Navigation path

Left navigation

Additional tools

Platjoslas nozare: Komisija nāk klajā ar vienotu ES pieeju īpaši ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem

European Commission - MEMO/10/424   20/09/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

memO/10/424

Briselē, 2010. gada 20. septembrī

Platjoslas nozare: Komisija nāk klajā ar vienotu ES pieeju īpaši ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem

Eiropas Komisija ir pieņēmusi ieteikumu, kurā valstu telesakaru regulatoriem sniegtas norādes, kādam jābūt regulējumam, lai trešo personu piekļuve īpaši ātrdarbīgiem optiskās šķiedras tīkliem (jeb t.s. nākamās paaudzes piekļuves — NGA — tīkliem), kas palīdzēs nodrošināt ātrdarbīgus platjoslas pieslēgumus gan mājās, gan darbā, būtu balstīta uz konkurences principiem. Tiklīdz šie norādījumi būs publicēti "ES Oficiālajā Vēstnesī", regulatoriem tie būs jāievēro lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Telesakaru pamatdirektīvu (2002/21/EK) regulatoru pienākums ir maksimāli ņemt vērā Komisijas ieteikumu un pamatot jebkādas atkāpes no tā. Ieteikums sniedz normatīvo noteiktību telesakaru operatoriem, jo nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp nepieciešamību veicināt ieguldījumus un aizsargāt konkurenci. Tas palīdzēs stimulēt ieguldījumus konkurētspējīgos ātrdarbīgos platjoslas tīklos, kas ir galvenais mērķis, ko Komisija izvirzījusi gan Eiropas Digitalizācijas programmā (IP/10/581), gan stratēģijā Eiropa 2020. Ieteikums ir daļa no platjoslas pieslēgumam veltītā dokumentu kopuma, ar ko šodien iepazīstināja Komisija (sk. IP/10/1142).

Komisijas ieteikumā par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem ir izklāstīta vienota ES mēroga pieeja optiskās šķiedras tīklu regulējumam. Optiskās šķiedras tīkli papildina vai aizstāj tradicionālos vara kabeļu fiksētas piekļuves tīklus, kas var nodrošināt tikai ierobežotu joslas platumu. Optiskās šķiedras tīklu izvēršana prasa ievērojamus ieguldījumus. Tomēr tas ir fiksēto telesakaru nozares nākamais tehnoloģiskās attīstības solis, kam turklāt ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Digitalizācijas programmā izvirzītos mērķus (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).

ES noteikumi par telesakariem paredz, ka valstu telesakaru regulatoriem jāveicina efektīvi ieguldījumi un konkurence. Ja nav efektīvas konkurences, regulatori dominējošajiem uzņēmumiem var piemērot ex ante regulatīvus pasākumus, lai novērstu tirgus traucējumus, pēc tam, kad ir tirgus ir rūpīgi izanalizēts, kā paredzēts ES Telesakaru pamatdirektīvā (2002/21/EK). Jaunajā Komisijas ieteikumā regulatoriem sniegti norādījumi, kā to paveikt „nākamās paaudzes piekļuves” optiskās šķiedras tīklu tirgū.

Nākamās paaudzes piekļuve

Gan sen pastāvoši vēsturiskie operatori, gan tirgū nesenāk ienākuši uzņēmumi pašlaik pāriet no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem, t.i., investē FTTN ("fibre to the node" jeb "optiskās šķiedras tīkls līdz aktīvajam mezglam”) vai FTTH ("fibre to the home" jeb "optiskās šķiedras tīkls līdz mājām") tīklos. Eiropas Savienībā lielākie telesakaru uzņēmumi (kam, iespējams, iepriekš tirgū bija monopols) konkurē ar citiem operatoriem, kas piedāvā pakalpojumus, kuru pamatā ir vai nu kabeļtelevīzijas tīkli, vai "vietējo abonentlīniju atsaistīšana” („local loop unbundling” jeb LLU) vēsturisko operatoru tīklu pēdējā jūdzē, vai bitu plūsmas piekļuve šādiem tīkliem.

Kāpēc Komisijai bija jārīkojas?

Optiskās šķiedras NGA izvēršana ES pagaidām ir samērā agrīnā stadijā. Tomēr aizvien vairāk valstu regulatoru tādu jautājumu kā regulēta piekļuve NGA sākuši iztirzāt regulārajā tirgus analīzē. Komisijai saskaņā ar 7. pantā paredzēto konsultāciju procedūru tiek ziņots par aizvien lielāku skaitu regulatīvu pasākumu (sk. MEMO/09/539). Rūpīgi izvērtējusi šos pasākumus, Komisija nosprieda, ka ir jāsniedz norādījumi telesakaru regulatoriem, jo pretējā gadījumā rastos risks, ka dalībvalstu telesakaru tirgos tiek piemēroti dažādi noteikumi. Šādā situācijā var rasties nekonsekventa regulējuma izraisīti tirgus traucējumi un skaidrības trūkums uzņēmumiem, kas iegulda nākamās paaudzes piekļuves tīklos.

Komisijas ieteikums nodrošinās, ka telesakaru regulatoru lēmumi ir konsekventāki un skaidrāki, kas savukārt veicinās laicīgus un efektīvus ieguldījumus NGA visā ES vienotajā tirgū, un vienlaikus tiks stiprināta konkurence platjoslas pakalpojumu tirgū.

Līdzsvars starp vēsturisko un jauno tirgus dalībnieku interesēm

Pateicoties NGA ieteikumam, valstu regulatoru rīcībā tagad būs instrumenti, lai atbalstītu gan jaunu dalībnieku ienākšanu NGA tirgū, gan jau nostabilizējušos tirgus dalībnieku ieguldījumus infrastruktūrā. Piemēram, nosakot uz izmaksām orientētus piekļuves tarifus uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis valsts platjoslas tirgū, regulatoriem būs pienācīgi jāņem vērā visi ar ieguldījumiem saistītie riski, paredzot riska prēmiju. Tajā pašā laikā ieteikuma mērķis ir atvieglot ienākšanu tirgū citiem operatoriem un veicināt konkurenci, proti, sākumā šie operatori varēs izmantot esošo infrastruktūru, bet pakāpeniski tiem būs jāpalielina ienākumi un jāizvērš pašiem sava tīkla infrastruktūra.

Konkrētāk, NGA ieteikumā ir nostiprināti vairāki principi, kas būs jāievēro ES regulatoriem:

  • pirmkārt, lai gan dominējošajiem uzņēmumiem netiks piešķirtas ”regulējuma brīvdienas”, optiskās šķiedras tīklu piekļuves tarifus noteiks tā, lai pilnībā atspoguļotu ar ieguldījumiem saistīto risku un uzņēmumi varētu gūt pievilcīgu peļņu. Ņemot vērā potenciālo ieguldījumu apjomu un to, ka pašlaik daudzās finanšu aktīvu kategorijās ieņēmumi ir zemi, šis režīms ir labvēlīgs tiem uzņēmumiem, kas ir gatavi ieguldīt;

  • otrkārt, valstu regulatoru rīcībā jābūt plašam korektīvo pasākumu klāstam, no kuriem, ievērojot valsts tirgus apstākļus, tie izraugās vispiemērotāko kombināciju, lai gan veicinātu dalībnieku ienākšanu tirgū, gan to, ka viens no konkurences "ieročiem" ir pakalpojumu sniedzējiem pieejamā infrastruktūra;

  • Treškārt, iepriekšnoteiktam (ex ante) regulējumam optiskās šķiedras tīklu nozarē ir jāatspoguļo atšķirīgie konkurences apstākļi atsevišķajos tirgos un apvidos (laukos un pilsētās) attiecīgajā valsts tirgū, proti, ja tirgū ir spēcīgi konkurences spēki (kabeļtelevīzijas operatori un nākotnes mobilais internets), regulējumam jābūt svabadākam.

  • Visbeidzot, ieteikums ir ļoti labvēlīgs nolīgumiem par līdzfinansējumu NGA tīklos, turklāt tas paredz, ka ir iespējams noteikt zemāku tarifu piekļuvei atsaistītiem optiskās šķiedras tīkliem, ja ir noslēgtas iepriekšējas vienošanās par ilgtermiņa vai lielapjoma līgumiem.

Valstu regulatoriem maksimāli jāņem vērā Komisijas ieteikumi

Juridiskā ziņā pamatdirektīvas (Direktīva 2002/21/EK) 19. pants paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai to telesakaru regulatori, pildīdami savus pienākumus, maksimāli ņemtu vērā Komisijas ieteikumus. Turklāt, ja regulators Komisijas ieteikumu nepilda, tam jāsniedz Komisijai rakstisks paskaidrojums. Līdz šim telesakaru regulatori ir cītīgi ievērojuši agrākos Komisijas ieteikumus telesakaru jomā. NGA ieteikums stāsies spēkā, tiklīdz tas būs publicēts "ES Oficiālajā Vēstnesī". Kopš tā brīža valstu telesakaru regulatoriem lēmumu pieņemšanā būs jāizmanto jaunie norādījumi un jāsadarbojas Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (BEREC).

Bieži uzdotie jautājumi

Kāds ir NGA ieteikuma juridiskais pamats?

Komisijas ieteikums par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem balstās uz Direktīvas 2002/21/EK 19.pantu (Telesakaru pamatdirektīva).

Vai uzņēmumiem, kas iegulda lielus līdzekļus NGA, sākumposmā ir tiesības uz aizsardzību?

Saistībā ar NGA tīkliem „regulējuma brīvdienas” netiks piešķirtas. Patiesībā pieredze liecina, ka ex ante regulējums var atrisināt strukturālas problēmas un atvērt tirgus konkurencei, jo tas paredz nosacījumus par ieiešanu tirgū, kas savukārt jaunajiem tirgus dalībniekiem dod skaidrību par regulējumu un tādējādi rosina ieguldījumus. Regulētajiem uzņēmumiem jo īpaši par labu nāks tas, ka valstu regulatoriem būs pilnībā jāņem vērā ieguldījumu risks.

Telesakaru nozare ir lielisks piemērs tam, ka regulējums un konkurence nebūt nav pretstati; kad konkurence tirgū pieņemsies spēkā, regulējumu varētu pakāpeniski atcelt.

Kāpēc jaunajiem optiskās šķiedras tīkliem tiek piemēroti tie paši principi, kas agrāk vara kabeļu infrastruktūrai?

Komisijas pieeja balstās uz ES konkurences tiesību principiem, kuru pamatā ir pakalpojumu un tirgu ekonomiskā analīze, nevis konkrētā izmantotā infrastruktūra. Ir ļoti svarīgi iedibināt taisnīgus tirgus nosacījumus visiem dalībniekiem neatkarīgi no izmantotās infrastruktūras vai tehnoloģijas. Tomēr nevar sacīt, ka ieteikums vienkārši vara kabeļu infrastruktūrai paredzētos noteikumus attiecina uz jaunajiem optiskās šķiedras tīkliem, jo tajā ir daudzi inovatīvi elementi, ar kuriem pašreizējos noteikumus pielāgo optiskās šķiedras infrastruktūrai (sk. iepriekš).

Ko nozīmē „būtiska ietekme tirgū” (BIT) ES telesakaru regulējuma kontekstā?

Parasti ex ante ekonomiskā regulējuma pasākumus var piemērot tikai tad, ja analizētajā tirgū konkurence nefunkcionē, piemēram, regulators konstatē, ka vienam operatoram ir būtiska ietekme tirgū, un nolemj piemērot attiecīgus korektīvus pasākumus. Jēdziens „būtiska ietekme tirgū” ir līdzvērtīgs konkurences tiesību jēdzienam „dominējošs stāvoklis”, kā tas definēts ES Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā.

Saskaņā ar Telesakaru pamatdirektīvas (Direktīva 2002/21/EK) 7. pantā izklāstītajām procedūrām valstu regulatoriem [direktīvā — valsts pārvaldes iestādes], apspriežoties ar nozares dalībniekiem, ir jāanalizē valsts elektronisko sakaru tirgi un jāierosina piemēroti regulatīvi pasākumi, lai novērstu tirgus nepilnības. Par konstatētajiem trūkumiem un ierosinātajiem pasākumiem jāziņo Komisijai un citām valsts iestādēm.

Precīzāk sakot, regulatoram ir jānosaka konkrētā tirgus robežas, jāizvērtē, vai šajā tirgū vienam vai vairākiem dalībniekiem nav BIT, un, ja tiek konstatēts, ka kādam operatoram(-iem) ir dominējošs stāvoklis, jāierosina attiecīgi regulatīvi pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Vai nav tā, ka uzņēmuma peļņa no ieguldījumiem nākamās paaudzes piekļuves tīklos faktiski tiek ierobežota, ja regulators konstatē, ka šim uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū?

Ja tiek konstatēts, ka kādam uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis attiecīgajā tirgū, valsts regulatoram ir šim uzņēmumam jāuzliek pienākumi saskaņā ar 8. pantu Direktīvā par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem (2002/19/EK). Šādus pienākumus neuzliek patvaļīgi, bet gan samērā ar problēmas raksturu un attiecīgajām tirgus struktūrām. Valstu regulatoriem ieteikts uzlikt attiecīgajam gadījumam piemērotus pienākumus (nevis visus direktīvā minētos), lai novērstu, ka kādam ir dominējošs stāvoklis tirgū.

Piemēram, ir situācijas, kad regulators var neuzlikt par pienākumu nodrošināt atsaistītu piekļuvi optisko kabeļu līnijai, piemēram, apvidos, kur esošā infrastruktūra (piemēram, FTTH tīkli un/vai kabeļtelevīzijas tīkli) un pievilcīgas patēriņa cenas varētu radīt efektīvu konkurenci. Turklāt, ja tiek noteikti pienākumi attiecībā uz piekļuvi, ir situācijas, kad valsts regulatori var dominējošajam uzņēmumam piešķirt tiesības elastīgi noteikt tarifus (proti, atkāpi no stingrākiem pienākumiem attiecībā uz tarifu noteikšanu, piemēram, ex ante cenu orientācijas uz izmaksām). Ieteikumā arīdzan paredzēts, ka attiecībā uz tādu produktu kā „piekļuve datu plūsmai” var izmantot pieeju „mazumtirdzniecības tarifi mīnus”.

Kopējie vidējie ieņēmumi uz lietotāju (ARPU) pašreizējās paaudzes platjoslas nozarē Eiropas Savienībā ir aptuveni 37 eiro mēnesi, un prognozē, ka nākotnē, kad būs pieejami sevišķi ātrdarbīgi platjoslas pakalpojumi, šie ieņēmumi pieaugs par 10-15 %. Ieteikumā izklāstītā pieeja ir pietiekami elastīga un sīki izstrādāta, lai to nevarētu izmantot, lai ierobežotu peļņu no ieguldījumiem.

Kāpēc ieteikumā nav norādīts vienots riska prēmijas līmenis, kas valsts regulatoriem būtu jāpiemēro visā ES?

Regulētajiem piekļuves tarifiem ir jāatspoguļo attiecīgā NGA tīkla specifiskie ekonomiskie apstākļi, tostarp prognozētais ieguldījumu risks. Šie apstākļi var būt ļoti dažādi atkarībā no tirgus apstākļiem un ieguldījuma veida, tāpēc būtu nesamērīgi un netaisni noteikt visā ES vienādu riska prēmiju vai piekļuves tarifu. Uzskata, ka regulētu tarifu noteikšana (pat vairāk nekā korektīvo pasākumu noteikšana) ir atstājama valstu regulatoru ziņā, kuri darbojas, pamatojoties uz katra gadījuma rūpīgu ekonomisko analīzi un ievērojot Komisijas ieteikumā izklāstītos principus.

Kādus priekšdarbus veica Komisija, sagatavojot šo ieteikumu

Komisija šīs pieejas izstrādāšanas gaitā cieši sadarbojās ar ES 27 valstu telesakaru regulatoriem un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC). Par ieteikumu notika arī divas sabiedriskās apspriešanas (2008. un 2009. gadā), un pavisam tika saņemtas 170 atbildes.

Abās sabiedriskajās apspriešanās iesniegtās atbildes atrodamas vietnē http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/library/public_consult/index_en.htm

Arī ES dalībvalstis atbalstīja šo ieteikumu, un 2010. gada jūnijā par to labvēlīgu atzinumu pieņēma Komunikāciju komitejā.

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=6070

Sk. arī MEMO/10/426.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website