Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Klimata pārmaiņas. Jautājumi un atbildes par ANO Klimata pārmaiņu konferenci Kankūnā

Commission Européenne - MEMO/10/627   29/11/2010

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/10/627

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Klimata pārmaiņas. Jautājumi un atbildes par ANO Klimata pārmaiņu konferenci Kankūnā

1. Kāpēc notiks kārtējā konference par klimata pārmaiņām?

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC)1 un Kioto protokola2 Puses tiekas vienreiz gadā augsta līmeņa sanāksmē, lai apspriestu, kā starptautiskā līmenī uzlabot rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām. Šā gada konference no 29. novembra līdz 10. decembrim notiks Meksikas pilsētā Kankūnā. Tā būs 16. "UNFCCC Pušu konference" (COP 16) un 6. "Kioto protokola Pušu konference-tikšanās"(CMP 6).

2007. gada konferencē Bali tika uzsāktas sarunas, lai izstrādātu globālu regulējumu cīņai pret klimata pārmaiņām laikposmā pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokola pirmais saistību periods. Minētās sarunas tika plānots noslēgt Kopenhāgenas konferencē 2009. gada decembrī, bet to nebija iespējams paveikt. Tomēr Kopenhāgenas konferencē pieņēma Kopenhāgenas vienošanos, kuru apstiprināja 140 valstis, ieskaitot Eiropas Savienību un tās dalībvalstis.

Tāpēc Kankūnā tiks turpinātas sarunas par globālu regulējumu klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Kā jau norādīts Kopenhāgenas vienošanās dokumentā, globālā mērogā ir jārīkojas laikus, lai pasaulei būtu iespēja nepieļaut globālo sasilšanu par vairāk nekā 2°C, salīdzinot ar temperatūru pirms industrializācijas laikmeta.

2. Ko var sasniegt Kankūnas konferencē? Vai Kankūnā tiks noslēgta vienošanās par globālo regulējumu klimata jomā, ko nevarēja panākt Kopenhāgenā?

Jau Kopenhāgenā ES bija gatava vienoties par vērienīgu, visaptverošu un juridiski saistošu globālu regulējumu klimata pārmaiņu jomā, un tā ir gatava to darīt arī Kankūnā. Tomēr ir skaidrs, ka vairākas citas lielvalstis tam nav gatavas.

Tāpēc ES ir svarīgi, ka Kankūnas konference ir būtisks starpsolis, kas veicina lēmumu pieņemšanu par vairākiem svarīgiem jautājumiem, paredzot tūlītēju rīcību, un sekmē to, ka globāls un visaptverošs juridiski saistošs regulējums tiek pieņemts iespējami drīz. Lēmumu kopumam jābalstās uz Kioto protokolu un jāietver Kopenhāgenas vienošanās dokumentā sniegtās politiskās vadlīnijas. Lēmumos jāiekļauj līdz šim sarunās panāktais progress un jānosaka galvenie nākotnes globālā klimata regulējuma struktūras elementi.

3. Ko nozīmē "līdzsvarots" šajā kontekstā?

Sarunas par globālo regulējumu pēc 2012. gada notiks divos paralēlos sarunu procesos. Viens attiecas uz ilgtermiņa rīcību, ko veic visas UNFCCC Puses, tostarp ASV, bet otrajā apspriež mērķus par emisiju samazināšanu nākotnē un attiecīgus noteikumus attīstītajām valstīm, kuras ir Kioto protokola Puses.

Līdzsvarots lēmumu kopums Eiropas Savienībai nozīmē tādu lēmumu kopumu, kas ietver dažādos jautājumos paveikto gan katrā sarunu procesā, gan abos sarunu procesos, un kurā ņemtas vērā visu Pušu raizes.

Līdzsvarota pieeja nozīmē arī noteikt, kuras darbības veiks visas valstis, jo īpaši attiecībā uz emisiju samazināšanu, un kā tiks sniegts atbalsts šādām darbībām.

4. Kuri jautājumi jāiekļauj Kankūnas lēmumu kopumā?

Vienošanās par Kankūnas lēmumu kopuma darbības jomu vēl nav panākta. ES uzskata, ka lēmumos jāiekļauj vairāki konkrēti jautājumi un jāveicina globāla regulējuma izveide klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Dažiem lēmumiem vajadzētu būt tādiem, lai varētu nekavējoties uzsākt pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai, īpaši jaunattīstības valstīs.

ES vēlas, lai Kankūnas dokumentu paketē tiktu iekļauti turpmāk minētie konkrētie jautājumi:

  • Kopenhāgenas vienošanās dokumentā panākto emisiju saistību iekļaušana ANO procesā;

  • caurskatāmības noteikumi (monitorings, ziņošana un verifikācija – MRV);

  • oglekļa emisiju tirgus mehānismu reforma un paplašināšana;

  • atmežošana jaunattīstības valstīs;

  • ar mežu apsaimniekošanu saistītie aprēķina noteikumi attīstītajām valstīm;

  • pielāgošanās klimata pārmaiņām;

  • nākotnē gaidāmā Kopenhāgenas Zaļā klimata fonda pārvaldība;

  • sadarbība tehnoloģiju jomā;

  • jaunattīstības valstu kapacitātes uzlabošana;

  • starptautiskā gaisa un jūras transporta radītās emisijas.

Informācija par šiem jautājumiem ir sniegta 9. līdz 18. punktā.

5. Vai ES vēlas izveidot otru saistību periodu atbilstīgi Kioto protokolam?

ES dod priekšroku, ka globāls klimata pārmaiņu regulējums pēc 2012. gada kļūst par vienotu, jaunu juridiski saistošu instrumentu, kurā iekļauti būtiski Kioto protokola elementi. Tomēr ES ir gatava pieņemt arī iznākumu ar atsevišķiem juridiskiem instrumentiem katrā sarunu procesā, ja vien šie instrumenti ietver konsekventus, salīdzināmus un juridiski saistošus noteikumus. ES ir ar mieru apsvērt otro Kioto protokola saistību periodu ar nosacījumu, ka tas ir daļa no šāda "paralēla" sarunu procesa rezultāta, kurā iesaistītas visas lielvalstis, un ka Protokola nepilnības, kas mazina tā integritāti no vides viedokļa, ir pienācīgi risinātas.

6. Kādi ir ES nosacījumi, lai panāktu vienošanos par otro Kioto protokola saistību periodu?

Otrajam Kioto saistību periodam jābūt daļai no globāla un visaptveroša regulējuma, kurā iesaistītas visas lielvalstis, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tikai Kioto protokols nenovērsīs bīstamas klimata pārmaiņas, jo tas aptver tikai 30 % no globālajām emisijām, un nākotnē šī procentuālā daļa samazināsies.

Ir jārisina pašreizējie Kioto protokola trūkumi, kuri mazina tā integritāti no vides viedokļa. Ir divas galvenās problēmas: iespēja, ka Puses pārcels emisiju budžeta pārpalikumu – tā dēvētās noteiktā daudzuma vienības (AAU) – no pirmā saistību perioda (sk. turpmāk 19. punktu), un Protokolā paredzētie emisiju uzskaites noteikumi meža apsaimniekošanas jomā (sk. turpmāk 13. punktu). Ja šie trūkumi netiks risināti, attīstīto valstu tagadējo emisiju samazināšanas saistību ietekmei būs gandrīz nulles vērtība vai pat tiks izraisīts neliels emisiju pieaugums.

Ir jāturpina izstrādāt Ekoloģiski tīras attīstības mehānisma reformu un veidot jaunus oglekļa emisiju tirgus mehānismus (sk. turpmāk 11. punktu).

7. Ko dara ES, lai mazinātu tās radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas?

ES apzinās, ka attīstītajām valstīm ir jābūt atbildīgām, uzņemoties vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. ES ir apņēmusies kļūt par ekonomiku ar augstu energoefektivitāti un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni. ES veiksmīgi samazina tās radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas veido aptuveni 11 % no pasaules emisiju apjoma (ieskaitot emisijas no atmežošanas).

Daļēji pateicoties pēdējā desmitgadē ES un valstu līmenī īstenotajai politikai un pasākumiem, ES un tās 27 dalībvalstis ir ceļā uz to, lai izpildītu vai pat pārsniegtu emisiju samazināšanas saistības atbilstīgi Kioto protokolam.

ES-15 valstis, kas Kioto protokola noslēgšanas laikā bija ES dalībvalstis, laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam apņēmās samazināt kopējās emisijas līdz līmenim, kas ir par 8 % mazāks nekā izvēlētajā bāzes gadā (vairumā gadījumu 1990. gadā). 2009. gadā emisijas bija samazinātas gandrīz par 13 %, un prognozēs par emisijām nākotnē norādīts, ka sasniegtais samazinājums varētu būt pat 14,2 %. Arī pārējās ES-10 dalībvalstis, kurām saskaņā ar Kioto protokolu ir individuāli emisiju samazināšanas mērķi (6 vai 8 %), panākušas daudz, lai izpildītu šīs saistības.

Attiecībā uz 2020. gadu ES ir uzņēmusies vienpusējas saistības samazināt tās radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un arī noteikusi sev mērķi – 20 % no enerģijas galapatēriņa ir jābūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem. ES ir vienīgais reģions pasaulē, kur ieviesti saistoši tiesību akti, lai nodrošinātu, ka tās noteiktie mērķi 2020. gadam tiek sasniegti. ES arī izteikusi piedāvājumu līdz 2020. gadam samazināt tās radītās emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju apjomu, ja pārējās lielvalstis uzņemtos pienācīgi pildīt savas saistības un tas tiktu iekļauts globālā un visaptverošā nolīgumā par klimata pārmaiņām pēc 2012. gada. Pēc Kankūnas konferences ES atkārtoti izvērtēs situāciju, ieskaitot iespēju līdz 2020. gadam panākt, ka emisiju samazinājums pārsniedz 20 %.

Zinātniski dati liecina, ka, lai globālās sasilšanas pieaugums nepārsniegtu 2°C, līdz 2050. gadam emisijas pasaulē ir jāsamazina vismaz uz pusi salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu. Šajā kontekstā un ievērojot attīstīto valstu atbildību uzņemties vadošo lomu, ES ir nospraudusi sev mērķi līdz 2050. gadam samazināt tās radītās emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu. Tiek sagatavots ceļvedis, kurā izklāstīta stratēģija, kā sasniegt šo mērķi un pabeigt pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Tas tiks paziņots 2011. gada sākumā.

8. Cik lielu finansiālo atbalstu sniedz ES, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīņā pret klimata pārmaiņām?

ES ir pasaulē lielākā finansiālās palīdzības devēja jaunattīstības valstīm, sniedzot katru gadu gandrīz 60 % no Oficiālās attīstības palīdzības (ODA), kas veido aptuveni 60 miljardus ASV dolāru. 2008. gadā ES sniedza vairāk nekā 60 % no visas ODA palīdzības, kas paredzēta klimata pārmaiņām.

Papildus ierastajai palīdzībai attīstības jomā nākamo trīs gadu laikā (2010.–2012.) ES ir apņēmusies piešķirt 7,2 miljardus eiro kā "ātrā starta" finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un samazināt to radītās emisijas. Šī palīdzība veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējās summas (gandrīz 30 miljardi ASV dolāru), kura atvēlēta "ātrā starta" finansējumam, kas saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos tika apsolīts jaunattīstības valstīm 2010.–2012. gadā.

2010. gadā no "ātrā starta" finansējuma kopsummas – 7,2 miljardi eiro –, ko ES sniegs līdz 2012. gada beigām, tā ir piešķīrusi 2,2 miljardus eiro. Kankūnas konferencē ES iesniegs visaptverošu un pārskatāmu ziņojumu par tās "ātrā starta" finansējuma saistību izpildi, un nākamajos gados šādu ziņojumu tā iesniegs katru gadu.

Saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos attīstītās valstis kopīgi ir arī apņēmušās līdz 2020. gadam no publiskiem un privātiem finansējuma avotiem gadā mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru jaunattīstības valstu atbalstam. ES ir gatava iemaksāt savu tiesu no šīs kopsummas starptautiskā publiskā finansējumā.

9. Kuri lēmumi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu būtu jāpieņem Kankūnā pēc ES domām?

Saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos daudzas jaunattīstības un attīstītās valstis, ieskaitot ES (sk. 7. punktu), ir apņēmušās līdz 2020. gadam samazināt vai ierobežot to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šīs saistības ir atbalstāms sākums, bet kopumā ar to vien nepietiek, lai samazinātu emisijas vajadzīgajā apjomā, proti, nepieļaujot globālo sasilšanu virs 2°C.

Ņemot vērā to, ka Kopenhāgenas vienošanās nav juridiski saistoša, bet ir politisks dokuments, ES vēlas, lai Kankūnas konferencē tiktu pieņemti lēmumi, ar kuriem nostiprina emisiju saistības UNFCCC sarunu procesā. Kankūnas konferencē jāuzsāk apspriedes, lai novērstu dažas neskaidrības par minētajām saistībām, mobilizētu atbalstu saistību izpildei un apsvērtu iespējas kolektīva mērķa stiprināšanai, ievērojot globālās sasilšanas robežvērtību 2°C.

ES vēlas arī, lai Kankūnā tiktu pieņemti lēmumi vairākās citās jomās, kuras ir svarīgas emisiju mazināšanā, tostarp:

- reformēt ekoloģiski Tīras attīstības mehānismu un izveidot jaunus oglekļa emisiju tirgus mehānismus (sk. 11. punktu);

- izveidot darbības pamatu tādam mehānismam, kas samazinātu emisijas no tropu atmežošanas un mežu degradācijas (sk. 12. punktu);

- pārskatīt ar mežu apsaimniekošanu saistītos aprēķina noteikumus attīstītajām valstīm (sk. 13. punktu);

- izveidot globālu politisku ietvaru, lai samazinātu starptautiskā gaisa un jūras transporta radītās emisijas (sk.18. punktu).

10. Kādi lēmumi par rīcības pārskatāmību jāpieņem Kankūnā?

Lai izveidotu stingrāku monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu (MRV), ES vēlas, lai Kankūnas konferencē tiktu sasniegti taustāmi rezultāti. Tas sniegtu labāku pārskatāmību par to, vai valstis pilda savas emisiju saistības un vai attīstītās valstis izpildīs to saistības par ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanu jaunattīstības valstīm. Tādējādi būs iespējams novērtēt, cik daudz pasaules līmenī ir paveikts, lai izpildītu mērķi nepārsniegt robežvērtību 2°C. Uzlabota MRV sistēma palīdzēs uzlabot pārskatāmību un tādējādi arī uzticību Pušu starpā un kopumā starp Ziemeļiem un Dienvidiem.

Kopenhāgenas vienošanās dokumentā ir sniegtas lietderīgas vadlīnijas par to, kā izveidot stingrāku MRV sistēmu, bet šis jautājums ir jāizanalizē sīkāk. Kankūnā jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu pamatu saskanīgai un līdzsvarotai MRV sistēmai un veicinātu šādas sistēmas vadlīniju pabeigšanu nākamajā gadā. Nodrošinot vienotu pieeju, vienlaikus sistēmā ir jāņem vērā attīstīto un jaunattīstības valstu dažādie pienākumi un iespējas un šo valstu saistību atšķirīgie aspekti.

Šajā kontekstā visām valstīm būs jāveicina informācijas nodrošināšana, pamatojoties uz pašreizējo regulāro "valstu paziņojumu" sistēmu, bet diferencētā veidā. Jau tagad attīstīto valstu iesniegtajai informācijai tiek piemērots starptautisks "pārskatīšanas" process. Papildus šim procesam un saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos Kankūnā ir jāsekmē vienkāršota "starptautisko konsultāciju un analīzes" procesa darbība attiecībā uz informāciju, ko iesniegs jaunattīstības valstis.

Kopumā MRV sistēmai jāsniedz vienots satvars stingriem, uzticamiem un caurskatāmiem aprēķina noteikumiem, jo šajā sistēmā visas valstis apmainās ar informāciju, mācās viena no otras un veido savstarpēju uzticēšanos.

11. Kas jāpieņem Kankūnā saistībā ar oglekļa emisiju tirgus mehānismiem?

Oglekļa emisiju tirgus mehānismi ir svarīgi instrumenti, kas palīdz rentabli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, mobilizēt finansējumu no privātā sektora un veicināt ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās.

ES vēlētos, lai Kankūnā tiktu panākta virzība attiecībā uz reformu par Kioto protokola Ekoloģiski tīras attīstības mehānismu (CDM), lai uzlabotu Protokola integritāti no vides viedokļa, tā efektivitāti un pārvaldību, un CDM projektu reģionālo izplatību jaunattīstības valstīs.

Kankūnā jāsniedz arī pamats tam, lai izveidotu jaunus, izvērstus oglekļa emisiju tirgus mehānismus ekonomiski spēcīgākajām jaunattīstības valstīm un ņemtu vērā emisiju kredītus, ko izveidojušas minētās valstis. Šis pamats varētu ietvert izmēģinājuma programmu veicināšanu. Jaunie mehānismi varētu aptvert tautsaimniecības nozares (nozaru mehānismi), vai arī tie varētu būt citu veidu tirgus mehānismi, kas ir plašāki par CDM izmantoto projektu pieeju, kurā attīstīto valstu emisiju ietekme tiek kompensēta ar emisiju ietaupījumiem jaunattīstības valstīs.

12. Kā Kankūnas konferencē risināt tropu atmežošanas problēmu?

Ir aplēsts, ka tropu reģionos atmežošana un mežu degradācija rada 15–20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Ir panākta starptautiska vienošanās, ka šī situācija ir jārisina ar programmu, kas paredzēta tādu emisiju samazināšanai, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (tā dēvētā REDD), vienlaikus veicinot arī mežu saglabāšanu, to ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu oglekļa krājumu pilnveidošanu (REDD+).

Kopenhāgenas vienošanās dokumentā aicināts izstrādāt REDD+ mehānismu, lai varētu mobilizēt finansējumu no attīstītajām valstīm. Kā daļu no līdzsvarotā lēmumu kopuma ES vēlas, lai Kankūnā tiktu pieņemts lēmums, kas ļautu uzsākt minētā mehānisma darbību. Tas ir jāpanāk, strauji izstrādājot atbilstošus noteikumus, vadlīnijas, mērķus un kārtību REDD+ darbībām, kuras nodrošina mehānisma vides integritāti.

Mērķos jāparedz līdz 2020. gadam vismaz uz pusi ierobežot tropu atmežošanu, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, un līdz 2030. gadam pilnībā apturēt mežiem klāto teritoriju samazināšanos pasaulē. Lēmumos jāparedz arī tas, ka tiek saglabāta tropu mežu bioloģiskā daudzveidība, nodrošināta godīga ieguvumu sadale ieinteresēto personu vidū, ņemti vērā pamatiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju tiesības un zināšanas un uzlabotas meža pārvaldības struktūras.

2010. gadā ES mobilizēja 2,2 miljardus eiro "ātrā starta" finansējumā, un no tiem 362 miljoni eiro piešķirti REDD+ darbību atbalstam jaunattīstības valstīs.

13. Ar mežu apsaimniekošanu saistītie aprēķina noteikumi attīstītajām valstīm. Kas sagaidāms šajā jomā?

Meži ir milzīgas oglekļa krātuves. Tie dabiskā veidā atmosfērā emitē oglekļa dioksīdu (CO2) un arī to absorbē no atmosfēras.

Saskaņā ar Kioto protokolu attīstītajām valstīm ir jāuzskaita emisijas un absorbcijas saistībā ar apmežošanas/meža atjaunošanas darbībām un atmežošanu atbilstīgi to emisiju mērķiem. Tomēr tās var neuzskaitīt emisijas un absorbcijas saistībā ar meža apsaimniekošanu, t.i., apsaimniekošanas darbībām, piemēram, koku ciršanu un stādīšanu teritorijā, kas tika apmežota pirms 1990. gada un kas arī pašreiz ir klāta ar mežu. Protokola nozīmi ir mazinājis tas, ka šis noteikums nav saistošs, un veids, kā tiek veikti aprēķini. Tas var pavājināt emisiju samazināšanas mērķu praktisko ietekmi un nerada lielu stimulu valstīm palielināt CO2 absorbcijas kapacitāti mežos.

Lai palielinātu vides integritāti un radītu lielāku stimulu samazināt emisijas, ES dod priekšroku stingrākiem noteikumiem par to, kā tiek veikti ar mežu apsaimniekošanu saistītie aprēķini. Eiropa vēlas arī panākt, lai regulējumā, ko piemēros pēc 2012. gada, attīstītajām valstīm būtu obligāts noteikums uzskaitīt emisijas un absorbcijas saistībā ar meža apsaimniekošanu, ar nosacījumu, ka tām ir garantēts zināms elastīgums, kā to paveikt.

Kioto protokola sarunu procesā ir panākts ievērojams progress pārskatīt aprēķina noteikumus saistībā ar meža apsaimniekošanu, kuri ir daļa no plašāka aprēķina noteikumu klāsta par emisijām saistībā ar zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību (LULUCF). ES vēlas, lai Kankūnā tiktu panākta vienošanās par jauniem LULUCF noteikumiem.

14. Kādi lēmumi jāpieņem Kankūnā par pielāgošanos klimata pārmaiņām?

Katrai valstij ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām, bet tas ir jo īpaši grūts uzdevums visnabadzīgākajām un neaizsargātākajām jaunattīstības valstīm. Kā daļu no līdzsvarotā lēmumu kopuma Kankūnā ir jālemj par starptautiskās sadarbības satvara izveidi, lai veicinātu valstu rīcību saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šajā Pielāgošanās satvarā valstīm pašām jānosaka prioritātes, vajadzības un pasākumus.

Kankūnas konferences lēmumā jāizklāsta sistēmas pamatprincipi. Lēmumā jānorāda vajadzīgais finansiālais atbalsts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un līdzekļi, lai uzraudzītu un pārskatītu pielāgošanās rīcības īstenošanu. Lēmumā ir jāatspoguļo, ka atbalsts ir steidzami vajadzīgs un svarīgs, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, prioritāti piešķirot neaizsargātākajām valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (LDC), mazo salu jaunattīstības valstīm (SIDS) un valstīm Āfrikā, kurām raksturīgs sausums, pārtuksnešošanās un plūdi.

2010. gadā "ātrā starta" finansējumā ES ir iemaksājusi 735 miljonus eiro, kas paredzēti pasākumiem, kuri saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs.

15. Kas jānolemj Kankūnā par Kopenhāgenas Zaļā klimata fondu?

Kopenhāgenas vienošanās dokumentā tika pieņemts lēmums par Kopenhāgenas Zaļā klimata fonda izveidi. Fonds atbalstīs tos projektus, programmas, politiku un citus pasākumus jaunattīstības valstīs, kuri saistīti ar emisiju samazināšanu (ieskaitot cīņu pret atmežošanu), pielāgošanos klimata pārmaiņām, kapacitātes uzlabošanu un tehnoloģiju izstrādi un nodošanu. Tas tiks izveidots kā funkcionējoša UNFCCC finansiālā mehānisma struktūra.

Kā daļu no dokumentu kopuma ES vēlas, lai Kankūnā tiktu pieņemta vienošanās par galvenajiem Fonda pārvaldības principiem. ES atbalsta procesa uzsākšanu, lai izveidotu Fondu un lai nākamajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notiks 2011. gada beigās, tas jau darbotos.

16. Kas Kankūnā jānolemj par tehnoloģijām?

Tehnoloģiju izstrāde, izplatība un izmantojums palīdz sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Tāpēc saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos ir paredzēts izveidot Tehnoloģiju mehānismu.

Kā daļu no līdzsvarotā lēmumu kopuma ES vēlas, lai Kankūnas konferencē tiktu pieņemts lēmums par mehānisma izveidi un lai pēc iespējas drīz tiktu nodrošināta tā darbība. Mehānismā būtu jāiekļauj:

  • Klimata tehnoloģiju centrs un tīkls, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm uzlabot to kapacitāti izstrādāt stratēģijas un projektus un atvieglot pētniecību un zināšanu apmaiņu; kā arī

  • Tehnoloģiju izpildkomiteja, kas izvērtēs tehnoloģiju prioritātes, trūkumus un vajadzības un sniegs padomu un ieteikumus Pušu konferencei.

17. Kas jāpieņem Kankūnā saistībā ar kapacitātes uzlabošanu?

ES atzīst, ka jaunattīstības valstīm, jo īpaši visnabadzīgākajām, ir vajadzīgs atbalsts daudzās jomās, lai uzlabotu to spējas pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to radītās emisijas. Oficiālās attīstības palīdzības programmā (ODA) un "ātrā starta" finansējumā ES sniedz finansiālu atbalstu kapacitātes uzlabošanai (sk. 8. punktu).

Kā līdzsvarotā kopuma daļu ES vēlas redzēt, lai kapacitātes uzlabošanai un tās transversālā aspekta nozīmei tiktu piešķirta pienācīga vērība.

18. Kas notiek ar siltumnīcefekta gāzu emisijām aviācijas un kuģniecības nozarē?

Starptautiskā gaisa un jūras transporta nozare ir divi no straujāk augošajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem. Kopā tās veido 4 % no emisiju apjoma pasaulē, bet līdz šodienai šai problēmai nav atrasts atbilstošs risinājums.

Šo nozaru atbildīgās starptautiskās organizācijas ir Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO). ES vēlas, lai Kankūnas konferencē tiktu sūtīts stingrs politiskais signāls ICAO un IMO izstrādāt globālu politisku satvaru emisiju samazināšanai šajās nozarēs tādā veidā, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 2°C.

19. Ko darīt Kankūnā saistībā ar attīstīto valstu emisiju budžetu pārpalikumu?

Saskaņā ar Kioto protokolu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, konkrēti, Krievijai un Ukrainai, tika piešķirts lielāks emisiju kvotu apjoms nekā tām bija nepieciešams. Pašreiz saskaņā ar Protokolu šīs valstis drīkst pārnest to pārpalikušās kvotas, tā dēvētās noteiktā daudzuma vienības (AAU), lai tās izmantotu otrajā saistību periodā pēc 2012. gada. Minētais pārpalikums ir iespaidīgs: aplēsts, kas tas ir ekvivalents 10–11 miljardiem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) jeb divreiz vairāk nekā ES kopējais gada emisiju daudzums. Šis pārpalikums nopietni apdraud vides integritāti klimata pārmaiņu regulējumā pēc 2012. gada. Ja šo pārpalikumu izmantos, tas ievērojami mazinās būtisku emisiju samazināšanas īpatsvaru, ko Puses apņēmušās izpildīt.

Iespējams, Kankūnā šo jautājumu nevarēs atrisināt, bet ES vēlas, lai konferencē atzītu tā svarīgumu un turpinātu strādāt pie iespēju analīzes, kā atbilstoši pārvaldīt kvotu pārpalikumu. Tas jādara taisnīgi, lai nepieļautu diskrimināciju starp ES dalībvalstīm un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

20. Kas Kankūnā risinās sarunas Eiropas Savienības vārdā?

Eiropas Savienība kā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija ir UNFCCC un Kioto protokola Puse. ES 27 dalībvalstis ir arī minēto dokumentu neatkarīgas Puses.

Beļģija, kas pašreiz ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, un Eiropas Komisija uzņemas kopīgu atbildību risināt sarunas Kankūnā Eiropas Savienības un tās 27 dalībvalstu vārdā. Tomēr vairāku dalībvalstu pārstāvji no ES ir iecelti par sarunu vadītājiem konkrētu jautājumu risināšanai, un tāpēc sarunās par šiem jautājumiem uzstājās ES vārdā.

Beļģijai kā prezidentvalstij ir jānodrošina, ka ES nostāja ir saskaņota tā, lai tā izteiktu vienotu viedokli, pat ja vēstījumu pauž vairāki pārstāvji.

1 :

Pašreiz UNFCCC ir parakstījušas 194 Puses, ieskaitot ES un visas ES dalībvalstis.

2 :

Pašreiz Kioto protokolu ir parakstījušas 192 Puses, ieskaitot ES un visas ES dalībvalstis. Galvenā atšķirība no UNFCCC ir tāda, ka ASV nav vēl ratificējusi Kioto protokolu.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site