Navigation path

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/408

Briselē, 2010. gada 15. septembrī

Jaunatne kustībā – bieži uzdotie jautājumi

(skatīt arī IP/10/1124)

    Kas ir "Jaunatne kustībā"?

Paziņojums par programmu "Jaunatne kustībā" paredz virkni pasākumu, lai palīdzētu jauniem cilvēkiem iegūt kvalifikāciju un prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai gūtu panākumus darba tirgū. Komisijas ierosinātie pasākumi galvenokārt pievēršas trijām jomām:

  • modernizēt izglītību un mācības tā, lai tās vairāk atbilstu jauniešu un darba devēju vajadzībām. Pasākumi būs paredzēti skolām, stažieriem un labākai informētībai par prasmēm, ko iegūst ārpus formālas izglītības. To mērķis būs arī palielināt augstākās izglītības pievilcību, lai palielinātu to jauniešu īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība;

  • atbalstīt mācības un darba mobilitāti. Šādi pasākumi ir jauni ES līmeņa informācijas avoti, Padomes Ieteikums par šķēršļu novēršanu jauniešu mācību mobilitātei, jaunas paaudzes ES finansējuma programmas izglītībai un mācībām, kā arī uzlabots Eiropas nodarbinātības portāls (EURES);

  • izstrādāt jaunu ES satvaru jauniešu nodarbinātībai, tostarp ieteikumus dalībvalstīm par darba tirgus reformu un plašāku palīdzību valstu nodarbinātības dienestiem, lai tie spētu labāk atbalstīt jauniešus.

    Kāpēc ES uzsāk īpašu iniciatīvu jauniešiem?

Eiropas turpmākā labklājība ir atkarīga no tās jauniešiem. Viņi ir piektā daļa no ES iedzīvotājiem un viņu prasmes un spējas būs izšķirošas, lai sasniegtu "Eiropa 2020" mērķi – gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Eiropas izglītības un mācību sistēmas katrā valstī ir atšķirīgas, taču tās visas saskaras ar kopīgām problēmām. Šobrīd pārāk daudz jauniešu neizmanto pilnībā savu potenciālu izglītībā un mācībās, un tas apgrūtina viņu darba meklējumus.

Krīzes rezultātā ir ievērojami pieaudzis jauniešu bezdarbs. Iekļūt darba tirgū ir grūti pat ar ļoti labu kvalifikāciju.

Šo izaicinājumu dēļ ir vajadzīga koordinēta rīcība ES līmenī, lai uzlabotu izglītības un mācību kvalitāti un jaunieši būtu labāk sagatavoti darba tirgum. "Jaunatne kustībā" rosinās valstis mācīties vienai no otras par to, kuras programmas ir iedarbīgas un kuras nav efektīvas.

Daži "Jaunatne kustībā" pasākumi sāksies ļoti drīz. Citas ir paredzēts īstenot ilgtermiņā. Piemēram, ir uzsākts darbs, lai sagatavotu jaunas paaudzes programmas izglītības, mācību un nodarbinātības atbalstam laika posmam pēc 2013. gada.

    Ar ko "Jaunatne kustībā" atšķiras no ES līdzšinējiem pasākumiem?

"Jaunatne kustībā" apvieno jaunos un pašreizējos pasākumus ES līmenī un dalībvalstīs, lai izveidotu efektīvāku pasākumu kopumu jauniešu atbalstam. Kaut arī esošās ES programmas izglītības un mācību jomā galvenokārt ir domātas jauniešiem (95 % no finansējumu Mūžizglītības programmā tiek novirzīti jauniešiem, skolotājiem un mācībspēkiem), tā ir pirmā ES līmeņa stratēģija, kas vienlaicīgi aptver izglītību un nodarbinātību.

    Ko ES var darīt, lai novērstu to, ka jaunieši priekšlaicīgi pamet skolu?

Priekšlaicīga aiziešana no skolas ir komplekss jautājums: iemesli, kāpēc jaunieši pamet izglītību un mācības, ir ļoti dažādi, tāpēc arī vienkāršu risinājumu nav. Kopumā profilakses stratēģijām jāpievēršas riska grupām, tostarp migrantiem, iedzīvotāju grupām ar nelabvēlīgu sociāli ekonomisko situāciju un citām neaizsargātām sociālām grupām. Ir lielāka varbūtība, ka izglītību pamet zēni nevis meitenes. Būtu jānodrošina vairāk "otro iespēju" atsākt izglītību tiem, kas ir to pametuši.

Kaut arī ES dalībvalstīm ir galvenā atbildība par politikas izvēli un finansējuma lēmumiem izglītības un mācību jomā, ES var sniegt ievērojamu atbalstu. Piemēram, ES ir paaugstinājusi informētību par skolas pamešanas ietekmi uz Eiropas ekonomiku un ierosinājusi kopīgus mērķus problēmas risināšanai. Tā palīdz dalībvalstīm atrast pareizos risinājumus, balstoties uz to partneru pieredzi. Eiropas Komisija 2011. gadā iesniegs priekšlikumu Padomes ieteikumam par detalizētu Eiropas līmeņa stratēģiju, lai mazinātu to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet skolu

    Kā "Jaunatne kustībā" var dot ieguldījumu, lai tiktu sasniegts ES mērķis panākt, ka 40 % jauniešiem ir augstākā izglītība vai tās ekvivalents?

Lai palielinātu jauniešu skaitu, kas iegūst augstāko izglītību vai tās ekvivalentu, un nodrošinātu, ka vairāk studentu pabeidz mācības, ir jārīkojas dažādos līmeņos. Viens no risinājumiem ir uzlabot pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitāti un atbilstību un nodrošināt, ka skolnieki saņem pareizus norādījumus par augstākās izglītības iespējām.

Augstākās izglītības iestādēm ir vajadzīga modernizācija, lai nodrošinātu, ka to studiju programmas precīzāk atbilst jaunu cilvēku vajadzībām un darba tirgum. Augstākā izglītība ir jāpadara pievilcīgāka grupām, kas pašreiz nav pietiekami pārstāvētas. Skolnieki ne tikai ir jāiedrošina studēt, bet viņiem arī jāpiedāvā elastīgākus studiju veidus, kas padarīs izglītību pieejamāku tiem, kas jau strādā.

"Jaunatne kustībā" rosinās augstākās izglītības iestādes uzlabot darbības kvalitāti, kļūstot atklātākām un sadarbojoties ar augstskolām citur pasaulē. Programma arī pārredzamāk informēs par atsevišķu augstskolu sniegumu, izmantojot jaunu daudzdimensionālu starptautisku universitāšu ierindošanas sistēmu. Jaunajā Augstākās izglītības modernizācijas programmā, kas ir daļa no "Jaunatne kustībā" un ko Komisija iesniegs nākamgad, tiks sīki izklāstīti pasākumi saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem.

    Kas ir profesionālā izglītība un apmācība (PIA) un kāpēc tā ir svarīga?

Profesionālā izglītība un apmācība ļauj cilvēkiem iegūt praktiskas zināšanas un prasmes, kas viņiem ir nepieciešamas, lai atrastu darbu. Dažādās valstīs tā notiek dažādi un to piedāvā dažādos līmeņos – no vidējās līdz augstākai izglītībai un apmācībai.

Profesionālo izglītību un apmācību izvēlas aptuveni 50 % no visiem vidusskolas audzēkņiem. Šo nozari vajag modernizēt, lai palielinātu tās pievilcību un kvalitāti. Pašreizējās prognozes ļauj secināt, ka 2020. gadā aptuveni 50 % no darbavietām ES būs saistītas ar vidēja līmeņa kvalifikāciju, kas iegūstama kā profesionālā izglītība un apmācība.

    Kas ir mobilitāte Eiropas Savienībā?

Šajā kontekstā "mobilitāte" ir pārcelšanās uz citu valsti, lai studētu, mācītos vai strādātu. "Jaunatne kustībā" paredz atšķirību starp:

  • mācību mobilitāti – studijas vai mācības ārzemēs, lai apgūtu jaunas prasmes un pieredzi;

  • nodarbinātības mobilitāti – pārcelšanās uz ārzemēm, lai īsāku vai ilgāku tur strādātu.

Eiropas Komisijai daudzu gadu garumā ir sniegusi finansiālu atbalstu mācību mobilitātei ar tādām programmām kā Erasmus, Erasmus Mundus un Marie Curie augstākajā izglītībā, Leonardo da Vinci profesionālajā apmācībā un Comenius skolas izglītībā. Iniciatīvas "Jaunatne kustībā" mērķis ir paaugstināt informētību par stipendijām, kas ir pieejamas šajās programmās.

Brīvība strādāt citā dalībvalstī ir tiesības, kas ir garantētas visiem ES pilsoņiem. "Jaunatne kustībā" ieviesīs jaunus pasākumus, lai atbalstītu nodarbinātības mobilitāti ES. Ar iniciatīvu “Tava pirmā EURES darbavieta” Komisija sniegs palīdzību uz vietas, tostarp arī finansiālu palīdzību, lai palīdzētu jauniem cilvēkiem atrast darba iespējas ārzemēs. Šobrīd vēl aizvien dažās valstīs vai nozarēs trūkst darbaspēka, un dažos reģionos ir augsts bezdarba līmenis. Komisija rosinās MVU, kas ir lielākā darba devēju grupa ES, piedāvāt darbu jauniešiem.

    Kāpēc ES uzskata, ka jauniešiem ir lietderīgi pavadīt laiku ārzemēs, lai studētu, mācītos vai iegūtu darba pieredzi?

Eiropas vienotajā tirgū gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei vitāli svarīgi ir augsti kvalificēti cilvēki, kas guvuši pieredzi, dzīvojot dažādās dalībvalstīs. Citā valstī gūta pieredze ļauj cilvēkiem uzlabot valodu zināšanas un attīstīt citas spējas, tādas kā saskarsme ar citām kultūrām. Šīs spējas ir lietderīgas viņu personiskajai attīstībai un turpmākajām izredzēm atrast darbu.

Darbs citā Eiropas valstī var palīdzēt jaunajiem darba ņēmējiem nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū – viņi vieglāk atradīs darbu, jo būs uzlabojuši savas prasmes un izredzes darba tirgū un paplašinājuši savas perspektīvas darba tirgū. Vispārīgākā līmenī nodarbinātības mobilitāte palīdz arī Eiropas darba tirgiem labāk pielāgoties situācijai, radot jaunas darbavietas un samērojot darbaspēka piedāvājumu ar brīvajām darbavietām.

    Vai mobilitāte uzlabo jauniešu darba izredzes?

Saskaņā ar neatkarīgiem pētījumiem – jā. Vairāk nekā 40 % no darba devējiem piešķir nozīmi pieredzei, kas gūta, studējot un strādājot ārzemēs, un uzskata, ka studiju beidzējiem, kuriem ir starptautiska pieredze, ir lielākas iespējas iegūt darbu ar augstu profesionālo atbildību. Tas ir galvenais secinājums pētījumā par Erasmus sistēmas profesionālo vērtību, ko 2006. gadā sagatavoja Augstākās izglītības pētniecības starptautiskais centrs Kaseles universitātē Vācijā. Arī pētījumā par profesionālās apmācības programmu Leonardo da Vinci, ko 2007. gadā sagatavoja Wirtschafts- und Sozialforschung (Kerpene, Vācija), tika secināts, ka 58 % no bezdarbniekiem ir atraduši darbu pēc apmācības ārzemēs un 34 % ir dabūjuši atbildīgāku darbu.

    Vai "Jaunatne kustībā" ir pretrunā ar ES apņemšanos veicināt mūžizglītību?

Dalībvalstis 2009. gadā vienojās par 10 gadu stratēģisko satvaru Eiropas mēroga sadarbībai izglītības un apmācības jomā ("ET 2020"), kurā uzsvērta mūžizglītības nozīme. "Jaunatne kustībā" ir daļa no ES plašākas stratēģijas mūžizglītībai. Daži pasākumi, ko paredz "Jaunatne kustībā", piemēram, plašāk atzīt prasmes, ko iegūst ārpus formālas izglītības, būs izdevīgas visu vecumu cilvēkiem.

    Kāpēc Komisija pievēršas jauniešu bezdarbam, kaut arī bezdarba līmenis ir pieaudzis visās vecuma grupās?

Jaunieši līdz 25 gadiem ir viena darba ņēmēju grupām, ko krīze ir skārusi visvairāk. Šobrīd 27 ES valstīs bez darba ir 5,2 miljoni jauniešu – tā ir piektā daļa no jauniešiem darba tirgū. Jauniešu bezdarba līmenis ir pieaudzis no 14,7 % 2008. gada martā līdz 20,2 % 2010. gada jūlijā. Ņemot vērā, ka daudzās dalībvalstīs ir samazinājies vakanču skaits un jaunieši ienāk darba tirgū katru gadu, ir vajadzīgi nekavējoši pasākumi, kas domāti jauniešiem.

    Kā ES praktiski risinās jauniešu bezdarba problēmu?

Noteikt politiku un izstrādāt pasākumus jauniešu bezdarba novēršanai pirmkārt un galvenokārt ir valstu pienākums, tomēr visas dalībvalstis saskaras ar kopējām problēmām. Lai uzlabotu jauniešu situāciju, mums ir vajadzīga politika, kas attiecas uz visiem posmiem jauniešu ceļā no izglītības līdz darbam, un palīdz tiem, kam šajā ceļā ir grūtības. "Jaunatne kustībā" noteiks stratēģiskus politikas virzienus, lai palīdzētu jauniešiem atrast pirmo darbavietu un pēc tam gūt panākumus karjerā. Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai noteiktu politikas darbības un pasākumus, kas būtu efektīvi, un atbalstīs šādu politiku veidošanu. Tiks piešķirti jauni līdzekļi divām darbībām, kas ir tieši pieejamas jauniešiem.

  • Mēs uzsāksim jaunu izmēģinājuma projektu "Tava pirmā EURES darbavieta", lai palīdzētu jauniešiem izmantot iespējas plašākā ES darba tirgū un palīdzētu uzņēmumiem atrast kvalificētus darbiniekus. Šo iniciatīvu stingri atbalsta Eiropas Parlaments, piešķirot šā projekta uzsākšanai papildu budžetu 2011. gadam.

  • Jaunais "Eiropas progresa mikrofinansēšanas mehānisms" atvieglos jaunajiem uzņēmējiem piekļuvi kredītam. Tas ir svarīgi, jo pēc finanšu krīzes aizdevuma saņemšana ir kļuvusi daudz grūtāka, jo īpaši jaunajai paaudzei.

    Ko EURES šodien dod jauniešiem?

Palīdzēt samērot darbaspēka piedāvājumu ar brīvajām darbavietām ir būtiska daļa no uzdevumiem, ko veic EURES – Eiropas Nodarbinātības dienests, kas apkopo nodarbinātības pakalpojumus visā ES. Tas sniedz informāciju, konsultācijas un palīdzību darba meklēšanā 27 ES valstīs, kā arī Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā un Šveicē. EURES ir arī izveidojis specializētu padomdevēju tīklu, kas aptver 850 speciālistus, kuri var sniegt personalizētu palīdzību un konsultācijas par praktiskajiem, juridiskajiem un administratīvajiem aspektiem saistībā ar pārcelšanos uz citām valstīm.

EURES portāls (www.eures.europa.eu) piedāvā datu bāzi ar tiešu piekļuvi vairāk pusmiljonam vakanču un ļauj reģistrēt jūsu CV tiešsaistē.

EURES panākumus apliecina statistika: aizvien vairāk un vairāk darba devēju un darba ņēmēju izmanto šo pakalpojumu. Pēdējo trīs gadu laikā vakanču skaits EURES portālā ir pieaudzis par 18 %, darba ņēmēju CV skaits pieaudzis par 12 % un – vissvarīgākais – darba devēju skaits ir pieaudzis par 129 %. Katru mēnesi EURES portālu apmeklē 700 000 cilvēku, un tā ir viena no visvairāk apmeklētajām ES interneta vietnēm.

    Kā "Jaunatne kustībā" vēršas pret jauniešu nodarbinātības nestabilitāti?

Jaunieši bieži saskaras ar darba nedrošību un viņiem varētu būt sarežģīti izkļūt no situācijas, kad ar viņiem slēdz līgumus tikai uz noteiktu laiku. Šobrīd 40 % no ES darba ņēmējiem vecumā līdz 25 gadiem ir darba līgumi uz noteiktu laiku. Šādi līgumi paši par sevi nav slikti: tie ļauj uzņēmumiem pārbaudīt darbiniekus pirms beztermiņa līguma piedāvāšanas un ļauj jauniešiem pirmajos darba gados izmēģināt vienu vai vairākas darbavietas. Tomēr pārāk daudzi jaunieši nespēj izkļūt no īslaicīgu darbu sērijas, jo īpaši valstīs, kurās pastāvīgas darbavietas ir stingri aizsargātas ar nodarbinātības likumiem. Tādējādi veidojas divu līmeņu darba tirgus, kur jaunajiem darbiniekiem ir mazas izredzes pāriet uz stabilāku, beztermiņa līgumu. Tāpēc Komisija iesaka dalībvalstīm, kurās ir šādi nodarbinātības noteikumi, beztermiņa “vienīgo līgumu” ar aizsardzības tiesību pakāpenisku palielināšanu, lai darba devēji būtu vairāk ieinteresēti nodarbināt jauniešus.

    Kāpēc Komisija vēlas definēt prakses kvalitāti?

Prakse ir ļoti noderīga jauniešiem, ieejot darba tirgū, un darba devēji augstu vērtē kandidātus, kas guvuši pieredzi, strādājot praksē. Tomēr daži darba devēji var izmantot praksi, lai aizstātu ar to pastāvīgas darbavietas vai pārbaudes periodus. Tiesiski nesaistošas kvalitātes vadlīnijas Eiropas līmenī palīdzētu jauniešiem, darba devējiem un mācību iestādēm definēt augstas kvalitātes praksi.

Daudzi jaunieši praktizējas citās dalībvalstīs. Valstu tiesību akti un ierastā kārtība prakses jomā 27 ES dalībvalstīs ir atšķirīgas, tāpēc Komisija sniegs informāciju par dažādajiem noteikumiem, lai jauniešiem, kas apsver prakses iespējas ārzemēs, būtu labāka pārredzamība.

    Plašāka informācija

“Jaunatne kustībā” tīmekļa vietne http://europa.eu/youthonthemove

Paziņojums "Jaunatne kustībā" (COM(2010) 477, galīgā redakcija), 2010. gada 15. septembris, paziņojumā ir izklāstīta vispārīgā stratēģija programmai "Jaunatne kustībā".

http://ec.europa.eu/education/yom/com_en.pdf

“Jaunatne kustībā”, kopsavilkums sabiedrībai

http://ec.europa.eu/education/yom/cs_en.pdf


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website