Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/587

Briselē, 2010. gada 18. novembrī

Informatīvas piezīmes: Komisijas paziņojums par KLP nākotni

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par KLP nākotni „KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas.” Ar šo dokumentu aizsākas apspriešanās procedūra, kas norisināsies līdz nākamā gada pavasarim un uz kuras pamata Komisija līdz 2011. gada vasarai varēs sagatavot tiesību aktu priekšlikumus. Ir paredzams, ka reformētā KLP varētu stāties spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Kādām vadlīnijām Komisija seko, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju?

Lauksaimniecības nozares konkurētspēja ilgtermiņā ir atkarīga no šīs nozares spējas pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas un ilgtspējīgā veidā izmantot dabas resursus, vienlaikus arvien uzlabojot produktivitāti. Lai tas izdotos, visā Eiropas teritorijā ir jāsaglabā lauksaimniecības inovāciju un ieguldījumu kapacitāte, kā arī noturīgums pret visdažādākajām svārstībām tirgos.

Komisijas paziņojumā ir ierosināti vairāki pamata elementi. Pirmkārt, ir ierosināts pārskatīt tiešo maksājumu sistēmu. Šajos maksājumos ir jāiekļauj ekoloģiskās konkurētspējas „zaļais” elements, un šo maksājumu piešķiršanai ir jānotiek objektīvākā un pārredzamākā veidā. Turklāt lauku attīstības programmu satvarā ir jāvelta vairāk centienu inovāciju jomā un cīņai pret klimata pārmaiņām. Visbeidzot, ir jāiegulda darbs, lai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes pārredzamību, un jāapsver iespēja dalībvalstu rīcībā nodot jaunus rīkus, kā tās varētu cīnīties pret pārlieko nenoteiktību lauksaimniecības izejvielu cenu jomā.

Kāpēc KLP jābūt objektīvākai?

No iepriekšējiem laikposmiem pārmantoti atbalsta saņemšanas kritēriji. Atsauces kritēriji veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiešo maksājumu saņemšanai tika izstrādāti 2000.–2002. gadā. Tolaik atbalsta summas noteica, pamatojoties uz ražošanas apjomiem. Šī atbalsta summu noteikšanas sistēma ir jāpilnveido, un jāpanāk tāda mehānisma ieviešana, kas attiecībā pret visiem lauksaimniekiem un dalībvalstīm būtu objektīvāks un taisnīgāks.

Ņemt vērā notikušās paplašināšanās kārtas. Pašlaik līdzās pastāv divi tiešā atbalsta atsauces mehānismi. Viens mehānisms, kura pamatā ir vēsturiskie kritēriji, — vecajām ES dalībvalstīm, bet otrs, kas balstīts uz vienotu summu par hektāru, — dalībvalstīm, kas ES pievienojās no 2004. gada. Ir jāievieš jauna objektīva un pārredzama sistēma, kura tiktu piemērota visas ES mērogā.

Nodrošināt vairāk atbalsta Eiropas lauksaimniecības daudzveidībai. Atsauces kritērijos ir jāiekļauj lauksaimniecības ienākumu atbalstam paredzēto maksājumu ekonomiskais aspekts, kā arī šādu maksājumu ekoloģiskā dimensija (nodrošināt to, lai lauksaimnieki sniegtu sabiedriskus labumus). Tiek apsvērti arī no ekonomiskā un politiskā viedokļa pragmatiski risinājumi tādu objektīvu atbalsta piešķiršanas nosacījumu ieviešanai, kuros tiktu ņemti vērā visi parametri, kas saistīti ar lauksaimnieciskās darbības sociālo, ekonomisko un vides kontekstu.

Vai ir jānosaka tiešo maksājumu „griesti”?

Tiešie maksājumi ir neatsverams ienākumu atbalsta rīks, no kā ir atkarīga lauksaimnieciskās darbības uzturēšana visā Eiropas Savienības teritorijā. Tāpēc ir jānodrošina, lai valsts atbalsts tiktu novirzīts tiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs. Šis atbalsts, pārsniegdams zināmu summu, vairs nekalpo mērķiem, kam tas paredzēts, ja vien to nepamato reāli, ar algoto darbu saistīti aspekti.

Vai KLP var būt lietderīgāka mazām lauku saimniecībām?

Šajā gadījumā nav runa par atbalsta sniegšanu saimniecībām, kas nav dzīvotspējīgas, bet gan par stimulu šo saimniecību integrēšanai tirgū. KLP ir jāvienkāršo. Administratīvās procedūras liek šķēršļus mazo lauku saimniecību piekļuvei KLP nodrošinātajam atbalstam, lai gan šīm saimniecībām ir ekonomiski ļoti svarīga loma atsevišķu lauku apgabalu dinamikas saglabāšanā. Ir jāīsteno vienkāršošanas pasākumi, lai visiem ekonomikas veidotājiem būtu vienlīdzīga piekļuve sabiedriskajai politikai.

Vai īpašu atbalstu sniegs mazāk labvēlīgiem apgabaliem?

Nekādā gadījumā netiks ietekmēts pašlaik lauku attīstības programmu ietvaros paredzētais atbalsts. Ir ļoti svarīgi uzturēt lauksaimniecību apgabalos, kur ir ražošanai mazāk labvēlīgi apstākļi, jo no tā ir atkarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un lauku apgabalu dinamika. Attiecīgi tiešo maksājumu aprēķinā varētu ņemt vērā arī specifiskus dabas ierobežojumus.

Kāda lauksaimnieciskā prakse tiks veicināta cīņai pret klimata pārmaiņām un vides saglabāšanai?

Pašreizējā posmā nav sagatavots visaptverošs saraksts ar lauksaimnieciskās prakses veidiem, kurus atbalstīs saskaņā ar tiešo maksājumu „ekoloģisko” komponentu. Pašlaik norisinās ietekmes novērtējums, lai noteiktu, kāda ir vispiemērotākā prakse. Piemēram var pieminēt augu segas uzturēšanu, augseku, zemes atstāšanu atmatā ekoloģisku iemeslu dēļ vai pastāvīgās ganības.

Piemēram, lai uzturētu augu segu ziemas periodā, atsevišķas kultūras sēj uzreiz pēc iepriekšējās ražas novākšanas. Tādējādi iespējams bagātināt un uzlabot augsnes ūdensīpašības un novērst augsnes eroziju. Šādi iespējams arī audzēt tā sauktās starpkultūras.

Augseka ir tradicionāla metode, kuru izmanto, lai augsne nenoplicinātos. Augseka dod iespēju samazināt ķimikāliju (pesticīdu, herbicīdu, mēslošanas līdzekļu u. c.) izmantojumu.

Ganības ir ļoti svarīga bioloģiskās daudzveidības rezerve. Ganības ir ekosistēmas ar augstu pievienoto vērtību augsnes, ūdens izmantojuma, oglekļa uztveršanas un lauku ainavu ziņā.

Ja zemi atstāj atmatā ekoloģisku iemeslu dēļ, tiek bagātinātas lauksaimniecības ekosistēmas un saglabāta fauna un flora. Lai pilnībā izmantotu atstāšanas atmatā potenciālu, atmata ir jāizpļauj ļoti rūpīgi, lai saglabātu sīkos krūmus.

Vai ir jāsaglabā abi KLP pīlāri?

KLP divi pīlāri ir šīs politikas divi aspekti, kas viens otru papildina. Pirmajam pīlāram ir jānodrošina ikgadējs atbalsts lauksaimniekiem, lai tie varētu stāties pretī problēmām, kas kopīgas visā ES. Otrais pīlārs (tostarp izmantojot pieeju „Leader”) veido tādu daudzgadu ieguldījumu rīku, kas ir elastīgs un pielāgots katras dalībvalsts vietējām vajadzībām un jo īpaši paredzēts, lai atbalstītu konkurētspēju un inovācijas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu lauksaimniecības ilgtspējību.

Kāpēc šajā paziņojumā atsevišķi jautājumi nav apskatīti padziļināti?

Ar šo Komisijas paziņojumu nav paredzēts iedziļināties visos reformas aspektos. Detalizētāka pieeja ir paredzēta tiesību aktu priekšlikumos, kas tiks iesniegti 2011. gada vasarā. Šodien publicētais paziņojums ir politisks dokuments, kurā sniegtas galvenās vadlīnijas, pamatojoties uz būtiskākajām problēmām, kas tika identificētas šā gada sākumā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā. No paziņojuma publicēšanas līdz konkrētu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanai vēl tiks veikts precīzs ietekmes novērtējums, lai konkretizētu, kādi ir vispiemērotākie un efektīvākie rīki šajā paziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Kas notiks pēc paziņojuma publicēšanas?

Par Komisijas paziņojumu notiks debates Padomē, Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Reģionu komitejā. Komisija organizēs apspriedes, kurās ieinteresētās personas būs aicinātas paust savu viedokli par paziņojumā piedāvātajām iespējām un papildināt šo dažādo iespēju ietekmes analīzi ar saviem analītiskiem apsvērumiem. Pamatojoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu, kas norisinās par katru no paziņojumā ieskicētajām iespējām, Komisija sagatavos tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem tā nāks klajā 2011. gada vasarā. Tā kā ir stājies spēkā jaunais Līgums, saistībā ar šiem priekšlikumiem tiks ievērota koplēmuma procedūra, kuru tādējādi pirmo reizi piemēros KLP reformai. Ir paredzams, ka reformētā KLP stāsies spēkā 2014. gadā.

Kādi ir Eiropas lauksaimniecības problemātiskie aspekti nākotnē?

Nodrošinātība ar pārtiku. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē un izmaiņas ēšanas paradumos, saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) aplēsēm lauksaimniecības produktu pieprasījums līdz 2030. gadam pieaugs par 50 %, bet līdz 2050. gadam — par 70 %. Eiropai ir jāuzņemas sava daļa atbildības starptautiskā mērogā un jāsaglabā sava jauda attiecībā uz kvalitatīvu produktu ražošanu pietiekamā apjomā, ievērojot ļoti striktas sanitārās prasības un sekmējot ilgtspējīgu ražošanas praksi, kam nebūtu negatīvas ietekmes uz vidi.

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Lauksaimniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kas visvairāk izmanto augsni, ūdeni un bioloģisko daudzveidību un kas vislielākajā mērā piedalās laku ainavu veidošanā. Aptuveni 14 miljoni lauku saimniecību apsaimnieko vairāk nekā pusi Eiropas teritorijas. Lauksaimniecība un mežsaimniecība veido 80 % Eiropas teritorijas. Lauksaimniecība var piedāvāt konkrētus risinājumus cīņai pret klimata pārmaiņām un pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Turklāt lauksaimnieki var pielāgot savu lauksaimniecisko praksi globālās sasilšanas apstākļiem.

Lauku apgabalu līdzsvarota attīstība. Lauksaimniecība ir svarīgākais ekonomikas dzinējspēks lielākajā daļā lauku apgabalu, kā arī Eiropas pārtikas apgādes ķēdes pamats. Kopumā lauksaimniecības pārtikas nozare nodrošina 17,5 miljonus darbavietu (13,5 % no darbavietām rūpniecības sektorā). Ir ļoti svarīgi saglabāt ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba vietu piesaistes spēju, jo īpaši lai nodrošinātu vismaz minimālo paaudžu nomaiņu šajā nozarē. Ienākumi lauksaimniecībā strādājošajiem atbilst tikai 40 % no vidējiem Eiropas iedzīvotāju ienākumiem.

PIELIKUMS: TRĪS PLAŠO POLITISKO IESPĒJU APRAKSTS

Tiešie maksājumi

Tirgus pasākumi

Lauku attīstība

1. risinājums

Attiecībā uz tiešo maksājumu sadali starp dalībvalstīm ieviest vairāk objektivitātes (vienlaikus nemainot pašreizējo tiešo maksājumu sistēmu)

Nostiprināt riska pārvaldības instrumentus

Attiecīgā gadījumā racionalizēt un vienkāršot pastāvošos tirgus instrumentus

Saglabāt virzienu atbilstīgi vispārīgajai „veselības pārbaudei”, proti, palielināt finansējumu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību, atjaunojamajiem energoresursiem un inovācijām.

2. risinājums

Attiecībā uz tiešo maksājumu sadali starp dalībvalstīm ieviest vairāk objektivitātes, kā arī paredzēt būtiskas izmaiņas tiešo maksājumu regulējumā.

Tiešos maksājumus veidotu

bāzes likme — kā ienākumu atbalsts,

obligāts papildu atbalsts par ekoloģiskiem sabiedriskajiem labumiem, izmantojot vienkāršus, vispārīgus, ikgadējus un ārpuslīgumiskus pasākumus, pamatojoties uz papildu izmaksām, kas nepieciešamas šo pasākumu īstenošanai,

papildu fakultatīvs maksājums, kas kā kompensācija paredzēts to apgabalu lauksaimniekiem, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi;

fakultatīvs saistītais atbalsts konkrētiem sektoriem vai reģioniem1.

Ieviest jaunu shēmu mazām lauku saimniecībām.

Noteikt bāzes likmes nepārsniedzamo robežu, vienlaikus ņemot vērā arī lielo lauku saimniecību ieguldījumu nodarbinātības sekmēšanā lauku apgabalos.

Attiecīgā gadījumā uzlabot un vienkāršot pastāvošos tirgus instrumentus

Pielāgot un papildināt jau esošos instrumentus, lai tos sekmīgāk sastatītu ar ES prioritātēm, atbalstu koncentrējot galvenokārt uz vidi, klimata pārmaiņām un/vai pārstrukturēšanu un inovāciju, kā arī lai stimulētu reģionālās/vietējās iniciatīvas.

Nostiprināt pastāvošos riska pārvaldības instrumentus un ieviest fakultatīvu ienākumu stabilizācijas līdzekli, kas būtu saderīgs ar PTO „zaļo kasti”, lai kompensētu būtiskus ienākumu zaudējumus.

Varētu paredzēt līdzekļu pārdali starp dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

3. risinājums

Pakāpeniski izbeigt tiešos maksājumus to pašreizējā veidolā

Tos aizstāt ar ierobežotiem maksājumiem par ekoloģiskiem sabiedriskajiem labumiem un papildu maksājumiem par specifiskiem dabas ierobežojumiem

Atcelt visus tirgus pasākumus, izņemot, iespējams, „traucējumu klauzulas”, kuras būtu iespējams aktivizēt smagas krīzes apstākļos

Pasākumi tiktu galvenokārt orientēti uz klimata pārmaiņām un vides aspektiem

1 :

Šis atbalsts atbilstu pašlaik izmaksājamajam saistītajam atbalstam, ko izmaksā saskaņā ar 68. pantu, un citiem saistītajiem atbalsta pasākumiem.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website