Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

MEMO/10/393

Briselē, 2010. gada 7. septembrī

Letter by President Barroso to the Members of the European Parliament

"Godātais Buzeka kungs!

Pirms gada es Eiropas Parlamentam iesniedzu savas politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem un piedāvāju Parlamenta un Komisijas starpā veidot īpašas savstarpējās attiecības. Ar gandarījumu varu teikt, ka nedaudzajos mēnešos, kopš darbu sākusi pašreizējā komisāru Kolēģija, mums ir izdevies šo pieeju ievērot gan politiskā ziņā, gan praksē. Nozīmīgi bija tas, ka īsā laikā tika noslēgts mūsu jaunais Pamatnolīgums, kas dod skaidru un savstarpēji pieņemamu pamatu mūsu attiecībām.

Kā Jums labi zināms, ar šo Pamatnolīgumu ir ieviestas būtiskas izmaiņas Komisijas darba programmas pieņemšanas procedūrā. Pamatnolīgums paredz, ka pirms darba programmas pieņemšanas notiek mūsu iestāžu diskusijas par Savienības politiskajām prioritātēm. Tas paredz arī to, ka Komisijas priekšsēdētājs plenārsēdē uzstājas ar runu par situāciju Eiropas Savienībā. Paralēli šai runai es vēlētos iepazīstināt Jūs ar galvenajiem elementiem, kas dod ievirzi Komisijas darba programmas sagatavošanā. Tādējādi, cerams, tiktu veicināta Komisijas un Parlamenta viedokļu apmaiņa, kas dotu Komisijai iespēju pabeigt 2011. gada darba programmas sagatavošanu līdz oktobra beigām, kā paredzēts Pamatnolīgumā.

Kā Jūs redzēsiet no šīs vēstules, 2010. gada atlikušajos mēnešos un Komisijas nākamajā darba programmā liels uzsvars būs uz ekonomikas jautājumiem. Tas atspoguļo joprojām aktuālo ekonomiskās krīzes pārvarēšanas prioritāti. Mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem, kuri vērsti uz ES ekonomiskās situācijas uzlabošanu, un turpināsim attiecīgu politiku. Prioritāte būs priekšlikumiem, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi. Tas palīdzētu dot cerību ES iedzīvotājiem un parādītu ES līmeņa rīcības reālo pievienoto vērtību. Mēs ceram, ka Eiropas Parlaments un Padome piekritīs sarunas par svarīgākajiem ekonomikas atveseļošanu un darbavietu izveidi veicinošiem priekšlikumiem risināt paātrināti, pierādot, ka īpašu vajadzību un steidzamības gadījumā mūsu lēmumu pieņemšanas sistēma spēj attiecīgi pielāgoties.

Vēstules turpmākajā daļā esmu sniedzis vairākās daļās strukturētu izklāstu par galvenajiem elementiem, kurus mēs plānojam iekļaut mūsu nākamajā darba programmā.

Ekonomikas pārvaldība un finanšu pakalpojumu regulējums

Komisija ir darījusi zināmas savas idejas, kas devušas satvaru diskusijām par to, kā stiprināt ekonomikas politikas pārvaldību ES un eirozonā. To pamatā ir spēcīgāka fiskālās politikas, makroekonomikas politikas un strukturālo reformu uzraudzība. Tā būtu jāpapildina ar robustiem izpildes mehānismiem, kuri novērstu vai apturētu pārmērības, kas varētu apdraudēt izaugsmi un vispārējo finansiālo stabilitāti.

Komisija ir īsā laikā ieviesusi vajadzīgās korekcijas Stabilitātes un izaugsmes pakta “rīcības kodeksā”, un turpinās darbu pie pasākumiem, kuri ir tās tiešā kompetencē. Tiesību aktu priekšlikumus mēs iesniegsim septembra beigās. Šie priekšlikumi pēc savas būtības ir tādi, ka tiem būtu piemērojama Iestāžu plānošanas vienošanās par to paātrinātu izskatīšanu un pieņemšanu.

Eiropas Parlaments ir aktīvi iesaistījies koplēmuma procedūrā par jaunu ES finanšu pakalpojumu nozares regulējumu. Kā skaidrots jūnija paziņojumā, Komisija papildinās savu finanšu reformu programmu ar jauniem priekšlikumiem, tostarp attiecībā uz krīzes pārvarēšanas instrumentu kopumu grūtībās nonākušu banku noregulējumam un bankrota nepieļaušanai, tirgus pārskatāmības uzlabošanu, sankcijām par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, banku kapitāla noteikumu stiprināšanu un iniciatīvām korporatīvās pārvaldības uzlabošanai finanšu nozarē. Tuvākajā laikā mēs iesniegsim tiesību aktu priekšlikumus, kas vērsti uz to, lai atvasināto instrumentu tirgus padarītu pārskatāmus un drošus un risinātu nesegtas īsās pozīcijas pārdošanas un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu jautājumu. Vairumu šo priekšlikumu Komisija pieņems šoruden, bet pārējos nākamā gada sākumā, tādējādi nodrošinot arī to, ka mēs izpildām savas saistības G-20 ietvaros. Mēs vēlamies cieši sadarboties ar Parlamentu, lai lēmumi par šiem priekšlikumiem tiktu pieņemti paātrināti.

2011. gada darba programma ietvers:

  • darba turpināšanu, lai pabeigtu un pieņemtu jaunu ekonomikas pārvaldības regulējumu, ieskaitot tiesību aktu priekšlikumus;

  • noslēdzošos pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas finanšu sistēmas vispusīgās reformas pabeigšanai: finanšu instrumentu tirgu direktīvas pārskatīšana, PVKIU piemērojami noteikumi par depozitārijiem un atlīdzību, regulējums par standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem, turpmāki grozījumi kredītreitingu aģentūru regulējumā, regulējums par krīžu pārvarēšanu un banku noregulējuma fondiem un regulējums par korporatīvo pārvaldību. Komisija turklāt veiks attiecīgus pasākumus, ņemot vērā secinājumus, kas šoruden gaidāmi tādās jomās kā nodokļi finanšu nozarē.

“Eiropa 2020” — ES izaugsmes stratēģija

Komisijas priekšlikumi attiecībā uz jaunu ES izaugsmes stratēģiju tagad ir atzīti kā centrālais satvars virzībā uz nākotnes mērķiem. Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā ir pieņēmums, ka Eiropas atveseļošanās un nākotne ir atkarīgas no gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšanas ar skaitliski izteiktiem mērķiem un konkrētiem pasākumiem ES un valstu līmenī. Šī stratēģija, ko Eiropadome apstiprināja jūnija sanāksmē, ir guvusi plašu atbalstu. Tagad jāstrādā pie tās īstenošanas, pirmām kārtām uzsvaru liekot uz izaugsmi veicinošajiem elementiem. Komisija jau ir sākusi Digitalizācijas programmas pamatiniciatīvu, un līdz šā gada beigām nāks klajā ar citām, ieskaitot tādas pamatiniciatīvas kā “Inovācijas Savienība”, “Rūpniecības politika”, “Jaunatne kustībā”, “Jaunas prasmes un darbavietas” un “Platforma cīņai pret nabadzību”. Mēs strādāsim arī pie galvenajiem elementiem ES pamatiniciatīvā par resursu efektīvu izmantošanu, īpaši attiecībā uz enerģētiku un transportu, ievērojot mūsu vispārējo stratēģiju klimata pārmaiņu jomā. Svarīgs punkts 2011. gadā neapšaubāmi būs “Eiropa 2020” pieejas pirmais īstenošanas gads ar Eiropas izaugsmes apskatu 2011. gada sākumā un pirmo Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu.

Eiropas modernizēšanai piemērota sociālā platforma

Mūsu sabiedrībām ir raksturīgs sociālais modelis, kurā izaugsme papildina labklājību un konkurētspēja — sociālo integrāciju. Šis unikālais modelis sniedz iespējas ikvienam, taču, lai šis modelis pienācīgi darbotos, tas ir nemitīgi jāpilnveido. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, mums ir jāmazina bezdarbs, radot jaunas darbavietas. Mums ir jāizmanto ikviena iespēja rīkoties, atbalstīt, apmācīt un iedrošināt. ES kopā ar valdībām un sociālajiem partneriem ir jāstrādā pie tā, lai tiktu izmantotas visas iespējamās pieejas lietderīgu un ilgtspējīgu darbavietu izveidē. Ievērojot manu apņemšanos Parlamentam, Komisija ierosinās pārskatīt Darba laika direktīvu un iesniegs tiesību akta priekšlikumu par Norīkoto darba ņēmēju direktīvas interpretāciju.

Stratēģijā “Eiropa 2020” ir atzīts, ka izglītība ir pamatakmens labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanā. ES ir jāizvērtē, kādu ieguldījumu tā var dot, lai valstu valdībām palīdzētu sasniegt 2020. gada mērķus.

2011. gada darba programmā iekļaujamo pasākumu vidū ir arī šādi pasākumi:

  • 2005. gada vispārējas nozīmes pakalpojumu paketes pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā publisko un sociālo pakalpojumu kvalitātes sistēmu;

  • iniciatīvas par Eiropas dimensiju augstākās izglītības — īpaši universitāšu — modernizēšanā un par vienlīdzīgumu izglītībā.

Vienotā tirgus potenciāla atraisīšana

Vienotais tirgus ir viens no Eiropas integrācijas galvenajiem sasniegumiem, un tas ir mūsu spēcīgākais līdzeklis konkurētspējas veicināšanai un darbavietu radīšanai. Ņemot vērā pēc mana lūguma sagatavoto, izsmeļošo Mario Monti ziņojumu, Komisija nāks klajā ar vērienīgu “Vienotā tirgus aktu”, kurā būs ietverts 2011. gadā iesniedzamu prioritāro tiesību aktu un citu priekšlikumu saraksts. Tie visi būs vērsti uz tiešu pozitīvu ietekmi uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem. “Vienotā tirgus aktā” tiks iekļauti tādi pasākumi kā publiskā iepirkuma noteikumu uzlabošana, priekšlikumi par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), turpmāks darbs pie tā, lai iedzīvotājiem bezrobežu Eiropā nodrošinātu zemākus viesabonēšanas tarifus, un elektronisko personas dokumentu un autentificēšanas regulējuma pilnveide. Mērķis būs nodrošināt reālus uzlabojumus MVU un citiem nozīmīgiem vienotā tirgus dalībniekiem.

Eiropas civiltiesības, novēršot vienotā tirgus nepilnības, piedāvā papildu iespējas, kā veicināt pārrobežu uzņēmējdarbību. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bieži nav skaidrs, piemēram, kā sastādīt līgumu vai panākt samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

2011. gada darba programma ietvers:

  • pasākumus, kas būs norādīti Vienotā tirgus aktā;

  • Eiropas kopējos pamatprincipus līgumtiesībām un pasākumus, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem uzņēmumi un iedzīvotāji saskaras, cenšoties piedzīt parādus citās dalībvalstīs. Situācijā, kad kapitāla pieejamība ir ierobežota, no ātras parādprasību izpildes ir atkarīga uzņēmumu izdzīvošana;

  • viesabonēšanas pakalpojumu attīstības novērtējumu;

  • pārskatītus noteikumus par valsts sektora informācijas atkalzimantošanu;

  • darba pabeigšanu pie kolektīvās tiesiskās aizsardzības;

  • ES iespējamā ieguldījuma noteikšanu attiecībā uz to, kā risināt pensiju reformas problēmu.

Lietpratīgs regulējums

Izstrādājot priekšlikumus, Komisija ievēros augstākos lietpratīga regulējuma standartus un politiku veidos, pamatojoties uz horizontālu un izsvērtu pieeju, kurā tiek ievērota integrēta ietekmes novērtējuma sistēma un proporcionalitātes un subsidiaritātes principi. Mēs turpināsim iesniegt priekšlikumus par ekonomikas dalībnieku — īpaši mazo un vidējo uzņēmumu — administratīvā sloga mazināšanu, un šīs pieejas pilnveidē mēs apņēmīgi sadarbosimies ar citām iestādēm.

Komisija arī turpinās strādāt pie tā, lai nodrošinātu ES budžeta pareizu un atbildīgu finanšu pārvaldību. Tā cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz ES krāpšanas apkarošanas biroja OLAF tiesisko regulējumu.

Pāreja uz resursus taupošu sabiedrību

Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatuzdevumiem ir nepieciešamība panākt lielāku izaugsmi, izmantojot mazāk resursu. Eiropas sabiedrībai ir vajadzīgs redzējums, kā mūsu tautsaimniecību ilgtermiņā pārorientēt uz patiesi ilgtspējīgu izaugsmi. Tas nozīmē, ka atsevišķās politikas jomas attiecībā uz klimata pārmaiņām, enerģētiku, transportu un vidi ir jāintegrē saskanīgā resursu efektīva izmantojuma un zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa pieejā. Šī pieeja būtu jāņem vērā, gatavojoties Rio+20 Zemes samitam 2012. gadā.

Ir skaidrs, ka lauksaimniecībai būs svarīga loma, risinot tādus nozīmīgus jautājumus kā pasaules nodrošinātība ar pārtiku, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšana un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana. Tāpēc Komisija ierosinās būtiski reformēt kopējo lauksaimniecības politiku, lai tā būtu moderna un atbilstu Eiropas sabiedrības vēlmēm redzēt ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un videi nekaitīgu lauksaimniecības nozari.

ES turpinās vadīt cīņu ar klimata pārmaiņām — gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Mēs turpināsim attīstīt savu pasaulē vērienīgāko rīcības programmu cīņai ar klimata pārmaiņām un centīsimies panākt pasaules līmeņa vienošanos par to, lai tiktu nodrošināts nepieciešamais emisiju samazinājums.

Turpmākajos mēnešos mūsu darba kārtībā nozīmīga prioritāte būs enerģētikas politika, kurā izvirzītie mērķi ir konkurētspēja, ilgtspēja un apgādes drošība. Jau šogad tiks iesniegts enerģētikas rīcības plāns — stratēģijas dokuments, kurā noteikti prioritārie rīcības virzieni 2011.–2020. gadam. To papildinās darbs pie tā, lai izveidotu Eiropas enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai piemērotu vidi.

2011. gada darba programma ietvers:

  • plānu, kā līdz 2050. gadam pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un scenārijus, kā ES nākamajās desmitgadēs varētu panākt radikālas izmaiņas enerģētikā un transportā;

  • priekšlikumus klimata pārmaiņu jautājuma iestrādāšanai ES politikas jomās;

  • kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšanas un reformu priekšlikumus;

  • energoefektivitātes stratēģiju, kurā ietverts plāns, kā līdz 2020. gadam sasniegt 20 % mērķi tādās nozarēs kā būvniecība, sabiedriskie pakalpojumi un transports;

  • viedas enerģētikas infrastruktūras attīstībai piemērota tiesiskā regulējuma ieviešanu, par īpašu prioritāti nosakot viedus enerģētikas tīklus;

  • jaunu pieeju Eiropas stratēģiskajai transporta infrastruktūrai;

  • lidostu jaudas jautājuma vispusīgu izpēti ar mērķi palielināt konkurenci, sekmēt patērētāju vēlmju ievērošanu un uzlabot lidostu ekoloģiskos rādītājus;

  • jaunu posmu Kopējā zivsaimniecības politikā.

Pilsoņu iesaiste

Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem, kā stiprināt pilsoņu tiesības robežšķērsošanas jautājumos. Mums būtu arī jātiecas pabeigt darbu pie Pilsoņu iniciatīvas, lai ES iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot savas paplašinātās tiesības iesaistīties procesos.

ES būtu jāturpina sekmēt tās politikas jomu tiešo lietderību iedzīvotājiem un kultivēt īpašo Eiropas dimensiju, kas atspoguļo ES kultūras bagātību un daudzveidību.

Drošības uzlabošana ES

Ar Lisabonas līgumu ES ir piešķirtas jaunas pilnvaras, kas dod iespēju padarīt Eiropu atvērtāku, veidojot telpu, kurā ir vieglāk pārvietoties un nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet kura ir arī drošāka, pateicoties efektīvai iekšējās drošības stratēģijai, kas nodrošina, ka noziedzniekiem un teroristiem nav iespējams izmantot sistēmas vājās vietas. Komisija turpmākajiem gadiem ir ierosinājusi ļoti vērienīgu programmu — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu —, un mēs stingri sargāsim tajā rasto līdzsvaru starp drošības nepieciešamību un brīvību.

Miljonos skaitāmie ceļotāji, kas ik dienu šķērso robežas, noteikti nevēlas, lai procedūras pēkšņi kļūtu apgrūtinošākas. Mums ir jābūt atvērtiem starptautiskai mijiedarbībai un jāatzīst tās ekonomiskie ieguvumi. Imigrācija Eiropas sabiedrībai ir svarīgs resursu avots. Tomēr jāpanāk, lai iedzīvotāji uz to neskatītos ar aizdomām. Tas nozīmē, ka vajadzīga kopēja imigrācijas politika, kurā skaidri nošķirta legālā un nelegālā imigrācija, un sistēma, kas nodrošina adekvātu risinājumu patvēruma problēmai. Nākamgad mēs ierosināsim papildināt legālās migrācijas paketi, pie kuras darbs tika sākts 2005. gadā. Mēs arī turpināsim darbu nelegālās imigrācijas jomā, sadarbojoties ar izcelsmes valstīm.

2011. gada darba programma ietvers:

  • priekšlikumu par atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

  • vispusīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datu aizsardzību ES;

  • turpmāku darbu, lai nodrošinātu laulības un vecāku atbildības lietās pasludinātu spriedumu atzīšanu un izpildi;

  • priekšlikumus, lai atvieglotu ceļošanu ārvalstniekiem, vienlaikus efektīvāk kontrolējot mūsu ārējās robežas ar Reģistrēto ceļotāju programmas un Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas palīdzību.

Nākamā daudzgadu finanšu shēma

Komisija nākamgad iesniegs nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu. Izdevumiem ir jāatspoguļo galvenie Eiropā risināmie jautājumi un ir jāsekmē mūsu galveno politikas mērķu sasniegšana, īpaši pievēršoties stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Pamatprincipam jābūt tādam, ka budžets koncentrējas uz tām politikas jomām, kurās ES spēj viest pārmaiņas un dot reālu pievienoto vērtību. Līdztekus jāmodernizē un jāracionalizē Savienības pašu resursu sistēma.

Komisijas budžeta pārskats, kas tiks iesniegts tuvākajās nedēļās, dos labu iespēju apspriest galvenos principus un iespējas, kam būtu jābūt nākamās daudzgadu finanšu shēmas pamatā.

Daži no galvenajiem punktiem 2011. gadā būs šādi:

  • galvenie priekšlikumi attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu — 2011. gada pirmajā pusē;

  • sīki izstrādāti priekšlikumi attiecībā uz nākamā posma izdevumu programmām. Svarīgāko punktu vidū būs tiesību akti par Kopējās lauksaimniecības politikas regulējumu no 2013. gada, kohēzijas, bezdarba mazināšanas un “Eiropa 2020” strukturālo reformu īstenošanas politiku, inovāciju stimulēšanu, transporta un enerģētikas infrastruktūras un starpsavienojumu attīstīšanu un digitalizācijas programmas turpināšanu. Svarīgi būs arī instrumenti, kas paredzēti Savienības ārpolitikas attīstībai un politikas piemērošanai pilsonības, brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

Jauns virziens ārējās attiecībās

ES jaunās ārpolitikas struktūras, kas izveidotas ar Lisabonas līgumu, drīz būs gatavas pilnvērtīgam darbam. Komisija turpinās atbalstīt jauno Eiropas Ārējās darbības dienestu un cieši ar to sadarbosies.

Ja struktūras ir, tagad mums ir iespēja veidot vispusīgu un saskanīgu politiku galvenajos pašlaik aktuālajos ārpolitikas jautājumos, savā darbā pievēršoties stratēģiskajiem partneriem un pierādot, ka ES ir spējīga paust vienotu nostāju kā spēcīgs un uzticams partneris. Komisija, atzīmējot Lisabonas līguma pirmo īstenošanas gadu, izklāstīs savu skatījumu par to, kā maksimāli palielināt ES lomu pasaulē.

Šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa ir mūsu vērtību un interešu koordinēta iestrādāšana visos ES ārējo attiecību instrumentos. Attiecībā uz Komisiju tas nozīmē iekļaut efektīvu attīstības politiku, koncentrējoties uz darbībām, kas var dot reālu labumu tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. ES pasaules līmeņa darbā svarīga joma joprojām ir humānās palīdzības sniegšana katastrofās cietušajiem. Pēc iespējas drīz ir jāsagatavo priekšlikumi, kā nodrošināt ātru un efektīvu ES reaģēšanu humāno krīžu gadījumā.

Lai nodrošinātu atvērtas tirdzniecības radīto ieguvumu pieejamību ikvienam, ar šoruden pieņemt paredzēto tirdzniecības politikas stratēģiju gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī aktīvi tikts mudināts turpināt starptautiskās ekonomikas atvēršanu. Ar jauno starptautisko ieguldījumu stratēģiju Komisija ir sākusi izmantot savas jaunās ekskluzīvās pilnvaras ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā un ir izklāstījusi ES ieguldījumu politikas galvenās stratēģiskās ievirzes, vienlaikus ar pārejas noteikumiem pilnībā nodrošinot tiesisko noteiktību ieguldītājiem. Mēs ceram uz labu sadarbību ar Parlamentu un Padomi šīs stratēģijas iedzīvināšanā ar konkrētām iniciatīvām.

2011. gada darba programma ietvers:

  • ES attīstības politikas un Eiropas Konsensa attīstības jomā pamatīgu pārskatīšanu, ņemot vērā TAM pārskatīšanu Ņujorkas augsta līmeņa sanāksmē;

  • jaunattīstības valstīm piemērojamo tirdzniecības atvieglojumu shēmas pielāgošanu (ar jauno noteikumu piemērošanu no 2014. gada beigām);

  • humānās palīdzības instrumentu pamatīga pārskatīšanu;

  • krīzes reaģēšanas spēju papildu stiprināšanu, iesniedzot priekšlikumus par dalībvalstu resursu un loģistikas apvienošanu;

  • paplašināšanās procesa turpināšanu, pamatojoties uz pieeju, ar kuru Komisija nāks klajā 2010. gada novembrī;

  • Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu.

Nobeigumā vēlos paust cerību, ka jaunā plānošanas pieeja, par ko esam vienojušies, kalpos par stabilu pamatu iestāžu sadarbībai. Mūsu darba plānošanas procesā vērtīgu ieguldījumu jau ir devis Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojums. Es gaidīšu Parlamenta ieguldījumu, pamatojoties uz apspriedēm ar konkrētiem komisāriem un attiecīgajām komitejām, un pirms darba programmas galīgās pieņemšanas Kolēģijā es plānoju procesa rezultātus caurskatīt ar Jums un Priekšsēdētāju konferenci."


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site