Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES ierēdņu algu un pensiju korekciju aprēķins – 2010./2011. gada korekcija

European Commission - MEMO/10/563   10/11/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

MEMO/10/563

Briselē, 2010. gada 10. novembrī

ES ierēdņu algu un pensiju korekciju aprēķins – 2010./2011. gada korekcija

Civildienesta noteikumos ir izklāstīti skaidri noteikumi par to, kā katru gadu tiek koriģēts visās iestādēs un aģentūrās strādājošo ES ierēdņu atalgojums un pensijas, saistot tos ar ierēdņu pirktspējas izmaiņām astoņās dalībvalstīs, kuru kopējais IKP ir 76 % no Eiropas Savienības IKP. ES ierēdņu algas tādējādi mainās atbilstoši ierēdņu algām attiecīgajās astoņās valstīs (DE, FR, UK, IT, ES, NL, BE, LU). Šie noteikumi nedod iespēju ne Komisijai, ne Padomei piemērot citus kritērijus.

Atalgojuma un pensiju korekcijas metode bija 2004. gada reformu kopuma neatņemama sastāvdaļa. Ar šīm reformām cita starpā izveidoja līgumdarbinieku kategoriju ar zemākām algām, palielināja pensionēšanās vecumu, pazemināja pensiju apmēru, noteica augstākas pensiju iemaksas un ieviesa īpašu nodevu, kas līdz 2012. gadam ik gadus palielināsies (maksimāli līdz 5,5 %), kā arī samazināja algas jaunpieņemajamiem darbiniekiem.

Civildienesta noteikumos paredzētā korekcijas metode nodrošina paralēlismu starp valstu ierēdņu un Eiropas ierēdņu pirktspējas izmaiņām. Pirktspējas samazinājums astoņās iepriekš minētajās dalībvalstīs izraisa ES ierēdņu līdzīgu pirktspējas samazinājumu. Galvenajās ēkās strādājošo ierēdņu algu korekcijā ņem vērā dzīves dārdzības līmeņa izmaiņas Briselē (korekcijas summu iegūst, reizinot indeksu, kas atspoguļo dzīvas dārdzības izmaiņas Briselē, ar īpašu indikatoru, ar kuru mēra izmaiņas valstu ierēdņu pirktspējā). To ES ierēdņu gadījumā, kuri strādā citur, piemēro indeksus, ar kuriem salīdzina dzīves dārdzības līmeni viņu darba vietā ar dzīves dārdzības līmeni Briselē.

Eurostat aprēķina korekciju, balstoties uz astoņu dalībvalstu iesniegtajiem statistikas datiem, un Padomei līdz katra gada beigām ir jāpieņem lēmums.

Veicot korekcijas, vienmēr rodas nobīde laikā, jo ikgadējās korekcijas pamatā ir dalībvalstu iesniegtie skaitļi, kas atspoguļo izmaiņas iepriekšējā atsauces gadā un ar kuriem nosaka ES ierēdņu algu un pensiju korekciju nākamajam gadam. Tādējādi daži valstu līmenī nesen veiktie algu samazinājumi ir atspoguļoti šā gada korekcijā. Pārējie samazinājumi ietekmēs nākamā gada korekciju. Metodes kritika pagājušā gadā bija nobīdes rezultāts, pirms Eurostat bija saņēmis valstu datus.

Metode laika gaitā ir pierādījusi savu lietderību kā mehānisms, kas nodrošina godīgu attieksmi pret personālu un Eiropas nodokļu maksātājiem, saistot algu korekciju ES iestādēs ar izmaiņām valstu ierēdņu pirktspējā. Tā ir novērsusi arī ikgadējus strīdus ar Padomi par algām.

Kāda ir situācija attiecībā uz 2010./2011. gadu?

Valsts ierēdņu pirktspēja astoņās atsauces dalībvalstīs samazinājās par -2,0 %.

Tam ir jāatspoguļojas Eiropas līmenī attiecībā uz Eiropas Savienības ierēdņiem.

Briseles starptautiskais indekss (īpašs inflācijas indekss, kas attiecas uz ārvalstu darbiniekiem, kuri strādā Briselē, kas ir atsauces vieta) ir +2,4 %. Lai panāktu pirktspējas samazināšanos par -2,0 %, Briselē un Luksemburgā (abām pilsētām piemēro vienu un to pašu korekcijas koeficientu) strādājošo darbinieku algas ir jāpalielina par 0,4 %.

NB! Beļģijas inflācijas indekss (+2,7 %) ir lielāks nekā īpašais starptautiskais indekss; tas saistīts ar to, ka vietējo iedzīvotāju un Briselē strādājošo ārvalstu darbinieku patēriņa izdevumu modeļi atšķiras (piemēram, lielāks starptautiskās ceļošanas un komunikāciju, kā arī dzīvokļa īres izdevumu īpatsvars nekā tas ir vietējo iedzīvotāju gadījumā).

Algas palielinājums Briselē un Luksemburgā par +0,4 % nenozīmē, ka šo palielinājumu piemēro visām ES ierēdņu darba vietām. Attiecībā uz visām darba vietām ir jāņem vērā pirktspējas samazināšanās par -2,0 %, kā rezultātā dažādās vietās piemēro dažādas korekcijas.

Piemēram, Varēzē (Itālija), kas pēc Briseles un Luksemburgas ir trešā lielākā Komisijas dienestu atrašanās vieta (tur atrodas Kopīgais pētniecības centrs) ar apmēram 1500 darbiniekiem, algas samazināsies par -4,6 %, ņemot vērā tur konstatēto dzīves dārdzības līmeņa samazinājumu.

Gada galīgā korekcija ir lielāka nekā oktobra sākumā paziņotais provizoriskais rādītājs, jo ir mainījusies informācija, ko dalībvalstis nosūtīja EUROSTAT. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka Apvienotā Karaliste sniedza Eurostat papildu skaitļus, saskaņā ar kuriem britu ierēdņu pirktspēja samazinājās mazāk, un Spānija paziņoja, ka daļa no taupības pasākumiem tiks ieviesta tikai nākamajā gadā.

Kopš 2004. gada, kad metodi iekļāva Civildienesta noteikumos, ES darbinieku alga ir zaudējusi 5,3 % no savas pirktspējas.

Citi svarīgi aspekti saistībā ar ES ierēdņu atalgojumu

ES ierēdņu pensiju iemaksa samazināsies no 11,3 % līdz 11,0 % no viņu mēneša algas.

Īpašā nodeva (īpašs nodoklis, ko ieviesa reformas ietvaros 2004. gadā) palielināsies no 5,07 % līdz 5,50 %.

Kopējā ietekme uz budžetu būs izdevumu pieaugums 9,7 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka algu un pensiju kopējais pieaugums budžetā būs +0,2 %.

Kāda ir situācija Tiesas lietā (C-40/10, Komisija pret Padomi)?

Pagājušā gadā Padome vienbalsīgi nolēma neapstiprināt Komisijas priekšlikumu, kurā bija ņemti vērā algu paaugstinājumi dalībvalstīs. Padome pieņēma lēmumu par 1,85 % paaugstinājumu 3,7 % paaugstinājuma vietā, kas bija aprēķināts saskaņā ar Civildienesta noteikumos izklāstīto metodi.

Pēc tam Komisija, rīkojoties kā Līguma un ES tiesību aktu uzraudzītāja, ar Eiropas Parlamenta atbalstu iesniedza prasību par Padomes regulas anulēšanu Civildienesta noteikumu pārkāpšanas dēļ. Tiesas sēde notika 2010. gada 21. oktobrī, un spriedumu ir paredzēts pieņemt 2011. gada pirmajā pusē.

Svarīgākie 2010./2011. gada korekcijas skaitļi

Valsts ierēdņu pirktspējas samazināšanās astoņās atsauces dalībvalstīs: -2,0 %.

ES ierēdņu pirktspējas kritums: -2,0 %.

Briseles starptautiskais indekss (inflācija): +2,4 %.

Inflācija Beļģijā: +2,7 %.

Briselē un Luksemburgā strādājošo ES ierēdņu bruto pamatalgas palielinājums: +0,4 %.

Ietekme uz kopējo summu, kas paredzēta algām un pensijām, ņemot vērā pensiju iemaksu samazinājumu un īpašās nodevas (nodokļa) palielinājumu: +0,2 %.

Ietekme uz 2011. gada budžetu (budžeta projektu) kopumā: 0,0068 %.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website