadzīgās procedūras un nosacījumus nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtu regulu, iniciatīvas, kas uzsāktas, pirms regula ir pieņemta un piemērojama, tāpēc nevar uzskatīt par "pilsoņu iniciatīvām", kā tas paredzēts Līgumā, jo noteikumi un procedūras vēl nav spēkā. Parakstus, kas savākti pirms regulas piemērošanas datuma, nevar izmantot vēlāk; Regulā paredzēts, ka paziņojumus par atbalstu var vākt tikai pēc ierosinātās iniciatīvas reģistrēšanas Komisijā, ko būs iespējams darīt tikai pēc tam, kad regula kļūs piemērojama. Tikmēr Komisija, protams, rūpīgi izskatīs Greenpeace petīcijā paustos uzskatus.

4. Kāda ir EPI pievienotā vērtība?

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības darbības pamatā joprojām ir "pārstāvības demokrātija", un Eiropas pilsoņi Savienības līmenī joprojām būs tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā. Lisabonas līgumā attiecīgi atgādināti šie pamatprincipi.

Tomēr ar EPI jaunais Līgums paplašina sabiedrības debašu sfēru, ļaujot pilsoņiem ar šā jaunā "pārstāvības demokrātijas" līdzekļa starpniecību intensīvāk piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

Lai gan Komisija saglabā savas iniciatīvas tiesības un tāpēc tai pēc pilsoņu iniciatīvas nav saistoši iesniegt priekšlikumu, tā ir apņēmusies rūpīgi izskatīt visas iniciatīvas, kas ietilpst tās kompetencē, lai apsvērtu, vai ir nepieciešams jauns politikas priekšlikums.

Tādējādi Komisija ir pārliecināta, ka šis jaunais instruments būs ļoti vērtīgs ieguldījums ne tikai Eiropas demokrātijā, bet arī ES politikas veidošanā.

5. Kāda atšķirība starp EPI un petīciju?

Tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentā, kas pastāvēja jau saskaņā ar iepriekšējiem Līgumiem, būtiski atšķiras no jaunās pilsoņu iniciatīvas, kas ir ieviesta ar Lisabonas līgumu. Petīcijas var iesniegt Savienības pilsoņi, kā arī fiziskas vai juridiskas personas, kas uzturas vai kuru reģistrētais birojs ir dalībvalstī, atsevišķi vai kopā ar citiem pilsoņiem vai personām, un petīcijām jābūt par jautājumiem, kas ietilpst Savienības darbības jomās un kas minēto personu ietekmē tieši (piem., sūdzība). Tādējādi tās ne vienmēr ir saistītas ar jauniem politikas priekšlikumiem. Petīcijas tiek adresētas Eiropas Parlamentam kā pilsoņu tiešajam pārstāvim Savienības līmenī.

Savukārt pilsoņu iniciatīva ļauj vismaz vienam miljonam pilsoņu tieši aicināt Komisiju izvirzīt jaunas politikas iniciatīvas.

6. Vai dalībvalstīs arī ir pilsoņu iniciatīvas?

Vairumā dalībvalstu pilsoņu iniciatīvas jau pastāv vai nu valsts, reģionālā, vai arī vietējā līmenī. Valsts līmenī pilsoņu iniciatīvas pastāv šādās dalībvalstīs: Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Nīderlandē. Reģionālās pilsoņu iniciatīvas pastāv Austrijā, Vācijā, Spānijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Vietēja līmeņa pilsoņu iniciatīvas pastāv Beļģijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā. Pilsoņu iniciatīvas pastāv arī ārpus ES (Šveicē, ASV…). Šīs iniciatīvas būtiski atšķiras to darbības jomas ziņā un parasti darbojas atbilstīgi atšķirīgām procedūrām.

7. Vai var iesniegt EPI par Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā?

Nē, priekšlikuma iesniegšana par šo jautājumu neietilpst Komisijas kompetencē. Regulā paredzēts, ka ierosinātās pilsoņu iniciatīvas, kas nepārprotami neietilpst Komisijas kompetencē iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu nolūkā īstenot Līgumus, netiks reģistrētas. Par iestāžu atrašanās vietu savstarpēji vienojas dalībvalstu valdības.

8. Vai pilsoņi varēs ar EPI uzsākt Līgumu pārskatīšanu?

Nē. Saskaņā ar Līgumu un arī regulā noteikto pilsoņu iniciatīvas var būt saistītas tikai ar priekšlikumiem jautājumos, kuros pēc pilsoņu uzskata ir nepieciešams Savienības tiesību akts, lai īstenotu Līgumus.

9. Vai trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo ES, var parakstīt EPI?

Nē. Saskaņā ar Līgumu trešo valstu valstspiederīgie nevar parakstīt EPI. Līgumā ir skaidri noteikts, ka tikai pilsoņi, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, var parakstīt iniciatīvu.

II. Jautājumi un atbildes par regulu: kā EPI darbosies?

1. Kas var organizēt iniciatīvu?

Pilsoņu iniciatīvas jārīko pilsoņu komitejām, kurās ietilpst vismaz 7 pilsoņi, kas dzīvo vismaz 7 dažādās dalībvalstīs. Pilsoņu komitejas locekļi ir Savienības pilsoņi balsstiesīgā vecumā, no kura var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (18 gadi visās dalībvalstīs izņemot Austriju, 16 gadi Austrijā). Viņiem būs jāieceļ viens pārstāvis un viens aizvietotājs, kurš būs pilnvarots runāt un rīkoties pilsoņu komitejas vārdā visā procedūras gaitā. Eiropas Parlamenta deputātus nedrīkst ieskaitīt, lai panāktu pilsoņu komitejas izveidei nepieciešamo minimālo locekļu skaitu.

2. Vai organizācijas var būt pilsoņu iniciatīvas rīkotājas?

Organizācijas nevar rīkot pilsoņu iniciatīvas. Tomēr jebkura struktūra var sekmēt vai atbalstīt ierosinātās iniciatīvas ar nosacījumu, ka tas tiek darīts, nodrošinot pilnīgu pārredzamību.

3. Vai tiks paredzēti noteikumi par finansējuma pārredzamību?

Pārredzamības un demokrātiskās atbildības interesēs iniciatīvu rīkotājiem visas procedūras gaitā būs jāsniedz regulāra, atjaunināta informācija saistībā ar organizācijām, kas iniciatīvu atbalsta, un kā iniciatīvas tiek finansētas. Tas ir to pilsoņu interesēs, kas apsver parakstīt iniciatīvu, tas ir saskaņā arī ar Komisijas Eiropas pārredzamības iniciatīvu.

4. Vai EPI rīkotājiem tiks nodrošināts ES finansējums?

Šim mērķim ES finansējums nav paredzēts.

5. Kā pilsoņi uzzinās par notiekošajām iniciatīvām?

Visas notiekošās iniciatīvas tiks reģistrētas un būs publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē. Tas ļaus sekot līdzi notiekošajām iniciatīvām un būs līdzeklis saziņas un pārredzamības nodrošināšanai.

6. Kā Komisija pārbaudīs, ka grupas, kas uzsāk iniciatīvas, to dara nopietni?

Regulā paredzēts, ka ierosinātās iniciatīvas, kuras ir acīmredzami nenopietnas (piem., tās, kuras ir nenozīmīgas, aizskarošas vai kaitinošas), netiks reģistrētas. Tomēr, tā kā pilsoņu iniciatīvas rīkotājai jābūt pilsoņu komitejai, ierosināto nenopietno iniciatīvu skaitam vajadzētu būt ierobežotam.

7. Kā Komisija novērsīs to, ka ekstrēmisti izmanto šo instrumentu kā platformu savu uzskatu popularizēšanai?

Regulā paredzēts, ka Komisijai ir jānoraida ierosināto pilsoņu iniciatīvu reģistrēšana, ja šīs iniciatīvas ir nepārprotami pretējas Savienības vērtībām, lai nepieļautu, ka Komisijas tīmekļa vietnē publicitāte tiek piešķirta ekstrēmistu uzskatiem.

8. Kādas būs prasības, lai reģistrētu ierosinātu iniciatīvu?

Iniciatīvas rīkotājiem savu priekšlikumu būs jālūdz reģistrēt Komisijā. Rīkotājiem vienā no Savienības oficiālajām valodām tiešsaistes reģistrā, ko darīs pieejamu Komisija, būs jāsniedz šāda informācija:

  • ierosinātās pilsoņu iniciatīvas nosaukums;

  • iniciatīvas tēma;

  • mērķu apraksts priekšlikumam, attiecībā uz kuru Komisija tiek aicināta rīkoties;

  • Līguma noteikumi, kurus rīkotāji uzskata par būtiskiem ierosinātajai rīcībai;

  • pilsoņu komitejas septiņu locekļu pilns vārds, uzvārds, pasta adrese, valstspiederība un dzimšanas datums, īpaši norādot komitejas pārstāvi un tā aizstājēju, kā arī viņu e-pasta adreses;

  • visi finansējuma un atbalsta avoti.

Rīkotājiem būs iespēja arī sniegt sīkāku informāciju pielikumā, tostarp tiesību akta teksta projektu.

Pamatojoties uz šo informāciju Komisija reģistrēs ierosināto iniciatīvu, ja būs izpildīti regulā paredzētie nosacījumi, jo īpaši tas, ka ierosinātā iniciatīva ietilpst Komisijas kompetencē iesniegt priekšlikumu par Savienības tiesību aktu, lai īstenotu Līgumus.

9. Kura valoda rīkotājiem būs jāizmanto, lai lūgtu reģistrēt ierosināto iniciatīvu?

Rīkotāji var lūgt reģistrēt iniciatīvu jebkurā no Savienības oficiālajām valodām.

10. Vai Komisija tulkos ierosinātās iniciatīvas?

Nē. Ierosinātās iniciatīvas tulkošana vēlamajās valodās būs rīkotāju pienākums. Pēc tam, kad tiks apstiprināta reģistrācija vienā oficiālajā valodā, rīkotājiem būs iespēja lūgt reģistrā iekļaut citas oficiālās valodas. Pirms augšupielādēt tās reģistrā, Komisija pārbaudīs, vai nav nepārprotamu, būtisku neatbilstību ar oriģinālās versijas nosaukumu, tēmu un mērķiem.

11. Kā iespējamie rīkotāji var būt pārliecināti, ka viņu ideja ietilpst Komisijas kompetencē?

Komisija sniegs informāciju par savām kompetences jomām pilsoņu iniciatīvas tīmekļa vietnē. Šai informācijai būtu jāļauj potenciālajiem rīkotājiem noskaidrot, vai pastāv Līguma noteikums, kas ļauj Komisijai rīkoties attiecīgajā jomā.

12. Komisija ir vienmēr apgalvojusi, ka procedūras vēlākā gaitā tā vēlas iekļaut reģistrācijas posmu un pieņemamības pārbaudes posmu. Kāpēc šī ideja ir atmesta?

Nolūkā novērst ļaunprātīgas izmantošanas risku Komisija vēlējās, lai pieņemamības pārbaude tiktu veikta pēc tam, kad ir savākts vērā ņemams skaits paziņojumu par atbalstu, lai pārliecinātos, ka rīkotāji nopietni uztver savu vēlmi vākt paziņojumus par atbalstu un jau ir panākuši būtisku atbalstu savai ierosinātajai iniciatīvai.

Apspriežu laikā Parlaments ierosināja ideju par pilsoņu komiteju, lai risinātu šo pašu jautājumu. Šī komiteja, kurā ietilpst 7 pilsoņi no vismaz 7 dalībvalstīm, nodrošinās to, ka iniciatīvas ir nopietnas un patiesi eiropeiskas no pašiem pirmsākumiem.

Turklāt Komisija nepieņems oficiālu lēmumu par pieņemamību, kā tas bija paredzēts priekšlikumā, bet tai būs jāreģistrē ierosinātās iniciatīvas tikai tad, ja ir izpildīti regulā paredzētie nosacījumi, jo īpaši tas, ka ierosinātās iniciatīvas nav tādas, kas nepārprotami neietilpst Komisijas kompetencē saskaņā ar Līgumiem iesniegt priekšlikumu par pieprasīto tiesību aktu.

13. Kāpēc tiek teikts, ka iniciatīvas parakstītājiem ir jāpārstāv ceturtā daļa dalībvalstu? Kāpēc nevar pārstāvēt tikai vienu valsti?

Lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva atspoguļo Savienības intereses, un ņemot vērā Līgumā teikto, ka pilsoņiem jāpārstāv "ievērojams dalībvalstu skaits", ir jānosaka minimālais dalībvalstu skaits, kas pilsoņiem jāpārstāv.

Parlaments un Padome vienojās, ka jābūt pārstāvētai ¼ dalībvalstu, kas pašreiz nozīmē septiņas dalībvalstis.

14. Kāpēc paziņojumu par atbalstu minimālajam skaitam katrā dalībvalstī kā slieksnis tiek izmantots Eiropas Parlamenta deputātu skaita koeficients?

Savā zaļajā grāmatā Komisija ierosināja noteikt slieksni 0,2 % apmērā no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Tomēr daudzi zaļās grāmatas respondenti uzskatīja, ka 0,2 % no iedzīvotāju skaita ir pārmērīgi augsts slieksnis, lai sasniegtu mērķi – nodrošināt Eiropas interešu pārstāvību. Citi uzskatīja, ka šāds procents nebūtu taisnīgs, jo ir daudz vieglāk, piemēram, savākt paziņojumus par atbalstu no 1000 pilsoņiem (kas pārstāv 0,2 % iedzīvotāju) Luksemburgā nekā no 160 000 pilsoņu Vācijā, un tādējādi ir vieglāk ieskaitīt mazās dalībvalstis nekā lielās dalībvalstis.

Tāpēc ir izvēlēta pieeja, kas novērš šīs bažas. Regulā paredzēts fiksēts slieksnis katrai dalībvalstij, kas ir pakāpeniski proporcionāls katras valsts iedzīvotāju skaitam, norādot minimālo slieksni un maksimālo robežu.

Lai nodrošinātu, ka šie sliekšņi ir balstīti uz objektīviem kritērijiem, tiem par pamatu izmantots no katras dalībvalsts ievēlēto deputātu skaits Eiropas Parlamentā, kas reizināts ar noteiktu koeficientu. Lai atspoguļotu daudzu ieinteresēto personu prasības noteikt slieksni, kas ir mazāks par 0,2 % no iedzīvotāju skaita, no vienas puses, un lai ņemtu vērā bažas par to, ka šim slieksnim nevajadzētu būt pārāk zemam mazajās dalībvalstīs, no otras puses, izvēlētais koeficients ir 750.

Tādējādi šī sistēma ļauj izmantot proporcionāli mazāku parakstītāju skaitu lielajām dalībvalstīm un proporcionāli lielāku – mazajām.

Parakstītāju minimālais skaits katrai dalībvalstij ir norādīts regulas I pielikumā.

15. Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti dalībvalstīs, kurās netiek sasniegts minimālais slieksnis?

Šie paziņojumi par atbalstu, protams, tiks pieskaitīti parakstu kopskaitam, bet attiecīgā dalībvalsts netiks ieskaitīta vajadzīgās ¼ dalībvalstu skaitā.

16. Cik veciem ir jābūt pilsoņiem, lai parakstītu iniciatīvu?

Visi Savienības pilsoņi, kas ir balsstiesīgā vecumā, no kura var balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, varēs atbalstīt iniciatīvu. Tas nozīmē minimālo vecumu – 18 gadus – visās dalībvalstīs, izņemot Austriju (16 gadi).

17. Vai pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem vēlētājiem, lai parakstītu iniciatīvu?

Nē. Savienības pilsoņiem tikai jābūt balsstiesīgā vecumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

18. Ja pilsonis ir vienas dalībvalsts valstspiederīgais, kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā no dalībvalstīm tiks ņemts vērā viņa/viņas paziņojums par atbalstu?

Tas būs atkarīgs no parakstītāja sniegtajiem datiem un tādējādi no dalībvalsts, kura pārbaudīs personas paziņojumu par atbalstu. Ja persona sniedz datus, kas atbilst viņas uzturēšanās dalībvalsts prasībām, personas paziņojumu ieskaita uzturēšanās dalībvalstī. Līdzīgi, ja persona sniedz datus, kas atbilst viņas pilsonības dalībvalsts prasībām, personas paziņojumu ieskaita pilsonības dalībvalstī. Piemēram, Austrijas valstspiederīgais, kas dzīvo Igaunijā, var vai nu aizpildīt veidlapu, kas tiks pārbaudīta Igaunijā un tādējādi tikt ieskaitīta Igaunijā, norādot savus vārdus, uzvārdus, adresi, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību, vai arī aizpildīt veidlapu, kas tiks pārbaudīta un ieskaitīta Austrijā, papildus iepriekšējiem datiem norādot personas identifikācijas numuru no saraksta, kas tiek akceptēts Austrijā un ir pieejams regulas III pielikuma C daļā.

Jebkurā gadījumā pilsoņi iniciatīvu var parakstīt tikai vienreiz.

19. Vai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES, būs iespējams parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī tiks ieskaitīti viņu paziņojumi par atbalstu?

Savienības pilsoņu, kas dzīvo ārpus ES, iespējas parakstīt iniciatīvu būs atkarīgas no dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir. Dažas dalībvalstis nespēj pārbaudīt to savu valstspiederīgo paziņojumus par atbalstu, kuri dzīvo ārpus ES. Komisijas priekšlikumā bija piedāvāta iespēja parakstīties visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES. Ņemot vērā dalībvalstu pieprasītās jaunās prasības, dažiem pilsoņiem var nebūt iespējas parakstīties. Tiem, kuriem šī iespēja būs, paziņojums par atbalstu tiks ieskaitīts viņu pilsonības dalībvalstī.

20. Vai EPI varēs parakstīt tiešsaistē?

Pilsoņiem būs iespēja parakstīt iniciatīvu tiešsaistē. Rīkotājiem būs jāizveido vākšanas sistēma tiešsaistē, kas atbilst regulā noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām. Komisija izstrādās tehniskos standartus un darīs pieejamu atklātā pirmkoda programmatūru, lai palīdzētu rīkotājiem izveidot savu sistēmu.

21. Kā pilsoņi var pārliecināties, ka iniciatīvas parakstīšana tiešsaistē ir droša?

Jebkurā gadījumā (tostarp, ja rīkotāji izmanto Komisijas izveidoto atklātā pirmkoda programmatūru), pirms uzsākt atbalsta vākšanu tiešsaistē, rīkotājiem būs jālūdz savas tiešsaistes vākšanas sistēmas sertifikācija kompetentajai valsts iestādei, kurā dati tiks uzglabāti. Valsts iestādes pārbaudīs, ka rīkotāju atbalsta vākšanas tiešsaistes sistēmas drošības un tehniskie parametri atbilst regulā noteiktajām minimālajām prasībām. Tas nodrošinās, ka parakstīšana ir droša.

22. Kā pilsoņi, kas atbalsta iniciatīvu, var pārliecināties, ka viņu personas dati netiks izmantoti citiem mērķiem?

Regula nodrošina pilnīgu datu aizsardzību – gan rīkojot pilsoņu iniciatīvu, gan sekojot līdzi tās norisei; un tas jādara visiem attiecīgajiem dalībniekiem – rīkotājam, dalībvalstīm un Komisijai. Pilsoņu iniciatīvas nolūkiem veiktās personas datu apstrādei tiks piemēroti spēkā esošie tiesību akti par personas datu aizsardzību. Pilsoņu iniciatīvas rīkotāji kā datu apstrādātāji būs atbildīgi par nodarīto kaitējumu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un tiem tiks piemērotas atbilstīgas sankcijas par regulas pārkāpumiem.

23. Kā tiks pārbaudīti paziņojumi par atbalstu?

Paziņojumos par atbalstu pilsoņiem būs jāaizpilda informācija, ko prasa viņu izcelsmes dalībvalsts (vai nu uzturēšanās dalībvalsts, vai arī pilsonības dalībvalsts), kas var ietvert viņu vārdus, uzvārdus, adresi, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību, kā arī vairākās dalībvalstīs – personas identifikācijas numuru. Dažas dalībvalstis daļu no šīs informācijas (piemēram, pilnu adresi, dzimšanas vietu vai datumu) neprasa. Informācija par datu prasībām ir pieejama divos paziņojuma par atbalstu veidlapas paraugos, kas ietverti regulas III pielikumā (A un B daļa). Attiecībā uz dalībvalstīm, kas pieprasa personas identifikācijas numuru, saraksts ar dokumentiem / numuriem, ko katra valsts akceptē, ir pieejams III pielikuma C daļā.

Rīkotājiem vienā un tai pašā veidlapā būs jāvāc tikai tie parakstītāju paraksti, kas jāpārbauda vienai un tai pašai dalībvalstij. Tad viņiem būs jānosūta šie paziņojumi par atbalstu šīs dalībvalsts valsts iestādei. Valsts iestādes tad veic attiecīgās pārbaudes, lai apliecinātu savākto derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu.

24. Kā Komisija reaģēs uz sekmīgām iniciatīvām?

Vienošanās paredz, ka Komisijai būs trīs mēnešu termiņš, kura laikā izskatīt pilsoņu iniciatīvu, kas ir savākusi vajadzīgo skaitu paziņojumu par atbalstu atbilstoši regulā prasītajam un kas ir iesniegta Komisijā. Pirms izklāstīt savus secinājumus paziņojumā, Komisija uzņems rīkotājus attiecīgā līmenī tā, lai viņi var sīkāk izskaidrot iniciatīvas izvirzītos jautājumus. Eiropas Parlamentā tiks rīkota arī publiska uzklausīšana.

25. Kas notiek, ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu? Kādas ir iedzīvotāju tiesības apstrīdēt šo lēmumu?

Pilsoņu iniciatīva ir darba kārtību nosakoša iniciatīva un tādējādi neietekmē Komisijas iniciatīvas tiesības. Tomēr tā uzliek par pienākumu Komisijai kā kolēģijai nopietni apsvērt pilsoņu iniciatīvās paustos lūgumus. Ja Komisija nolemj nerīkoties attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu, tai būs skaidri jāizklāsta iemesli. Šai Komisijas politiskajai analīzei par iniciatīvas būtību nevar piemērot apelācijas procedūru.

Apstrīdēt var lēmumu par ierosināto iniciatīvu reģistrāciju, kura pamatā ir juridiski apsvērumi. Reģistrācijas atteikuma gadījumā Komisija informē rīkotājus par iemesliem un visiem iespējamiem tiesiskajiem un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem, kas tiem pieejami.

26. Vai būs iespējams iesniegt iniciatīvu, kas ir pretēja citai, jau uzsāktai iniciatīvai? Vai būs iespējams iesniegt vienu un to pašu iniciatīvu vairākas reizes?

Ar regulu netiek piemēroti nekādi noteikumi attiecībā uz vienu un to pašu vai līdzīgu pilsoņu iniciatīvu secīgu iesniegšanu. Līdzīgi, regula neliedz uzsākt pretējas iniciatīvas.

27. Kāpēc dalībvalstīm vajadzīgs gads, lai īstenotu EPI?

Daudzām dalībvalstīm ir jāpielāgo savi tiesību akti, lai spētu veikt paziņojumu par atbalstu pārbaudi un/vai nodrošināt, ka rīkotājiem piemēro atbilstīgas sankcijas par regulas pārkāpumiem.

28. Vai vienošanās nepadara EPI pārāk birokrātisku?

Pilsoņu iniciatīvai netiks piemēroti nevajadzīgi birokrātiski noteikumi. Pieņemtie noteikumi sniedz pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt, ka šis instruments ir ticams, un vajadzību saglabāt tā lietošanas vienkāršību pilsoņiem.

Turklāt Komisija plāno izstrādāt visaptverošas un lietotājam draudzīgas norādes, lai veicinātu izpratni par procedūras dažādajiem posmiem, un vajadzības gadījumā sniegs palīdzību rīkotājiem.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website